Inčukalna gāzes krātuve

Lietuva izolācijā: Latvija, Igaunija un Somija būvē vienotu gāzes tirgu

149
(atjaunots 09:26 15.02.2019)
Lietuvu neapmierināja GTS operatoru izdevumu un peļņas sadalīšanas nosacījumi, kuri tika piedāvāti Baltijas valstu un Somijas vienota gāzes tirgus izveidošanas ietvaros.

RĪGA, 15. februāris – Sputnik. Latvija, Igaunija un Somija turpina vienota gāzes tirgus izveides darbu, joprojām bez Lietuvas. Somijas un divu Baltijas republiku GTS operatori panākuši vienošanos par kompensācijas mehānisma ieviešanu no 2020. gada, kurš ļaus izlīdzināt gāzes pārdevējiem GTS izmantošanas tarifus visā reģionā, raksta Dienas Bizness.

Vakar, 14. februārī, kompānijas Conexus Baltic Grid (Latvija), Elering (Igaunija) un Gasum Oy (Somija) parakstīja attiecīgu līgumu par kompensācijas mehānisma ITC (Inter transmission system operators compensation mechanism) ieviešanu operatoru starpā, kurš no 2020. gada ļaus izveidot Somijas, Igaunijas un Latvijas gāzes tirgu ar vienotu tarifu zonu gāzes transportēšanai.

"Šobrīd par pārvades sistēmu izmantošanu, šķērsojot ikvienas valsts teritoriju, ir jāmaksā katrā valstī apstiprināti tarifi. Jaunais starpoperatoru kompensācijas mehānisms mazinās administratīvo slogu darbībām vairumtirgū, nodrošinās lielāku un likvīdāku tirgu, kā arī novērsīs diskrimināciju attiecībā uz dabasgāzes piegādes ceļiem, veicinās tarifu caurspīdīgumu un paredzamību," paziņoja Kotāne.

Paralēli kompensācijas mehānismam tiek izstrādāta vienota IT platforma, kura atvieglos katra dabasgāzes tirgotāja darbību vienota tirgus zonā.

"Esmu gandarīta, ka Conexus piedalās šajā vēsturiskajā vienotā Baltijas un Somijas dabasgāzes tirgus veidošanas procesā, jo mēs šobrīd kaldinām reģiona gāzapgādes infrastruktūras nākotni, liekam pamatus tirgus stabilitātei un stiprinām enerģētisko neatkarību," uzsvēra Kotāne.

Conexus atzīmē, ka ITC līgums paredz vienotu tarifu ieviešanu ienākšanas punktos visās vienotas tarifu zonas robežās, "komercrobežu" atcelšanu valstu starpā, tostarp Igaunijas un Somijas zemūdens savienojuma Balticconnector un Inčukalna pazemes gāzes krātuves izmantošanu bez papildus maksas. ITC mehānisms operatoru starpā tāpat paredz savstarpējas mainīgo izdevumu kompensācijas nosacījumus un ienākumu sadalīšanas koordinēšanu GTS operatoru starpā.

Paredzēts, ka līgums nodrošinās lielāku tirgus likviditāti un paplašinās tirdzniecības iespējas gāzes transporta sistēmu lietotājiem visā tirgus teritorijā.

"Minētā vienošanās paredz ieejas un izejas tarifu sadalīšanas mehānismu starp pārvades sistēmas operatoriem, un bez tās reģionālais gāzes tirgus faktiski nevar funkcionēt.  Tāpēc  EM  pauž  gandarījumu,  ka  Latvijas, Igaunijas un Somijas pārvades sistēmas operatori ir atraduši kopsaucēju, vienojušies par principiem un straujiem soļiem virzās pretī reģionālā gāzes tirgus izveidošanai," paziņoja Latvijas Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktors Edijs Šaicāns.

Viņš piebilda, Ekonomikas ministrijā cer turpināt konsultācijas ar Lietuvas kolēģiem, lai tuvākajā nākotne Lietuva varētu pievienoties līgumam.

Enerģētikas eksperts Edgars Vīgants arī uzskata, ka tas ir vēsturiski ļoti nozīmīgs notikums.

"Kā zināms, līdz šim kaimiņvalstīm savā starpā panākt jebkādu vienošanos, kas saistās ar gāzes pārvadi, bija sarežģīti. Tā ir ļoti laba ziņa, jo vienošanās Latvijai sniegs plašākas iespējas gan izmantot valstī esošo dabasgāzes infrastruktūru, gan ļaus kaut kādā mērā samazināt gāzes patērētāju izmaksas par tās uzturēšanu. Tas gāzes patērētājiem noteikti ir ieguvums," paziņoja Vīgants.

Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš piebilda, ka jau daudzus gadus elektroenerģijas tirgū funkcionē līdzīgs mehānisms, kurš reglamentē savstarpējo kompensāciju mehānisma pamatprincipus sistēmas operatoru starpā un paredz kopīgu tarifu noteikšanas modeli, tāpēc GTS operatoru vienošanās neizraisa izbrīnu.

"Tas ir loģisks solis un nav nekas neparasts. Šādi mehānismi nepieciešami tādēļ, lai kompensētu izdevumus, kas rodas, pārvadot elektroenerģiju vai dabasgāzi no vienas valsts uz citu. Infrastruktūras izmantošanas izmaksas dažādās valstīs atšķiras, tāpēc šāda veida vienošanās padara pārvades izmaksas taisnīgākas un līdzsvarotākas," pateica Āboltiņš.

ITC līgums Elering un Conexus gadījumā stājas spēkā kopš parakstīšanas dienas, savukārt Gasum Oy – no brīža, kas tiks veiktas attiecīgas izmaiņas Somijas likumdošanā, kuras ļaus gāzes transporta sistēmas operatoram pievienoties šim līgumam juridiski.

Kompensācijas mehānisms ITC stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka oktobra vidū Igaunijas, Latvijas un Somijas gāzes transporta un sadales tīklu operatori – Elering, Conexus Baltic Grid, Gasum- parakstīja protokolu par nolūkiem izveidot pēc vienotiem noteikumiem funkcionējošu gāzes tirgu no 2020. gada. Lietuva līgumam nepievienojās. "Šajā posmā, sadalot izdevumus infrastruktūrā un izdevīgumā, pēc tiem parametriem, kuri tika piedāvāti, mēs nevarējām piedalīties," pateica Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns.

Atgādināsim, reģionālās gāzes infrastruktūras apspriešana sākās jau 2006. gadā, kad Baltijas valstis vienojās izvērtēt reģionālā SDG termināla celtniecību, taču valstis nepanāca konsensi, un Lietuva uzbūvēja Klaipēdā savu termināli. Par gāzes glabātuves kuģa īri valsts kontrolētais uzņēmums Klaipedos nafta ik gadu maksā apmēram 60 miljonus eiro. Lai gūtu iespēju pretendēt ES finanšu palīdzībai kuģa izpirkšanai no norvēģu uzņēmuma Hoegh LNG, Lietuva centās panākt, ka Klaipēdas terminālu Independence atzīst par reģionālo. Taču vienoties ar divām pārējām Baltijas valstīm šajā jautājumā neizdevās.

Pēc tam Lietuva piedāvāja Latvijai un Igaunijai noslēgt vienošanos, kura ietver objektus visās trijās valstīs – peldošo SDG termināli Klaipēdā, nākotnes Igaunijas sašķidrinātās dabasgāzes pārkraušanas terminālu un gāzes krātuvi Inčukalnā – un kopīgiem spēkiem panākt finansējumu no Eiropas Savienības.

Taču 2017. gada vasaras baigās Latvijas valdība nolēma pieprasīt papildus datus par vienošanos, ko Lietuvā izvērtēja kā negatīvu reakciju un procesa ievilkšanu. Lietuvas premjera padomnieks ārpolitikas jautājumos Deivids Matuļonis pēc tam paziņoja, ka Lietuva mēģinās vienoties tikai ar Igauniju par vienotu SDG tirgus līgumu. Taču igauņu premjers Jiri Ratass jau jūnijā paziņoja, ka Lietuvas Klaipēdas ostai īrētais peldošais termināls – tas ir "ātrs risinājums", kurš pieņemts gāzes piegāžu diversifikācijai, un atgādināja, ka, saskaņā ar Eirokomisijas pasūtīto pētījumu, par labāko vietu reģionālā SDG termināla izvietošanai ir Somu līča piekraste. Somija atteicās no tā celtniecības, tāpēc alternatīva atlika igauņu Mūgai vai Paldiskiem.

Beigās nedz Latvija, nedz Lietuva, nedz Igaunija nesaņēma naudu no Eiropas Savienības projektiem, kas saistīti ar SDG infrastruktūru.

149
Pēc temata
Eiropas apendikss. Ukraina zaudējusi izvēles tiesības
Draudi, gāze un vara trubas: Ukrainas GTS gatavojas ļaunākajam
"Numurs neies cauri": Maskava minējusi noteikumus gāzes tranzītam cauri Ukrainai
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

15
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

15
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Ukmerģes slimnīca, foto no arhīva

Lietuvas slimnīcu apsūdz sievietes nāvē Covid-19 uzliesmojuma laikā

17
(atjaunots 16:21 02.07.2020)
Sievietes nāves liecinieki pie Ukmerģes slimnīcas durvīm noslēdza miera vienošanos un piekrita vairs neizplatīt incidenta video.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Centriskās partijas "Labklājīgā Lietuva" priekšsēdētāja vietnieks Kristups Krivicks apsūdzēja Ukmerģes pilsētas slimnīcu pacientes ar koronavīrusu nāvē, raksta Sputnik Lietuva.

Šī gada martā Ukmerģē notika Covid-19 saslimšanas uzliesmojums, tostarp pilsētas slimnīcas ārstu vidū. Marta beigās slimnīcā vairs nepalika neviena ārsta – viņi bija vai nu slimi, vai arī atradās divu nedēļu karantīnā, tādēļ uz Ukmerģi tika pārvesti uz darbu mediķi no citām pašvaldībām.

Lietuvas arodbiedrības "Solidaritāte" portālā iepriekš tika publicēta informācija par to, ka 20. martā ātrās palīdzības darbinieki atveda uz Ukmerģes slimnīcu pacienti kritiskā stāvoklī, taču viņu nepieņēma neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan par viņas nogādāšanu slimnīcā un stāvokli bija zināms jau pirms ierašanās. Pacientes pašsajūta strauji pasliktinājās, tādēļ ātrās palīdzības darbinieki centās reanimēt viņu ar pieejamiem līdzekļiem, taču sievieti neizdevās glābt.

"Nespēju noticēt notiekošajā, ātrās palīdzības ārsti nofilmēja video, lai viņiem būtu pierādījumi tam, ka mirstošo pacienti neielaida slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan bija zināms par pacientes smagā stāvoklī nogādāšanu. Un par filmēšanu saņēma naudas sodus!!! Tagad slimnīcas vadība piespiedusi viņus iznīcināt šokējošo video, apmaiņā pret to piekrītot atcelt naudas sodus. Šokējošs stāsts. Un šis nav pirmais gadījums, kad šokē veselībai un dzīvībai bīstamā nekārtība Ukmerģes slimnīcā," uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā.

Pēc ātrās palīdzības ārstu sacītā, video filmēšana bija vienīgais veids pierādīt, ka Ukmerģes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļa neizpildīja reanimēto pacientu uzņemšanas pienākumus. Turklāt, kā norāda arodbiedrība, Ukmerģes slimnīca ir sabiedriska vieta, speciāla fotografēšanas un filmēšanas atļauja tās teritorijā nav nepieciešama.

Pagājušajā nedēļā, 22. jūnijā, darba strīdu komisijas sēdē starp ātrās palīdzības un Ukmerģes slimnīcas darbiniekiem tika noslēgta miera vienošanās. Slimnīca apņēmās atcelt naudas sodus attiecībā pret mediķiem, kuriem atbildes kārtā ir jāiznīcina viņu rīcībā esošais video visās pieejamās ierīcēs un datu nesējos, kā arī informēt personas, kurām šis video tika nosūtīts, par tā neizplatīšanu.

17
Tagi:
koronavīruss, Lietuva

Siguldas ielās parādījušies dzeramā ūdens krāni

0
(atjaunots 18:36 05.07.2020)
Vairākās vietās Siguldā šovasar uzstādīti dzeramā ūdens krāni, lai pilsētas iedzīvotāji un viesi varētu veldzēties tveicē.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Šovasar Siguldas iedzīvotāji un viesi karstumā pilsētas ielās var izmantot dzeramā ūdens krānus uz ielas, vēsta Lsm.lv, atsaucoties uz Siguldas novada domes informāciju presei.

Sabiedriskās vietās tiks uzstādīti četri kartridži ar bioloģiski degradējoša materiāla maisiņiem, lai suņu īpašnieki pastaigu laikā varētu novākt savu mīluļu atstātās "veltes".

Ziņots, ka viens dzeramā ūdens krāns uzstādīts Raiņa parkā – šī atpūtas vieta ir ļoti populāra jauniešu vidū. Otrs krāns atradis vietu Svētku laukumā, ko bieži apmeklē tūristi, turklāt te labprāt pastaigājas vietējie iedzīvotāji.

Saulespuķu ražas novākšana, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кондратюк

Siguldas novada dome uzsvēra, ka ūdens krānos padots no pilsētas centralizētā ūdensvada, tāpēc nav nekādu šaubu – ūdens kvalitāte ir atbilstoša. Krāni darbosies visu silto sezonu.

Kastes ar kartridžiem suņu īpašniekiem uzstādītas kvartālā pie Siguldas pils un laukumā pie dzelzceļa stacijas. Vēl divas kastes uzstādītas Svētku laukumā. Iepriekš suņu pastaigas tur bija aizliegtas, lai nodrošinātu tīru un koptu vidi. Tagad laukumā var pastaigāties arī ar dzīvniekiem, uzsvēra varasiestādes, jo īpašnieki varēs sakopt vidi pēc saviem mīluļiem.

Iepriekš vēstīts, ka sakarā ar svelmi Latvijā jau vairākkārt izsludināts oranžais brīdinājums. Speciālisti brīdina par risku veselībai tādos laika apstākļos.

Atgādināsim, ka augstas gaisa temperatūras apstākļos nav ieteicams uzturēties saulē vairāk kā 10-15 minūtes. Atrodoties zem atklātas debess, ieteicams izmantot aizsargkrēmu un galvassegu.

No saules stariem ieteicams pasargāties cilvēkiem ar gaišu ādu, gaišiem vai rudiem matiem, ar lielu skaitu vasarraibumu. Piesardzīgiem jābūt arī visiem, kas agrāk guvuši saules apdegumus. No saules jāpasargā arī bērni.

No ultravioletā starojuma jāsargā acis, turklāt jāņem vērā, ka dažādas virsmas, piemēram, ūdens un gaišas smiltis atstaro lielāko daļu saules staru.

0
Pēc temata
Rīga izcepsies? Sinoptiķi izsludinājuši oranžo brīdinājumu
Latvijā kūst asfalts: autovadītājus brīdina par slideniem ceļiem
Klimata pārmaiņas ietekmē Latviju stiprāk nekā citas Eiropas valstis