Daļa Grībauskaite

Tu esi atbildīgs par to, ko pieradini. Bet tagad Baltijas "aste luncina" NATO

91
(atjaunots 09:32 08.01.2019)
Baltija ir labākais piemērs tam, kā limitrofi spēj piespiest spēcīgos partnerus rēķināties ar sevi. Vienlaikus tā demonstrē neadekvātu ārpolitiku, kas visas Baltijas valstis ved pretī katastrofai.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas saskaņotais viedoklis NATO un ES lielā mērā veicinājis gan Eiropas, gan ASV konfliktu ar Krieviju. Savienotajās Valstīs daļa politiķu jau bez tām pieprasīja konfrontāciju attiecībās ar Krieviju, taču par Eiropas Savienības ieraušanu šajā konfliktā atbildīgi ir baltieši, poļi, rumāņi un zviedri, zināmā mērā – arī ungāri un čehi. Turklāt Baltijai šajā jautājumā ir izmēriem un reālajai politiskajai ietekmei nepavisam neatbilstoši liela loma, portālā Sputnik Lietuva stāsta Rostislavs Iščenko.

Labi, lai nu tā būtu. Galu galā, Eiropas Savienību uz konfrontāciju ar Krieviju kopīgiem spēkiem mudināja Austrumeiropas limitrofi, ASV un Lielbritānija. Baltieši tikai deva savu artavu, lai arī piedalījās aktīvi. Toties NATO kontingenta dislokāciju savā teritorijā viņi panāca, neskatoties uz ES pretestību un ASV atklāto nevēlēšanos tērēt naudu bezjēdzīgajai PR akcijai.

Baltiešiem par labu nāca plaši pazīstamais princips "mēs esam atbildīgi par tiem, ko esam pieradinājuši". Lielām valstim un pat lielvalstīm politikā bieži vien nākas pakļauties jaunāko partneru gribai un spert neplānotus, pat nevajadzīgus soļus. Tikai tālab vien, lai neviens nevarētu šaubīties par lielo valstu radīto struktūru efekktivitāti un viņu pašu uzticamību.

Baltieši vienkārši izmantoja konsultāciju mehānismus NATO struktūrās un izvērsa kampaņu, kuras mērķis bija apsūdzēt Krieviju par okupācijas plāniem. ASV un ES saprata, ka Krievijai tamlīdzīgu plānu nav. Maskava jau mazinājusi visu triju valstu nozīmi tranzīta jomā, savukārt Eiropas Savienības pūļu rezultātā tās zaudējušas ekonomiku un iedzīvotājus. Process turpinās.

Taču vienlaikus arī Vašingtona vadīja propagandisku kampaņu pret Krieviju, pārmeta tai agresiju, Krimas okupāciju, centienus atraut no Ukrainas Donbasu. ASV nevarēja atklāt, ka to sabiedrotie NATO – Baltijas valstis – kļūdās, un Maskava pret tām noskaņota itin miermīlīgi. Tad iznāktu, ka Ukrainu, kura nav ne NATO, ne ES dalībvalsts, viņi aizstāv, bet savus sabiedrotos pamet likteņa varā.

ASV bija spiestas dislocēt Baltijas teritorijā veselu brigādi – trīs bataljonus. Tiesa, vienības ieradušās no dažādām NATO valstīm, taču pamati ir likti. Tagad baltieši cīnās, lai grupējumu paplašinātu. Loģika ir skaidra: jo lielāks alianses (vislabāk – Savienoto Valstu) karaspēks atradīsies "avangardā" – pie Baltijas robežas, jo lielāks būs šo valstu svars. ASV, NATO un ES nāksies vērīgi uzklausīt visas viņu kārtējās militāristiskās histērijas. Ja viņi sarīkos provokāciju, var ciest ASV, Vācijas, Kanādas, Lielbritānijas, Zviedrijas karavīri – kas to var zināt, kurš tajā brīdī būs Baltijā. Tā var iejaukties karā ar Krieviju un pat neaptvert, kā un kad tas noticis.

Kā redzam, pašrocīgi radītās problēmas baltieši risina uz vecāko partneru rēķina. Vienīgais izņēmums – galvenā problēma ekonomikas jomā. Kad viņi izstājās no PSRS, neviens neplānoja saglabāt mikroautobusu un radiouztvērēju rūpnīcas. Par galvenajiem ekonomiskās attīstības dzinuļiem bija jākļūst lauksaimniecībai un jūras ostām.

ES piespieda iznīcināt lauksaimniecību: pienu un sviestu latviešiem, lietuviešiem un igauņiem mīļu prātu piegādās no Holandes vai Vācijas. Savienības vecajiem locekļiem nebija vajadzīga konkurence, un, uzņemot jaunas valstis, viņi izvirzīja prasības, kas padarīja dzīvotnespējīgas nozares, kurās jaunās dalībvalstis būtu varējušas konkurēt.

Tranzīts cauri Baltijas ostām tika pazaudēts mazliet vēlāk: vietējo valdību izvērstās rusofobijas kampaņas fonā Krievija vienkārši nevarēja atļauties saglabāt atkarību no tranzīta cauri Baltijai. To varēja slēgt jebkurā brīdī, varēja sākt rotaļas ar tarifiem, apdraudot Krievijas uzņēmumu eksporta kontraktus.

Kā redzam, militāri politiskie panākumi un ekonomiskā katastrofa panākti uz viena un tā paša faktora – rusofobās politikas rēķina. Tagad pajautāsim paši sev: kas būtu noticis, ja Baltijas valstu politika būtu bijusi pragmatiskāka? Latvijas, Igaunijas un Lietuvas teritorijā tagad nebūtu nekādu NATO spēku, kuri īsta liela karta gadījumā nav nekādi aizstāvji. Tie ir mērķi, likumīgi militārie mērķi Baltijas valstu teritorijā.

Tātad būtu iespējams bez mazākajiem zaudējumiem atteikties no rusofobijas politikas. Vēl vairāk, saglabājot normālas attiecības ar Krieviju, Baltijas tranzīts vēl joprojām strādātu un barotu iedzīvotājus. Ja viņi vēl tikpat aktīvi cīnītos ar ES par pašmāju lauksaimniecības saglabāšanu, kā cīnījās par NATO spēkiem, tagad tās būtu plaukstošas valstis, un iedzīvotāji nekur nebūtu pazuduši.

Tā, lūk, pat pareiza un efektīva starptautisko attiecību principu pielietošana nes vienus vienīgus zaudējumus, ja nosprausts kļūmīgs mērķis un izraudzīts negodīgs īstenošanas instruments.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

91
Temats:
NATO austrumu flangā (218)
Pēc temata
Maigā okupācija. Kā ASV bāze Polijā ietekmēs spēku līdzsvaru Eiropā
Latvija avangardā: politologs pastāstījis, kas uzņems ASV raķetes Eiropā
Trejzobja trieciens. Kāpēc NATO mācības var dārgi izmaksāt Eiropai
Sergejs Lavrovs: NATO spēku paplašināšanās Eiropā – izaicinājums Maskavai un Minskai
Projekta Rail Baltica vizualizācija, foto no arhīva

Ceļš uz nekurieni: eksperts novērtēja Lietuvas iniciatīvu projektā "Rail Baltica"

17
(atjaunots 12:51 25.09.2020)
Lietuvas vēlme patstāvīgi uzbūvēt "Rail Baltica" ietekmēs nevis maģistrāles ekspluatācijas sākuma termiņus, bet gan Lietuvas budžetu, uzskata eksperts Sergejs Kondratjevs.

RĪGA, 25. septembris – Sputnik. Lietuvas transporta un sakaru ministrs Jaroslavs Narkevičs paziņoja, ka Viļņa izvērtē iespējas saviem spēkiem uzbūvēt maģistrāli "Rail Baltica" republikas teritorijā. Politiķis konstatēja, ka Baltijas valstis nav spējušas vienoties par projekta racionālu un operatīvu īstenošanu, bet Lietuva pie sevis dzelzceļu uzbūvēs ātrāk.

Lietuvas vēlme patstāvīgi pabeigt "Rail Baltica" ietekmēs nevis projekta īstenošanas termiņus, bet gan Lietuvas budžeta stāvokli, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Enerģētikas un finanšu institūta vecākais eksperts Sergejs Kondratjevs.

