Celtnieki. Foto no arhīva

Esam vienkārši tūristi: ukraiņu viesstrādnieki izbrīnījuši Igaunijas nodokļu inspektorus

173
(atjaunots 19:35 06.02.2019)
Nelegālie celtnieki atraduši oriģinālu skaidrojumu tam, kāpēc aizturēšanas brīdī viņi bija ģērbti darba drēbēs.

RĪGA, 6. februāris – Sputnik. Pārbaudot vienu no būvobjektiem Tallinas centrā, tika aizturēti daži nelegālie strādnieki, kuri centās uzdot sevi par tūristiem, vēsta Sputnik Igaunija.

Aizturētie ir Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi, Igaunijā viņi strādājuši bez attiecīgas oficiālas darbatļaujas.

Rūpniecības objektos Igaunijā bieži aiztur nelegālos strādniekus, taču šis gadījums nodokļu inspektoriem paliks atmiņā – viesstrādnieki raduši oriģinālu skaidrojumu tam, ka viņus aizturēja darba drēbēs un ar ķiverēm galvās.

"Viņi stādījās priekšā kā "celtniecības tūristi" un pateica, ka apmeklē dažādas valstis un pilsētas, kurās apskata būvobjektus. Un cieņas pēc pret šādiem būvobjektiem viņi valkā darba drēbes un ķiveres," - pastāstīja Igaunijas Nodokļu un muitas departamenta ģenerāldirektors Valdurs Laids.

2017. gadā nelegālo strādnieku skaits Igaunijā pieaudzis divarpus reizes. Saskaņā ar IeM datiem, Igaunijā uz darbu ik gadu ierodas ap 6500 cilvēku, no tiem mazāk nekā puse no Eiropas Savienības valstīm. Lielākoties tie ir viesstrādnieki no Ukrainas, kurus bieži māna, un dažkārt pat pārdod darba verdzībā.

2017. gadā Igaunijā tika izsniegtas 2273 steidzamas uzturēšanās atļaujas ar darbatļauju. No tām 1666 uzturēšanās atļaujas saņēma Ukrainas pilsoņi, 398 – Krievijas, 108 – Baltkrievijas, 105 – Indijas un 100 – ASV pilsoņi. Salīdzinot ar 2016. gadu, izsniegto uzturēšanās atļauju skaits šajā kategorijā palielinājies par 26%.

173
Pēc temata
Būvuzņēmuma vadītājs: viesstrādnieki strādā kvalitatīvāk, nekā latvieši
Lazdiņš: Latvija neizbēgami aicinās viesstrādniekus no Ukrainas un Baltkrievijas
Latvijas būvuzņēmēji pieprasa ieslēgt "zaļo gaismu" viesstrādniekiem
Viesstrādnieki no Ukrainas – dārgs, taču rentabls prieks
Linkaits: šoferi-viesstrādnieki Latvijai nekaitēs, viņi ir reisos
Zviedru prettanku granātmetējs Carl Gustaf AB

Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4

12
(atjaunots 15:05 28.05.2020)
Daļu vecā bruņojuma savu valstu armijās Igaunija un Latvija aizvietos ar zviedru granātmetējiem Carl-Gustav M4.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4 Zviedrijas kompānijā Saab. Piegādes tiks veiktas laikā no 2021. līdz 2024. gadam, liecina informācija ražotāja vietnē.

Pasūtījumi veikti saskaņā ar 2019. gada jūnijā parakstīto vienošanos. Tā ļauj Zviedrijai, Latvijai un Igaunijai pasūtīt granātmetējus Carl-Gustaf M4 desmit gadu periodā.

"Jaunās paaudzes prettanku granātmetēji Carl-Gustaf M4 noteikti ir liels solis uz priekšu karavīriem, kuri mācījušies tos izmantot un strādājuši ar iepriekšējām versijām, M2. Īpaši tas attiecas uz pārvietošanos ar granātmetējiem," norādīja Igaunijas Aizsardzības pētījumu centra pārstāvis Ramils Lips.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas kopīgais iepirkums nodrošinās vērā ņemamu līdzekļu ekonomiju un tas ir teicams kooperācijas piemērs.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks apgalvoja, ka prettanku granātmetēju kopīgais iepirkums ļaus palielināt operatīvo savietojamību un atvieglos mācības ar sabiedrotajiem.

"Jauno "Carl Gustaf" prettanku ieroču pasūtījums ir turpinājums jau pirms vairākiem gadiem iedibinātajai sadarbībai ar Skandināvijas partneriem. Šie ieroči atbilst Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, ir nodrošinājuši sekmīgu uzdevumu izpildi mācībās, kā arī paplašina mūsu ekipējuma savietojamību ar ģeogrāfiski tuvāko sabiedroto valstu arsenālu. Tādēļ lēmums modernizēt jau esošo ieroču klāstu ir likumsakarīgs," norādīja Artis Pabriks.

Jaunajiem ieročiem ir piemērota agrāko modifikāciju munīcija, tāpēc tās piegādes nav nepieciešamas.

12
Tagi:
Latvija, Igaunija, bruņojums
Pēc temata
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Latvija slepeni iegādājās prettanku ieroci Zviedrijā

ES veselības un pārtikas drošības komisāre uzslavējusi Baltijas valstis

16
(atjaunots 17:17 27.05.2020)
ES veselības un pārtikas drošības komisāre Stella Kirjakida aicināja ES valstu veselības ministrus izplatīt informāciju un mācīties no Baltijas valstīm.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Jautājumā par Eiropas iekšējo robežu atvēršanu ES nevar paļauties uz tā saucamajām imunitātes pasēm, norādīja ES veselības un pārtikas drošības komisāre Stella Kirjakida, tiekoties ar ES veselības ministriem, vēsta Politico.

"Mūsu pilsoņi ir pelnījuši atpūtu, svaiga gaisa malku, iespēju ceļot, apciemot ģimeni un draugus. Mums jābūt pārliecinātiem par to, ka viņi to var droši darīt," konstatēja Kirjakida.

Tomēr viņa uzsvēra, ka "imunitātes pases" nav uzticamas. To vietā jāievieš preventīvi pasākumi, tādi kā sociālā distance un testu skaita palielināšana, kā arī jāpārliecinās, vai veselības aprūpes sistēmas ES, it īpaši tūristu acīs pievilcīgās valstīs, darbojas labi.

Pēc viņas vārdiem, kontaktu fiksēšanas paņēmieni, ieskaitot mobilās lietotnes, arī ir nozīmīgi, tomēr tiem nāktos strādāt mijiedarbībā, lai cilvēki saņemtu brīdinājumu neatkarīgi no tā, kādu lietotni izmanto.

Viņa uzsvēra, ka pārvietošanās ierobežojumu mīkstināšanai jānotiek, koordinējot reģionos ar līdzīgu epidemioloģisko situāciju, kā arī atzinīgi novērtēja tā saucamo Baltijas "burbuli" – robežu atvēršanu starp trijām Baltijas valstīm.

"Es aicinu jūs sekot situācijai un ziņot kaimiņvalstīm par visām epidemioloģiskās situācijas izmaiņām," viņa teica.

Iepriekš Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Shins aicināja nesekot Baltijas valstu piemēram un neradīt pašiem savas "mini Šengenas", jo tas, pēc viņa domām, ved pie diskriminācijas un vienotā tirgus vājināšanas.

Tāpat Kirjakida lūdza visus veselības ministrus savlaicīgi sniegt datus Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC). Līdz šim to visas valsts nav darījušas, tāpēc ECDC maija sākumā neizdevās izstrādāt Covid-19 izplatības interaktīvo karti Eiropas Komsijas vajadzībām.

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs neiesaka Latvijai atjaunot aviosatiksmi, bet iedzīvotājiem – apmeklēt ES valstis, kurās Covid-19 saslimstības rādītājs 14 dienu laikā pārsniedz 25 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. To vidū ir Zviedrija, Lielbritānija, Beļģija, Īrija, Portugāle un Malta.

16
Tagi:
koronavīruss, Baltija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ka tik atpakaļ neslēdz: kā viesmīlības industrijā uztvēra robežu atvēršanu
Politologs izskaidroja Briseles neapmierinātību ar robežu atklāšanu Baltijā
Latvija atver robežu ES un dažu citu valstu iedzīvotājiem
Latvija nebaidās no otrā Covid-19 viļņa