Lietuva

Pasvītroja Lietuvas nabadzību: kāpēc lietuviešus neapmierina eiro ieviešana

48
(atjaunots 12:04 07.01.2019)
Pēc ekonomistu sacītā, par iemeslu cenu kāpumam republikā nekļuva eiro ieviešana. Turklāt litu atgriešana neko nemainītu.

RĪGA, 7. janvāris – Sputnik. Pētījumu grupa Baltijos tyrimų noskaidroja, ka Lietuvā tikai viena piektdaļa pilsoņu ir apmierināta ar eiro ieviešanu, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz LRT.

vēsta medijs, lietuviešus uztrauc tas, ka katru dienu par ēdienu viņi maksā arvien vairāk un vairāk, kaut gan ienākumi un labklājība kopuma pieaug. Pilsoņi norāda, ka Polijā, kur nav eiro, produkti maksā daudz lētāk.

Ekonomisti skaidro, ka Polija nepieņem eiro dažādu iemeslu dēļ, tostarp ekonomikas apmēra un zemā eksporta līmeņa dēļ, salīdzinot ar IKP. Līdz ar to, pēc ekspertu sacītā, Polija iegūs vairāk izdevības no savas naudas un kredītu politikas.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis norādīja, ka valdība ir uzklausījusi daudzus ekspertus, kuri pateica, ka cenas nepieaugs, taču Lietuvā notika tās pašas izmaiņas, kuras notika visās valstīs.

Swedbank Lietuva galvenais ekonomists Nerijus Mačulis savukārt apgalvo, ka ekonomisti nav teikuši, ka cenas nepalielināsies pēc eiro ieviešanas.

"Viņi pateica, ka cenas nepieaugs eiro dēļ, taču pieaugs citu iemeslu dēļ. Tieši darba algas pieauguma, darba spēka izmaksu pieauguma, dārgāku izejvielu dēļ tas arī notika. Eiro, iespējams, tiek izskatīts kā "grēkāzis", taču tas nav vainīgs pie tā, ka pakalpojumu cenas Lietuvā ir palielinājušās. Un ja šobrīd būtu palikuši liti, zemāku cenu nebūtu bijis," paskaidroja ekonomists.

Saskaņā ar Lietuvas Bankas datiem, cenas palielinās par apmēram vienu desmito daļu, jeb ap 2% katru gadu jau četru gadu garumā. Ekonomisti uzsver, ka tas nenotiek eiro dēļ.

Pēc viņu domām, vainot eiro cenu kāpumā ir "bezatbildīgi", it sevišķi no politiķu puses, kuri ātri gūst peļņu. Ekonomisti uzskata, ka lietuvieši, visticamāk, novērtēs eiro priekšrocības, kā to izdarījuši Rietumeiropā, apmēram pēc 20 gadiem.

Tai pat laikā ekonomisti atzīmē, ka eiro ir pasvītrojis Lietuvas nabadzību. Taču, pēc viņu sacītā, tas vien liecina par to, ka pagātnē netika izdarīti nepieciešamie darbi Lietuvas ekonomikas stabilizēšanai.

48
Pēc temata
Rakstnieks ieskicējis Baltijas valstu iekļaušanos Baltkrievijas sastāvā
Lietuvieši brīdināti par nelegālu gaļas tirdzniecību internetā
Ukraiņus "kā ar vēju aizpūtis": kāpēc Lietuvā paliek tukši otrreizējie auto tirgi
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida

KF vēstniecība atbildēja uz Igaunijas prezidentes interviju par "Krievijas beigām"

50
(atjaunots 12:20 17.09.2020)
Reāli domājoši politiķi turpina aktīvu dialogu ar Maskavu, savukārt Igaunijā taisa prognozes par to, kad "aizvērsies iespēju logs" Krievijai.

RĪGA, 17. septembris – Sputnik. KF vēstniecība Igaunijā komentēja prezidentes Kersti Kalulaidas interviju, kurā viņa paziņoja, ka "iespēju logs Krievijai taisās ciet". Diplomātiskajā misijā atzīmēja, ka Krievijas vēsture ne reizi vien pārliecinoši apgāzusi daudzus katastrofālus pareģojumus. Savukārt reāli domājoši politiķi Eiropā turpina aktīvu dialogu ar Krieviju, nevis nodarbojas ar "pareģojumiem".

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida intervijā portālam ERR paziņoja, ka iespēju logs Krievijai taisās ciet, tāpēc tā kļūstot bīstama. "Te slēpjas risks, ko mēs pastāvīgi cenšamies izskaidrot mūsu rietumu sabiedrotajiem. Tas ir iemesls, kāpēc Krievija tieši šobrīd ir bīstama – pateicoties tam, ka tā pati redz, kā tās iespēju logs aizveras," paziņoja Kaljulaida.

Krievijas vēstniecībā, komentējot Kaljulaidas vārdus, atzīmēja, ka šāda veida prognozēm ir gara vēsture, tomēr Krievija veiksmīgi tikusi galā ar daudzām krīzēm.

"Neizdevās salauzt Krievzemi tatāru un mongoļu jūga periodā. Netika galā ar Krievijas valsti Napoleona "dižā armija". 1945. gada aprīlī pazemes bunkurā savu bēdīgo galu sagaidīja nenormālais fīrers, kurš izdomāja Krievijas plašumos iekarot "dzīves telpu" viņa pasludinātajam trešajam reiham. Norakstīt mūsu valsti centās ASV prezidents B. Obama, pasludinot, ka sankcijas tās ekonomiku ir "saplosījušas lupatās". Šeit, starp citu, vērojami visnotaļ līdzīgi vērtējumi ar šodien izskanējušajiem Igaunijas prezidentes vārdiem.

Taču ir kāda ķibele – izejot cauri daudziem smagiem pārbaudījumiem, Krievija turpina dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, veiksmīgi tiekot galā ar tai mestiem izaicinājumiem," teikts vēstniecības komentārā Facebook.

Diplomātiskajā  misijā atzīmēja, ka kolektīvie Rietumi, ieviešot sankcijas pret KF, kaitējuši paši sev.

"Ir acīmredzama šajos gados (Krievijā – red.) pieaugusī iekšējo resursu mobilizācija, apritē iegājis agrāk mazpazīstama frāze "importa aizvietošana", savukārt eksportētāji Eiropā, kas bija spiesti izbeigt savu aktivitāti Krievijas tirgū, zaudēja simtiem miljardu dolāru un eiro. Par šo sankciju kaitējumu Eiropas ekonomikai un nogurumu no tām var dzirdēt arī pašā Igaunijā, ņemot vērā to, ka preču apgrozījums starp mūsu valstīm to darbības laikā ir sarucis gandrīz divas reizes (no 5,3 miljardiem dolāru 2014. gadā līdz 2,9 miljardiem dolāru 2019. gadā)," norāda vēstniecība.

Turklāt rietumu "soda pasākumi" nekļuva par šķērsli tam, lai Krievijā tiktu sarīkoti zīmīgi starptautiski pasākumi, lielākie ekonomikas forumi, studentu universiādes, sporta sacensības – tādas, kā, piemēram, Pasaules čempionāts futbolā 2018. gadā.

Krievija
© Sputnik / Наталья Селиверстова

"Tās netraucēja Krievijai 2019. gadā ieņemt 6. vietu pasaulē un 2. vietu Eiropā pēc IKP apmēra. Savukārt par mūsu valsts tehnoloģisko spēku uzskatāmi liecina 19 kilometrus garā Krimas tilta automobiļu un dzelzceļa atzaru uzbūvēšana īsā laika posmā," atzīmēja vēstniecība.

Noslēgumā diplomātiskajā misijā atzīmēja, ka Krievijas vēsture ne reizi vien apgāza daudzus katastrofālus pareģojumus attiecībā uz tās likteni un tās nākotni.

"Tikmēr mūsdienu Eiropā reāli domājoši politiķi turpina aktīvu dialogu art Maskavu, apzinoties, ka daudzām mūsu kontinenta problēmām ir visām valstīm kopējs raksturs un ka tās ir jārisina kopīgiem spēkiem, nevis kaitējot kādam," teikts paziņojumā.

50
Tagi:
sankcijas, Kersti Kaljulaida, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
ASV galvenais smadzeņu centrs: lūk, kur mums nāksies piekāpties Krievijai
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
Pret Krieviju vērstās sankcijas apstādina vilcienus Latvijā
Rietumi gatavi pašnāvnieciskam karam
BelAES

Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas

24
(atjaunots 11:52 16.09.2020)
Sešas ES valstis kopīgajā paziņojumā aicina "izpildīt visas rekomendācijas drošības jomā", kas minētas 2018. gada pārskatā.

RĪGA, 16. septembris – Sputnik. Latvija un piecas citas Eiropas Savienības valstis pieprasīja no Baltkrievijas "nekavējoties sākt risināt visus kodoldrošības jautājumus" Baltkrievijas AES, vēsta Sputnik Lietuva.

Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju, Poliju, Grieķiju un Itāliju nākušas klajā ar kopīgu paziņojumu Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras (IAEA) ģenerāldirektoram un Kodoldrošības konvencijas pusēm.

ES valstis savā paziņojumā aicina Baltkrieviju nekavējoties atrisināt visus kodoldrošības jautājumus, atklāti sadarboties ar konvencijas pusēm, sniegt visu nepieciešamo informāciju un atbildes uz jautājumiem, kā arī brīvprātīgi piedalīties progresa vērtējumā.

Puses aicināja Baltkrieviju izpildīt visas rekomendācijas drošības jautājumā, kas iekļautas ES 2018. gada pārskatā par risku un stabilitātes vērtējumu.

Lietuvas un Baltkrievijas strīds BelAES jautājumā

Jau kopš BelAES būvdarbu sākuma Astravjecas apkaimē Lietuva iestājusies pret projektu. Valdība uzskata, ka izraudzītā vieta 50 km attālumā no Viļņas nav droša un "apdraud valsts nacionālo drošību".

Pie tam kodolenerģētikas objektā veiktas visas nepieciešamās IAEA un citu kompetento struktūru pārbaudes un pat papildu inspekcijas. Virkne eskpertu apstiprināja – AES ir droša.

Lietuvai ilgi neizdevās pārliecināt Baltijas valstis atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas. Augusta beigās Latvijas premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka Rīga pārtrauks elektroenerģijas iegādes no Baltkrievijas pēc BelAES ekspluatācijas sākuma, taču pie tam Latvija var turpināt tirgot elektrību ar trešajām valstīm, izmantojot savienojumu starp Latviju un Krieviju.

24
Tagi:
BelAES, Baltkrievija, ES
Pēc temata
Meževičs: cīņa ap BelAES Baltijā turpināsies līdz pēdējai patronai
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Lietuva var izstāties no Nord Pool biržas, lai nodrošinātu BelAES boikotu
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Boriss Cilevičs

Pie visa vainīgs Cilevičs: Krievija iesniegusi protestu EPPA

0
(atjaunots 11:53 18.09.2020)
Krievijas delegācija EPPA pauda sašutumu par Juridisko lietu un cilvēktiesību komitejas priekšsēdētāja Borisa Cileviča rīcību.

RĪGA, 18. septembris - Sputnik. Krievijas delegācija EPPA iesniegusi protestu asamblejas priekšsēdētājam Rikam Demsam sakarā ar Juridisko lietu komitejas paziņojumu Baltkrievijas jautājumā, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Krievijas Ārlietu ministriju.

Iepriekš Juridisko lietu un cilvēktiesību komiteja atteicās atzīt Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus un atbalstīja atkārtotas vēlēšanas ar starptautisko novērotāju dalību.

Komiteja aicināja saukt pie atbildības personas, kas vainojamas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā neseno prezidenta vēlēšanu fonā un ierosināja steidzami veidot starptautisku struktūru cilvēktiesību jomā pastrādāto noziegumu izmeklēšanai, informācijas un pierādījumu savākšanai.

Krievijas ĀM saista šo rezolūciju ar Latvijas pārstāvi Borisu Cileviču – kopš šī gada janvāra viņš ieņem Juridisko lietu un cilvēktiesību komitejas priekšsēdētāja posteni. Aizvadītajā nedēļā Cilevičs savā lapā Facebook pastāstīja, ka komiteja apspriedusi situāciju Baltkrievijā un viņš iepriekš organizējis pārrunas, piemēram, ar tiesībsargiem no Lielbritānijas un Baltkrievijas, un tieši tāpēc pieņemta rezolūcija, kas apstiprināta ar balsu vairākumu.

Krievijas ĀM situāciju apraksta citādi.

"Saskaņā ar informāciju, kas ir Krievijas delegācijas EPPA rīcībā, minētais paziņojums pieņemts Latvijas pārstāvja, komisijas priekšsēdētāja Borisa Cileviča spiediena rezultātā, pārkāpjot asamblejas reglamentu un diskusijas demokrātiskos principus. Viņš demonstratīvi ignorēja Krievijas parlamentāriešu viedokli, atsakoties veikt balsojumu par paziņojuma projektu un norādot, ka tas it kā ir vienprātīgs. Tādējādi šis dokuments ne mazākajā mērā neatspoguļo visu juridiskās komisijas locekļu viedokli, tātad to nav iespējams publicēt ar tādu statusu," paskaidroja ministrijā.

ĀM atgādināja, ka Krievijas delegācijas EPPA vadītājs, Valsts domes priekšsēdētāja vietnieks Pjotrs Tolstojs tajā pašā dienā iesniedzis protestu asamblejas priekšsēdētājam Rikam Demsam un paudis sašutumu par tamlīdzīgu procedūras triku pielietojumu politizētu lēmumu pieņemšanas panākšanai. Viņš pieprasīja oficiālu EPPA vadības skaidrojumu.

Ministrija pauda pārliecību, ka bez cieņpilnas attieksmes pret visu nacionālo delegāciju viedokli un pašu pieņemto noteikumu un procedūru godīgas ievērošanas "EPPA nevar pretendēt uz patiesi demokrātiskas Eiropas platformas lomu atklātam un godīgam dialogam parlamentu starpā".

Baltkrievija nav uzņemta EPPA, lai arī iesniedza pieteikumu Eiropas Padomē jau 1993. gadā. 1997. gadā Baltkrievijas pieteikuma izskatīšana tika apturēta, taču Minskas un EP mijiedarbība pēdējos gados turpinājās. Baltkrievija nav ratificējusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.

0
Tagi:
Krievija, Cilevičs, EPPA
Pēc temata
Miljardi par apvērsumu: politologs pastāstīja, kā ES pārpērk baltkrievus
Lietuvas ārlietu ministrs vīlies par ES sankciju mērogu pret Baltkrieviju
ES atzina, ka Ukraina no Baltkrievijas neiznāks
ES "anulēja" vēlēšanu rezultātus Baltkrievijā un ir gatava "pavadīt mierīgu varas pāreju"