Lietuvas SDG termināls Klaipedos nafta

Lietuvas SDG termināls aptur darbu

114
(atjaunots 11:59 23.02.2019)
Pirmo reizi kopš SDG termināla darba uzsākšanas Klaipēdā tiks uzsildīti gāzes krātuves kuģa rezervuāri.

RĪGA, 23. februāris – Sputnik. Lietuvas SDG termināls Independence aptur savu darbu liela mēroga tehniskas pārbaudes dēļ, tiek ziņots termināla operatora kompānijas Klaipedos nafta mājaslapā.

Darbi sāksies šodien, 23. februārī, un ilgs līdz marta beigām, kad Klaipēdā ienāks jauns gāzes tankkuģis. Kā vēsta operators, pārbaudes laikā pirmo reizi kopš SDG termināla darba uzsākšanas Klaipēdā tiks uzsildīti gāzes krātuves kuģa rezervuāri.

Darbus veiks Klaipedos nafta un kuģa īpašnieks – norvēģu kompānija Hoegh LNG. Plānots iesaistīs apmēram 50 Lietuvas un ārvalstu darbu veicēju pārstāvjus, savukārt ar darbu izvērtēšanu nodarbosies starptautiskās kompānijas DNV GL inspektori.

Pārbaude tiks veikta Klaipēdā, kaut gan parasti šāda izmēra kuģim šādos nolūkos jābūt transportētam uz lielāku kuģu būvētavu ārzemēs.

SDG termināla darbība plānoto remontdarbu dēļ īslaicīgi tiek apturēta katru gadu, savukārt rūpīga termināla un gāzes krātuves kuģa apskate Klaipedos nafta jāveic reizi piecos gados.

Lietuva ir vienīgā Baltijas valsts, kura pa tiešo pērk SDG, jo tā īrē peldošo termināli Independence gāzes iepirkuma daļas samazināšanai no Krievijas un "enerģētiskās neatkarības" mērķa sasniegšanai. SDG termināļa noma valstij izmaksā 60 miljonus eiro gadā.

Pērnā gada decembra beigās Lietuvas Seims atļāva izpirkt Klaipēdas SDG termināla gāzes krātuves kuģi pēc 2024. gada. Kuģa cena netiek atklāta, taču, pēc dažādiem vērtējumiem, tā varētu sastādīt no 121 miljona līdz 160 miljoniem eiro. Šis lēmums ļaus sadalīt termināla uzturēšanas izmaksas ilgākā laika periodā un atvieglot tā uzturēšanas slogu patērētājiem, uzskata valdībā. No 2019. gada plānots samazināt ikgadējos izdevumus vismaz par 23 miljoniem eiro – no 66 līdz 43 miljoniem eiro. Lielākais gāzes patērētājs Lietuvā – minerālvielu rūpnīca Achema – pēc kuģa izpirkšanas par termināla uzturēšanu maksās gandrīz par 6 miljoniem eiro mazāk.

Visā pastāvēšanas laikā termināls ne reizi nav strādājis ar pilnu jaudu.

Pēc 2018. gada rezultātiem, Lietuva samazinājusi sašķidrinātās dabasgāzes iegādes. 2018. gadā tika regazificētas un izkrautas 9,196 TWh gāzes (apmēram 872 miljoni kubikmetru) – par 27,3% mazāk, nekā 2017. gadā (12,645 TWh). Taču palielinājās gāzes iegādes no Krievijas holdinga Gazprom. Statistika par visu 2018. gadu pagaidām nav saņemta, taču pēc janvāra-septembra rādītājiem, Lietuva iegādājusies 0,936 miljardus kubikmetru gāzes, kas ir par 0,07 miljardiem kubikmetru vairāk, nekā par 2017. gada trijiem ceturkšņiem.