"Ja Lietuva šo projektu pabeigs ātrāk nekā citas Baltijas valstis, ja tā ne tikai apspriedīs finansējuma iespējas, bet arī patiešām finansēs būvdarbus, faktiski izrādīsies, ka ir gabals dzelzceļa, kas nekur neved," konstatēja Kondratjevs.

Pie tam pašā Lietuvā pasažieru plūsma ir ļoti maza, tāpat ka citās Baltijas valstīs, un neprasa tādu mūsdienīgu dzelzceļa infrastruktūru, paskaidroja eksperts.

"Rail Baltica kļūs par pieminekli Eiropas infrastruktūras attīstības plāniem. Dzelzceļš tiks uzbūvēts, kāds tērēs naudu un apkalpos to, atvelkot spēkus un līdzekļus no citiem, dzīvotspējīgākiem projektiem. Pie tam tas nedos nekādu impulsu Lietuvas ekonomikai un no tā nebūs ekonomiskā labuma," viņš uzsvēra.

Saskaņā ar plānu, Eiropas standarta sliežu platuma maģistrālei "Rail Baltica" vajadzētu savienot Baltijas valstis ar Poliju. Sākotnējās aplēses liecināja, ka ar investīcijām 5,8 miljardu eiro apmērā "Rail Baltica" nesīs peļņu 16 miljardu apmērā. 2019. gadā ekspertīze parādīja, ka projekta realizācijas gadījumā zaudējumi sasniegs vismaz 4 miljardus eiro.

Šovasar Eiropas Revīzijas palāta norādīja, ka projekts "Rail Baltica" nav ekonomiski pamatots, iespējamās pasažieru plūsmas vērtējums ir apšaubāms, pie tam transbaltijas maģistrāles būvdarbu budžets jau pieaudzis līdz 7 miljardiem eiro.

17
Tagi:
Lietuva, Rail Baltica
Pēc temata
Eksperts pastāstīja par Rail Baltica galveno jautājumu pēc cenas pieauguma
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Eksperts: Latvija samaksās dārgu cenu par vēlmi vadāt tankus pa Rail Baltica
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi

Eiropas Komisija var sodīt Igauniju nevēlas cīnīties ar rasismu

34
(atjaunots 17:23 24.09.2020)
ES valstu likumdošanā jābūt atsevišķām normām par kriminālatbildību naida kurināšanas gadījumā.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Igaunijai draud Eiropas Komisijas sods par to, ka valsts vēl joprojām nav paredzējusi kriminālatbildību par publisku naida kurināšanu, vēsta Postimees.

2008. gada novembra nogalē Eiropas Savienība vienojās cīnīties ar rasismu un ksenofobiju ar kriminālo tiesību pasākumiem. Saskaņā ar Eiropas Padomes lēmumu, ko tā pieņēma 2008. gadā, ES valstu likumdošanā jābūt atsevišķām normām par kriminālatbildību par publisku naida kurināšanu.

Igaunija vēl joprojām nav iekļāvusi atbilstošos grozījumus savos likumos, un EK draud ar tiesvedību.

"Kaut kādas vēstules nosūtītas tām ES dalībvalstīm, pret kurām komisijai ir iebildumi. Igaunijas Republika vēstuli vēl nav saņēmusi, mums tā mierīgi jāsagaida, jāizlasa, jāpaskatās, par ko mūs apsūdz, un tad būs iespējams atbilstoši plānot mūsu tālākos soļus," teica tieslietu ministrs Raivo Aegs ("Tēvija").

Politiķis konstatēja, ka, pieņemot tādu direktīvu, jārīkojas piesardzīgi, lai neierobežotu viedokļa brīvību.

"Kūkas Moorapea ("maura galva" (ig.), izplatīts nosaukums kūkām ar šokolādes glazūru, kas pēdējā laikā ES valstīs vairs netiek pielietots – red.) vairs netiek pārdotas, aizliegts saldējums eskimo, un tā ir nenormāla tendence, ka esam sākuši nodarboties ar tādiem aspektiem, kad dažas ļoti tradicionālas vēsturiskās pieejas un nosaukumi tagad kļuvuši absolūti nepieņemami un provocē rasismu un ksenofobiju," paskaidroja ministrs.

"Ja šī procedūra noteiks sodu Igaunijai, mēs sodu samaksāsim. Mēs jau savlaicīgi vērsīsimies tiesā. Šis process noteikti ilgs gadiem, taču mēs vienkārši neļausim uzsēsties sev kaklā," konstatēja valsts iekšlietu ministrs Marts Helme (EKRE).

Opozīcijā strādājošās Reformu partijas līderis Kaija Kallass norādīja, ka likumos par naida kurināšanu patiešām var pastāvēt vārda brīvības apdraudējums, savukārt no reliģiskās un rasu diskriminācijas Igauniju sargā arī Konstitūcija.

34
Tagi:
rasisms, Igaunija, Eiropas Komisija
Pēc temata
"Kauns!" – saldējuma ražotājam pārmet rasismu
Amerikāņi atteikušies no nosaukuma "eskimo", lai neaizvainotu eskimosus
Amerikai piedāvā izvēlēties starp rasismu un anarhiju
Sodīt "rasistus" un "antifašistus" Latvijā: Dombrava sašutis par Black Lives Matter
Radiostacijas darbs, foto no arhīva

Latvijā vēlas vienkāršot radiostaciju slēgšanas procedūru

0
(atjaunots 16:12 25.09.2020)
Patlaban NEPLP pienākums ir automātiski pagarināt apraides atļauju, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi. Pēc priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringa regulators gribētu paplašināt savas pilnvaras.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā, vēsta Neatkarīgā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Par grozījumiem likumā padome aizdomājusies pēc tam, kad pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām rūpīgi veikusi raidījumu monitoringu. Iestāde fiksējusi nepilnības normatīvajos aktos, kas būtu novēršamas pēc iespējas ātrāk, negaidot nākamā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu ‒ pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka, desmit gadu apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

Padome uzskata, ka šāda likuma redakcija tai nedod tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un uzliek par pienākumu izsniegt apraides atļauju bez konkursa uz jaunu desmit gadu termiņu. Ja EPLL pārkāpumi konstatēti tikai ar NEPLP, nevis tiesas lēmumu, padomei tomēr automātiski jāizsniedz apraides atļauja jaunam periodam.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka aktuālajā likuma redakcijā nav ņemts vērā, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pārkāpumi var tikt konstatēti, pamatojoties arī uz citām nozari regulējošo tiesību aktu normām, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu vai Reklāmas likumu. Tātad var izveidoties situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izdara būtiskus pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā, tiek par to sodīts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet, apraides atļaujas termiņam beidzoties, padomei tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju.

Padomes ir pārliecināta, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma un citu nozari regulējošo tiesību aktu pārkāpumi ir tikpat būtiski kā EPLL pārkāpumi, tāpēc likumdevējam jāizdara grozījumi, paredzot tiesības padomei rīkoties un vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību kopumā.

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākumam, uzklausot I.Āboliņa argumentus, iebildumi neradās. Tikai "Jaunās Vienotības" pārstāvis Andrejs Judins norādīja, ka, veidojot likuma grozījumus, ļoti uzmanīgi jāpievēršas to anotācijai, kurā precīzi jāargumentē grozījumu nepieciešamība. Politiķis ierosināja noteikt divu vai trīs gadu ilgu pārejas periodu, un tikai pēc tā vērtēt raidstaciju darbības atbilstību likumam, citādi padomei draud tiesas prasības uz tiesiskās paļāvības principu pamata.

Arī komisijā strādājošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piekrita šim apsvērumam un aicināja uz nākamo sēdi padomes pārstāvjiem sagatavot statistiku par nākamgad vērtējamo raidstaciju līdzšinējām attiecībām ar likumiem.

Vienīgi pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa paziņoja, ka padome nekā nesaprot no uzņēmējdarbības, kas tiek plānota gadiem uz priekšu, tā strādā tikai valdošās varas interesēs un neko nedara, lai atspoguļotu sabiedrības intereses kopumā.

0
Tagi:
Latvija, radio, NEPLP
Pēc temata
Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā