Augstsprieguma tīkla apakšstacija

Ministrs mierina lietuviešus pēc Putina vārdiem par cenu, ko prasīs izstāšanās no BRELL

61
(atjaunots 00:10 11.01.2019)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins iepriekš piezīmēja, ka Baltijas valstis papildus ieguldīs nodokļu maksātāju naudu projektā, kas paredz valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem.

RĪGA, 11. janvāris — Sputnik. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns nākamajā dienā pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdiem par to, ka izdevumi, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no BRELL gulsies uz nodokļu maksātāju pleciem, nācis klajā ar paziņojumu, ka projekta īstenošana neizmaksās dārgāk kā saslēgums NordBalt, vēsta obzor.lt.

Ž.Vaičūns paskaidroja: Baltija cer, ka galveno darbu apjomu, kas saistīts ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem, finansēs Eiropas Savienība.

"Mēs veicam visus pasākumus, lai maksimāli finansētu to uz Eiropas Savienības līdzekļu rēķina, un tas nozīmē, ka visa projekta realizācija patērētājiem galu galā noteikti neizmaksās vairāk kā saslēgums NordBalt (..) Mēs runājam aptuveni par 0,2 eirocentiem (ietekme uz elektroenerģijas cenu – red.)," – paskaidroja Vaičūns.

Kopumā sinhronizācijas projekta izmaksas novērtētas 1,5 miljardu eiro apmērā. Nākamā mēneša sākumā gaidāms Eiropas Komisijas lēmums par finansējuma pirmo posmu. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pieprasītā summa pirmajā posmā sastāda 432,5 milj. eiro. Plānots, ka ES piešķirs 75% šīs summas.

"Mums būs mērķtiecīgi, intensīvi jāstrādā, lai arī pārējās finansējuma daļas, tas ir, viena no tām – jūras savienojums, kura izmaksas, šķiet, sastāda summas lielāko daļu, maksimāli aptvertu Eiropas Savienības finansējums," – pastāstīja Lietuvas enerģētikas ministrs.

Iepriekš KF prezidents Vladimirs Putins, kurš piedalījās SDG termināla ieslēgšanā Kaļiņingradā, paziņoja, ka pēdējos gados valdība pievērsusi lielu uzmanību reģiona enerģētiskajai drošībai.

"Cita starpā arī sakarā ar Eiropas Savienības plāniem par Baltijas valstu izstāšanos no Krievijas enerģētikas loka. Principā, tā ir viņu darīšana, tur tiks ieguldīti nodokļu maksātāju papildu nauda," – viņš uzsvēra.

Baltijas valstis patlaban strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā saucamajā BRELL lokā un ir atkarīgas no dispečeru centra Maskavā un Krievijas elektroenerģijas tīkla. Lietuva, Latvija un Igaunija informēja, ka līdz 2025. gadam plāno izstāties no enerģētiskā loka BRELL.

Izstrādātais scenārijs paredz, ka sinhronizācija tiks veikta ar jau izveidotā saslēguma LitPol Link starpniecību un jaunu jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī caur sinhronajiem kompensatoriem, kas tiks iekārtoti Baltijas valstīs.

Krievija ieplānojusi maijā veikt Kaļiņingradas apgabala energosistēmas testa atslēgšanu no BRELL.

2019. gada jūnijā paredzēts Baltijas valstu pārbaudes atslēgums no BRELL. Kompānija Elering informēja, ka testēšanas laikā visas deviņas enerģijas līnijas, kas savieno Baltijas valstis ar Krieviju un Baltkrieviju, tiks atslēgtas viena pēc otras. Testa laikā Baltija paliks pieslēgta pie Polijas un Skandināvijas līdzstrāvas tīkliem, precizēja uzņēmuma pārstāvji. Testa laikā tiks atslēgtas līnijas starp Lietuvu un Kaļiņingradas apgabalu, tātad arī Krievijas reģiona elektrotīkli šajā periodā funkcionēs izolēti.

Krievija īsteno nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu atslēgšanos no valsts energosistēmas. Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās drošības mērķiem uzbūvēta Majakovskas un Talahovskas TES ar 156 MW jaudu un Pregoļskas gāzes TES ar 456 MW. 2020. gadā plānots noslēgt Primorskas TES būvdarbus (tās plānotā jauda – 198 MW). Tā būs rezerves stacija un strādās "aukstās rezerves" režīmā.