114
Pēc temata
Brīnumainais blakus. Naftogaz kārtējo reizi uzvar Gazprom
ASV vēstnieks pieprasa no Vācijas naudu. Daudz naudas
Vācija un Francija atradušas kompromisu "Ziemeļu straumes 2" jautājumā
Lietuvai jauns SDG piegādātājs. Molekulas var nākt arī no Krievijas
Francijas prezidents Emanuels Makrons

Makrons centīsies iesaistīt Baltijas valstis dialogā ar Krieviju

8
(atjaunots 17:28 29.09.2020)
Francijai runa nav tik daudz par to, lai atteiktos no dialoga ar Kremli, cik par Baltijas valstu aktīvu iesaistīšanu tajā.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizīte uz Lietuvu un Latviju nenozīmē dialoga izbeigšanu ar Krieviju, raksta Le Figaro. Pilnu raksta tulkojumu krievu valodā sniedz portāls InoSMI.

Otrajā savas vizītes Lietuvā dienā Makrons apmeklēs Antakalna kapus un noliks vainagu pie memoriāla bojāgājušajiem pie Viļņas Televīzijas torņa 1991. gada 13. janvārī. Tas ir obligāts punkts, kuru Lietuvas varasiestādes iekļauj katras oficiālās vizītes programmā, taču šoreiz tam tiks veltīta īpaša uzmanība.

"Balstoties uz prezidenta Makrona vārdiem, tas ir vienlaikus apstiprinājums mūsu Eiropas saknēm un mūsu tiesību aizstāvēt mūsu neatkarību atzīšana," saka Lietuvas diplomāts.

​"Aizkustinošs brīdis. Prezidents Emanuels Makrons godina brīvības aizstāvjus, kuri samaksāja ar dzīvību par Lietuvas neatkarību. Paldies, prezidenta kungs," uzrakstīja Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs savā Twitter lapā.

Šai pirmajai Francijas valsts vadītāja vizītei Baltijas valstīs pēc Žaka Širaka 2001. gada jūlijā ir jādara skaidri daži pārpratumi.

Lietuvieši, kuri iestājās Eiropas Savienībā un NATO 2004. gadā, ir uzticīgi aliansei, un viņi neatbalstīja Makronu, kurš iepriekš apsūdzēja NATO "smadzeņu nāvē". Tāpat viņi neatbalstīja viņa plānu par stratēģiskā dialoga atjaunošanu ar Maskavu, kurš tika publicēts bez iepriekšējas konsultācijas ar Centrāleiropas un Austrumeiropas galvaspilsētām.

Francijas prezidents Emanuels Nakrons, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Lietuva uztver savu atrašanos kaimiņos ar Krieviju kā eksistenciālu draudu. Kaļiņingradā, uz robežas ar Lietuvu, Maskava izvietoja zenītraķešu sistēmas S-400 un raķetes "Iskander", kuras spēj nest kodolgalviņas. Turpat atrodas vairāk nekā 10 tūkstoši Krievijas kareivju. Pēdējo gadu laikā Krievija pastiprinājusi savu Rietumu militāro apgabalu un regulāri piedalās savstarpējās mācībās Baltkrievijas teritorijā.

"Pēc Maskavas domām, runa pirmām kārtām ir par Krievijas militārās struktūras nostiprināšanu stratēģiskā rajonā, kuru tā uzskata par īpaši trauslu savu attiecību ar NATO pasliktināšanās kontekstā. Taču, ņemot vērā vēstures faktus, demogrāfisko stāvokli un 2014. gada Ukrainas krīzi, mēs saprotam, ka Baltijas valstis saskata tajā draudus," saka Izabelle Fakona, speciāliste KF lietās, Stratēģisko pētījumu fonda direktora vietniece.

Tiesa, Lietuvā nomierinājās pēc tam, kad Makrona un Krievijas prezidenta Vladimira Putina telefonsarunas detaļas saistībā ar Alekseja Navaļnija saindēšanu tika atklātas franču izdevumam Le Monde – to Viļņā uztvēra kā Parīzes aizkaitinājuma pazīmi.

