Politologs Armens Gasparjans

Gasparjans: Lietuva apvainojusies uz Baltkrieviju Ignalinas AES dēļ

97
(atjaunots 11:57 10.03.2019)
Pēc politologa sacītā, visi Baltijas republikas piedāvājumi sakarā ar BelAES ir saistīti ar "dziļu aizvainojumu" un politiskām interesēm.

RĪGA, 10. marts – Sputnik. Baltkrievijas AES plāns Lietuvas premjerministram Saulim Skvernelim ir nepieciešams, lai "vienkārši parunātu", uzskata politologs Armens Gasparjans, vēsta Sputnik Lietuva.

Iepriekš Skvernelis vērsās oficiālā vēstulē pie Minskas, kurā piedāvāja BelAES mērķiem izveidoto infrastruktūru izmantot dabasgāzes elektrostacijas izbūvei. Saskaņā ar premjera ieceri, Baltkrievija varētu pirkt degvielu no sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļa Klaipēdā.

"Domāju, ka Baltijas dižo prātu gadījumā runa nav par efektivitāti. Runa ir par to, kas "man nepatīk"… Šeit dienas kārtībā ir "vienkārši parunāt"," sacīja Gasparjans Sputnik Lietuva intervijā.

Pēc politologa domām, Baltijas republika ir "dziļi apvainojusies" uz Baltkrieviju dēļ tā, ka kaimiņvalstī tiek celta atomstacija, bet Viļņa no savas atteicās.

"Jums tā bija (Ignalinas AES – Sputnik.). Jūs (Lietuva – Sputnik) to sagrāvāt. Tagad jums izraisa nepatiku tas, kas notiek kaimiņvalstī," - sacīja Gasparjans.

Politologs atzīmēja, ka Minskai ir visas tiesības vispār neklausīties Baltijas politiķos.

"Tā (BelAES – Sputnik) neatrodas jūsu valsts teritorijā – tas ir pirmkārt. Otrkārt, tā (Baltkrievija – Sputnik) pat neietilpst Eiropas Savienībā, un principā, normām, kuras pieņemtas ES, Minska var spļaut virsū no visaugstākā zvanu torņa," - uzsvēra Gasparjans.

Pēc politologa sacītā, BelAES jautājumā Lietuvai pirmām kārtām jāņem vērā SAEA speciālistu viedoklis, kuri apstiprināja atomstacijas drošību Astravjecā.

Strīdi par BelAES

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts plānots 2019. gadā, otrā — 2020. gadā.

Neskatoties uz atklāto dialogu un konsekvento sadarbību ar SAEA jau projekta apspriešanas laikā, Lietuva izsaka regulāras pretenzijas pret BelAES. Lietuvas varasiestādes dēvē tās celtniecību par "nacionālo draudu". Lietuvā tika pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Turklāt, Viļņa iniciē aizliegumu elektroenerģijas iegādei no BelAES ES.

2016. gadā Lietuva vērsās pie Latvijas, Igaunijas, Polijas un Somijas ar ierosinājumu vienoties un neielaist ES tirgū BelAES elektroenerģiju, ko uzskata par nedrošu, taču šo iniciatīvu atbalstīja tikai Polija.

97
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (53)
Pēc temata
Baltkrievija ieteikusi Lietuvai atvēsināt "kareivīgo degsmi"
Lietuva piedāvās Lukašenko pārorientēt BelAES uz gāzi un "kurināt" ar tās SDG
Lietuvas politiķis cer uz ASV atbalstu BelAES jautājumā
Laulibas gredzeni

Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita

22
(atjaunots 14:07 12.07.2020)
Latvija un Lietuva savā starpā dala pirmo vietu. Abās valstīs aprēķinātie rādītāji sastāda 3,1 šķiršanos uz tūkstoti cilvēku.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Latvija kopā ar Lietuvu kļuva par Eiropas Savienības līderēm pēc šķirto laulību skaita 2018. gadā, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz statistiskās aģentūras Eurostat datiem.

Latvija un Lietuva kopā ieņēma pirmo vietu šajā sarakstā. Abās valstīs aprēķinātie rādītāji sastāda 3,1 šķiršanos uz tūkstoti cilvēku. Tālāk seko Dānija (2,6) un Zviedrija (2,5). Ceturtajā vietā izrādījās Igaunija un Somija ar 2,4 šķiršanām uz tūkstoti iedzīvotāju abās valstīs.

​Zemākie šķiršanās rādītāji bijuši konstatēti Maltā (0,7 šķiršanās uz tūkstoti cilvēku), Īrijā (0,7, saskaņā ar 2017. gada datiem), kā arī Slovēnijā (1,1), Bulgārijā, Horvātijā un Itālijā (visās trijās 1,5).

Pēdējo desmitgadu laikā arvien vairāk un vairāk cilvēku ES pieņem lēmumu šķirties, atzīmē Eurostat. Tā, 2017. gadā ES bija divas šķiršanās uz 1000 cilvēku, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz kopējo šķiršanās koeficientu (0,8), kurš tika reģistrēts 1965. gadā.

22
Pēc temata
Saeimā nonākusi iniciatīva par viendzimuma laulību reģistrāciju Latvijā
Vēlaties uzzināt, kur Latvijā var bez maksas piereģistrēt laulību
Referendums par viendzimuma pāru statusu: cik Latvijas iedzīvotāju atbalsta šo ideju
Tallinas lidosta, foto no arhīva

Pēc trīs mēnešiem Igaunijas nepilsonis tomēr atgriezās mājās

18
(atjaunots 11:24 10.07.2020)
Krievvalodīgā Igaunijas nepilsoņa piedzīvojumi Filipīnās ir noslēgušies – pēc simts dienām Manilas lidostā viņš nokavēja lidmašīnu Amsterdamā, taču beigu beigās nosēdās Tallinā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pateicoties mediju iesaistīšanai, Manilas lidostā iestrēgušais Igaunijas nepilsonis Romāns Trofimovs tomēr atlidoja uz Tallinu, vēsta Postimees.

Trofimovs atlidoja uz Filipīnu galvaspilsētu Manilu 20. martā un vairāk nekā 100 dienas nevarēja nedz iziet no lidostas ēkas, nedz aizlidot uz dzimteni, jo lidojumi tika apturēti, savukārt aviokompānija AirAsia atņēma viņam nepilsoņa pasi, apsolot atgriezt to pēc atgriešanās Igaunijā.

Sākumā Igaunijas ĀM piedāvāja viņam nopirkt biļeti uz repatriācijas reisu, taču nosauktās summas Trofimovam nebija. Un tikai pēc tam, kad lidostā dzīvojošā cilvēka stāsts izplatījās ārvalstu medijos, Trofimovam palīdzēja atgriezties dzimtenē.

Tiesa, arī te neiztika bez piedzīvojumiem – pārsēšanās laikā Amsterdamā viņš nokavēja lidmašīnu uz Tallinu. Beigu beigās viņam tomēr izdevās atgriezties mājās.

Lidostā viņu jau gaidīja žurnālisti. Trofimovs pateica, ka pēc atgriešanās mājās pirmā lieta, ko viņš vēlas izdarīt, ir satikt māti. Pirms aizbraukšanas uz Filipīnām viņš strādāja attālināti par programmētāju, taču zaudēja šo darbu.

Viņš pastāstīja, ka nepilsoņa "pelēkā pase" radījusi viņam problēmas katrā valstī, kurā viņš ieradās. Taču uz jautājumu, vai pēc šī stāsta viņš neapsver domu iegūt Igaunijas pilsonību, viņš atteicās atbildēt.

18
Tagi:
Igaunija, Filipīnas
Pēc temata
Igaunijas nepilsonis trīs mēnešus dzīvo Manilas lidostā
Špicbergenā

Špicbergenā darbu sācis pirmais Krievijas poligons sasaluma pētīšanai

0
(atjaunots 13:58 14.07.2020)
Poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss.

RĪGA, 14. jūlijs - Sputnik. Špicbergenā sācis darbu pirmais poligons ilggadējā sasaluma pātīšanai, kā arī Arktikas apgūšanai pielietojamo tehnoloģiju izmēģinājumiem, portālam RIA Novosti pastāstīja Krievijas Hidrometeoroloģijas centra vadītājs Igors Šumakovs.

"2016. gadā Krievijas Hidrometeoroloģijas centra Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskā institūta zinātnieki sāka darbu un patlaban noslēgta sasaluma poligona izveide Barencburga ciema apkaimē – pirmais Krievijas sasaluma poligons augsta platuma grādu Arktikā," atklāja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss. Fjorda dibenā uzstādīta 150 metrus gara strēle ar temperatūras un pretestības detektoriem sezonālā jūras sasaluma izveides monitoringam. Zinātnieki izstrādājuši arī ģeofizisko metožu kompleksu tādu interesantu sasaluma parādību, kā hidrolakolīta pētīšanai.

"Pirmie ir kūkumošanās ciļņi, kas Špicbergenā sasniedz 40 metru augstumu ar ledus serdeni, kas pieaugot spēj pacelt un iznest līdz virsmai klinšu iežus. Šī parādība ir ne tikai interesanta, tā ir arī svarīga ar sasaluma degradāciju saistīto risku novērtēšanai, atceroties, ka Jamalas krātera fenomens ir saistīts ar tieši tāda ciļņa sprādzienu," atzīmēja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka sasaluma poligons Špicbergenā tiks izmantots kriolitozonas (sasalušās grunts zonas) apguves tehnoloģiju pilnveidošanai. Tās būs nepieciešamas arī Krievijas teritorijā.

0
Pēc temata
Špicbergenā iet bojā ziemeļbrieži
Draudi Arktikā: kur Latvija meklē ienaidniekus, ASV, Krievija un Āzija meklē resursus
Zinātnieki: klimata pārmaiņas var novest pie pasaules kara