Elektropārvades līnija. Foto no arhīva

Lietuva nesaprašanā par kaimiņu atteikšanos atslēgties no BRELL jūnijā

83
(atjaunots 13:52 15.02.2019)
Lietuva grasās noskaidrot, vai kaimiņi grasās līdz 2025. gadam atslēgties no BRELL, vai arī tai nāksies to darīt vienai pašai.

RĪGA, 15. februāris – Sputnik. Lietuva nesaprašanā par Latvijas un Igaunijas atteikšanos no izmēģinājumu veikšanas Baltijas valstu elektrotīklu darbam izolētā režīmā. Lietuvas Seima Enerģētikas un sakārtotas attīstības lietu komisijas priekšsēdētājs Virgīlijs Podaris, kurš 15. februārī Rīgā piedalīsies Baltijas asamblejas komiteju sēdē, grasās noskaidrot, vai nav mainījušies kaimiņu plāni līdz 2025. gadam realizēt savstarpēju EPL sinhronizācijas projektu ar Eiropu.

Elektrības pārvades līnijas
© Sputnik / Сергей Мальгавко

Februāra sākumā elektroenerģijas padeves sistēmu operatori "Augstsprieguma tīkls" (AST, Latvija) un Elering (Igaunija) paziņoja, ka šī gada jūnijā neveiks Baltijas valstu energosistēmu darba izmēģinājumus izolētā režīmā. Kā iemeslu šādam lēmumam operatori nosauca Krievijas lēmumu veikt šādus izmēģinājumus Kaļiņingradas apgabalā pirms Baltijas valstīm – maija beigās. Kompānijas nolēma pagaidīt Krievijas rezultātus. Tāpat Elering paziņoja, ka izmēģinājumi atlikti riska dēļ, ka testēšana Kaļiņingradā var būt neveiksmīga. AST piebilda, ka jaunais testēšanas datums tiks noteikts pēc Kaļiņingradas testa izvērtēšanas.

Lietuva grasās plašāk noskaidrot, kāpēc Latvijas un Igaunijas operatori pieņēmuši šādu lēmumu.

"Mans jautājums: vai mēs plānojam kopā, vai apņemamies attīstīt posmus, cik nopietni ir koordinēti darām to, jo Lietuva no savas puses ir gandrīz gatava. Citiem vārdiem sakot, vai tie ir tehniski jautājumu, vai politiski, vai vienkārši mīksts piegājiens pret tik svarīgām lietām," pateica Podaris, kuru citē obzor.lt.

"Trīs Baltijas operatori iepriekš vienojās jūnija sākumā atvienoties no BRELL sistēmas un veikt izmēģinājumus izolētā režīmā. Par nepatīkamu pārsteigumu kļuva tas, ka Igaunijas un Latvijas operatori paziņoja, ka dažādu iemeslu dēļ viņi to nedarīs". Tādā gadījumā mēs vēlētos, lai gan Latvijas un Igaunijas ministrijas, gan operatori noslēdz apņemšanās vienošanās, vispārējus plānus ar projekta parakstu. Ideālā gadījumā tās varētu pieņemt sinhronizācijas likumu, jeb kaut kādu tā ekvivalentu, lai (Lietuva būtu droša), ka projekts patiešām tiks īstenots," pateica Podaris avīzei Diena.

Pēc viņa sacītā, atkarībā no tā, kādas atbildes viņš saņems no Igaunijas un Latvijas kolēģiem, Lietuvai būs jāsaprot, kā rīkoties tālāk, iespējams, nepieciešams rezerves plāns. "Sliktākajā gadījumā būt gataviem risināt savas lietas šī projekta ietvaros pašiem," atbildēja Podaris.

Pēc deputāta sacītā, ir svarīgi saprast, cik stingra ir visu valstu apņemšanās pabeigt sinhronizācijas projektu līdz 2025. gadam.

"Trešais: un ja Krievijas puse kopā ar Baltkrieviju paziņos, ka vēlas izdarīt to (atslēgties no BRELL – red.) ātrāk, jo tās sūta signālus par to, ka būs gatavas ātrāk, – tad vai mēs kopā gatavojamies arī šādam plānam?" uzdodas ar jautājumu Podaris.

Baltijas valstis joprojām strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā dēvētajā BRELL lokā un ir atkarīgas no dispečeru punkta Maskavā un Krievijas elektroenerģijas tīkla. Līdz 2025. gadam Lietuva, Latvija un Igaunija paziņoja, ka plāno izstāties no BRELL enerģijas loka.

Apstiprinātais scenārijs paredz veikt sinhronizāciju caur pašreizējo savienojumu LitPol Link un jauno jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronajiem kompensatoriem, kuri tiks iekārtoti visās Baltijas valstīs.

Krievija īsteno nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu atslēgšanos no valsts energosistēmas. Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās drošības mērķiem uzbūvēta Majakovskas un Talahovskas TES ar 156 MW jaudu un Pregoļskas gāzes TES ar 456 MW. 2020. gadā plānots noslēgt Primorskas TES būvdarbus (tās plānotā jauda – 198 MW). Tā būs rezerves stacija un strādās "aukstās rezerves" režīmā.

83
Pēc temata
Ministrs mierina lietuviešus pēc Putina vārdiem par cenu, ko prasīs izstāšanās no BRELL
Var "savaldīt" ar atslēgšanu: Baltija nestrīdēsies pārrunās ar Krieviju
Iziešana no BRELL neatbrīvos Baltiju no Krievijas elektroenerģijas importa
Kompānijas Tallink prāmis Romantika, foto no arhīva

"Tallink" īslaicīgi pārtrauc maršruta Rīga-Helsinki apkalpošanu

3
(atjaunots 23:04 26.09.2020)
Ņemot vērā Latvijas valdības pieņemto lēmumu par ceļošanas ierobežojumu ieviešanu un prasību ievērot desmit dienu karantīnu pēc ieceļošanas Latvijā no Somijas, kompānija Tallink Grupp aptur Helsinki-Rīga maršruta darbību.

RĪGA, 27. septembris — Sputnik. Piektdien, 25. septembrī, kompānija Tallink Grupp pieņēma lēmumu apturēt prāmju satiksmi starp Helsinki un Rīgu, raksta Err.ee.

Latvijas valdība piektdien iekļāva Somiju tā saucamajā "dzelteno" valstu sarakstā, jo pēdējās nedēļās inficēšanās līmenis Somijā ir ievērojami pieaudzis.

"No augusta vidus pasažieru skaits Helsinki-Rīga maršrutā samazinās, kaut līdz šim tas bija pietiekami liels, lai mēs varētu turpināt apkalpot maršrutu bez jebkādiem zaudējumiem. Tomēr izsludināto ierobežojumu apstākļos mēs nevaram turpināt maršruta ekspluatāciju, jo jau pēc pavasara pieredzes zinām, ka tiklīdz tiks ieviesti ierobežojumi braucieniem, pasažieru skaits nokritīs strauji un uzreiz. Tāpēc mēs esam situācijā, kad mums nav citas izvēles, kā vien apturēt šī populārā maršruta darbu," komentēja lēmumus Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene.

Atbilstoši atjaunotajam Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra sarakstam, sākot ar sestdienu, pašizolācija Latvijā jāievēro pēc atgriešanās no visām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu, ar kuru Latvijai nav tiešās aviosatiksmes. Pēdējās nedrošo valstu grupā tika iekļautas Somija, Kipra un Lihtenšteina.

3
Tagi:
Somija, Latvija, pasažieru pārvadājumi, Tallink
Pēc temata
Katram igaunim atņems 250 eiro: kā glābs "Tallink"
Reklāma krievu valodā, apkalpošana latviski: vīrietis neapmierināts ar Tallink
Tallink palaidīs prāmi no Helsinkiem uz Rīgu
Militārās mācības Lietuvā, foto no arhīva

NATO izteicās par situāciju pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas

19
(atjaunots 14:47 26.09.2020)
Patlaban Lietuvas un Baltkrievijas robežas abās pusēs norit militārās mācības. Lietuvā – "Tobrukas mantojums 2020", Baltkrievijā – "Slāvu brālība 2020".

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. NATO neapdraud Baltkrieviju, paziņoja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs, aviācijas maršals Stjuarts Pičs, kurš patlaban uzturas Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva.

"Nekādas alianses militārās darbības neapdraud Baltkrieviju un tās iedzīvotājus," militārpersonas teikto citēja TASS.

Ziemeļatlantijas alianses pārstāvis paziņoja, ka situācija Baltkrievijā galvenokārt ir atkarīga no valsts vadības pozīcijas attiecībās ar pilsonisko sabiedrību.

"NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicināja Baltkrievijas valdību cienīt vārda brīvību un tiesības uz protestiem," atgādināja maršals.

Iepriekš kļuva zināms, ka novembrī Lietuvā ieradīsies jauns militārais kontingents no ASV, ko veidos ne tikai karavīri, bet arī vairāki desmiti tehnikas vienību, ieskaitot tankus Abrams un bruņumašīnas Bradley.

Bez tam patlaban Lietuvā uzturas vēl viens kontingents no ASV – tas dislocēts netālu no Baltkrievijas robežas.

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis apgalvoja, ka amerikāņu karavīru ierašanās nekādi nav saistīta ar situāciju kaimiņvalstī.

Patlaban Lietuvas un Baltkrievijas robežas abās pusēs norit militārās mācības. No 14. septembra Lietuvā turpinās NATO valstu pretgaisa aizsardzības vienību mācības Tobruq Legacy 2020 ("Tobrukas mantojums 2020"), kurās piedalās aptuveni tūkstotis karavīru no dažādu valstu bruņotajiem spēkiem. Savukārt Baltkrievijā, poligonā Brestas apgabalā notiek Krievijas un Baltkrievijas mācības "Slāvu brālība 2020". Šie manevri tiek organizēti regulāri kopš 2015. gada.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš informēja, ka Minska pastiprinājusi robežu apsardzi rietumvalstu virzienā.

19
Tagi:
militārās mācības, Baltkrievija, Lietuva, NATO
Pēc temata
Amerikāņu tanki jau ir Lietuvā, 15 kilometrus no robežas: Baltkrievija sit trauksmes zvanu
Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti
Bārs, foto no arhīva

"Dzied, šķauda, klepo": Latvijas galvenais infektologs par izklaides pasākumu bīstamību

0
(atjaunots 23:12 26.09.2020)
Īpaši augsti ar Covid-19 inficēšanās riski ir saistīti ar izklaides pasākumiem slēgtās telpās un alkohola lietošanu, uzskata Latvijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

RĪGA, 27. septembris— Sputnik. Latvijas Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis brīdināja par inficēšanas riskiem, kas saistīti ar pasākumiem slēgtās telpās, turklāt ar alkoholisko dzērienu lietošanu, ziņo Rus.lsm.lv.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kad cilvēki atrodas šādā pasākumā, viņi aizmirst par distancēšanu, kopā dzied, šķauda vai klepo. Un šādā gadījumā risks inficēties ar Covid-19 ir lielāks nekā veikalā vai darbā, norāda Dumpis.

Infektologs uzsvēra, ka visaugstākais inficēšanās risks ir saistīts ar tiešiem savstarpējiem kontaktiem.

Tātad šajā posmā cilvēku atbildība par sevi un saviem tuviniekiem ir pirmajā vietā. Viņiem jāseko līdzi distances ievērošanai, kā arī jāmazgā rokas.

Dumpis tāpat ieteica tiem, kuri daudz kontaktējas ar citiem cilvēkiem, instalēt lietotni "Apturi Covid".

Galvenais infektologs pastāstīja arī par plānveida medicīnisko palīdzību. Pēc viņa vārdiem, ir ļoti svarīgi turpināt sniegt to krīzes apstākļos.

Iepriekš ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas ziņojumu 18,6% pacientu ar apstiprināto Covid-19 testēšanas brīdī nebija nekādu saslimšanas simptomu.

No visbiežāk sastopamajiem simptomiem tiek atzīmēta paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes locītavās, muskuļu vājums, klepus, iesnas, galvassāpes un kakla sāpes. Turklāt daudzi pacienti sūdzējās par garšas un ožas zudumu. Vismazāk tika novēroti tādi simptomi kā slikta duša, caureja un vemšana, tomēr šie simptomi arī var liecināt par koronavīrusa klātbūtni cilvēka organismā.

Veselības ministrijas ziņojumā, kas nākamnedēļ tiks izskatīts valdības sēdē, tāpat tiek sniegti dati par mirušo pacientu vecumu. Vidējais vecums bija 77 gadi, visi mirušie bija vecumā no 52 līdz 99 gadiem. Gandrīz ceturtdaļa no visiem mirušajiem bija jaunāki par 60 gadiem.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti