Daļa Grībauskaite

Tu esi atbildīgs par to, ko pieradini. Bet tagad Baltijas "aste luncina" NATO

91
(atjaunots 09:32 08.01.2019)
Baltija ir labākais piemērs tam, kā limitrofi spēj piespiest spēcīgos partnerus rēķināties ar sevi. Vienlaikus tā demonstrē neadekvātu ārpolitiku, kas visas Baltijas valstis ved pretī katastrofai.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas saskaņotais viedoklis NATO un ES lielā mērā veicinājis gan Eiropas, gan ASV konfliktu ar Krieviju. Savienotajās Valstīs daļa politiķu jau bez tām pieprasīja konfrontāciju attiecībās ar Krieviju, taču par Eiropas Savienības ieraušanu šajā konfliktā atbildīgi ir baltieši, poļi, rumāņi un zviedri, zināmā mērā – arī ungāri un čehi. Turklāt Baltijai šajā jautājumā ir izmēriem un reālajai politiskajai ietekmei nepavisam neatbilstoši liela loma, portālā Sputnik Lietuva stāsta Rostislavs Iščenko.

Labi, lai nu tā būtu. Galu galā, Eiropas Savienību uz konfrontāciju ar Krieviju kopīgiem spēkiem mudināja Austrumeiropas limitrofi, ASV un Lielbritānija. Baltieši tikai deva savu artavu, lai arī piedalījās aktīvi. Toties NATO kontingenta dislokāciju savā teritorijā viņi panāca, neskatoties uz ES pretestību un ASV atklāto nevēlēšanos tērēt naudu bezjēdzīgajai PR akcijai.

Baltiešiem par labu nāca plaši pazīstamais princips "mēs esam atbildīgi par tiem, ko esam pieradinājuši". Lielām valstim un pat lielvalstīm politikā bieži vien nākas pakļauties jaunāko partneru gribai un spert neplānotus, pat nevajadzīgus soļus. Tikai tālab vien, lai neviens nevarētu šaubīties par lielo valstu radīto struktūru efekktivitāti un viņu pašu uzticamību.

Baltieši vienkārši izmantoja konsultāciju mehānismus NATO struktūrās un izvērsa kampaņu, kuras mērķis bija apsūdzēt Krieviju par okupācijas plāniem. ASV un ES saprata, ka Krievijai tamlīdzīgu plānu nav. Maskava jau mazinājusi visu triju valstu nozīmi tranzīta jomā, savukārt Eiropas Savienības pūļu rezultātā tās zaudējušas ekonomiku un iedzīvotājus. Process turpinās.

Taču vienlaikus arī Vašingtona vadīja propagandisku kampaņu pret Krieviju, pārmeta tai agresiju, Krimas okupāciju, centienus atraut no Ukrainas Donbasu. ASV nevarēja atklāt, ka to sabiedrotie NATO – Baltijas valstis – kļūdās, un Maskava pret tām noskaņota itin miermīlīgi. Tad iznāktu, ka Ukrainu, kura nav ne NATO, ne ES dalībvalsts, viņi aizstāv, bet savus sabiedrotos pamet likteņa varā.

ASV bija spiestas dislocēt Baltijas teritorijā veselu brigādi – trīs bataljonus. Tiesa, vienības ieradušās no dažādām NATO valstīm, taču pamati ir likti. Tagad baltieši cīnās, lai grupējumu paplašinātu. Loģika ir skaidra: jo lielāks alianses (vislabāk – Savienoto Valstu) karaspēks atradīsies "avangardā" – pie Baltijas robežas, jo lielāks būs šo valstu svars. ASV, NATO un ES nāksies vērīgi uzklausīt visas viņu kārtējās militāristiskās histērijas. Ja viņi sarīkos provokāciju, var ciest ASV, Vācijas, Kanādas, Lielbritānijas, Zviedrijas karavīri – kas to var zināt, kurš tajā brīdī būs Baltijā. Tā var iejaukties karā ar Krieviju un pat neaptvert, kā un kad tas noticis.

Kā redzam, pašrocīgi radītās problēmas baltieši risina uz vecāko partneru rēķina. Vienīgais izņēmums – galvenā problēma ekonomikas jomā. Kad viņi izstājās no PSRS, neviens neplānoja saglabāt mikroautobusu un radiouztvērēju rūpnīcas. Par galvenajiem ekonomiskās attīstības dzinuļiem bija jākļūst lauksaimniecībai un jūras ostām.

ES piespieda iznīcināt lauksaimniecību: pienu un sviestu latviešiem, lietuviešiem un igauņiem mīļu prātu piegādās no Holandes vai Vācijas. Savienības vecajiem locekļiem nebija vajadzīga konkurence, un, uzņemot jaunas valstis, viņi izvirzīja prasības, kas padarīja dzīvotnespējīgas nozares, kurās jaunās dalībvalstis būtu varējušas konkurēt.

Tranzīts cauri Baltijas ostām tika pazaudēts mazliet vēlāk: vietējo valdību izvērstās rusofobijas kampaņas fonā Krievija vienkārši nevarēja atļauties saglabāt atkarību no tranzīta cauri Baltijai. To varēja slēgt jebkurā brīdī, varēja sākt rotaļas ar tarifiem, apdraudot Krievijas uzņēmumu eksporta kontraktus.

Kā redzam, militāri politiskie panākumi un ekonomiskā katastrofa panākti uz viena un tā paša faktora – rusofobās politikas rēķina. Tagad pajautāsim paši sev: kas būtu noticis, ja Baltijas valstu politika būtu bijusi pragmatiskāka? Latvijas, Igaunijas un Lietuvas teritorijā tagad nebūtu nekādu NATO spēku, kuri īsta liela karta gadījumā nav nekādi aizstāvji. Tie ir mērķi, likumīgi militārie mērķi Baltijas valstu teritorijā.

Tātad būtu iespējams bez mazākajiem zaudējumiem atteikties no rusofobijas politikas. Vēl vairāk, saglabājot normālas attiecības ar Krieviju, Baltijas tranzīts vēl joprojām strādātu un barotu iedzīvotājus. Ja viņi vēl tikpat aktīvi cīnītos ar ES par pašmāju lauksaimniecības saglabāšanu, kā cīnījās par NATO spēkiem, tagad tās būtu plaukstošas valstis, un iedzīvotāji nekur nebūtu pazuduši.

Tā, lūk, pat pareiza un efektīva starptautisko attiecību principu pielietošana nes vienus vienīgus zaudējumus, ja nosprausts kļūmīgs mērķis un izraudzīts negodīgs īstenošanas instruments.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

91
Temats:
NATO austrumu flangā (198)
Pēc temata
Maigā okupācija. Kā ASV bāze Polijā ietekmēs spēku līdzsvaru Eiropā
Latvija avangardā: politologs pastāstījis, kas uzņems ASV raķetes Eiropā
Trejzobja trieciens. Kāpēc NATO mācības var dārgi izmaksāt Eiropai
Sergejs Lavrovs: NATO spēku paplašināšanās Eiropā – izaicinājums Maskavai un Minskai
BelAES

Lietuva un Baltkrievija vienojās informēt viena otru par kodola avārijām

6
(atjaunots 13:09 26.05.2020)
Neraugoties uz parakstīto vienošanos, Viļņa turpina uzskatīt BelAES jautājumu par neatrisinātu un uzstāj uz "starptautisko prasību" izpildes apkārtējās vides aizsardzības un drošības jomā.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Lietuvas Valsts atomenerģētikas drošības inspekcija (VATESI) parakstīja divpusēju iestāžu vienošanos ar Baltkrievijas Ārkārtas situāciju ministriju par steidzamu informēšanu par kodola avārijām, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Lietuvas iestādes preses dienestu.

Saskaņā ar šo vienošanos, abu valstu varasiestādes vienojas nekavējoties dalīties attiecīgajos datos kodola avārijas gadījumā, kā arī sniegt viens otram ziņas par kodolenerģētikas iekārtu radioaktīvo drošību Baltkrievijā un Lietuvā.

Vienošanās stājās spēkā no parakstīšanas brīža.

Taču VATESI paziņojumā tiek atzīmēts, ka kodoldegvielas nonākšana BelAES būvlaukumā un pirmā energobloka palaišanas darbu turpināšana "jau ir radījušas potenciālu kodola vai radioloģiskās avārijas risku".

"Neraugoties uz šo parakstīto vienošanos, visi jautājumi, kurus Lietuva rosinājusi attiecībā uz apkārtējās vides aizsardzību un kodoldrošību Baltkrievijas AES projekta izstrādē Astravjecā, paliek. Lietuva tiecas gādāt, lai BelAES netiek ieviesta ekspluatācijā līdz brīdim, kamēr netiks izpildītas visas starptautiskās prasības apkārtējās vides aizsardzības un kodoldrošības jomā," ziņo Lietuvas iestāde.

Strīdi ap Baltkrievija AES

Baltkrievija ar Krievijas korporācijas "Rosatom" palīdzību būvē  atomelektrostaciju Grodņas apgabalā, aptuveni 50 kilometru attālumā no Viļņas. Lietuvas valdība ir ļoti neapmierināta ar vietas izvēli AES izvietošanai.

Jau kopš projekta pastāvēšanas sākuma Lietuva pret to kategoriski iebilst, apsūdz Minsku par "nedrošu celtniecību" un ziņo, ka BelAES apdraud Baltijas republiku. Turklāt Viļņa iebilst pret objekta ražotās enerģijas eksportu. Šoziem Lietuvā tika pieņemts likums, kas paredz: elektrība no BelAES nevar nonākt republikas tirgū.

Lietuvas varasiestādes pastāvīgi aicina kaimiņu republikas nepirkt enerģiju no "nedrošās stacijas" un visās starptautiskās platformās cenšas pievērst uzmanību problemātiskajai stacijai.

Daudzi eksperti norādīja, ka Viļņas asā pretošanās BelAES jautājumā nav saistīta ar jautājuma tehniskajiem vai ekoloģiskajiem aspektiem vai arī ar drošību, bet gan ar "apvainošanos" sakarā ar Ignalinas AES zaudēšanu.

6
Tagi:
BelAES, Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Lietuva aicina ES ieviest sankcijas pret Krievijas koncernu "Rosatom"
BelAES ir gatava kodoldegvielas ievešanai pirmā energobloka palaišanai
"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību
Lietuva cer uz EK palīdzību jautājumā par BelAES enerģijas bloķēšanu Baltijā

Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma

9
(atjaunots 18:14 25.05.2020)
No vienas Baltijas republikas otrā var nokļūt caur četriem robežpunktiem. Pašlaik Baltijas valstu iedzīvotāji var ceļot starp valstīm.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Tūristu plūsma starp Latviju un Lietuvu pagājušajā nedēļā krietni palielinājusies, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Lietuvas Iekšlietu ministriju.

Pagājušajā nedēļā vidējais ieceļotāju skaits bija 4,4 tūkstoši, savukārt izbraucošo skaits – ap 6,5 tūkstošiem, tādēļ kopējā plūsma sastādīja gandrīz 9,9 tūkstošus abos virzienos.

Agrāk visintensīvākā kustība bija pie robežpunkta "Grenctāle – Saloči", šobrīd tā pārsvarā notiek robežpunktā "Meitene - Kalvji".

Lietuvas iekšlietu ministre Rita Tamašuniene atzīmēja, ka, acīmredzot, ceturtā robežpunkta atvēršana uz Latvijas un Lietuvas robežas ir bijusi nepieciešama.

Vidējais iebraucošo un izbraucošo skaits uz visām robežām (tai skaitā pārvadātāju) kopš 15. maija vidēji ir ap 19 tūkstošiem darbadienās un ap 20 tūkstošiem brīvdienās.