61
Pēc temata
Nav pieteikumu – nav naudas: Lietuva steidzina kaimiņus atslēgties no BRELL
Krievija noslēdz sagatavošanos Baltijas atslēgšanai no BRELL
Izstāšanās no BRELL sanaidoja Lietuvu un Igauniju
Lietuva aplēsusi iespējamos izdevumus, ko radīs izstāšanās no BRELL
Augstsprieguma elektroenerģijas pārvade, foto no arhīva

Vainīga Latvija: enerģijas tirdzniecības metodika lietuviešiem izmaksās 100 milj. eiro

32
(atjaunots 22:47 11.05.2021)
Lietuvas un Igaunijas enerģētikas tirgus dalībnieki cieš zaudējumus Latvijas pielietotās elektroenerģijas tirdzniecības metodikas dēļ, apgalvo Lietuvas Enerģētikas ministrija. Viņi vērsušies ES struktūrās ar sūdzībām.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Metodika elektroenerģijas tirdzniecībai ar trešajām valstīm, ko izmanto Latvija un Igaunija, palielinās Lietuvā dzīvojošo patērētāju izdevumus par elektroenerģiju gandrīz par 100 miljoniem eiro gadā, paziņoja Lietuvas enerģētikas ministra vietnieks Albīns Zananavičs.

Iepriekš Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis tiešsaistē apspriedās ar Eiropas Komisijas Enerģētikas direktorāta vadītāju Diti Jūlu Jorgensenu un paziņoja, ka Latvijas un Igaunijas izmantotā tirdzniecības metodika mākslīgi palielina elektroenerģijas cenas Lietuvā.

Viņš paskaidroja, ka tas saistīts ar starpību starp Lietuvas-Latvijas EPL faktisko un paziņoto jaudu. Minētie noteikumi paredz, ka, deklarējot lielus importa apjomus no KF un Latviju, vajag rezervēt Lietuvas-Latvijas elektrības saslēgumu jaudu. Taču faktiski Lietuvas-Latvijas saslēgums importā no KF uz Latviju netiek izmantots.

Albīns Zananavičs norādīja, ka Lietuvā dzīvojošo patērētāju kopējie izdevumi par elektroenerģiju var pieaugt gandrīz par 100 miljoniem eiro gadā.

"Metodika elektroenerģijas tirdzniecībai ar trešajām valstīm, ko vienpusējā kārtībā izmanto Latvija un Igaunija, palielinās Lietuvā dzīvojošo patērētāju izdevumus par elektroenerģiju gandrīz par 100 miljoniem eiro gadā," viņš atzīmēja ministrijas sniegtajā informācijā presei.

Ministrija apgalvo, ka, ņemot vērā cenas starpību, kas veidojas, vienpusēji pielietojot metodiku elektroenerģijas tirdzniecībai ar trešajām valstīm Latvijas zonā, atbildīgās kontroles iestādēs jau vērsušies arī Lietuvas un Igaunijas enerģētikas tirgus dalībnieki, kas cieš zaudējumus.

Lietuvas elektroenerģijas padeves sistēmas operators "Litgrid" palūdza biržu "Nord Pool" sākt izmeklēšanu vēsta Litgrid.

Operators vērsies arī pie Latvijas operatora AST jautājumā par pārkāpumiem caurlaides spējas noteikšanā elektroenerģijas importam no Krievijas.

"Litgrid" ģenerāldirektors Roks Masūlis informēja: komerciālais imports no KF uz Baltiju notiek caur Latviju, jo Lietuva netirgo Baltkrievijas elektroenerģiju pēc BelAES ekspluatācijas sākuma, tomēr reāli šī tirdzniecība pārsvarā notikusi, pateicoties plūsmām no Baltkrievijas uz Lietuvu.

Elektroenerģijas plūsmu monitoringa dati rāda, ka daļa "Krievijas" elektroenerģijas, ko importē Latvija, patiesībā tiek ražota Baltkrievijā, apgalvo "Litgrid".

"Situāciju vēl apgrūtina tas, ka oficiāli komerciāli elektroenerģija nonāk no Latvijas Lietuvā, tātad bez vajadzības tiek rezervētas jaudas līnijās, kas savieno valstis, lai arī fiziski elektroenerģija vienkārši nonāk no Baltkrievijas Lietuvā. Šīs mākslīgās rezervācijas dēļ samazinās iespējas Lietuvai importēt elektroenerģiju no Somijas un Igaunijas, tāpēc tās cena Lietuvā ir augstāka nekā Latvijā un Igaunijā," teica Masūlis.

Sākotnēji Baltijas valstis vienojās par Baltijas valstu metodiku elektroenerģijas tirdzniecībā ar trešajām valstīm – to vajadzēja sākt izmantot pēc BelAES ekspluatācijas sākuma. Metodikas pamatprincips ir prasība Krievijai, kam ir starptīklu savienojums ar Baltkrieviju, apstiprināt, ka elektroenerģija, ko tā piegādā Baltijai, nav ražota Baltkrievijā.

Latvija un Igaunija to apstiprināja, bet Lietuva – ne. Valsts Enerģētikas regulēšanas padome iesaka iekļaut metodikā prasību, kas paredz: Latvijas un Krievijas komerciālās jaudas tiek nodotas tirdzniecības sesijai nākamajā diennaktī, novērtējot faktiskās fiziskās plūsmas šajā saslēgumā. Turklāt vajadzīga efektīva izcelsmes sertifikātu sistēma.

Lietuva ar EK starpniecību pūlas panākt jaunu trīspusēju Baltijas valstu metodiku elektroenerģijas tirdzniecībā ar trešajām valstīm.

32
Tagi:
Lietuva, elektroenerģija
Pēc temata
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Galvenais – lai kaimiņa govs nosprāgtu: eksperts par Lietuvas skaudību par BelAES
Parūpējieties par produktu krājumiem: lietuviešus gatavo avārijai BelAES
Lietuvā atzina, ka saņems elektroenerģiju no BelAES
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
NATO

NATO militārās grupas Igaunijā komandieris: "zaļie cilvēciņi" nav mūsu rūpe

46
(atjaunots 13:27 10.05.2021)
Britu pulkvedis Pols Kleitons, Igaunijā dislocētā NATO kontingenta komandieris, pastāstīja, kā rīkosies alianse militāra uzbrukuma gadījumā Igaunijā.

RĪGA, 10. maijs – Sputnik. Lēmums par NATO militārā spēka pielietošanu Igaunijā aizņems laiku – tam jāiziet caur vairākiem ķēdes posmiem, pastāstīja Igaunijā dislocētā NATO kontingenta komandieris pulkvedis Pols Kleitons, vēsta Sputnik Meedia.

Igaunijas televīzijas raidījumā "Välisilm" Lielbritānijas Karalisko bruņoto spēku pulkvedis Pols Kleitons pastāstīja, kāds ir viņa viedoklis par situāciju Ukrainā un Krievijas mācībām "Rietumi 21", kā arī paskaidroja, kā viņa padotie rīkosies, ja Igaunija saskarsies ar uzbrukumu.

Padoms Ukrainas kareivjiem

Intervijas pirmajā daļā tika pārrunāts stāvoklis Ukrainā. Igauņu žurnālists apjautājās Kleitonam, kā labāk motivēt Ukrainas kareivjus sēdēt ierakumos, ja viņus "kuru katru brīdi" var nogalināt.

"Man grūti atbildēt uz šo jautājumu, jo es dienēju Igaunijā un pats neko tamlīdzīgu neesmu izjutis," viņš teica un piebilda, ka labākā motivācija tādā brīdī būšot domas par draugiem un ģimeni, kas viņu gaida.

Uz jautājumu par Ukrainas nākotni, britu pulkvedis godīgi atbildēja, ka tā nebūt nav tēma, kurā viņš būtu kompetents. Pēc viņa vārdiem, NATO palīdz Ukrainai, apmācot tās karavīrus.

"Pamatā mums likta Ukrainas armijas iedvesmošana un profesionālisma celšana, kas dāvās tai spēcīgākas pozīcijas pašaizsardzībai," ziņoja Kleitons.

Igaunijai nevajag baidīties no "Rietumiem 21"

Jautāts par Igaunijas satraukumu, ko radot Krievijas un Baltkrievijas kārtējās kopīgās mācības "Rietumi", kas ieplānotas šī gada augustā, NATO kontingenta komandieris teica, ka neredz tajās neko neparastu.

Viņš teica, ka NATO turpinās savu ikdienas darbību kopā ar Igaunijas Aizsardzības spēkiem un nedarīs neko neparastu atbildei uz "Rietumiem 21", lai arī vērīgi sekos darbībām otrpus robežas.

"Es nedomāju, ka mums vajadzētu uztraukties vairāk nekā iepriekšējo mācību "Rietumi" laikā, jo pati NATO klātbūtne Igaunijā jau ir spēcīgs bremzējošs faktors, lai nodemonstrētu alianses vienotību savu sabiedroto aizsardzībā," savas domas pauda Kleitons.

Kopā aizsargāties ir lētāk

NATO militārās grupas vadītājs uzslavēja Igaunijas valdību par to, ka tā vēl aizvien ir gatava atvēlēt vairāk nekā 2% no sava IKP aizsardzībai, un ieteica arī nākotnē biežāk sadarboties ar Latviju un Lietuvu.

"Ņemot vērā militārās tehnikas augstās cenas, jums tas ir vienkāršākais paņēmiens, kā iegūt iespējas, kas ir grūti attaisnojamas atsevišķām valstīm," paskaidroja Kleitons.

Pulkvedis pastāstīja arī par to, ka Rīgā top jauns Ziemeļatlantijas alianses štābs NATO "Ziemeļu divīzijai", kuras sastāvā ir Baltijas valstu militārās vienības Dānijas vadībā.

Kopumā Kleitons ir apmierināts ar igauņu kareivju militāro sagatavotību. "Man patika mācības, ko redzēju. Kā profesionāls kareivis, es sekoju jūsu karavīru spējām pārvietoties ar ekipējumu ļoti īsā laikā, un tā patiešām ir viņu stiprā puse," viņš pastāstīja.

Kā NATO reaģēs, ja Igaunija saskarsies ar uzbrukumu

Uz igauņu žurnālista jautājumu par NATO militārās grupas darbībām gadījumā, ja kaut kādi "zaļi cilvēciņi" šķērsos Igaunijas austrumu robežu, pulkvedis atbildēja, ka jautājums ir valsts IeM kompetencē.

"Mēs esam pakļauti aizsardzības ministrijai un strādājam kopā ar Igaunijas Aizsardzības spēkiem saskaņā ar pavēlēm, ko saņemam no savām galvaspilsētām – Londonas, Parīzes, Kopenhāgenas – un NATO vadības struktūras. Tā ir visai sarežģīta situācija, taču vispirms mēs rīkotos tāpat kā igauņu kareivji," viņš paskaidroja.

Kleitons klāstīja: ja runa būtu par parastu konfliktu, kas pilnībā tiktu identificēts kā Igaunijas drošības apdraudējums, Igaunijas Aizsardzības ministrija uzņemtos atbildību, un viņam pakļautās vienības iejauktos saskaņā ar NATO protokoliem.

"Pavēles šajā gadījumā pienāktu no Briseles, taču es uzturu sakarus arī ar Londonu. Kad lēmums izies cvauri visai ķēdītei un tiks pieņemts, NATO kaujas grupa cīnīsies plecu pie plesa ar Igaunijas 1. kājnieku brigādi," viņš atzina.

Britu pulkvenis konstatēja, ka būtu grūti precīzi pateikt, cik ilgu laiku prasīs tāds lēmums, jo jāņem vērā dažādi riska faktori – no ekonomikas līdz diplomātijai.

NATO paplašina izaicinājumu ģeogrāfiju

NATO kontingents dislocēts Baltijas valstīs, aizbildinoties ar "Krievijas savaldīšanu". Lēmums pieņemts alianses samitā 2016. gadā.

Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka, aizbildinoties ar rūpēm par Baltijas valstu drošību, NATO faktiski pietuvinājusi savas kara bāzes līdz pašām Krievijas robežām.

"Mūsu valstij radīto izaicinājumu ģeogrāfija ir paplašinājusies, pieaugusi militārā spēka loma starptautisko problēmu risināšanā. NATO uzskata Krieviju par savu galveno apdraudējumu, audzē militāro potenciālu pie mūsu robežam," šajā kontekstā norādīja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

Kremlis jau vairākkārt norādījis, ka nelolo nekādus uzbrukuma plānus, taču Ziemeļatlantijas alianse turpina audzēt potenciālu, un Krievija ir spiesta sniegt asimetrisku atbildi tās militārajiem plāniem.

46
Tagi:
NATO, Igaunija, Baltija
Pēc temata
Militarizācijas dolāri: kādas ir militāro izdevumu tendences pasaulē?
Briti kritizēja Polijas lūgumu atsūtīt NATO spēkus Krievijas dēļ
Latvija gatavojas karam ar citplanētiešiem? Komandieris stāsta par "zaļiem cilvēciņiem"
NATO 2030: pie kā ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Amerikāņu analītiķis pastāstīja, Rietumu kolēģus "apspēlējis" Lavrovs

0
(atjaunots 12:45 12.05.2021)
Analītiķis nosaucis vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem".

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Amerikāņu analītiķis Toms Rogans rakstā izdevumam Washington Examiner nosauca vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem", vēsta RIA Novosti.

"Viņš (Lavrovs – red.) meistarīgi apspēlē viņus, piemēram, Žozepu Borelu, pārlieku lētticīgo Džonu Keriju vai pārlieku pašpārliecināto Hilariju Klintoni," viņš rakstīja izdevumā.

Žurnālists savā publikācijā uzsvēra, ka Rietumu oponenti cita starpā var ciest sakāvi Krievijas diplomāta konsekvento izteikumu dēļ.

Pie tam Rogans īpaši izcēla Maiku Pompeo, kurš, viņa ieskatā, ir spējīgs pats uz savu spēli.

 

0
Tagi:
Sergejs Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs apsūdz ASV un ES par totalitārisma uzspiešanu
Sergejs Lavrovs: Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida
Sergejs Lavrovs: attiecības ar ASV būtu normālas, ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību