Eiropas Cilvēktiesību tiesas ēka. Foto no arhīva

Nacionālā grupa "mežabrāļi": ECT piekritusi Lietuvai

95
(atjaunots 16:15 13.03.2019)
Strasbūras tiesa piekritusi Lietuvas Augstākās tiesas skaidrojumam par to, ka "mežabrāļus" iespējams uzskatīt par daļu "nacionālās grupas", un noziegumu pret viņiem – par "genocīdu".

RĪGA, 13. marts – Sputnik. Eiropas cilvēktiesību tiesa (ECT) nonākusi pie slēdziena, la Lietuvas tiesas nav pārkāpušas VDK bijušā darbinieka Staņislava Drēlinga tiesības (viņš notiesāts par dalību "mežabrāļu" komandiera Ādolfa Ramanauska (Vanaga) aizturēšanā), vēsta Sputnik Lietuva.

1956. gadā Drēlings piedalījās "mežabrāļu" komandiera un viņa sievas Birutes Mažeiķaites aizturēšanā. Vēlāk Ramanauskam tika piespriests nāves sods, bet Mažeiķaite tika deportēta uz Sibīriju.

2015. gadā Drēlings tika notiesāts par "genocīdu". Kauņas apgabala tiesa noraidīja Drēlinga argumentus par to, ka viņš nevar būt atbildīgs par aizturēto likteni, jo nav arestējis viņus personīgi, nav piedalījies tiesas sprieduma taisīšanā un izpildīšanā. Viņam piespriesta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem, taču vēlāk Lietuvas Augstākā tiesa samazināja brīvības atņemšanas termiņu līdz pieciem mēnešiem.

Augstājā tiesa secināja, ka Ramanausku un Mažeiķaiti kā "partizānus" var uzskatīt par atsevišķu "nacionālo un etnisko grupu", tātad uz viņiem attiecināma Konvencija par genocīdu no 1948. gada.

2016. gada maijā Drēlings vērsās ECT. Viņš norādīja, ka nebija pamata viņa notiesāšanai, jo kustība "partizāns" ir uzskatāma par politisku grupu, tātad attiecībā pret to "genocīds" nebija iespējams.

Tomēr Strasbūras tiesa piekrita Lietuvas Augstākās tiesas argumentam un noraidīja pieteicēja sūdzību. Saskaņā ar ECT spriedumu, "par ierindas karavīrs nevar akli pakļauties pavēlēm, kas pārkāpj starptautiskā līmenī atzītas cilvēktiesības", un Drēlingam bija jābūt informētam par Ramanauska un Mažeiķaites likteni.

Našlaiču kapi Atakalnes rajonā
© CC0 / wikipedia / Loraine / Antakalnis Cemetery, general view

Spriedumā norādīts, ka Lietuvas Augstākā tiesa novērsusi pārkāpumus, kuru rezultātā dažus gadus agrāk atcelts spriedums Vitautam Vasiļauskim un Martinai Žukaitenei, kuri bija apsūdzēti lietā par "mežabrāļu likteni". Abi tika apsūdzēti par genocīdu pret politisko grupu, kas, saskaņā ar starptautisko tiesību normām, nav iespējams.

Par lēmumu balsojuši pieci tiesneši, divi pret to iebilda. Lieta ECT tika uzskatīta tieneses Annas Judkovskas (Ukraina) vadībā.

Ādolfs Ramanausks-Vanags

Ādolfs Ramanausks ar iesauku Vanags bija viens no lietuviešu "meža brāļu" līderiem, Lietuvas Brīvības aizstāvju savienības bruņoto spēku komandieris. 1956. gadā viņš tika arestēts, tiesa viņam piesprieda augstāko soda mēru – nāves sodu nošaujot.

Pērn 82 gadus vecais Lietuvas VDK bijušais darbinieks Konstantins Vorobjovs tika notiesāts par dalību Ramanauska arestā. Viņam piespriesta brīvības atņemšana uz diviem gadiem.

Lietuvas Seima pasludināja 2018. gadu par Ramanauska-Vanaga gadu.

95
Pēc temata
"Labie puiši" SS formastērpos: kā veidojies somu leģionāru tēls
Krievijas politiķis ieteicis tiesāties ar Baltijas valstīm nacisma atbalsta dēļ
Latvija – mazā Ukraina, tāpēc tai atļauts viss: Lindermans par tarānu pret krieviem
Amerikāņu daudzmērķu helikopters Sikorsky UH-60 Black Hawk, foto no arhīva

Eksperts paskaidroja, kas Lietuvā maksās par jaunajiem amerikāņu helikopteriem

12
(atjaunots 15:45 08.07.2020)
Tādas tehnikas – jaunu kara helikopteru Black Hawk iegāde iecirtīs pamatīgu robu Lietuvas budžetā.

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. ASV Valsts departaments apstiprinājis sešu helikopteru UH-60M Black Hawk un atbilstošā ekipējuma pārdošanu Lietuvai. Darījuma aptuvenā summa sastāda 380 miljonus dolāru (335,9 milj. eiro), vēsta Sputnik Lietuva.

Valsts departaments apliecināja, ka ASV militārās tehnikas iegāde nemainīs pamata militāro līdzsvaru reģionā.

Tādas militārās tehnikas iegāde Lietuvai izmaksās visai dārgi, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis Viktors Ļitovkins.

"Tāds Lietuvas budžetam dārgs darījums iespējams, piesaistot kredītu, ko piešķirs tās pašas ASV. Šo parādu nāksies nomaksāt Baltijas valsts iedzīvotāju nākamai paaudzei," atzīmēja Ļitovkins.

Viņš piezīmēja, ka ASV pieliek visas pūles, lai to sabiedrotie iegādātos tikai amerikāņu militāro tehniku.

"Amerikāņi pieprasa, lai NATO valstis aizsardzībai tērētu vismaz 2% IKP – uz šī rēķina ASV militārās rūpniecības kompleksam būtu jābūt nodrošinātam ar pasūtījumiem," uzsvēra eksperts.

Vašingtona atklāja, ka 2020. gadā piešķirs Baltijas valstīm 175 miljonus dolāru militārās sadarbības veicināšanai. Turklāt pirmo reizi Pentagona budžetā atsevišķā pantā norādīti līdzekļi Baltijas PGA attīstības atbalstam 50 miljonu dolāru apmērā.

Maskava uzskata, ka tādi ASV soļi ir nedraudzīgi, un norāda, ka to mērķis ir amerikāņu militārās klātbūtnes paplašināšana pie Krievijas robežām. Baltijas valstis vairākkārt klāstījušas par Krievijas it kā augošo agresiju, neskatoties uz Kremļa stingro neuzbrukšanas pozīciju. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību, ka NATO vadībai tas ir zināms, taču alianse ar izdomātu ieganstu joprojām paplašina pie KF robežām dislocētos spēkus.

12
Tagi:
ASV, helikopters, Lietuva
Pēc temata
EP konsultants: Latvija vienkārši izšķērdēs 175 miljonus eiro Black Hawk iegādei
Cik daudz iedzīvotāji tērē armijai? Militārās celtniecības apvāršņi Latvijā 2020.gadā
"Bez atļaujas neizmantot": Audriņos būs NATO bāze un kara lidmašīnas
Militārais eksperts paskaidrojis ASV Valsts departamenta jaunās militārās programmas mērķi
Pikets pie Lietuvas vēstniecības Rīgā Aļģirda Palecka atbalstam, foto no arhīva

Gitans Nausēda: Palecka uzvārds kļuvis par "nodevības simbolu" Lietuvā

6
(atjaunots 15:13 08.07.2020)
Jāpiebilst, ka "Sociālistiskās tautas frontes" bijušā līdera atbrīvošanu pieprasījuši pat labi pazīstami Lietuvas politiķi, tostarp – 60 cilvēki no Lietuvas neatkarības atjaunošanas aktu parakstījušo personu vidus.

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņoja, ka "Sociālistiskās tautas frontes" bijušā līdera, par "spiegošanu" apsūdzētā Aļģirda Palecka uzvārds kļuvis par "nodevības un asinsizliešanas simbolu", vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz amatpersonas interviju izdevumam "Obzor".

Lietuvas līderis paziņoja, ka pilsoņu lojāla vai nelojāla attieksme ir atkarīga no tā, vai cilvēks jūtas kā valsts daļa, vai var piedalīties lēmumu pieņemšanā, vai tiek ņemts vērā viņa viedoklis un intereses.

Prezidents atzīmēja, ka Lietuvas vēsturē zināms liels skaits nelietuviešu, kuri "atdevuši dzīvību" par Baltijas republiku. Kā piemēru viņš minēja Lietuvas Lielkņazistes valsts darbinieku un karavīru kņazu Konstantīnu Ostrožski.

"Varu atsaukt atmiņā tatārus, karaimus, krievvalodīgos, kuri kopš seniem laikiem uzticami kalpojuši un vēl aizvien kalpo Lietuvas armijā, baltkrievus un krievus, kuri cīnījās kopā ar lietuviešu partizāniem, arī tos, kuri 1990. gada 11. martā parakstīja Lietuvas neatkarības atjaunošanas aktu – Nikolaju Medvedevu, Emanuelu Zingeri, Česlavu Okinčicu un citus. (..) Un diemžēl mums ir īsti lietuvieši, kuru uzvārdi kļuvuši par nodevības un asinsizliešanas simbolu: Aļģirds Paleckis, Antans Snečkus, Juozs Markulis... Daudzi lietuvieši padomju laikā bija soda bataljonu, ziņotāju, kolaboracionistu rindās," klāstīja valsts vadītājs.

Nausēda paziņoja, ka ikdienas dzīvē, dažādu iemeslu dēļ, it īpaši vēlēšanu priekšvakarā, daži cilvēki izvēlas nevis apvienošanas, bet šķelšanas ceļu. Pie tam prezidents pieļāva, ka šo cilvēku dzīvē, iespējams, ir problēmas, ko valsts nerisina vai piešķir pārāk maz uzmanības.

"Tāpēc dialoga ceļš ir ļoti svarīgs. Jo vairāk un atklātāk runāsim viens ar otru, jo ātrāk mēs atrisināsim šīs problēmas. Tāpēc es pats un mani padomnieki interesējas par nacionālo kopienu aktuālajiem jautājumiem un meklējam to risināšanas paņēmienus," viņš teica.

Komentējot situāciju ar mazākumtautībām Lietuvā, Nausēda konstatēja, ka negribētu dalīt pilsoņus pēc tautības, tomēr uzskata par svarīgu, lai valstī būtu radīti apstākļi dzimtās valodas un kultūras attīstībai.

"Mēs izvēlamies integrācijas, ne asimilācijas ceļu, tāpēc ka uzticamies saviem pilsoņiem, tāpēc ka uzskatām: atšķirības un to izpratne bagātina cilvēkus. Mēs ceram, ka tikai tā varēsim uzcelt tiltus un uzbūvēt stipru pilsonisko sabiedrību," teica prezidents.

Nausēda skaidroja, ka Lietuvas fundamentālie principi ir cieņa pret likumu un cilvēka brīvība.

Palecka lieta

2018. gada nogalē kļuva zināms, ka pret Aļģirdu Palecki un Deimantu Bertauski ierosināta lieta par "spiegošanu". Viņi apsūdzēti par to, ka rīkojušies organizētas grupas sastāvā kopā ar KF izlūkdienesta darbinieku un citiem Krievijas pilsoņiem, kā arī nodarbojušies ar "spiegošanu" Krievijas izlūkdienesta vajadzībām.

Paleckis jau vairākkārt noliedzis vainu. Viņš uzskata, ka tiesvedības iemesls ir Lietuvas varasiestāžu atriebība par viņa interesi par notikumiem pie Viļņas televīzijas torņa 1991. gada 13. janvārī, kā arī par saziņu ar krieviem.

Politiķis atzīmēja, ka nav saskāries ar Krievijas izlūkdienestiem, viņš tikai rakstījis grāmatu par 13. janvāra notikumiem un sācis žurnālistisku izmeklēšanu. Tās ietvaros viņš intervējis pašlaik Krievijā dzīvojošos tālaika notikumu dalībniekus.

Pat pazīstami politiķi pieprasīja Palecka atbrīvošanu, tostarp – 60 cilvēki no Lietuvas neatkarības atjaunošanas aktu parakstījušo personu vidus.

Marta sākumā Lietuvas Ģenerālprokuratūra noslēdza pirmstiesas izmeklēšanu. Pēc būtības Palecka lietu  sāka izskatīt 1. jūnijā.

Iepriekš Šauļu apgabala tiesa mīkstināja ierobežojuma līdzekli politiķim. Tagad viņam ļauts noteiktā laikā pamest mājas, pie tam neizbraucot ārpus Viļņas. Iepriekš Paleckis vērsās tiesā ar lūgumu ļaut apmeklēt ārstu, ņemot vērā veselības problēmas.

6
Tagi:
Aļģirds Paleckis, Gitans Nausēda, Lietuva
Pēc temata
Kā Latvijā un citās valstīs notika piketi Palecka atbalstam
Aļģirds Paleckis pastāstīja, uz ko viņa lietā cer Lietuvas prokurori
Labas gribas cilvēkus visā pasaulē aicina atbalstīt sirdsapziņas gūstekni Lietuvā
"Hibrīdspiegošana": kā apturēt represiju konveijeru
Fonda Vēsturiskā atmiņa vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs

Vēsturnieks atbildēja uz Latvijas vēstnieka spriedumiem par 1939.-1940. gadu notikumiem

0
(atjaunots 16:20 08.07.2020)
Vēsturnieks Aleksandrs Djukovs paskaidroja, kāpēc Latvijas vēstnieka Krievijā Māra Riekstiņa viedoklis jautājumā par Baltijas valstu pievienošanu Padomju Savienībai ir nepamatots.

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš norādīja, ka fonda "Vēsturiskā atmiņa" vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs savā rakstā "diezgan gari, pieminot kaut kādus 30. un 40. gadu Politbiroja lēmumus, ar kaut kādiem netiešiem slēdzieniem mēģinājis pierādīt, ka līdz pat 1940. gada maijam Padomju Savienībai nebija nekādu Baltijas valstu inkorporācijas plānu". Pie tam Riekstiņš atzīmēja, ka vēsturnieka vārdi neatbilstot tam, kas rakstīts Krievijas prezidenta Vladimira Putina materiālā.

Sarunā ar Sputnik Latvija Djukovs atgādināja, ka viņa publikācijas pamatā ir arhīva dokumenti, kas pirmo reizi ieraudzījuši dienas gaismu.

"Tie ir nesen atslepenotie dokumenti no Krievijas prezidenta arhīva. Tie rāda, ka lēmums par Baltijas galīgo inkorporāciju PSRS sastāvā tika pieņemts Kremlī nevis 1939. gada septembrī, maijā vai jūnija sākumā, bet gan 1940. gada jūnija beigās un jūlija sākumā," pastāstīja Djukovs.

Vēsturnieks apstiprināja, ka viņa slēdziens nesakrīt pilnībā ar tēzi Krievijas prezidenta Vladimira Putina rakstā, kurā teikts, ka lēmums par inkorporāciju pieņemts 1939. gada rudenī.

"Lieta tāda, ka dokumenti, ar kuriem strādāju es, tika iekļauti zinātniskajā apgrozījumā pēc tam, kad Putina raksts bija sagatavots. Tajā vienkārši nebija iespējams ņemt vērā jaunos atradumus arhīvos. Esmu pārliecināts: ja raksts būtu iznācis vēlāk, mēs ieraudzītu citādus formulējumus, pamatotus ar jaunajām arhīvu liecībām. Tāpēc Latvijas vēstnieka mēģinājumi izlikties, ka mans viedoklis balstās uz netiešiem slēdzieniem, ir nepamatoti," uzsvēra Djukovs.

Viņš atgādināja, ka Krievijas vēsturnieki jau ilgus gadus iekļauj zinātniskajā apgrozījumā jaunas arhīvu liecības par Krievijas un Baltijas attiecībām, paplašinot avotu bāzi.

"Esam spiesti strādāt ne tikai par sevi, bet arī Latvijas kolēģu vietā. Piemēram, pērn publicējām dokumentus no Latvijas vēstniecības arhīva par 1939.-40. gadu. Lai arī tie glabājas Latvijā, vietējie vēsturnieki ar tiem nav strādājuši. Gribētos, lai Latvijas vēstnieks Krievijā tam pievērstu uzmanību," konstatēja Djukovs.

Latvija līdz ar Lietuvu un Igauniju apgalvo, ka PSRS to bija okupējusi līdz 1991. gadam. Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka par "padomju okupāciju" Baltijas valstīs 1940. gadā nevar būt ne runas, Baltijas pievienošana PSRS tiek uzskatīta par tālaika starptautisko tiesību normām atbilstošu. Turklāt laikā, kad republikas bija PSRS sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu), tajās darbojās nacionālās varas iestādes.

0
Tagi:
fonds "Vēsturiskā atmiņa", Māris Riekstiņš, Latvija
Pēc temata
Baltijas valstis Otrā pasaules kara priekšvakarā: arhīvi stāsta neglītu patiesību
Kolektīva pašiedvesma: kāpēc Latvija atkal cilā "okupācijas" kompensāciju tēmu
Krievijas kultūras ministrs devis vēstures mācību Viļņas mēram
Neapgūtā vēstures mācība: kāpēc nevēlēšanās nožēlot grēkus nāk par ļaunu