RĪGA, 3. februāris – Sputnik. Socioloģiskās aptaujas Lietuvā atspoguļo viedokli, ko demonstrē to pasūtītītāji – valsts iestādes, paziņoja politologs Armens Gasparjans intervijā Sputnik Lietuvā.
Republikā tika organizēta socioloģiskā aptauja, kas parādīja: 82% lietuviešu negatīvi vērtē divpusējās attiecības ar Krieviju un tikai 7% tās atbalsta.
"Tie, kas pasūta mūziku, saņem atbilstošu rezultātu. Es pieļauju, ka gadījumā, ja socioloģija tiktu veikta pēc Okupācijas un pretošanās institūta pasūtījuma, procents būtu vēl mazāks – negatīvu attieksmi būtu jāparāda 99% ar astīti," – atzīmēja politologs.
Politologs pastāstīja, ka pēcpadomju teritorijā socioloģija "peld", jo ir pārlieku liels skaits socioloģisko struktūru, kas sniedz dažādus rezultātus.
"Kā zināms, pie mums (Krievijā – red.) ar socioloģiju visvairāk nodarbojas Krievijas Sabiedriskās domas pētījumu centrs. Visi rezultāti, ko mēs izmantojam, pārsvarā saņemti no KSDPC, ja alternatīvie, tā ir "Levada". Ukrainā ir deviņas oficiālas socioloģijas struktūras. Un vēl kādas septiņas, kas izveidotas vēlēšanu dēļ, tāpēc tur socioloģija ir mainīga. Tas pats notiek Lietuvā," – paskaidroja politologs.
Viņš atzīmēja, ka, atšķirībā no citām Baltijas valstīm, Lietuvas varasiestādes pasūta visus jautājumus, lai ietekmētu sabiedrisko viedokli valstī.
"No šī viedokļa Lietuva ir visnoslēgtākā Baltijas valstu vidū. Rīga un Tallina savu rusofobiju popularizē, – tā ir galvenā eksporta prece, un katra diena, kad viņi man nepaziņos, ka mēs esam draņķi, šķiet, ir velti nodzīvota. Lietuvā ir Pretošanās institūts, un viņiem ir nospļauties par visu, ko tu viņiem saki, viņi organizē izstādes, publicē pārskatus, nolamā mātes vārdiem visus, kuri iebilst... Taču tas viss notiek iekšienē," – pastāstīja politologs.
Janvāra beigās Lietuvā sabiedriskā viedokļa un tirgus pētījumu centrs organizēja socioloģisku aptauju pēc Ārlietu ministrijas pasūtījuma.
Pētījums apliecināja, ka valsts iedzīvotāji atbalsta ciešāku sadarbību ar Baltijas valstīm un Poliju un lielākos draudus saskata no Krievijas puses. Piemēram, 62% lietuviešu it kā uzskata KF par nedraudzīgu valsti. Pie tam gandrīz visas divpusējās attiecības ar Lietuvu respondenti novērtēja atzinīgi. Izņēmumu veidoja tikai Krievija – 82% lietuviešu attiecības ar šo valsti vērtējot negatīvi, pozitīvu attieksmi esot pauduši tikai 7% aptaujāto.
Tāpat aptauja liecināja, ka iedzīvotāju interese par ārpolitiku ir samazinājusies, taču 46% atbalsta valdības lēmumus. Tiem kategoriski nepiekrītot tikai 18% respondentu.