Kopš 18. maija uz Latvijas un Lietuvas robežas ir atvērti četri robežas šķērsošanas punkti: "Grenctāle - Saloči", "Rucava - Būtiņģe", "Medumi – Smeline" un "Meitene – Kalvji". Kopš 4. maija Lietuvas pilsoņi drīkst izbraukt no valsts caur visiem atvērtajiem caurlaides punktiem, kopā tie ir 11.

No 21. maija Polija atļāvusi tranzītu caur savu valsti, atļauja izplatās uz Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices pilsoņiem. Caurbraukšana ir iespējama bez pieturām, savukārt tranzīts caur Polijas teritoriju aizņemt 12 stundas.

No 11. maija Polijas pilsoņiem ir atļauts iebraukt Lietuvā lietišķos, darba un mācību nolūkos. Arī Lietuvas pilsoņi drīkst iebraukt Polijā, un abu valstu pilsoņi netika pakļauti 14 dienu pašizolācijas noteikumiem.

Lietuvā ir spēkā karantīnas režīms. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, tas ir pagarināts līdz 31. maijam, taču republikas varasiestādes neizslēdz tā pagarināšanas iespēju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 5,5 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 347 tūkstoši ir miruši, izveseļojušies vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku.

9
Tagi:
tūristi, Baltija
Pēc temata
Iztērēti vairāk nekā 800 milj. eiro: tūristi devuši nopietnu artavu Latvijas ekonomikā
Aptauja: iedzīvotāji netic, ka spēs atrast jaunu darbu Latvijā pēc atlaišanas
Glābēji palīdzējuši norvēģiem sazināties ar kalnos cietušu tūristu
Muris

Miris Rīgas kaķis Muris

0
(atjaunots 17:37 26.05.2020)
Kopš 2011.gada runči Kuzja un Muris piedalījās vairākās Rīgas reklāmas kampaņās, tikās ar galvaspilsētas viesiem mēra kabinetā un izpelnījušies vērā ņemamu slavu.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs pavēstījis skumjus jaunumus – miris kaķis Muris, kurš vēl nesen mita Rīgas domes ēkā.

"Muris. 2011-2020. R.I.P. Tu biji ļoti labs kaķis..." Ušakovs uzrakstīja savā lapā Facebook.

Politiķis nepastāstīja, kas noticis ar kaķi. Klusu cieš arī kaķu oficiālā lapa Facebook. Pēdējo reizi Mura fotogrāfija tajā parādījusies 22. maijā.

Kaķi Kuzja un Muris apmetās rātsnamā 2011.gadā, kad Ušakovs tos pieņēma no dzīvnieku patversmes un izmitināja savā kabinetā. Šajos gados kaķi piedalījās vairākās Rīgas reklāmas kampaņās, tikās ar galvaspilsētas viesiem mēra kabinetā un izpelnījušies vērā ņemamu slavu – Muzeju naktī pie rātsnama stājās rindā visi, kas vēlējās ar viņiem aprunāties.

Niks Ušakovs, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

Politiķiem, kuri vēlējās ieņemt mēra krēslu, žurnālisti nemainīgi uzdeva jautājumu, kāds liktenis gaida Kuzju un Muri. Tomēr galu galā kaķi bija spiesti pamest mēra kabinetu – jaunajam pilsētas galvam Oļegam Burovam bija alerģija pret kaķiem.

Kuzja un Muris vispirms pārvācās uz vicemēres Annas Vladovas kabinetu, kurai ar viņiem izveidojās ļoti sirsnīgas attiecības. Tomēr pēc kārtējām pārmaiņām dome viņiem vēlreiz nācās mainīt dzīves vietu – februārī viņi ievācās Ušakova ofisā Rīgā.

0
Tagi:
Nils Ušakovs, Rīgas dome, Rīga
Pēc temata
Muris staigā pa galdu: Rīgas kaķi iejutušies Annas Vladovas kabinetā
Viņiem viss ir labi: žurnālisti apciemoja Kuzju un Muri
Kuzja un Muris aizbrauca no Rīgas domes, bet solīja atgriezties
"Rūpēsimies ne tikai par kaķiem": Rīgas vēlēšanām parādījies pirmais kopīgais saraksts