Apakšstacija. Foto no arhīva

Nopirki elektroenerģiju Krievijā piemaksā: Baltijā apspriež jaunu iniciatīvu

112
(atjaunots 10:20 07.02.2019)
Lētā Krievijas elektroenerģija pērn, no vienas puses skatoties, apturēja cenu kāpumu, no otras – izspieda no tirgus daļu no Eesti Energia produkcijas.

RĪGA, 7. februāris – Sputnik. Lētā Krievijas elektroenerģija padara nekonkurētspējīgas valsts enerģētikas koncerna Eesti Energia piegādes vietējā tirgū, tiek apspriests jautājums par ierobežojošo nodevu ieviešanu, raksta igauņu izdevums "Delovije vedomosti".

Igaunijas koncerns Eesti Energia uzskata, ka Baltijai pēc Somijas piemēra jānosaka nodevas Krievijas elektroenerģijas importam. Par to, ka Igaunija atbalsta nodevu ieviešanu, paziņoja arī Ekonomikas ministrijas Enerģētikas daļas vadītājs Timo Tatars. "Latvijas vēlēšanu dēļ pārrunas par šāda risinājuma piemērošanu pērn apstājās. Mēs ceram tās turpināt šogad," pateica ierēdnis.

Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģija nonāk reģionālajā enerģētikas biržā Nord Pool lielākoties caur Somiju un Lietuvu. Saskaņā ar Eesti Energia datiem, Krievijā ražotās elektroenerģijas apjoms, kurš pērn nonācis Nord Pool biržā, sastādīja 13,3 TWh. Salīdzinājumam: Igaunijā elektroenerģijas gada patēriņš vidēji sastāda 8,4 TWh. Krievijas elektroenerģijas daļa Baltijā 2018. gadā pieaugusi par 50%.

Iemeslu šādam Krievijas enerģijas piegādes apjomu pieaugumam Eesti Energia saskata, pirmām kārtām, nodevu pieaugumā par ogļskābās gāzes izmešiem elektrības ražošanā ES valstīs – līdz 25 dolāriem par tonnu. Krievijas un Baltkrievijas ražotāji šādu nodokli nemaksā, kas padara to enerģiju lētāku.

"Īstenībā šāda situācija nodrošinājuši Krievijai neiedomājamu konkurences priekšrocību tieši Baltijā un Somijā," paziņoja iepriekš Eesti Energia izpilddirektors Hando Suters.

112
Pēc temata
Enefit vadītājs pastāstīja, kad Latvijā beigsies elektroenerģijas cenu kāpums
Krievija samazinājusi elektroenerģijas piegādes Latvijai – cena pieaugusi par 12%
Latvijā kritusies elektrības cena mājsaimniecībām
Iziešana no BRELL neatbrīvos Baltiju no Krievijas elektroenerģijas importa
Tallinas lidosta, foto no arhīva

Pēc trīs mēnešiem Igaunijas nepilsonis tomēr atgriezās mājās

5
(atjaunots 11:24 10.07.2020)
Krievvalodīgā Igaunijas nepilsoņa piedzīvojumi Filipīnās ir noslēgušies – pēc simts dienām Manilas lidostā viņš nokavēja lidmašīnu Amsterdamā, taču beigu beigās nosēdās Tallinā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pateicoties mediju iesaistīšanai, Manilas lidostā iestrēgušais Igaunijas nepilsonis Romāns Trofimovs tomēr atlidoja uz Tallinu, vēsta Postimees.

Trofimovs atlidoja uz Filipīnu galvaspilsētu Manilu 20. martā un vairāk nekā 100 dienas nevarēja nedz iziet no lidostas ēkas, nedz aizlidot uz dzimteni, jo lidojumi tika apturēti, savukārt aviokompānija AirAsia atņēma viņam nepilsoņa pasi, apsolot atgriezt to pēc atgriešanās Igaunijā.

Sākumā Igaunijas ĀM piedāvāja viņam nopirkt biļeti uz repatriācijas reisu, taču nosauktās summas Trofimovam nebija. Un tikai pēc tam, kad lidostā dzīvojošā cilvēka stāsts izplatījās ārvalstu medijos, Trofimovam palīdzēja atgriezties dzimtenē.

Tiesa, arī te neiztika bez piedzīvojumiem – pārsēšanās laikā Amsterdamā viņš nokavēja lidmašīnu uz Tallinu. Beigu beigās viņam tomēr izdevās atgriezties mājās.

Lidostā viņu jau gaidīja žurnālisti. Trofimovs pateica, ka pēc atgriešanās mājās pirmā lieta, ko viņš vēlas izdarīt, ir satikt māti. Pirms aizbraukšanas uz Filipīnām viņš strādāja attālināti par programmētāju, taču zaudēja šo darbu.

Viņš pastāstīja, ka nepilsoņa "pelēkā pase" radījusi viņam problēmas katrā valstī, kurā viņš ieradās. Taču uz jautājumu, vai pēc šī stāsta viņš neapsver domu iegūt Igaunijas pilsonību, viņš atteicās atbildēt.

5
Tagi:
Igaunija, Filipīnas
Pēc temata
Igaunijas nepilsonis trīs mēnešus dzīvo Manilas lidostā
Kailgliemezis, foto no arhīva

šausmu filmā: Tallinai uzbrūk milzīgi kailgliemeži

25
(atjaunots 14:40 09.07.2020)
Igaunijā ar bīstamo invāzijas dārza kaitēkļu – Spānijas kailgliemežu – iznīdēšanu nāksies nodarboties pašiem valsts iedzīvotājiem.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Pēc pirmajām lietavām Tallinas iedzīvotājiem nācās atvairīt milzīgo Spānijas kailgliemežu uzbrukumu, vēsta Postimees.

Vietējā iedzīvotāja Helija salīdzina kailgliemežus ar citplanētiešiiem, bet to uzbrukumu – ar šausmu filmu.

"Kailgliemeži ir milzīgi – līdz 18 centimetriem! Tie uzglūn kā lavīna no augstās zāles pāri dzelzceļam," pastāstīja viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Gabi Sarkadi (@sarkadigabi)

Viņai nemitīgi nākas cīnīties ar tiem.

"Mēs ar vīru vācam tos, kā suņi-mīnu meklētāji," sūrojas Helija. "Sākām plkst. 6:00, vācām stundu. Nākošo reidu sarīkojām plkst. 8:00 un pēc dažām stundām atkal no jauna. Vīrs nopirka prožektoru, kura gaismā mēs ķērām kailgliemežus līdz pustrijiem naktī. Vairāk mums nepietika spēka!"

Cīnoties ar riebuma izjūtu, Helija aizpildīja ar šiem kailgliemežiem trīs trīslitru burkas ar etiķi – viņasprāt, tas ir humānākais to iznīdēšanas veids. Derēs arī karsts ūdens, savukārt no aizsarglīdzekļa Ferramol nav nekādas jēgas. Lai kailgliemeži turas pa gabalu no viņas dārza, Helija naktīs slēdza iekšā robotu-zāles pļāvēju.

"Aiz žoga mēs tīrījām zemi, jo tur bija olas. Uzklājām tur polietilēnu, lai kaitēkļiem būtu neērti pārvietoties," stāsta viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Marco Montanari (@marco_prx)

Pēc viņas sacītā ar kailgliemežiem ir pilni visi dārzi gar dzelzceļu, līdz pat dzelzceļu stacijai "Mūga" 10 kilometru attālumā. Šie kaitēkļi noēd visus dārza augus, taču tā nav vienīgā nelaime.

"Izņemot augus, šī pretīgā radība noēd suņu un kaķu ekskrementus. Kad es domāju, ka kailgliemezis paguvis parāpot pa zemenēm, es nespēju paņemt mutē ogas!" sūdzas Helija.

Vietējās varasiestādes noskaidro, kādiem tieši dārziem uzbrūk kailgliemeži, un lūdz palīdzību Vides ministrijai. Rajona vecākais Tīniss Lijnats vērsās pie Eesti Raudtee (Igaunijas dzelzceļu uzņēmums) ar jautājumu, vai ir iespējams nopļaut augsto zāli pie dzelzceļa, taču noskaidrojās, ka zāli pļauj augustā, lai iznīcinātu Sosnovska latvāni.

Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Eiropas 100 bīstamāko invāzijas dārza kaitēkļu veidu sarakstā. Pēc Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja galvenā speciālistes Eike Tammekendas sacītā, tie ir pietiekami izplatīti Igaunijā.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Emma Munch-Petersen (@msviti87)

"Izplatība sākās dārzkopības biznesā, jo šo kailgliemežu olas ļoti līdzinās minerālmēslojuma granulām: vienu reizi izbēri tās savā dārzā, un tālāk viss notiks ļoti strauji," paskaidroja viņa.

Invāzijas sugai jābūt iznīcinātai, taču ar to nāksies nodarboties pašiem dārzu un mazdārziņu īpašniekiem.

"Valsts nevar tos iznīcināt, jo lielākoties ir runa par nakts sugu, kas mīt privātos dārzos. Uz katra zemes īpašnieka gulstas pienākums nodarboties ar to," sacīja Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja vadītāja Marju Erita.

Sabiedrība vai vietējā pašvaldība var sastādīt kailgliemežu iznīdēšanas plānu un iesniegt attiecīgu projektu Vides investīciju centrā, lai saņemtu finanšu palīdzību.

Spānijas kailgliemeži ir izplatīti arī Latvijā. Nesen Latvijas Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns, kurš ir arī Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors, bija spiests uzstādīt kailgliemežiem speciālus alus slazdus, lai izglābtu no draudiem dārza kolekciju.

25
Tagi:
Igaunija
Pēc temata
Salaspils botāniskajam dārzam uzbrūk Spānijas kailgliemeži
Zinātnieki ceļ trauksmi: Latvijai uzbrūk Spānijas kailgliemezis
Hipotekārā kreditēšana, foto no arhīva

Saeima atļāvusi Latvijas bankām dzēst daļu hipotekāro parādu

0
(atjaunots 19:06 10.07.2020)
Neatgūstamo parādu dzēšana par kopējo summu līdz 600 miljoniem eiro skars aptuveni 13 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Latvijas bankas ir guvušas iespēju vienpusējā kārtā dzēst klienta parādus par hipotekāro kredītu, ja tiek ievērota virkne nosacījumu.

Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma Kredītiestāžu likuma un Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likuma grozījumus, kuri piešķir kredītiestādēm tiesības dzēst privātpersonu hipotekāro kredītu parādus, kas tika piešķirti pirms 2008. gada krīzes.

Runa ir par gadījumiem, kad kredīts tika nodrošināts ar nekustamā īpašuma ķīlu, un parādnieks vai ieķīlātājs līdz 2018. gada 31. decembrim ir zaudējis nekustamā īpašuma īpašumtiesības hipotekārā kredīta parādsaistību dēļ. Atbalstītie grozījumi liecina, ka dzēstais parāds netiks aplikts ar ienākumu nodokli.

Ar piedāvājumu dzēst ilggadējos hipotekāros parādus, kuri faktiski ir neatgūstami, marta sākumā uzstājās Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Saskaņā ar ekspertu aprēķiniem, valstī ir aptuveni 13 tūkstoši parādnieku aizdevumos, kas tiks izsniegti līdz 2008. gadam nekustamā īpašuma būvniecībai vai iegādei, savukārt kopējas parāds sastāda aptuveni 600 miljonus eiro.

Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas speciālisti paziņoja, ka aizritējušajos 10 gados vienošanās ar bankām parakstīšanas rezultātā, kā arī maksātnespējas procesu gaitā tika dzēsta "ievērojami zemāka parādu summa". Kopumā Latvijā, saskaņā ar dažādiem aprēķiniem, ir līdz 1,2 miljoniem nedzēstu un kavētu parādsaistību par kopējo summu, kura pārsniedz 1,2 miljardus eiro.

0
Tagi:
bankas, parādi, nekustamais īpašums
Pēc temata
Latvijas iedzīvotājiem piedos vecus parādus, taču ne uzreiz
Covid-19: vai Latvijas bankām nebūtu īstais laiks solidarizēties ar iedzīvotājiem
Latvijas Bankas vadītājs piedāvā piedod Latvijas iedzīvotājiem vecos parādus
Cik gadus nāksies krāt dzīvoklim Rīgā