ES, Latvijas un Krievijas karogs

Eiroparlamenta komiteja Latvijai: bērniem jāmācās dzimtajā valodā

135
(atjaunots 13:11 21.02.2019)
Latvijai atgādināja par nepieciešamību cienīt nacionālo minoritāšu valodas identitāti un ievērot bērnu tiesības.

RĪGA, 21. februāris – Sputnik. Eiroparlamenta Kultūras komiteja nosūtījusi Latvijas premjerministram Krišjānim Kariņam oficiālu vēstuli, kurā tiek izteiktas bažas par Latvijas varasiestāžu plāniem ierobežot izglītību mazākumtautību valodās augstākās, vidējās un sākumskolas izglītības sistēmā, vēsta Sputnik Igaunija.

Iepriekš Eiroparlamenta deputāte no Igaunijas Jana Toma vērsās komitejā ar piedāvājumu norādīt Rīgai uz nepieļaujamu tiesību atņemšanu izglītības iegūšanai dzimtajā valodā.

Par ieganstu oficiālajai uzrunai kalpoja Eiroparlamentā iesniegtā Latvijas Republikas pilsoņa petīcija, kurā viņš norādīja, ka Latvijas varasiestāžu cīņa ar krievvalodīgo izglītību pārkāpj Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību un Bērnu tiesību konvenciju.

Pēc dokumenta izskatīšanas Petīciju komitejā tas tika iesniegts EP Kultūras komitejai. Pēc komitejas locekļu apspriešanas beigām tika atzīts, ka "izglītības sistēma nevar tikt izolēta no sociolingvistikā konteksta un sabiedrības" un "bērniem ir nepieciešama izglītība dzimtajā valodā, sevišķi sākumskolā".

"Bez citas valodas identitātes cieņas nevar būt vienlīdzīgu pilsoņu," - uzsver vēstules autori, kura tika nosūtīta Latvijas premjeram.

Vēstījumā tāpat tiek atgādināts, ka rezolūcija par minoritāšu aizsardzību un nediskriminēšanu ES, kuru Eiroparlaments atbalstīja 2018. gada februārī, atklāti norāda, ka Eiropas Savienības valstīm ir pienākums nodrošināt mazākumtautību valodas izmantošanas tiesības un aizsargāt ES valodu daudzveidību.

Pēc Janas Tomas sacītā, viņu apmierina tas, kā viņas kolēģi reaģēja uz Latvijas izglītības reformām.

"Protams, tas ir skaidrs signāls arī tiem Igaunijas politiskajiem spēkiem, kuri cenšas virzīt visas krievvalodīgās izglītības pāreju igauņu valodā un apgalvo visiem, ka šajā sakarā it kā esot sasniegts konsenss," - piebilda eirodeputāte.

"Kā mēs redzam, uz šādiem "konsensiem" Briselē skatās šķībi," - noslēgumā sacīja Toma.

Iepriekš Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paziņoja, ka jautājums par krievu skolu pāriešanu uz mācībām igauņu valodā jau sen ir izlemts.

Viņa paziņoja, ka Igaunijai ir jāizveido vienota izglītības sistēma igauņu valodā, un tas ir jāizdara, lai visiem bērniem it kā būtu vienādas iespējas.

"Faktiski mēs esam pieņēmuši šo lēmumu, kaut arī neesam par to runājuši, jo Igaunijā netiek gatavoti skolotāji krievu skolām," - paudusi viņa Jaungada uzrunā .

Maskava apsolīja darīt visu iespējamu, lai Latvijā tiktu ievērotas krievvalodīgo tiesības Latvijā iegūt izglītību krievu valodā. Krievijas ĀM regulāri pievērš ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas varasiestāžu diskriminējošajai politikai valodas jomā. Krievijas Valsts Dome saistībā ar skolu reformu pieņēmusi iesniegumu par ekonomiska rakstura pasākumiem attiecībā pret Latviju.

135
Pēc temata
Papule izteica līdzjūtību krievu skolu skolotājiem Latvijā – tur notiek vien pārbaudes
EP deputātei no Igaunijas "draud" prēmija par cīņu pret nepilsonību
Konflikts Jelgavā: vecāki neļauj slēgt krievu skolu
Eksperte: krievu skolu pāreja uz mācībām latviešu valodā ir valsts noziegums
Eiropas Parlamentā notiks debates par politisko vajāšanu Baltijas valstīs
BelAES

Lietuva un Baltkrievija vienojās informēt viena otru par kodola avārijām

9
(atjaunots 13:09 26.05.2020)
Neraugoties uz parakstīto vienošanos, Viļņa turpina uzskatīt BelAES jautājumu par neatrisinātu un uzstāj uz "starptautisko prasību" izpildes apkārtējās vides aizsardzības un drošības jomā.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Lietuvas Valsts atomenerģētikas drošības inspekcija (VATESI) parakstīja divpusēju iestāžu vienošanos ar Baltkrievijas Ārkārtas situāciju ministriju par steidzamu informēšanu par kodola avārijām, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Lietuvas iestādes preses dienestu.

Saskaņā ar šo vienošanos, abu valstu varasiestādes vienojas nekavējoties dalīties attiecīgajos datos kodola avārijas gadījumā, kā arī sniegt viens otram ziņas par kodolenerģētikas iekārtu radioaktīvo drošību Baltkrievijā un Lietuvā.

Vienošanās stājās spēkā no parakstīšanas brīža.

Taču VATESI paziņojumā tiek atzīmēts, ka kodoldegvielas nonākšana BelAES būvlaukumā un pirmā energobloka palaišanas darbu turpināšana "jau ir radījušas potenciālu kodola vai radioloģiskās avārijas risku".

"Neraugoties uz šo parakstīto vienošanos, visi jautājumi, kurus Lietuva rosinājusi attiecībā uz apkārtējās vides aizsardzību un kodoldrošību Baltkrievijas AES projekta izstrādē Astravjecā, paliek. Lietuva tiecas gādāt, lai BelAES netiek ieviesta ekspluatācijā līdz brīdim, kamēr netiks izpildītas visas starptautiskās prasības apkārtējās vides aizsardzības un kodoldrošības jomā," ziņo Lietuvas iestāde.

Strīdi ap Baltkrievija AES

Baltkrievija ar Krievijas korporācijas "Rosatom" palīdzību būvē  atomelektrostaciju Grodņas apgabalā, aptuveni 50 kilometru attālumā no Viļņas. Lietuvas valdība ir ļoti neapmierināta ar vietas izvēli AES izvietošanai.

Jau kopš projekta pastāvēšanas sākuma Lietuva pret to kategoriski iebilst, apsūdz Minsku par "nedrošu celtniecību" un ziņo, ka BelAES apdraud Baltijas republiku. Turklāt Viļņa iebilst pret objekta ražotās enerģijas eksportu. Šoziem Lietuvā tika pieņemts likums, kas paredz: elektrība no BelAES nevar nonākt republikas tirgū.

Lietuvas varasiestādes pastāvīgi aicina kaimiņu republikas nepirkt enerģiju no "nedrošās stacijas" un visās starptautiskās platformās cenšas pievērst uzmanību problemātiskajai stacijai.

Daudzi eksperti norādīja, ka Viļņas asā pretošanās BelAES jautājumā nav saistīta ar jautājuma tehniskajiem vai ekoloģiskajiem aspektiem vai arī ar drošību, bet gan ar "apvainošanos" sakarā ar Ignalinas AES zaudēšanu.

9
Tagi:
BelAES, Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Lietuva aicina ES ieviest sankcijas pret Krievijas koncernu "Rosatom"
BelAES ir gatava kodoldegvielas ievešanai pirmā energobloka palaišanai
"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību
Lietuva cer uz EK palīdzību jautājumā par BelAES enerģijas bloķēšanu Baltijā

Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma

9
(atjaunots 18:14 25.05.2020)
No vienas Baltijas republikas otrā var nokļūt caur četriem robežpunktiem. Pašlaik Baltijas valstu iedzīvotāji var ceļot starp valstīm.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Tūristu plūsma starp Latviju un Lietuvu pagājušajā nedēļā krietni palielinājusies, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Lietuvas Iekšlietu ministriju.

Pagājušajā nedēļā vidējais ieceļotāju skaits bija 4,4 tūkstoši, savukārt izbraucošo skaits – ap 6,5 tūkstošiem, tādēļ kopējā plūsma sastādīja gandrīz 9,9 tūkstošus abos virzienos.

Agrāk visintensīvākā kustība bija pie robežpunkta "Grenctāle – Saloči", šobrīd tā pārsvarā notiek robežpunktā "Meitene - Kalvji".

Lietuvas iekšlietu ministre Rita Tamašuniene atzīmēja, ka, acīmredzot, ceturtā robežpunkta atvēršana uz Latvijas un Lietuvas robežas ir bijusi nepieciešama.

Vidējais iebraucošo un izbraucošo skaits uz visām robežām (tai skaitā pārvadātāju) kopš 15. maija vidēji ir ap 19 tūkstošiem darbadienās un ap 20 tūkstošiem brīvdienās.

Kopš 18. maija uz Latvijas un Lietuvas robežas ir atvērti četri robežas šķērsošanas punkti: "Grenctāle - Saloči", "Rucava - Būtiņģe", "Medumi – Smeline" un "Meitene – Kalvji". Kopš 4. maija Lietuvas pilsoņi drīkst izbraukt no valsts caur visiem atvērtajiem caurlaides punktiem, kopā tie ir 11.

No 21. maija Polija atļāvusi tranzītu caur savu valsti, atļauja izplatās uz Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices pilsoņiem. Caurbraukšana ir iespējama bez pieturām, savukārt tranzīts caur Polijas teritoriju aizņemt 12 stundas.

No 11. maija Polijas pilsoņiem ir atļauts iebraukt Lietuvā lietišķos, darba un mācību nolūkos. Arī Lietuvas pilsoņi drīkst iebraukt Polijā, un abu valstu pilsoņi netika pakļauti 14 dienu pašizolācijas noteikumiem.

Lietuvā ir spēkā karantīnas režīms. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, tas ir pagarināts līdz 31. maijam, taču republikas varasiestādes neizslēdz tā pagarināšanas iespēju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 5,5 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 347 tūkstoši ir miruši, izveseļojušies vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku.

9
Tagi:
tūristi, Baltija
Pēc temata
Iztērēti vairāk nekā 800 milj. eiro: tūristi devuši nopietnu artavu Latvijas ekonomikā
Aptauja: iedzīvotāji netic, ka spēs atrast jaunu darbu Latvijā pēc atlaišanas
Glābēji palīdzējuši norvēģiem sazināties ar kalnos cietušu tūristu

Video ir tikai sākums: policija izseko iedzīvotājus sociālajos tīklos

0
(atjaunots 17:29 26.05.2020)
Ziņas no modriem lasītājiem, speciālas programmas un papildu pierādījumi: Latvijas policija aktīvi izmanto sociālos tīklus noziegumu atklāšanai.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Npret kādu kurzemnieci tika ierosināta administratīvā lieta par atrašanos bērnu laukumā Covid-19 ierobežojumu laikā. Iespējamais pārkāpums policijas redzeslokā nonāca pēc tam, kad pārkāpuma video ievietots sociālajos tīklos.

Valsts policijas (VP) kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko pastāstīja telekanālam TV3, ka lielāko daļu video ierakstu, attēlus vai citādus materiālus viņiem iesūta vērīgi iedzīvotāji. Piemēram, video ierakstu ar iespējamu apreibinošu vielu lietošanu policisti bez ievērības nedrīkst atstāt.

Noliktava, foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

"Ir jāpārbauda šī informācija, jo, kā saprotat, šīs psihoaktīvās vielas paliek asinīs, cilvēkā. Tad vienkārši šo video var pārbaudīt un pierādīt ar citiem objektīviem apstākļiem," konstatēja Dmitrijs Homenko.

Video ieraksts, ko publicējis ātruma režīma pārkāpējs vai video ar iespējamu narkotiku lietošanu, vai kāds cits video pats par sevi esot tikai iespējamā pārkāpuma atklāšanas sākums. Gandrīz vienmēr pārkāpuma pierādīšanai ir nepieciešami papildu pierādījumi.

"No konteksta izrauts video fails no interneta vides nevar kalpot par 100% pierādījumu, jo tas ir kā signāls, kas signalizē, ka, iespējams, noticis pārkāpums," norāda Homenko.

Parasti par sociālajos tīklos manītajiem pārkāpumiem policistus informē iedzīvotāji, tomēr materiālus aktīvi meklē arī paši policisti. Ir speciāla programmatūra, kas, piemēram, pēdējā laikā izmantota, meklējot ar Covid-19 saistītas viltus ziņas.

"Ir speciāli programmnodrošinājumi, kuri ļauj analizēt sociālos tīklus, meklēt pēc atslēgvārdiem, cilvēka komentārus analizēt utt. Tāds sistemātisks un mērķtiecīgs darbs, tieši analizēt informāciju, kas saistīta ar Covid-19 publikācijām," stāsta Homenko.

Valsts policijā atgādināja par piedāvāto lietotni "Mana drošība". Tā sniedz iespēju sazināties ar policiju, nepieciešamības brīdī informēt policiju par savu atrašanās vietu, kā arī ziņot par pārkāpumiem internetā.

0
Tagi:
Latvijas policija, sociālie tīkli
Pēc temata
Ārkārtējas situācijas laikā aug vardarbība ģimenē, taču policija agresorus neaiztur
IeM: policijai ļoti vajadzīgi resursi, nāksies upurēt ēku apsardzi
Velobums Latvijā ir saistīts ar Covid-19: vai šogad pieaugs velosipēdu zādzību skaits
Līdz ar koronavīrusu Baltijas valstīs var ienākt trakie 90.gadi