RĪGA, 20. februāris — Sputnik. Lielākā banka Dānijā – Danske Bank pārtrauc darbību Krievijā un Baltijas valstīs, teikts bankas paziņojumā.
Otrdien Igaunijas Finanšu inspekcija noteica, ka Danske Bank filiālei jāpārtrauc darbība valstī astoņu mēnešu laikā. 20 dienu laikā bankai jāiesniedz atbilstošs darbības plāns. Banka atmaksās visus klientu ieguldījumus pilnā apjomā, taču kredītņēmējiem neliks atmaksāt kredītus priekšlaicīgi un neliks lauzt kreditēšanas līgumus.
"Neatkarīgi no Igaunijas regulējošās iestādes paziņojuma un saskaņā ar savu stratēģiju, kuras ietvaros tiek pievērsta uzmanība Ziemeļeiropas tirgiem, Danske Bank zināmu laiku izskatīja jautājumu par tālāko darbu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kā arī Krievijā. Tagad Danske Bank nolēmusi to pārtraukt," – ziņo bankas pārstāvji.
Darbu turpinās tikai apkalpošanas centrs Lietuvā, kas pilda administratīvas funkcijas.
Iepriekš vēstīts, ka Dānijas prokuratūra izvirzījusi Danske Bank Igaunijā apsūdzības par valsts likumdošanas pārkāpumiem pēc ilggadējiem pārkāpumiem finanšu iestādes filiālē Igaunijā.
Apsūdzības attiecas uz periodu no 2007. gada 1. februāra līdz 2016. gada janvāra nogalei. Aizdomās nokļuvušas gandrīz visas rezidentu transakcijas Danske Bank nodaļā Igaunijā šajā periodā par summu 200 miljardu eiro apmērā.
Saskaņā ar pirmajām apsūdzībām, nav veikta pietiekama kontrole atbilstoši filiāles pārvaldes noteikumiem, tās darbinieki neizskaidroja Dānijas normatīvo aktu par naudas atmazgāšanas apkarošanu, kā arī pašas bankas noteikumiem un normām, minētajā laika periodā iestādē strādāja speciālists, kas kontrolētu visu šo prasību izpildīšanu.
Piedevām koncerns Danske neiekļāva Igaunijas filiāles darbību savā risku un pārvaldes analīzes sistēmā un ļāva tai darboties patstāvīgi, pie tam neapkopojot informāciju par bankas klientiem un darījumiem.
Trešā apsūdzība liecina, ka banka nav pietiekami noskaidrojusi naudas un aktīvu izcelsmi, turklāt Danske nav spērusi pietiekamus soļus un informējusi varasiestādes par aizdomīgām operācijām, kad bankas vadība jau 2013. gadā saņēma informāciju par iespējamiem pārkāpumiem.
Par naudas atmazgāšanas veikšanu apsūdzētās Danske Bank struktūras darbību jau pārbauda ES un ASV tiesībsargājošās iestādes.
Danske Bank nodibināta 1871. gadā Kopenhāgenā. Tā ir lielākā komercbanka Dānijā, viena no vadošajām bankām Ziemeļeiropā. Tās klientu skaits pārsniedz 5 miljonus cilvēku. Danske Bank filiāles darbojas 14 valstīs.
RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Padomes projekts cīņām ar nepatiesām ziņām publicējis atskaiti – Krievijas mediji, tostarp arī Sputnik Lietuva izplatot "dezinformāciju" par vakcīnām Covid-19 profilaksei, vēsta Sputnik Lietuva.
Atskaiti sagatavojis projekts Debunk.eu, kura mērķis ir cīņa ar nepatiesām ziņām un dezinformāciju.
Projekts izcīnījis bēdīgu slavu pēc reklamas ieraksta par tā darbu Lietuvā – ierakstā "žurnālists Vaidass" pārbaudīja lietuviešu medijus, lai izskaitļotu dezinformāciju. Tomēr ekrānā bija tādu izdevumu kā "Sport Ekspress" un "Recepti na bis" pirmās lappuses.
Atskaitē projekta darbinieki pūlējās pierādīt, ka analizē ne tikai sporta presi un kulināros izdevumus – tās autori apgalvo, ka 2020. gada decembrī Debunk.eu eksperti esot izpētījuši vairāk nekā septiņus tūkstošus rakstu ar "potenciāli bīstamu saturu" un izanalizējuši 524 rakstus ar "melīgu un maldinošu saturu" dažādās valodās no 73 plašsaziņas līdzekļiem.
Atskaites autori uzskata, ka vadošais "dezinformācijas naratīvs" bijis tāds, ka Rietumi cenšas "diskreditēt Krievijas un Ķīnas vakcīnas".
"Šī ziņa kļuvusi par dezinformācijas kampaņas elementu, kuras mērķis ir Krievijas vakcīnas popularizācija un Rietumu vakcīnu diskreditācija, - šie centieni sākās, kad vakcīna "Sputnik V" tika uzņemta kritiski un piesardzīgi," atzīmēja autori.
Materiālā izskanēja arī apgalvojums: Krievijas mediji esot ziņojuši, ka "Baltijas valstis nav spējīgas cīnīties ar koronavīrusa pandēmiju" un mēģinājuši izplatīt ideju par to, ka PSRS gados Baltija saņēma privilēģijas, kas tām ļāva komfortabli dzīvot pat pēc Padomju Savienības sabrukuma.
"Tāpat apgalvots, ka Covid-19 pandēmija sagrāvusi Baltijas valstu pasaules ainu, kuras pamatā bija pieņēmums, ka "apvienotā Eiropa ir labums" laikā, kad pirmais pandēmijas vilnis bija sekmīgi pārvarēts tikai robežu savlaicīgas slēgšanas rezultātā. Vēl vairāk. ES valstis cīnās par atjaunošanas fondu un mēģina "izdzīvot vienas pašas". Stāsts seko vēstījumam par ES vienotības sabrukumu, ko izplata prokremliskie mediji," teikts pārskatā.
Apgalvots, ka "dezinformāciju" pārsvarā izplatījuši ar Krievijas ziņu aģentūrām saistīti mediji, tostarp aģentūras Sputnik Lietuva, Sputnik Latvija, Sputnik Igaunija.
Pieminēts arī portāls Ekspertai.eu un citi ziņu avoti. Pie tam apgalvots, ka visiem nosauktajiem medijiem esot "visnotaļ margināla auditorija", lai kas ar to būtu domāts.
"Melīgi/maldinošie naratīvi tiek izmantoti, lai parādītu, ka Baltijas valstis un Polija nespēj stāties pretī pandēmijai un samazināt ierobežojumu nozīmi," apgalvo autori.
Sputnik Lietuva atgādināja, ka tā publikācijas par Covid-19 izplatību valstī balstās uz datiem no Lietuvas oficiālo resoru – Veselības ministrijas, Statistikas departamenta, Nacionalā sabiedriskās veselības aprūpes centra (NVSC) un citu struktūru vietnēm. Autoru materiālos vienmēr norādīts, ka autora viedoklis var neatbilst redakcijas pozīcijai.
Oficiālie dati rāda, ka Lietuva ieņem vadošās vietas ES Covid-19 izplatības ziņā.
Pie tam vakcinācijas process valstī izceļas ar skandāliem – zināmi gadījumi par saldētavu ķēdītes traucējumiem BioNTech un Pfizer vakcīnas transportēšanas laikā. Lietuva bija spiesta atteikties no Moderna vakcīnas papildu apjoma iepirkuma tāpēc, ka kompānija nolēma pacelt iepirkuma cenas. Bijuši arī mēģinājumi vakcinēties bez rindas.
2016. gada novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pausta nepieciešamība pretoties Krievjas medijiem. Pie tam par galvenajiem "draudiem" dokumentā nosaukti Sputnik un RT. Virkne Rietumu politiķu, arī ASV senatori un kongresmeņi, kā arī Francijas prezidents apsūdzēja Sputnik un RT par iejaukšanos vēlēšanās ASV un Francijā, tomēr nesniedza nekādus pierādījumus. Krievijas pārstāvji norādīja, ka šādi apgalvojumi ir nepamatoti.
Īpaši aktīva pretdarbība Krievijas medijiem vērojama Baltijas valstīs.
Decembra sākumā Latvijas Valsts drošības dienests nopratināja septiņus autorus, kuri sadarbojas ar portāliem Sputnik un Baltnews, kā arī veica kratīšanu viņu mājokļos. Žurnālisti apsūdzēti par ES sankciju režīma pārkāpumu, viņiem draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.
RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis sarunā ar Baltkrievijas opozīcijas parstāvi Svetlanu Tihanovsku apliecināja, ka Viļņa uzskata – būtu svarīgi pārdēvēt Baltkrieviju. Lietuvas valdība ir gatava izskatīt jautājumu par valsts pārdēvēšanu, tiklīdz no Baltkrievijas puses tiks saņemts atbilstošs pieprasījums.
Lietuvas politiskā elite pierāda, ka ir gatava uz jebkādām sīkām nelietībām pret Krieviju, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja politologs Vadims Truhačovs.
"Lietuva vienmēr ir gatava uz visu, lai pastrādātu mazu riebeklību Krievijai. Tāpēc tā ir gatava gan Baltkrieviju pārdēvēt par prieku baltkrievu opozicionāriem, gan izdarīt jebko citu, lai tikai ieriebtu Krievijai," teica Truhačovs.
Eksperts atzīmēja: rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav.
"Bieži vien Lietuvas politiķi piemirst paši savu valsti, piemēram, to, ka no tās aizbraukusi ceturtā daļa darbspējīgo iedzīvotāju, un nodarbojas tikai ar sīkām nelietībām pret Krieviju," uzsvēra Truhačovs.
Viņš piezīmēja, ka Tihanovskai, kura uzturas Lietuvā kopš Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu dienas, faktiski nav, ar ko nodarboties.
"Tihanovska vāji orientējas jautājumos ārpus virtuves, un lielajā politikā viņa pilnīgs profāns. Viņa nodarbojas ar to, ka pārraida tālāk to, ko viņai iečukst austī," norādīja Sputnik sarunbiedrs.
Tihanovska bija Baltkrievijas pašreizējā prezidenta Aleksandra Lukašenko sāncense valsts vadītāja vēlēšanās. Saskaņā ar republikas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Lukašenko uzvarēja vēlēšanās ar 80,1% balsu. Opozīcija klāstīja, ka uzvarējusi Tihanovska, un nodibināja koordinācijas padomi varas nodošanai. Šī iemesla dēļ Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu par aicinājumiem sagrābt varu, virkne opozicionāru aizturēti, citi pametuši Baltkrieviju.
Lietuva līdz ar Igauniju un Latviju ieviesa sankcijas pret Baltkrievijas vadību un apliecināja: tā ir gatava uzņemt baltkrievus, kuri pierādīs, ka cietuši varasiestāžu darbību rezultātā. Savukārt Minska norādīja, ka Baltkrievijas opozīcijas protestu akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva ir pārkāpusi visas pieklājības robežas, iejaucoties Baltkrievijas iekšējās lietās.
Viens no aizejošas nedēļas svarīgākajiem notikumiem bija 46. ASV prezidenta Džozefa Baidena inaugurācija. Gatavošanās darbi tai ritēja jau sen, tomēr gadījās arī pārsteigumi, piemēram, latvieši vētraini apspriež Bērnija Sandersa dūraiņus.
Diemžēl notikuši arī traģiski incidenti – 20. janvārī Madrides centrā atskanēja spēcīgs sprādziens.
Esam apkopojuši arī fotogrāfijas, kas atdod godu cilvēku vīrišķībai un prasmēm, arī kadrs ar alpīnistu Lai Či Vaju, invalīdu, kurš centās uzkāpt 320 metrus augstajā Nina tornī Honkongā. Šoreiz viņš sasniedza 250 metru atzīmi, un tas jau ir pārsteidzošs rezultāts.
Šie un citi fakti – mūsu fotolentē.
Indijas armijas karavīrs parādes mēģinājumā Ņūdeli, 18. janvāris
Indijas armijas karavīrs parādes mēģinājumā Ņūdeli, 18. janvāris
Policisti un protesta akcijas dalībnieks Vīnē, 16. janvāris
Bērni vizinās Stambulā, 18. janvāris
Orķestra Howard University Showtime priekšnesums pirms parādes par godu ASV prezidenta Džo Baidena inaugurācijai Vašingtonā, 20. janvāris
Donalds Tramps ar dzīvesbiedri pamet Balto namu, 20. janvāris
Meitene forografējas kopā ar cilvēku dinozaura tērpā Pasadinā, Kalifornijā, 15. Janvāris
Alpīnists Lai Či Vaju, invalīds ar paralizētām kājām centās uzkāpt 320 metrus augstajā Nina tornī Honkongā, 16. janvāris
Sieviete iet garām San Nicolas Tolentino kapiem Istapalapas pašvaldībā Mehiko, 15. janvāris
Islandes zirgs un Šetlandes ponijs rotaļās zirgaudzētavā Verhaimā netālu no Frankfurtes, 18. janvāris
Meitene pie pavērtām durvīm Gondaras pilsētā, Etiopija, 17. janvāris
Amerikāņu daiļslidotaji Mollija Česaneka un Jegors Jegorovs brīvajā programmā ASV čempionātā daiļslidošanā Lasvegasā, 16. janvāris
Ugunsdzēsēji traģēdijas vietā Madrides centrā, kur vienā no mājām notika sprādziens, 20. janvāris
Desmitiem krokodilu pamestā fermā Jordānas upes ielejā pie Petzaelas ciema Izraēlā, 18. janvāris
ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens ar dzīvesbiedri zvēresta laikā, 20. janvāris
Karogi Nacionālajā alejā pie Vašingtona pieminekļa par godu ASV prezidenta Džo Baidena inaugurācijai Vašingtonā, 18. janvāris
Ticīgie Kristīšanas ceremonijā Istras upē Piemaskavā, 19. janvāris
Etnas vulkāna izvirdums, 19. janvāris
Partijas "Ugandas Nacionālās pretošanās kustība" svin prezidenta Joveri Museveni uzvaru vēlēšanās, 16. janvāris
Valdības ēka guvusi bojājumus zemestrīcē Mamudžu, Rietumu Sulavesi, Indonēzija, 16. janvāris
Militārās mācības Irānā, 19. janvāris
Kaskadieris izpilda triku šovā "Nāves siena" gadatirgū Magh Mela festivālā Allahabadā, 20. janvāris
Pie tirdzniecības centra Pekinā, 18. janvāris
Bērni pārvietoto personu nometnē Idlibas provincē Sīrijā, 17. janvāris
Vīrietis pludmalē Aškelonā trešās izolācijas laikā Izraēlā, 18. janvāris