Vanšu tilts Rīgā.

Krievijā Baltija vairs nav modē

269
(atjaunots 15:51 02.03.2019)
Baltijas valstis vairs nav populāras Krievijā, PSRS laikos iegūtais "maigā spēka" resurss ir pazaudēts.

RĪGA, 2. marts - Sputnik. Baltijas republikas ir zaudējušas savu "maigo spēku", kas tika iegūts Padomju Savienības laikā, norāda ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nocovičs Rubaltic vietnē.

Tūrisma operatori Krievijā ziņo, kā krities ceļojumu pieprasījums uz Baltiju, un šis faktors nemaz nav saistīts ar ekonomiskiem iemesliem. Uz Baltiju nebrauc politisku apsvērumu dēļ un – pats galvenais – tāpēc, ka Baltijas valstis vienkārši vairs nav modē.
"Padomju zemošanās "mazo Rietumu" priekšā ir izsīkusi – Baltija izšķiedusi savu "maigo spēku", kas tai deva reālu iespēju ietekmēt krievu prātus un sirdis," – konstatēja Nosovičs.

Вид сверху на площадь Красных латышских стрелков в Риге, 1974 год
© Sputnik / Александр Макаров
Skats uz Latviešu Strēlnieku laukumu Rīgā, 1974. gads

Gadu desmitiem Baltija bija modes virsotnē Padomju Savienībā, un šķita, ka tās popularitāte būs mūžīga, spriež eksperts.

"PSRS pastāvēšanas pēdējo gadu laikā Lietuva, Latvija un Igaunija bija daždažādu pozitīvo tēlu teritorija. Visi Baltijas tēli un simboli bija pozitīvi. Labiekārtotība. Tīrība. Materiālā labklājība. Sadzīves kultūra. Dzīves kvalitāte. Patēriņa paradīze Baltijas jūras šaurajā joslā," - raksta Nosovičs.

Viņš atgādināja, ka Soči un Krima bija populārākas nekā Baltija, taču silta jūra, subtropi, šašliki – tie bija vienkāršo ļaužu prieki, bet inteliģents cilvēks uzskatīja par labu toni braukt uz Jūrmalu vai Palangu.

Курортная поликлиника на Рижском взморье, 1971
© Sputnik / Ян Тихонов
Jūrmala, 1971. gads

"Auksta jūra, lietaina vasara, virtuve ne īpaši garšīga, bet tie taču ir mūsu mazie Rietumi! Kur vēl izbaudīt īstu Eiropu dzelzs priekškara mūspusē. Padomju cilvēks brauca uz Baltiju, nevis lai izpeldētos Baltijas jūrā, bet gan tajā pozitīvo tēlu jūrā, ko veidoja Baltija Padomju Savienībā," - norādīja autors.

Pēc Nosoviča domām, postpadomju Baltijai bija milzīga ietekme uz Krieviju.

"Gadu desmitiem no šīm trim valstīm veidojās pilnības tēls, un pēc PSRS sabrukuma Baltijai bija izredzes kļūt par nozīmīgu Krievijas sabiedriskās dzīves faktoru. Liberālā proeiropiskā kursa atbalstītājiem tā varētu kļūt par bāku, par ceļa zvaigzni," - uzskata autors.

Tomēr Baltija pazaudējusi "maigā spēka" resursu tikpat ātri, kā visu pārējo PSRS mantojumu," - norāda Nosovičs.

Выставка американской военной техники на площади Латышских стрелков в Риге
© Sputnik / Sergey Melkonov
ASV militārās tehnikas izstāde Rīgā, 2016. gads

"Bezgalīgie histēriski kliedzieni par "krievu draudiem" un "okupācijas kompensācijas" prasības. SS leģionāru gājieni pa tūristu maršrutiem Vecrīgas ieliņās. Cīņa ar krievu valodu. Cilvēku sadalīšana pilsoņos un nepilsoņos. Atbalsts čečenu kaujiniekiem. Krievu pensionāru piekaušana," – uzskaitīja analītiķis.

Baltijas valstis tagad asociējas nevis ar Palangu, Jūrmalu un Pērnavu, bet gan ar nacistisko noziedznieku glorificēšanu, ar ieceļošanas aizliegumiem Krievijas ekspertiem, grāmatu aizliegšanu un disidentu vajāšanu, NATO infrastruktūras izvietošanu un iedzīvotāju emigrāciju.

Марш легионеров СС в Риге
© Sputnik / Sergey Melkonov
SS leģionāru gājiens Rīgā, 2018. gads

Pat no estētiskā viedokļa Baltija vairs nav pievilcīga, norāda Nosovičs.

"Par padomju Baltijas iemiesotu simbolu bija elegantais komponists un pianists Raimonds Pauls. Viņam blakus pat vulgāri ģeniālā Pugačova izskatījās eleganta. Mūsdienu Baltijas iemiesotais simbols ir "partkoma tante" Daļa Grībauskaite, kuras vecmodīgā frizūra uzreiz atdzīvina piemiņā padomju nelaipnās pārdevējas. Ar tādiem simboliem kā Daļa Poļikarpovna, Baltija nekad neatgūs kādreizējo pievilcību un tūristu mīlestību krievu acīs. Ilgais ceļš kāpās ir beidzies," - noslēdza autors.

269
Pēc temata
Gasparjans: kā "muļķa" krievi izveidoja no Baltijas valstīm PSRS skatlogu
Latvijas un Igaunijas pārstāvjus aizvainoja ES salīdzināšana ar PSRS
Viļņā apgalvo, ka Lietuva pēc kara bijusi PSRS "finansiālais donors"
Demogrāfs: par Latvijas iedzīvotāju īso mūžu vainojama PSRS
"Žigulis", desa un četristabu dzīvoklis no valsts: latvietis skumst pēc PSRS
Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs

Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi

1
(atjaunots 16:31 16.07.2020)
Ja Baltijas valstu vadītāji atklāti ierunājušies par Rail Baltica militārajiem mērķiem, acīmredzot, vairs nav citu iespēju izsist no Rietumu partneriem līdzekļus projekta realizācijai.

RĪGA, 16. jūnijs – Sputnik. Topošajai transbaltijas dzelzceļa maģistrālei Rail Baltica būs svarīga loma no militārās mobilitātes viedokļa reģionā, paziņoja Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis vēstulē eirokomisārei transporta lietās Adinai Valeanai. Lietuva sākusi sagatavošanās darbu ar Aizsardzības ministriju un NATO, lai labāk izmantotu Rail Baltic infrastruktūru militārajā jomā, informēja Sputnik Lietuva.

Svarīgi ir tas, ka Baltijas valstu amatpersonas sākušas atklāti runāt par Rail Baltica militārajiem mērķiem, sarunā ar Sputnik Latvija teica ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

"Iepriekš viņi centās slēpt Rail Baltica patiesos mērķus un centās pierādīt, ka projekts būs ekonomiski izdevīgs un top ar mērķi celt Baltijas valstu IKP. To noraidīja visi ekonomisti gan Krievijā, gan Baltijas valstīs, - viņi pierādīja, ka Rail Baltica rentabilitāte ir īsti murgi," atzīmēja Nosovičs.

Tagad Baltijas valstu vadītāji sākuši atklāti runāt par projekta militārajiem mērķiem, tātad viņiem nav citu iespēju izsist no Rietumu partneriem līdzekļus tā īstenošanai.

"Atlicis tikai apelēt pie nepieciešamības militāri aizsargāt Baltijas valstis, runāt par "Krievijas draudiem" un NATO austrumu flanga stiprināšanas lielo nozīmi. Tā kā viņi ir metuši kārtis galdā un nosaukuši lietas to īstajos vārdos, skaidrs ar ar Rail Baltica finansējumu ir ļoti lielas problēmas," viņš paskaidroja.

Eksperts uzskata, ka vienīgais, kas atlicis Baltijai, ir saistīt maģistrāles būvdarbus ar NATO militāri stratēģisko mērķu sasniegšanu, taču tas nenozīmē, ka Rail Baltica noteikti tiks uzbūvēta.

"Nepieciešamība aizsargāt Baltijas valstis Rietumu sabiedrotajiem nav arguments. Jau pirms pandēmijas Eiropas Savienība vājāk reaģēja uz Baltijas valstu infrastruktūras projektiem. Šaubos, vai pēc lielo problēmu parādīšanās ES ekonomikā Briselei parādīsies līdzekļi Rail Baltica būvdarbiem," secināja Nosovičs.

Rail Baltica, Eiropas sliežu ceļa platuma dzelzceļa maģistrālei, saskaņā ar projektu, jāsavieno Baltijas valstis ar Poliju. Latvijā un Igaunijā plānots uzbūvēt aptuveni 300 km garus iecirkņus, Lietuvā – 360 km.

Sākotnējās prognozes liecina, ka ar investīcijām 5,8 miljardu eiro apmērā Rail Baltica vajadzētu nest peļņu 16 miljardu apmērā. 2019. gadā veiktā analītiskā ekspertīze rāda, ka projekta īstenošanas gadījumā zaudējumi sasniegs vismaz 4 miljardus eiro. Eiropas Revīziju palāta jūnijā paziņoja, ka dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica projekts ir ekonomiski nepamatots, turklāt būvdarbu budžets jau pieaudzis līdz septiņiem miljardiem eiro.

1
Tagi:
NATO, Baltija, Rail Baltica
Pēc temata
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Zaiceva: priekš kam Latvijai Rail Baltica, ja pasažieru pārvadājumi 2 gadus būs "miruši"
"Rail Baltica" jau sākotnēji bija iecerēts kā militārs projekts
Eksperts: Latvija samaksās dārgu cenu par vēlmi vadāt tankus pa Rail Baltica
Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks, foto no arhīva

Igaunijas aizsardzības ministrs nosaucis Krieviju par ienaidnieku

13
(atjaunots 13:09 16.07.2020)
Igaunijas aizsardzības ministrs, uzrunājot jaunkareivjus, aicināja būt gataviem aizsargāt valsti no "Krievijas draudiem".

RĪGA, 16. jūlijs — Sputnik. Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks, uzrunājot jaunos karavīrus, kuri uzsāk dienestu Aizsardzības spēkos, nosauca Krieviju par ienaidnieku un aicināja karavīrus būt gatavus aizsargāt valsti no "Krievijas draudiem", vēsta RIA Novosti.

"Igaunijai ir vajadzīga apmācīta armija, kas spēs aizsargāt mūsu valsts. Ikviens apmācīts igauņu kareivis – tas ir vēl viens kareivis, ar kuru nāksies rēķināties mūsu ienaidniekam," teica Luiks video uzrunā jauniesaucamajiem, kas publicēta Aizsardzības ministrijas vietnē.

Ministrs uzskata, ka Igaunijas patstāvīgās aizsardzības spējas attīstībai ir jāparāda pretiniekam, ka agresijas gadījumā viņi var zaudēt vairāk nekā iegūt, un valsts varēs sevi aizsargāt, līdz ieradīsies sabiedrotie.

"Protams, mēs esam mazāki, nekā mūsu austrumu kaimiņš, taču mūsu spēki ir pietiekami lieli, lai liktu saprast pretiniekam, ka šeit deguns nav jābāž," klāstīja Luiks.

Aizsardzības ministrijas vadītājs atgādināja, ka Igaunijas teritorijā dislocēts NATO starptautiskais bataljons, ko vada Lielbritānija. Pēc viņa vārdiem, tas vajadzīgs, lai Tallina un visa Ziemeļatlantijas alianse nejustos neaizsargāti.

Baltijas valstu izteikumi

No Rietumu politiķu, visbiežāk – no Baltijas valstu un Polijas amatpersonu – puses periodiski izskan izteikumi par "Krievijas draudiem". Pie tam Maskava ne vienu vien reizi uzsvērusi, ka Krievija neplāno nekādus uzbrukumus nevienai NATO valstij.

NATO mācības
© Sputnik / Сергей Степанов

Valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja, ka NATO tas ir labi zināms, taču alianse vienkārši izmanto ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Bez tam Krievija vairākkārt atspēkojusi jebkādas apsūdzības par mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanas dažādās valstīs, turklāt Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka tās izteiktas bez jebkāda pamatojuma un pierādījumiem.

13
Tagi:
Aizsardzības ministrija, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Igaunijas Aizsardzības ministrijas vadītājs uzsvēra Atvērto debesu līguma nozīmi
Briti pārsteigti par to, kā viņu lidmašīnas "aizsargā" Igauniju
NATO ģenerālsekretāra vietnieks apsprieda "Krievijas draudus" ar Igaunijas AM kancleru