Militārais eksperts Viktors Murahovskis

Baltijas valstīs NATO gatavojas dislocēt 300 tūkstošus karavīru, norādīja eksperts

169
(atjaunots 10:52 16.03.2019)
Ziemeļatlantijas alianses darbības Baltijas valstīs liecina, ka tā gatavojas izvērst uzbrukuma grupējumu, kura skaits sasniegs 300 tūkstošus kareivju, konstatēja militārais eksperts Viktors Murahovskis.

RĪGA, 16. marts – Sputnik. Krievijas Federācijas Drošības padome ir pārliecināta: NATO aktīvi pārvieto spēkus Krievijas robežu tuvumā.

Iepriekš KF Drošības padomes sekretāra vietnieks Mihails Popovs informēja, ka divu gadu laikā ātrās reaģēšanas kontingenta skaits ir pieaudzis no 25 tūkstošiem līdz 40 tūkstošiem cilvēku. Reģionā dislocēti pastiprināti taktiskie bataljoni, tiek veidots daudznacionālās divīzijas štābs "Ziemeļi". NATO atjauno aukstā kara gados pastāvējušo sistēmu, kas paredz papildu karaspēka transportēšanu no ASV un Kanādas uz Eiropu bruņoto spēku lielu koalīcijas grupējumu izvēršanai pie Krievijas robežas, konstatēja KF Drošības padome.

Baltijas valstu teritorijā NATO gatavo infrastruktūru kontingenta dislokācijai, kas vairākkārt pārsniedz pašreizējo alianses spēku skaitu reģionā, norādīja KF Ekspertu padomes Militāri rūpnieciskās komisijas kolēģijas loceklis, militārais eksperts Viktors Murahovskis.

"Krievijas robežu tiešā tuvumā, Baltijā un Polijā dislocēto karaspēku skaits ir relatīvi neliels. Galvenos draudus rada cits faktors. NATO pieņēmusi lēmumu līdz 2020. gadam īstenot iniciatīvu "trīsreiz pa 30": 30 mehanizētie bataljoni, 30 aviācijas eskadriļas un 30 karakuģi, gatavi izmantošanai 30 dienu laikā. Tie ir ātrās reaģēšanas spēki, kuru operatīvā gatavība tiks nodrošināta grupējuma radīšanai pie Krievijas robežām,"- uzsvēra Murahovskis radio Sputnik ēterā.

Eksperts piebilda, ka NATO aktīvi īsteno pasākumus, ko militārā valodā dēvē par karadarbības teātra operatīvo iekārtošanu.

"Tiek modernizēti un paplašināti aerodromi, dzelzceļa mezgli un ostas, izvietoti štābi, sakaru līnijas un tā tālāk. Visa šī infrastruktūra tiek gatavota uzbrukuma grupējuma izvēršanai. KF Ģenerālštābs vērtē, ka pēc 2020. gada šī infrastruktūra spēs uzņemt 300 tūkstošus karavīru lietu NATO spēku grupējumu," – konstatēja Murahovskis.

No 2016. gada NATO pēc Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas lūguma dislocējusi reģionā daudznacionālos spēkus, aizbildinoties ar it kā augošo Krievijas agresiju. Tāda alianses militārās klātbūtnes paplašināšanās Eiropā nav pieredzēta kopš aukstā kara beigām.

Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka neplāno nekādas agresīvas darbības Baltijas reģionā, tomēr NATO darbības liek Krievijai spert atbildes soļus, lai stiprinātu savu robežu drošību.

169
Temats:
NATO austrumu flangā (219)
Pēc temata
Baltija kā vājā vieta: ASV ir šausmās no NATO austrumu flanga
"Uz robežas mākoņi staigā." NATO pilotus Baltijā iemācīs pareizi lidot
Izlaupījuši un atdevuši NATO. Baltijas valstīs atstātā Padomju armijas mantojuma liktenis
Kurš kuru: ASV raksta NATO un Krievijas kara scenāriju Baltijas teritorijā
Tu esi atbildīgs par to, ko pieradini. Bet tagad Baltijas "aste luncina" NATO
Hakeris, foto no arhīva

Lietuvā pastāstīja, pasargāt savus profilus sociālajos tīklos no to uzlaušanas

8
(atjaunots 13:59 28.09.2020)
Saskaņā ar sakaru operatora pasūtītā pētījuma datiem, vairums Lietuvas iedzīvotāju izmanto pārāk vieglas paroles, noraida dubulto autentifikāciju un aizmirst iziet no saviem profiliem darbavietā.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Mobilo sakaru operators Lietuvā pastāstīja, kā pasargāt savus profilus Internetā no to uzlaušanas, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz "Bite Lietuva" preses dienestu.

Ziņapmaiņas lietotne WhatsApp
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Ikgadējie tiešsaistes drošības pētījumi liecina par vienu un to pašu problēmu: cilvēki izmanto vājas paroles savu profilu aizsardzībai un reti maina tās. Šī problēma saasinājās pandēmijas laikā, jo darbs no mājām pastiprināja datu aizsardzības un konfidencialitātes draudus.

Saskaņā ar Lietuvas iedzīvotāju reprezentatīvās aptaujas datiem, kas tika veikta pēc "Bite Lietuva" pasūtījuma, paroles, kas satur personīgu informāciju, tādu kā cilvēka vārdu vai dzimšanas datumu, joprojām tiek plaši izmantotas.

"Bite Lietuva" tehniskais direktors Gints Butens pastāstīja, ka 78% respondentu izmanto tikai vienu vai dažas paroles piekļuvei dažādiem profiliem.

"Šāda uzvedība biežāk ir sastopama starp personām ar vidējiem un zemiem ienākumiem, kā arī nelielu pilsētu vai ciemu iedzīvotāju vidū. Uzlaužot vienu paroli, ļaunprāši, visticamāk, spēs iekļūt arī citos lietotāja profilos," paskaidroja viņš.

Gandrīz ceturtā daļa (22%) respondentu izmanto personīgu informāciju savās parolēs. Vārdu parolē izmanto 40%, dzimšanas datumu – 35%, mājdzīvnieka vārdu – 17%.

Vārdi, kurus nevar uzminēt

Butens iesaka, lai izveidotu drošu paroli, kuru ir grūti uzminēt, ir jāizvairās no jebkādas personīgas informācijas izmantošanas: neizmantojiet dzimšanas datumu, pasta indeksu, telefona numuru vai savu radinieku dzimšanas datumus.

Luminor
© Sputnik / Sergey Melkonov

"Pieredzējušiem noziedzniekiem būs nepieciešams vidēji ap 10 sekundēm, lai uzlauztu šādu profilu. Galu galā, šos datus var viegli uzzināt, iedziļinoties sociālajos tīklos vai pat uzminot," sacīja viņš.

Vienkārša skaitļu vai lielo burtu iekļaušana parolē palielinās profila uzlaušanas laiku. Taču Bite veiktā aptauja liecina, ka cilvēki tiecas izvēlēties maksimāli vienkāršas paroles – gandrīz puse Lietuvas iedzīvotāju (48%) izmanto speciālos simbolus tikai, ja to prasa programma.

Dubultā autentifikācija (2FA) – tā ir papildu sociālo profilu un personīgās informācijas aizsardzība. Tas ir praktiski visdrošākais veids, kā pasargāt profilu, jo lietotāja autentifikācijai tiek izmantota papildu ierīce.

Tā pārbauda cilvēka identitāti divos posmos: pirmajā posmā tiek izmantota drošības parole, savukārt otrajā posmā automātiski tiek veidota hipersaite, pie kuras profils pieslēdzas pie katras ieslēgšanas.

Pat ja parole ir uzlauzta, ar šīs tehnoloģijas palīdzību iespējams pasargāt savu profilu, vienkārši noraidot neatpazīto mēģinājumu ieiet sistēmā.

Mācīties paroles no galvas

Vairums (59%) aptaujāto lietuviešu atceras visas savas paroles, kas tiek izmantotas Internetā, no galvas. Daži pieraksta paroles piezīmju blociņā (22%) un 12% slēpj paroles telefona piezīmēs.

Paroļu pārvaldnieks ir viens no efektīvākajiem drošu un sarežģītu paroļu izveidošanas veidiem. Nevajag iegaumēt duci sarežģītu savienojumu, vienkārši jāatzīmē viens, un visi pārējie tiks droši piefiksēti draiverī.

Daudzi paroļu pārvaldnieki šodien arī piedāvā dubulto autentifikāciju (2FA) vai auditu: programma pastāvīgi pārbauda un sniedz informāciju par vājām, vecām, atkārtotām kombinācijām un ģenerē jaunas katram profilam.

Šodien tirgū ir liels skaits paroļu pārvaldnieku. Vairums no tiem ir maksas, taču iespējams lejupielādēt bezmaksas versiju ar nedaudz mazāku funkciju skaitu. Šo variantu šodien piedāvā Keeper, Dashlane, 1Password un daudzi citi.

Iziet no profila

Lai pasargātu personīgu informāciju un datus, ir svarīgi iziet no sava profila katru reizi, kad beidzas darbs, sevišķi ja tiek izmantoti koplietošanas datori.

Saskaņā ar Bite pasūtīto aptauju, gandrīz ceturtā daļa respondentu (29%) nekad neiziet no Gmail vai Facebook. Trešā daļa respondentu (33%) cenšas, taču ne vienmēr par to atceras, un tikai 38% obligāti iziet.

Butens atzīmēja, ka, pat ja lietotājs ir pārliecināts par savu paroļu drošumu, tās ir jāmaina vismaz reizi mēnesī.
8
Tagi:
Kiberdrošība
Pēc temata
Android lietotājus brīdina par vīrusu, no kura nav iespējams atbrīvoties
Jūs esat uzlauzti: hakeri tikuši pie Latvijas ierēdņu un Valsts policijas parolēm
Wikileaks publicējis CIP dokumentus par programmām viedierīču uzlaušanai
Baltkrievijas AES, foto no arhīva

Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes

16
(atjaunots 13:21 28.09.2020)
Situācijas kūdīšana no Lietuvas puses attiecībā uz Baltkrievijas AES ir nonākusi līdz absurdam: Viļņas iedzīvotājiem no oktobra sāks izdalīt joda tabletes vairogdziedzera pasargāšanai "avārijas gadījumam" atomelektrostacijā pie Astravjecas.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Neraugoties uz to, ka Lietuvai septembrī izdevās panākt no Latvijas un Igaunijas saistības veicot elektroenerģijas tirdzniecību pieprasīt no importētājiem garantijas, ka tā nav ražota Baltkrievijā, bezjēdzīgā un cietsirdīgā ažiotāža saistībā ar Baltkrievijas AES, kas tiek būvēta pie Astravjecas, Grodņas apgabalā, nav izbeigta.

Saskaņā ar radio LRT informāciju, no oktobra Viļņas iedzīvotājiem sāks izdalīt kālija jodīda tabletes, vēsta RIA Novosti.

Šādus pasākumus Lietuvā veic it kā drošības nolūkos avārijas gadījumam, kura, kā, acīmredzot uzskata Lietuvas varasiestādes, var notikt BelAES, kas atrodas 50 kilometru attālumā no Viļņas.

Tiesa, tas viss vairāk līdzinās mērķtiecīgai iedzīvotāju iebiedēšanai.

Sākumposmā plānots piešķirt 2,1 miljonu tablešu. Tās nonāks piecos lielākajos Viļņas aptieku tīklos, kur cilvēki varēs tās paņemt ar elektroniskām receptēm.

BelAES notika visas nepieciešamās un papildu pārbaudes no SAEA un citu profila institūtu puses, un objekta drošība netiek apšaubīta. Minska vairākkārt uzsvērusi, ka Baltkrievijas AES tiek būvēta stingrā atbilstībā ar drošības normām un nekādā veidā nedraud kaimiņvalstīm.

Taču Lietuvai tas viss nerūp. Tur sen un aktīvi uzstājas pret stacijas būvniecību, mudinot tuvākos kaimiņus sekot tās piemēram, kā arī periodiski sūdzoties par BelAES spēcīgākiem sabiedrotajiem.

Kaut ko, kā jau tika teikts, Lietuvai izdevies panākt: Baltijas valstis grasās pielietot speciālu elektroenerģijas izcelsmes sertifikācijas sistēmu, lai Baltijas kabeļos nenonāk Baltkrievijas elektrība.

Taču eksperti uzskata, ka Baltijas trīsstūrī joprojām pastāv nopietnas pretrunas šajā sakarā. Pietiek atcerēties, ka vēl augusta vidū Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka politiskas iejaukšanās elektrības tirgū nebūs, jo šo jomu regulē pats tirgus.

16
Tagi:
Viļņa, Baltkrievija, BelAES, Lietuva
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lietuvas un Igaunijas prezidenti pastāstīja, kāpēc BelAES vajadzīga Krievijai
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas
Meževičs: cīņa ap BelAES Baltijā turpināsies līdz pēdējai patronai
Lietuva var izstāties no Nord Pool biržas, lai nodrošinātu BelAES boikotu
NATO

Aizsardzības ministrijā uzstāj, ka mācības Rīgā iedvesa iedzīvotājiem drošības izjūtu

0
(atjaunots 07:51 29.09.2020)
Rīgā aizritējušās mācības "Namejs 2020" izraisīja neviennozīmīgu iedzīvotāju reakciju, taču Aizsardzības ministrijā ir pārliecināti, ka radījuši civiliedzīvotājiem drošības izjūtu; tiesa, strādāt vēl ir pie kā, "sevišķi jāpadomā par krievvalodīgajiem", secināja iestādē.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Aizritējušajā svētdien, 27. septembrī, noslēgušās mācības "Namejs 2020" Rīgā bija nepieciešamas, lai iedzīvotāji sajustos drošībā, izjūt, ka situācija pilsētā tiek kontrolēta, paziņoja Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, raksta Lsm.lv.

Pēc viņas sacītā, nekādas mācības poligonā neaizstās iemaņu apgūšanu realitātei pietuvinātos apstākļos.

"Šo mācību laikā mēs skatījāmies, kā zemessargi spēj sadarboties ar armiju, kā nepieciešamības gadījumā pieslēgt citas struktūras – piemēra, pašvaldības. Kā reaģē cilvēki, kā reaģē uzņēmēji. Kā, ja ir nepieciešams, piesaistīt kaut kādus citus resursus. Tā kā tās ir ļoti lielas mācības, ļoti daudz secinājumu būs jāizdara," pastāstīja Bļodniece.

Neraugoties uz to, ka, pēc parlamentārās sekretāres domām, mācībām pilsētā bija jānomierina rīdzinieki, iepriekš Sputnik Latvija rakstīja par to, ka atsevišķus Rīgas iedzīvotājus, maigi izsakoties, satrauca notiekošais. Tā, piemēram, Purvciema iedzīvotāji ar uztraukuma izjūtu dalījās bruņotu cilvēku fotogrāfijās savos pagalmos un uzdeva jautājumu: "Kas tas tomēr tāds notiek?"

Sakarā ar neviennozīmīgo pozīciju sabiedrībā ministrijas pārstāve atzīmēja, ka, bez šaubām, iestādei vēl ir pie kā strādāt, tai skaitā arī pie komunikācijas uzlabošanas.

"Vienmēr ir iespējas uzlabot procesus. Nekad nebūs tā, ka – viss, vairs neko nevar izdarīt! Aizsardzības ministrija aktīvi strādā sociālajos tīklos, vada portālu sargs.lv, kur ir ļoti daudz informācijas. Es domāju, ka vajag īpaši padomāt par krievvalodīgajiem – tas ir ļoti svarīgs jautājums, un nevajag domāt, ka tas atrisināsies pats par sevi," sacīja Bļodniece.

0
Tagi:
drošība, militārās mācības, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Kā norit savstarpējās Krievijas un Baltkrievijas pretterorisma mācības
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības