Inčukalna gāzes krātuve

Lietuva izolācijā: Latvija, Igaunija un Somija būvē vienotu gāzes tirgu

151
(atjaunots 09:26 15.02.2019)
Lietuvu neapmierināja GTS operatoru izdevumu un peļņas sadalīšanas nosacījumi, kuri tika piedāvāti Baltijas valstu un Somijas vienota gāzes tirgus izveidošanas ietvaros.

RĪGA, 15. februāris – Sputnik. Latvija, Igaunija un Somija turpina vienota gāzes tirgus izveides darbu, joprojām bez Lietuvas. Somijas un divu Baltijas republiku GTS operatori panākuši vienošanos par kompensācijas mehānisma ieviešanu no 2020. gada, kurš ļaus izlīdzināt gāzes pārdevējiem GTS izmantošanas tarifus visā reģionā, raksta Dienas Bizness.

Vakar, 14. februārī, kompānijas Conexus Baltic Grid (Latvija), Elering (Igaunija) un Gasum Oy (Somija) parakstīja attiecīgu līgumu par kompensācijas mehānisma ITC (Inter transmission system operators compensation mechanism) ieviešanu operatoru starpā, kurš no 2020. gada ļaus izveidot Somijas, Igaunijas un Latvijas gāzes tirgu ar vienotu tarifu zonu gāzes transportēšanai.

"Šobrīd par pārvades sistēmu izmantošanu, šķērsojot ikvienas valsts teritoriju, ir jāmaksā katrā valstī apstiprināti tarifi. Jaunais starpoperatoru kompensācijas mehānisms mazinās administratīvo slogu darbībām vairumtirgū, nodrošinās lielāku un likvīdāku tirgu, kā arī novērsīs diskrimināciju attiecībā uz dabasgāzes piegādes ceļiem, veicinās tarifu caurspīdīgumu un paredzamību," paziņoja Kotāne.

Paralēli kompensācijas mehānismam tiek izstrādāta vienota IT platforma, kura atvieglos katra dabasgāzes tirgotāja darbību vienota tirgus zonā.

"Esmu gandarīta, ka Conexus piedalās šajā vēsturiskajā vienotā Baltijas un Somijas dabasgāzes tirgus veidošanas procesā, jo mēs šobrīd kaldinām reģiona gāzapgādes infrastruktūras nākotni, liekam pamatus tirgus stabilitātei un stiprinām enerģētisko neatkarību," uzsvēra Kotāne.

Conexus atzīmē, ka ITC līgums paredz vienotu tarifu ieviešanu ienākšanas punktos visās vienotas tarifu zonas robežās, "komercrobežu" atcelšanu valstu starpā, tostarp Igaunijas un Somijas zemūdens savienojuma Balticconnector un Inčukalna pazemes gāzes krātuves izmantošanu bez papildus maksas. ITC mehānisms operatoru starpā tāpat paredz savstarpējas mainīgo izdevumu kompensācijas nosacījumus un ienākumu sadalīšanas koordinēšanu GTS operatoru starpā.

Paredzēts, ka līgums nodrošinās lielāku tirgus likviditāti un paplašinās tirdzniecības iespējas gāzes transporta sistēmu lietotājiem visā tirgus teritorijā.

"Minētā vienošanās paredz ieejas un izejas tarifu sadalīšanas mehānismu starp pārvades sistēmas operatoriem, un bez tās reģionālais gāzes tirgus faktiski nevar funkcionēt.  Tāpēc  EM  pauž  gandarījumu,  ka  Latvijas, Igaunijas un Somijas pārvades sistēmas operatori ir atraduši kopsaucēju, vienojušies par principiem un straujiem soļiem virzās pretī reģionālā gāzes tirgus izveidošanai," paziņoja Latvijas Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktors Edijs Šaicāns.

Viņš piebilda, Ekonomikas ministrijā cer turpināt konsultācijas ar Lietuvas kolēģiem, lai tuvākajā nākotne Lietuva varētu pievienoties līgumam.

Enerģētikas eksperts Edgars Vīgants arī uzskata, ka tas ir vēsturiski ļoti nozīmīgs notikums.

"Kā zināms, līdz šim kaimiņvalstīm savā starpā panākt jebkādu vienošanos, kas saistās ar gāzes pārvadi, bija sarežģīti. Tā ir ļoti laba ziņa, jo vienošanās Latvijai sniegs plašākas iespējas gan izmantot valstī esošo dabasgāzes infrastruktūru, gan ļaus kaut kādā mērā samazināt gāzes patērētāju izmaksas par tās uzturēšanu. Tas gāzes patērētājiem noteikti ir ieguvums," paziņoja Vīgants.

Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš piebilda, ka jau daudzus gadus elektroenerģijas tirgū funkcionē līdzīgs mehānisms, kurš reglamentē savstarpējo kompensāciju mehānisma pamatprincipus sistēmas operatoru starpā un paredz kopīgu tarifu noteikšanas modeli, tāpēc GTS operatoru vienošanās neizraisa izbrīnu.

"Tas ir loģisks solis un nav nekas neparasts. Šādi mehānismi nepieciešami tādēļ, lai kompensētu izdevumus, kas rodas, pārvadot elektroenerģiju vai dabasgāzi no vienas valsts uz citu. Infrastruktūras izmantošanas izmaksas dažādās valstīs atšķiras, tāpēc šāda veida vienošanās padara pārvades izmaksas taisnīgākas un līdzsvarotākas," pateica Āboltiņš.

ITC līgums Elering un Conexus gadījumā stājas spēkā kopš parakstīšanas dienas, savukārt Gasum Oy – no brīža, kas tiks veiktas attiecīgas izmaiņas Somijas likumdošanā, kuras ļaus gāzes transporta sistēmas operatoram pievienoties šim līgumam juridiski.

Kompensācijas mehānisms ITC stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka oktobra vidū Igaunijas, Latvijas un Somijas gāzes transporta un sadales tīklu operatori – Elering, Conexus Baltic Grid, Gasum- parakstīja protokolu par nolūkiem izveidot pēc vienotiem noteikumiem funkcionējošu gāzes tirgu no 2020. gada. Lietuva līgumam nepievienojās. "Šajā posmā, sadalot izdevumus infrastruktūrā un izdevīgumā, pēc tiem parametriem, kuri tika piedāvāti, mēs nevarējām piedalīties," pateica Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns.

Atgādināsim, reģionālās gāzes infrastruktūras apspriešana sākās jau 2006. gadā, kad Baltijas valstis vienojās izvērtēt reģionālā SDG termināla celtniecību, taču valstis nepanāca konsensi, un Lietuva uzbūvēja Klaipēdā savu termināli. Par gāzes glabātuves kuģa īri valsts kontrolētais uzņēmums Klaipedos nafta ik gadu maksā apmēram 60 miljonus eiro. Lai gūtu iespēju pretendēt ES finanšu palīdzībai kuģa izpirkšanai no norvēģu uzņēmuma Hoegh LNG, Lietuva centās panākt, ka Klaipēdas terminālu Independence atzīst par reģionālo. Taču vienoties ar divām pārējām Baltijas valstīm šajā jautājumā neizdevās.

Pēc tam Lietuva piedāvāja Latvijai un Igaunijai noslēgt vienošanos, kura ietver objektus visās trijās valstīs – peldošo SDG termināli Klaipēdā, nākotnes Igaunijas sašķidrinātās dabasgāzes pārkraušanas terminālu un gāzes krātuvi Inčukalnā – un kopīgiem spēkiem panākt finansējumu no Eiropas Savienības.

Taču 2017. gada vasaras baigās Latvijas valdība nolēma pieprasīt papildus datus par vienošanos, ko Lietuvā izvērtēja kā negatīvu reakciju un procesa ievilkšanu. Lietuvas premjera padomnieks ārpolitikas jautājumos Deivids Matuļonis pēc tam paziņoja, ka Lietuva mēģinās vienoties tikai ar Igauniju par vienotu SDG tirgus līgumu. Taču igauņu premjers Jiri Ratass jau jūnijā paziņoja, ka Lietuvas Klaipēdas ostai īrētais peldošais termināls – tas ir "ātrs risinājums", kurš pieņemts gāzes piegāžu diversifikācijai, un atgādināja, ka, saskaņā ar Eirokomisijas pasūtīto pētījumu, par labāko vietu reģionālā SDG termināla izvietošanai ir Somu līča piekraste. Somija atteicās no tā celtniecības, tāpēc alternatīva atlika igauņu Mūgai vai Paldiskiem.

Beigās nedz Latvija, nedz Lietuva, nedz Igaunija nesaņēma naudu no Eiropas Savienības projektiem, kas saistīti ar SDG infrastruktūru.

151
Pēc temata
Eiropas apendikss. Ukraina zaudējusi izvēles tiesības
Draudi, gāze un vara trubas: Ukrainas GTS gatavojas ļaunākajam
"Numurs neies cauri": Maskava minējusi noteikumus gāzes tranzītam cauri Ukrainai
Sputnik Lietuva

Sputnik Lietuva pārmet "dezinformāciju" par vakcīnām

34
(atjaunots 09:50 16.01.2021)
Pēc raksta autoru domām, "Kremļa kontrolētie" plašsaziņas līdzekļi it kā gribot popularizēt Krievijā izstrādātos preparātus pret Covid-19 un diskreditēt rietumvalstu līdzekļus.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Padomes projekts cīņām ar nepatiesām ziņām publicējis atskaiti – Krievijas mediji, tostarp arī Sputnik Lietuva izplatot "dezinformāciju" par vakcīnām Covid-19 profilaksei, vēsta Sputnik Lietuva.

Atskaiti sagatavojis projekts Debunk.eu, kura mērķis ir cīņa ar nepatiesām ziņām un dezinformāciju.

Eiropas Komisija
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Projekts izcīnījis bēdīgu slavu pēc reklamas ieraksta par tā darbu Lietuvā – ierakstā "žurnālists Vaidass" pārbaudīja lietuviešu medijus, lai izskaitļotu dezinformāciju. Tomēr ekrānā bija tādu izdevumu kā "Sport Ekspress" un "Recepti na bis" pirmās lappuses.
Atskaitē projekta darbinieki pūlējās pierādīt, ka analizē ne tikai sporta presi un kulināros izdevumus – tās autori apgalvo, ka 2020. gada decembrī Debunk.eu eksperti esot izpētījuši vairāk nekā septiņus tūkstošus rakstu ar "potenciāli bīstamu saturu" un izanalizējuši 524 rakstus ar "melīgu un maldinošu saturu" dažādās valodās no 73 plašsaziņas līdzekļiem.

Atskaites autori uzskata, ka vadošais "dezinformācijas naratīvs" bijis tāds, ka Rietumi cenšas "diskreditēt Krievijas un Ķīnas vakcīnas".

"Šī ziņa kļuvusi par dezinformācijas kampaņas elementu, kuras mērķis ir Krievijas vakcīnas popularizācija un Rietumu vakcīnu diskreditācija, - šie centieni sākās, kad vakcīna "Sputnik V" tika uzņemta kritiski un piesardzīgi," atzīmēja autori.

Materiālā izskanēja arī apgalvojums: Krievijas mediji esot ziņojuši, ka "Baltijas valstis nav spējīgas cīnīties ar koronavīrusa pandēmiju" un mēģinājuši izplatīt ideju par to, ka PSRS gados Baltija saņēma privilēģijas, kas tām ļāva komfortabli dzīvot pat pēc Padomju Savienības sabrukuma.

"Tāpat apgalvots, ka Covid-19 pandēmija sagrāvusi Baltijas valstu pasaules ainu, kuras pamatā bija pieņēmums, ka "apvienotā Eiropa ir labums" laikā, kad pirmais pandēmijas vilnis bija sekmīgi pārvarēts tikai robežu savlaicīgas slēgšanas rezultātā. Vēl vairāk. ES valstis cīnās par atjaunošanas fondu un mēģina "izdzīvot vienas pašas". Stāsts seko vēstījumam par ES vienotības sabrukumu, ko izplata prokremliskie mediji," teikts pārskatā.

Apgalvots, ka "dezinformāciju" pārsvarā izplatījuši ar Krievijas ziņu aģentūrām saistīti mediji, tostarp aģentūras Sputnik Lietuva, Sputnik Latvija, Sputnik Igaunija.

Pieminēts arī portāls Ekspertai.eu un citi ziņu avoti. Pie tam apgalvots, ka visiem nosauktajiem medijiem esot "visnotaļ margināla auditorija", lai kas ar to būtu domāts.

"Melīgi/maldinošie naratīvi tiek izmantoti, lai parādītu, ka Baltijas valstis un Polija nespēj stāties pretī pandēmijai un samazināt ierobežojumu nozīmi," apgalvo autori.

Sputnik Lietuva atgādināja, ka tā publikācijas par Covid-19 izplatību valstī balstās uz datiem no Lietuvas oficiālo resoru – Veselības ministrijas, Statistikas departamenta, Nacionalā sabiedriskās veselības aprūpes centra (NVSC) un citu struktūru vietnēm. Autoru materiālos vienmēr norādīts, ka autora viedoklis var neatbilst redakcijas pozīcijai.

Oficiālie dati rāda, ka Lietuva ieņem vadošās vietas ES Covid-19 izplatības ziņā.

Pie tam vakcinācijas process valstī izceļas ar skandāliem – zināmi gadījumi par saldētavu ķēdītes traucējumiem BioNTech un Pfizer vakcīnas transportēšanas laikā. Lietuva bija spiesta atteikties no Moderna vakcīnas papildu apjoma iepirkuma tāpēc, ka kompānija nolēma pacelt iepirkuma cenas. Bijuši arī mēģinājumi vakcinēties bez rindas.

ES cīņa pret Sputnik

2016. gada novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pausta nepieciešamība pretoties Krievjas medijiem. Pie tam par galvenajiem "draudiem" dokumentā nosaukti Sputnik un RT. Virkne Rietumu politiķu, arī ASV senatori un kongresmeņi, kā arī Francijas prezidents apsūdzēja Sputnik un RT par iejaukšanos vēlēšanās ASV un Francijā, tomēr nesniedza nekādus pierādījumus. Krievijas pārstāvji norādīja, ka šādi apgalvojumi ir nepamatoti.

Īpaši aktīva pretdarbība Krievijas medijiem vērojama Baltijas valstīs.

Decembra sākumā Latvijas Valsts drošības dienests nopratināja septiņus autorus, kuri sadarbojas ar portāliem Sputnik un Baltnews, kā arī veica kratīšanu viņu mājokļos. Žurnālisti apsūdzēti par ES sankciju režīma pārkāpumu, viņiem draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

34
Tagi:
vakcīna, Krievija, Sputnik
Pēc temata
Kā ASV atklājušas "Krievijas propagandas un dezinformācijas ekosistēmas" noslēpumus
Vakcīna un pērtiķi: britu meli par "krievu viltus ziņām"
Britānija plāno plašu melu ziņu kampaņu pret Krieviju
Draudi demokrātijai: ES apsūdz Krieviju par nepatiesām ziņām Covid-19 jautājumā
Vadims Truhačovs

Politologs: Lietuva pierādījusi, ka gatava visam, lai tikai ieriebtu Krievijai

44
(atjaunots 17:04 15.01.2021)
Rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis sarunā ar Baltkrievijas opozīcijas parstāvi Svetlanu Tihanovsku apliecināja, ka Viļņa uzskata – būtu svarīgi pārdēvēt Baltkrieviju. Lietuvas valdība ir gatava izskatīt jautājumu par valsts pārdēvēšanu, tiklīdz no Baltkrievijas puses tiks saņemts atbilstošs pieprasījums.

Lietuvas politiskā elite pierāda, ka ir gatava uz jebkādām sīkām nelietībām pret Krieviju, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja politologs Vadims Truhačovs.

"Lietuva vienmēr ir gatava uz visu, lai pastrādātu mazu riebeklību Krievijai. Tāpēc tā ir gatava gan Baltkrieviju pārdēvēt par prieku baltkrievu opozicionāriem, gan izdarīt jebko citu, lai tikai ieriebtu Krievijai," teica Truhačovs.

Eksperts atzīmēja: rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav.

"Bieži vien Lietuvas politiķi piemirst paši savu valsti, piemēram, to, ka no tās aizbraukusi ceturtā daļa darbspējīgo iedzīvotāju, un nodarbojas tikai ar sīkām nelietībām pret Krieviju," uzsvēra Truhačovs.

Viņš piezīmēja, ka Tihanovskai, kura uzturas Lietuvā kopš Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu dienas, faktiski nav, ar ko nodarboties.

"Tihanovska vāji orientējas jautājumos ārpus virtuves, un lielajā politikā viņa pilnīgs profāns. Viņa nodarbojas ar to, ka pārraida tālāk to, ko viņai iečukst austī," norādīja Sputnik sarunbiedrs.

© Sputnik / Владимир Астапкович

Tihanovska bija Baltkrievijas pašreizējā prezidenta Aleksandra Lukašenko sāncense valsts vadītāja vēlēšanās. Saskaņā ar republikas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Lukašenko uzvarēja vēlēšanās ar 80,1% balsu. Opozīcija klāstīja, ka uzvarējusi Tihanovska, un nodibināja koordinācijas padomi varas nodošanai. Šī iemesla dēļ Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu par aicinājumiem sagrābt varu, virkne opozicionāru aizturēti, citi pametuši Baltkrieviju.

Lietuva līdz ar Igauniju un Latviju ieviesa sankcijas pret Baltkrievijas vadību un apliecināja: tā ir gatava uzņemt baltkrievus, kuri pierādīs, ka cietuši varasiestāžu darbību rezultātā. Savukārt Minska norādīja, ka Baltkrievijas opozīcijas protestu akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva ir pārkāpusi visas pieklājības robežas, iejaucoties Baltkrievijas iekšējās lietās.

Трухачев: Литва дала понять, что готова на все, лишь бы насолить РФ
44
Tagi:
Svetlana Tihanovska, Baltkrievija, Krievija, Lietuva
Pēc temata
Politologs pastāstīja, ko Lietuva uzdod par bēgļiem no Baltkrievijas
Latvijā pastāstīja, cik daudz baltkrievu IT kompāniju izdevās pārvilināt
Baltkrievija slēdz robežas izbraucējiem
Lietuva samaksās simtiem miljonu eiro: uzņēmējs par sankcijām pret "Belaruskalij"
Rīgas Brīvosta, foto no arhīva

Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus

17
(atjaunots 14:18 17.01.2021)
Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Pērn Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedza Ventspils, Rīgas un Liepājas kopējos rādītājus.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis komentēja Latvijas un Lietuvas ostu darbības rezultātus 2020. gadā. Dati liecina: Latvijas politika tranzīta jomā ir cietusi absolūtu fiasko, uzskata politiķis.

Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Osta vēstīja, ka pērn pārkrāvusi 47,7 miljonus tonnu kravu – par 3,2% vairāk nekā 2019. gadā.

Savukārt kravu plūsma caur Latvijas ostām aizvadītajā gadā joprojām samazinājās.

Rīgas ostas kravu apgrozījums pērn krities par 27,6%, līdz 23,7 milj. tonnu, Ventspils ostas – par 36,9%, līdz 12,9 milj. tonnu, Liepājas – par 10%, līdz 6,6 milj. tonnu.

Koncerns "Tallinna Sadam" (Tallinas osta), kas kontrolē piecas ostas, paziņoja, ka to kravu apgrozījums pērn bijis par 7% lielāks, nekā 2019. gadā – 21,3 milj. tonnu.

Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot rādītājus, paziņoja, ka kravu apstrādes lejupslīde Latvijas ostās cita starpā skaidrojama arī ar valdības politiku.

"Absolūts fiasko Latvijas tranzīta politikā vienā grafikā. Aizvadītajā gadā Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedzis triju pašu lielāko Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) summāro kravu apgrozījumu. Bet 2003. gadā Klaipēda vairāk nekā 2 reizes atpalika no Latvijas "trijnieka"!

Grafiks liecina, ka pēdējo divu gadu laikā tagadējā valdība paspējusi ieguldīt savu artavu Rīgas un Ventspils ostu attīstībā," Dombrovskis konstatēja savā lapā Facebook.

17
Tagi:
tranzīts, Liepāja, Ventspils, Rīgas brīvosta, osta, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Nevar kompensēt apjomus no Krievijas: kravu apgrozījums Ventspilī krities par 37%
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Rīgas osta izdomājusi, kā konkurēt ar Krievijas ostām Baltijas jūrā