Krievijas Dabas zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Konstantīns Sokolovs

Ģeopolitikas eksperts: Latvijai piešķirta provokatora loma starp NATO un Krieviju

285
(atjaunots 10:23 28.02.2019)
Latvieši cer ar Briseles atbalstu atjaunot savu militāro infrastruktūru, bet NATO vēlas pārvērst Latviju par karadarbības lauku. Gan vieni, gan otri spekulē ar tā saucamajiem Krievijas draudiem.

RĪGA, 28. februāris – Sputnik. Latvija plāno ieguldīt 50 miljonus eiro gadā militārās infrastruktūras attīstībai vismaz līdz 2022. gadam. Daļu līdzekļu šiem mērķiem piešķirs NATO un ASV.

Lielākās investīcijas ieplānotas NATO militārās bāzes infrastruktūrā Ādažos. Ieplānots veikt arī vairāku armijas poligonu paplašināšanu, uzbūvēt noliktavas un nodrošināt militāro vienību ēku siltināšanu.

"Militārās infrastruktūras attīstībā joprojām būtisku ieguldījumu sniedz gan NATO, gan ASV, kas ir Latvijas stratēģiskais sadarbības partneris," – vēsta Latvijas Aizsardzības ministrijas vietne.

Eksperts ģeopolitikas jautājumos, Krievijas Dabas zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Konstantīns Sokolovs pastāstīja Sputnik Igaunija, ka, ieguldot līdzekļus nacionālās militārās infrastruktūras attīstībā, Latvijas valdība cer uz partneru finansiālo atbalstu.

"Tas tiek panākts, spekulējot uz "Krievijas draudu" rēķina. Saviem spēkiem Latvija nespēj apdraudēt Krieviju un karot patstāvīgi. Tā var pildīt tikai provokatora lomu sadursmē ar NATO spēkiem," – viņš konstatēja.

Viņš piebilda, ka rietumvalstis iegulda līdzekļus Latvijā ar mērķi izmantot tās teritoriju nākotnes karadarbībai, un precizēja: to pašu rietumvalstis dara arī Ukrainā.

Blogeris Deniss Barteckis
из личного архива Дениса Бартецкого

Iepriekš vēstīts, ka līdera vietu aizsardzībai atvēlēto līdzekļu ziņā starp Baltijas valstīm ieņem Lietuva – 2018. gadā tie sasniedza aptuveni 770 milj. eiro (valsts IKP – 39 miljardi eiro). Latvijas militārais budžets 2018. gadā bija 576 milj. eiro, kas par 126 miljoniem pārsniedz rādītāju gadu iepriekš (valsts IKP – aptuveni 40 miljoni eiro).

Igaunijas aizsardzības budžets 2018. gadā – aptuveni 418 milj. eiro (IKP pārsniedz 20 miljardus eiro).

Līdztekus ASV un Baltijas valstīm 2% no IKP aizsardzībā ieguldīt atļaujas tikai Grieķija, Lielbritānija, Rumānija un Polija.

285
Pēc temata
Latvija par 10 miljoniem eiro uzbūvēs vēl vienu kazarmu NATO karavīriem
Latvija palielinās NATO karavīru skaitu tās teritorijā
ASV senatori pastāstīja Latvijai par savu atbalstu NATO
Vai briesmu brīdī var paļauties uz ASV: Latviju satrauc Trampa viedoklis par NATO
Mūsu mazais Lāčplēsis: kā Latvija stiprina NATO, un kas sasmīdināja amerikāņus
Vadims Truhačovs

Politologs: Lietuva pierādījusi, ka gatava visam, lai tikai ieriebtu Krievijai

26
(atjaunots 17:04 15.01.2021)
Rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis sarunā ar Baltkrievijas opozīcijas parstāvi Svetlanu Tihanovsku apliecināja, ka Viļņa uzskata – būtu svarīgi pārdēvēt Baltkrieviju. Lietuvas valdība ir gatava izskatīt jautājumu par valsts pārdēvēšanu, tiklīdz no Baltkrievijas puses tiks saņemts atbilstošs pieprasījums.

Lietuvas politiskā elite pierāda, ka ir gatava uz jebkādām sīkām nelietībām pret Krieviju, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja politologs Vadims Truhačovs.

"Lietuva vienmēr ir gatava uz visu, lai pastrādātu mazu riebeklību Krievijai. Tāpēc tā ir gatava gan Baltkrieviju pārdēvēt par prieku baltkrievu opozicionāriem, gan izdarīt jebko citu, lai tikai ieriebtu Krievijai," teica Truhačovs.

Eksperts atzīmēja: rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav.

"Bieži vien Lietuvas politiķi piemirst paši savu valsti, piemēram, to, ka no tās aizbraukusi ceturtā daļa darbspējīgo iedzīvotāju, un nodarbojas tikai ar sīkām nelietībām pret Krieviju," uzsvēra Truhačovs.

Viņš piezīmēja, ka Tihanovskai, kura uzturas Lietuvā kopš Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu dienas, faktiski nav, ar ko nodarboties.

"Tihanovska vāji orientējas jautājumos ārpus virtuves, un lielajā politikā viņa pilnīgs profāns. Viņa nodarbojas ar to, ka pārraida tālāk to, ko viņai iečukst austī," norādīja Sputnik sarunbiedrs.

© Sputnik / Владимир Астапкович

Tihanovska bija Baltkrievijas pašreizējā prezidenta Aleksandra Lukašenko sāncense valsts vadītāja vēlēšanās. Saskaņā ar republikas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Lukašenko uzvarēja vēlēšanās ar 80,1% balsu. Opozīcija klāstīja, ka uzvarējusi Tihanovska, un nodibināja koordinācijas padomi varas nodošanai. Šī iemesla dēļ Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu par aicinājumiem sagrābt varu, virkne opozicionāru aizturēti, citi pametuši Baltkrieviju.

Lietuva līdz ar Igauniju un Latviju ieviesa sankcijas pret Baltkrievijas vadību un apliecināja: tā ir gatava uzņemt baltkrievus, kuri pierādīs, ka cietuši varasiestāžu darbību rezultātā. Savukārt Minska norādīja, ka Baltkrievijas opozīcijas protestu akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva ir pārkāpusi visas pieklājības robežas, iejaucoties Baltkrievijas iekšējās lietās.

Трухачев: Литва дала понять, что готова на все, лишь бы насолить РФ
26
Tagi:
Svetlana Tihanovska, Baltkrievija, Krievija, Lietuva
Pēc temata
Politologs pastāstīja, ko Lietuva uzdod par bēgļiem no Baltkrievijas
Latvijā pastāstīja, cik daudz baltkrievu IT kompāniju izdevās pārvilināt
Baltkrievija slēdz robežas izbraucējiem
Lietuva samaksās simtiem miljonu eiro: uzņēmējs par sankcijām pret "Belaruskalij"
Tbilisi panorāma, foto no arhīva

Lietuva oficiāli pārdēvējusi Gruziju

45
(atjaunots 11:53 12.01.2021)
Lietuviešu valodas valsts komisija pieņēmusi oficiālu lēmumu par Gruzijas un gruzīnu tautas pārstāvju nosaukuma maiņu.

RĪGA, 12. janvāris — Sputnik. Lietuviešu valodas valsts komisija (VLKK) oficiāli mainījusi Gruzijas valsts nosaukumu pret Sakartvelo (Sakartvelas), vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz valsts iestādes preses dienestu.

Kijevas panorāma. Foto no arhīva.
© Sputnik / Алексей Фурман

Atbilstošo lēmumu apstiprinājis VLKK priekšsēdētājs Audris Antanaitis.

2018. gadā valodas komisija pieņēma lēmumu par Gruzijas un tās iedzīvotāju alternatīvu nosaukumu – Sakartvelo un sakartveli. Lai arī valsts oficiālais nosaukums līdz 2021. gadam joprojām bija "Gruzija", bet dokumentos bija pieļaujami arī "autentiskie" varianti.

Sakartvelo ir Gruzijas pašnosaukums. Daudzās valodās valsts apzīmēšanai tiek izmantots latīņu vārds "Georgia".

45
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

0
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

0
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu