Eiropas Cilvēktiesību tiesas ēka. Foto no arhīva

Nacionālā grupa "mežabrāļi": ECT piekritusi Lietuvai

80
(atjaunots 16:15 13.03.2019)
Strasbūras tiesa piekritusi Lietuvas Augstākās tiesas skaidrojumam par to, ka "mežabrāļus" iespējams uzskatīt par daļu "nacionālās grupas", un noziegumu pret viņiem – par "genocīdu".

RĪGA, 13. marts – Sputnik. Eiropas cilvēktiesību tiesa (ECT) nonākusi pie slēdziena, la Lietuvas tiesas nav pārkāpušas VDK bijušā darbinieka Staņislava Drēlinga tiesības (viņš notiesāts par dalību "mežabrāļu" komandiera Ādolfa Ramanauska (Vanaga) aizturēšanā), vēsta Sputnik Lietuva.

1956. gadā Drēlings piedalījās "mežabrāļu" komandiera un viņa sievas Birutes Mažeiķaites aizturēšanā. Vēlāk Ramanauskam tika piespriests nāves sods, bet Mažeiķaite tika deportēta uz Sibīriju.

2015. gadā Drēlings tika notiesāts par "genocīdu". Kauņas apgabala tiesa noraidīja Drēlinga argumentus par to, ka viņš nevar būt atbildīgs par aizturēto likteni, jo nav arestējis viņus personīgi, nav piedalījies tiesas sprieduma taisīšanā un izpildīšanā. Viņam piespriesta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem, taču vēlāk Lietuvas Augstākā tiesa samazināja brīvības atņemšanas termiņu līdz pieciem mēnešiem.

Augstājā tiesa secināja, ka Ramanausku un Mažeiķaiti kā "partizānus" var uzskatīt par atsevišķu "nacionālo un etnisko grupu", tātad uz viņiem attiecināma Konvencija par genocīdu no 1948. gada.

2016. gada maijā Drēlings vērsās ECT. Viņš norādīja, ka nebija pamata viņa notiesāšanai, jo kustība "partizāns" ir uzskatāma par politisku grupu, tātad attiecībā pret to "genocīds" nebija iespējams.

Tomēr Strasbūras tiesa piekrita Lietuvas Augstākās tiesas argumentam un noraidīja pieteicēja sūdzību. Saskaņā ar ECT spriedumu, "par ierindas karavīrs nevar akli pakļauties pavēlēm, kas pārkāpj starptautiskā līmenī atzītas cilvēktiesības", un Drēlingam bija jābūt informētam par Ramanauska un Mažeiķaites likteni.

Spriedumā norādīts, ka Lietuvas Augstākā tiesa novērsusi pārkāpumus, kuru rezultātā dažus gadus agrāk atcelts spriedums Vitautam Vasiļauskim un Martinai Žukaitenei, kuri bija apsūdzēti lietā par "mežabrāļu likteni". Abi tika apsūdzēti par genocīdu pret politisko grupu, kas, saskaņā ar starptautisko tiesību normām, nav iespējams.

Par lēmumu balsojuši pieci tiesneši, divi pret to iebilda. Lieta ECT tika uzskatīta tieneses Annas Judkovskas (Ukraina) vadībā.

Ādolfs Ramanausks-Vanags

Ādolfs Ramanausks ar iesauku Vanags bija viens no lietuviešu "meža brāļu" līderiem, Lietuvas Brīvības aizstāvju savienības bruņoto spēku komandieris. 1956. gadā viņš tika arestēts, tiesa viņam piesprieda augstāko soda mēru – nāves sodu nošaujot.

Pērn 82 gadus vecais Lietuvas VDK bijušais darbinieks Konstantins Vorobjovs tika notiesāts par dalību Ramanauska arestā. Viņam piespriesta brīvības atņemšana uz diviem gadiem.

Lietuvas Seima pasludināja 2018. gadu par Ramanauska-Vanaga gadu.

80
Pēc temata
"Labie puiši" SS formastērpos: kā veidojies somu leģionāru tēls
Krievijas politiķis ieteicis tiesāties ar Baltijas valstīm nacisma atbalsta dēļ
Latvija – mazā Ukraina, tāpēc tai atļauts viss: Lindermans par tarānu pret krieviem