"Šī Francijas prezidenta vizīte Baltkrievijas krīzes laikos sūta interesantu signālu Krievijai un Baltijas valstīm," uzskata Tara Varma, Eiropas Savienības Starptautisko attiecību padomes Parīzes biroja direktore. "Makronam šī ir lieliska iespēja izlabot slikto iespaidu, kuru viņš ir atstājis ar dažiem viņa izteicieniem. Viņam nāksies precizēt, ko ietver stratēģiskā autonomija, kuru viņš rosina, un atkārtot, ka Eiropas aizsardzības mērķis nav aizstāt NATO."

Pirms došanās uz Latviju Makrons apmeklēs arī Francijas militārpersonas, kuras ir izvietotas Lietuvas Ruklas pilsētā NATO bataljona sastāvā. Pēdējo trīs gadu laikā Francija vei savu ieguldījumu "Pastiprinātā klātbūtnē", kuru NATO izveidojusi Polijā un Baltijas valstīs, un piedalās pastiprinātā gaisa telpas novērošanā.

Elizejas pilī uzsver, ka Makrona brauciens uz Baltijas valstīm "sniegs iespēju uzklausīt mūsu partnerus, sevišķi viņu pozīcijas attiecībā uz Krieviju, un apspriest ar viņiem, kā vislabāk virzīties uz priekšu, gan viņu pašu interesēs, gan Eiropas interesēs".

Citiem vārdiem sakot, runa nav tik daudz par to, lai atteiktos no dialoga ar Kremli, pa ja tas pagaidām nav ļoti efektīvs, cik par aktīvāku Baltijas valstu iesaistīšanu tajā. Un šo ieceri varētu nekavējoties īstenot uz Baltkrievijas zemes.

Pagājušajā ceturtdienā Svetlana Tihanovska Le Figaro intervijā aicināja Makronu "uzsākt dialogu un spēlēt starpnieka lomu" pārrunās ar Baltkrievijas režīmu. Acīmredzot, šis lūgums tika sadzirdēts. "Skaidrs, ka Lukašenko ir jāaiziet," paziņoja Francijas prezidents Le Journal du Dimanche intervijā. Šodien viņš tikās ar Tihanovsku Lietuvā.

8
Tagi:
Krievija, Baltija, Makrons
Pēc temata
Pirmo reizi divdesmit gadu laikā Latvijā viesosies Francijas prezidents
Mediji: Putins devis mājienu par "Latvijas pēdām" incidentā ar Navaļniju
Sergejs Pikins

Boikots uz papīra: eksperts paskaidroja, Baltijā nonāks BelAES elektrība

14
(atjaunots 13:56 29.09.2020)
Skaļais boikots, par kuru vienojās Baltijas valstis, neiznāks – juridiski BelAES elektroenerģijas iepirkumu nebūs, taču fiziski Baltkrievijas elektroni nonāks sistēmā un izplatīsies pa visu tīklu.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Baltijas valstis izstrādāja kopīgu elektroenerģijas tirdzniecības metodiku: Lietuvai izdevās panākt no Latvijas un Igaunijas saistības pieprasīt no importētājiem garantijas, ka elektroenerģija nav ražota Baltkrievijā.

Nav iespējams izsekot, no kurienes ir atnākuši elektroni, atzīmēja Enerģētiskās attīstības fonda direktors Sergejs Pikins.

"Elektroniem nav nekāda īpašas iezīmes - "zaļa" vai atoma. Elektroni arī Āfrikā ir elektroni. Tādēļ prasība, lai tirgotājiem nebūtu elektroenerģijas piegādes līgumu no Baltkrievijas atomelektrostacijas izstrādes bilances, ir tīri juridiska. Šādi arī ir jāskata visi Baltijas paziņojumi attiecībā uz boikotu," paziņoja Pikins Sputnik Latvija.

Eksperts uzsvēra, ka, lai gan juridiski pirkumu no BelAES nebūs, fiziski Baltkrievijas elektroni iekļūs sistēmā un izplatīsies pa visu tīklu.

"Neviens taču Baltijas valstīs nesaka, ka nekavējoties tiks demontēts BRELL gredzens – tās nav gatavas tam. Baltija cer uz enerģētisko saikni ar Skandināvijas valstīm un būvē pie sevis kaut ko no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Acīmredzami, ka enerģija no Skandināvijas būs dārgāka, nekā Baltkrievijas. Taču pat pie pārējiem vienādajiem saņemt enerģiju ar minimālu transporta plecu bija vienkāršāk, savukārt ilgtermiņa līguma gadījumā – drošāk un izdevīgāk," nobeigumā sacīja Pikins.

Lietuva vairākkārt teikusi, ka negrasās pirkt enerģiju no Baltkrievijas atomelektrostacijas, paziņojot par tās nestabilitāti un bīstamību. Minska, no savas puses, uzsvēra, ka mūsdienu paaudzes AES nenes nekādus draudus kaimiņvalstīm. Eksperti norādīja, ka aiz rūpēm par drošību un ekoloģiju Viļņa slēpj politiskās intereses.

Baltkrievijas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka galīgā Baltkrievijas atomelektrostacijas pirmā energobloka ekspluatācijas uzsākšana ir ieplānota uz 2021. gadu. Šobrīd pirmajā blokā ir ievesta kodoldegviela, notiek palaišanas uzstādīšanas darbi.

Электроны не подписаны: в Балтию придет энергия БелАЭС, заверил Пикин
14
Tagi:
BelAES, Baltija
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lukašenko neapmeklēs Latviju, lai apspriestu tranzītu un BelAES: Baltija ievieš sankcijas
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas
Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes

Cik bīstama ir vakcīna: ASV pieprasa atbildi, Eiropa skaita peļņu

0
(atjaunots 17:46 29.09.2020)
Ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas.

AstraZeneca vakcīnas problēmas, kuru izstrādā Lielbritānijas un Zviedrijas farmakoloģiskā kompānija ar tādu pašu nosaukumu sadarbībā ar Oksfordas Universitāti, uzņem apgriezienus, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

ASV ne vien neatjaunoja pirms pāris nedēļām savā teritorijā iesaldētos izmēģinājumus, bet arī vadošajiem amerikāņu medijiem arvien biežāk rodas jautājumi saistībā ar preparāta drošību. Skaļāk par citiem uzstājās telekanāls CNN.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kā zināms, AstraZeneca klīniskie izmēģinājumi tika apturēti divas reizes – jūlijā un septembrī: pārim brīvprātīgo parādījās neparasti neiroloģiska rakstura simptomi. Abi gadījumi tika atzīti par nesaistīties ar cilvēkiem ievadīto vakcīnu, un izmēģinājumi vairumā valstu, tai skaitā Lielbritānijā, tiek turpināti.

Taču amerikāņu zinātnieki un ASV veselības aprūpes sistēmas speciālisti izrādījušies vērīgāki un atklāja nopietnas neatbilstības atskaitēs par blaknēm.

Jūlija incidentu AstraZeneca izskaidroja ar iepriekš nediagnosticēto izkaisītās sklerozes gadījumu. Savukārt Oksfordas Universitātes portālā tas tiek aprakstīts kā "neizskaidrojami neiroloģiski simptomi".

Otrā – septembra – stāsta gadījumā kompānija publiski paziņoja, ka sievietei-brīvprātīgajai parādījās "neizskaidrojama slimība". Taču iekšējā dokumentācijā šis gadījums figurē kā šķērsvirziena mielīts (reta neiroloģiska saslimšana).

Rezultātā amerikāņi tagad uzdod absolūti loģiskus jautājumus par šādas neatbilstības iemesliem. AstraZeneca jau bez tā saņēma nopietnas pretenzijas par sava darba pie vakcīnas caurspīdīgumu, savukārt jaunatklātās pretrunas tagad tikai vēl vairāk iedragā uzticību preparātam un tā drošumam.

Turklāt pamatā stāv vispārēja rakstura temats par veselības traucējumiem, kas parādījušies vakcīnas izmēģinātājiem. Kā šajā sakarā tieši izteicās viens no Amerikas profesoriem-imunologiem: tas, ka abām saslimšanām ir neiroloģiska daba, "šokē".

Iespējams, AstraZeneca vienkārši nav paveicies, un runa patiešām ir par neveiksmīgām sakritībām, kuras nekādā veidā nav saistītas ar izstrādājamo vakcīnu. Taču veselais saprāts pieprasa kaut vai izskaidrot šo lietu – un ir jāpaslavē Amerikas atbildīgie dienesti, kuri nesāka slēpt galvu smiltīs un iesaldēja izmēģinājumus savā valstī.

Te drīzāk pārsteidz viņu Eiropas kolēģu pozīcija, kuri izvēlējās neņemt vērā visas šīs dīvainības un atļāva turpināt testus.

Lai gan Eiropas Savienības varasiestāžu un pašas kompānijas mierīgumam tik slidenā lietā, kurš draud izvērsties milzu nepatikšanās (ja vakcīna patiešām nav droša), ir vienkāršs izskaidrojums.

Pirms dažām dienām informācijas aģentūra Reuters ar atsauci uz ES oficiālo pārstāvi paziņoja, ka AstraZeneca ir saņēmusi daļēju imunitāti vakcīnas darījuma ietvaros ar Eiropas Savienību.

Vienošanās tika noslēgta jau augustā, taču dažas tā delikātās detaļas tapa zināmas tikai tagad.

Lieta ir tajā, ka farmakoloģijas kompānija piegādās ES preparātu par samērā zemu cenu, toties apmaiņā pret to tā nenesīs finanšu atbildību (virs noteikta limita) par tā pielietošanas blaknēm. Precīzi darījuma apmēri netiek izpausti, taču ir zināms, ka Eiropa maksās AstraZeneca 2,5 eiro par vienu dozu. Francijas farmakoloģijas ražotājs Sanofi, kurš izstrādā savu preparātu sadarbībā ar koncernu GlaxoSmithKline, pārdeva to Eiropai – par 10 eiro – un imunitāte tam netika piešķirta.

Jāsaka, abas kompānijas jau ir saņēmušas neatgriežamus avansa maksājumus no ES. AstraZeneca šāds maksājums sastādīja 336 miljonus eiro 400 miljonu dozu nodrošināšanai, savukārt Sanofi – 324 miljonus par 300 miljoniem dozu.

Tādējādi, ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada ievērojamā daudzumā gadījumu kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas. Kompensācijas cietušajiem maksās nacionālās valdības, jeb, precīzāk sakot, attiecīgo valstu nodokļu maksātāji.

Tāpat nevar neiespaidot Eiropas elites likme uz divām vakcīnām ar tik dažādām pieejām to izstrādē. Skaidrs, ka tas sniedz daudz iespēju sociālām un politiskām manipulācijām. Būs interesanti pavērot, kādas ES valstis kādus preparātus saņems, kā arī kā tie tiks sadalīti pašās valstīs atkarībā no rajonu labklājības un cilvēku stāvokļa sabiedrībā, kuri tajos dzīvo.

Kaut kas saka priekšā, ka īpašiem eiropiešiem, kuru veselība nekādā gadījumā nedrīkst tikt apdraudēta ar apšaubāmu medikamentu, vienmēr būs pa rokai Sanofi preparāts, par kuru Francijas kompānijai nāksies atbildēt pašai, tātad pārliecība par tā drošību un efektivitāti ir daudz lielāka.

Šajā fonā gandrīz eksotiski izskatās Krievijas reālijas, kur daudzi pazīstami un augstākā līmeņa pilsoņi kļuvuši par pašmāju vakcīnas izmēģinājumu dalībniekiem. Savukārt pasaules mediji pat apgalvoja, ka Krievijas elites pārstāvji daudzus mēnešus tika potēti ar klīniskos pētījumus neizgājušu preparātu.

Kā tas saskan ar viņu pašu uzbrukumiem Sputnik V sakarā ar tā iespējamo nedrošumu, atliek vienīgi minēt.

Laikam Rietumiem vienkārši ir lemts attiecībā pret Krieviju vienmēr zemapziņā vadīties pēc principa "kas katram sāp".

0
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Pēc temata
Krievijā startēja vakcīnas pret Covid-19 trešā pēcreģistrācijas pētījumu fāze
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams