Lietuvas karogs

ASV karavīri norāva Lietuvas karogu no prokuratūras ēkas Kauņā

151
(atjaunots 08:40 07.01.2019)
Pēc aculiecinieka sacītā, karogu ne vien norāva, bet arī saplēsa gabalos.

RĪGA, 7. janvāris – Sputnik. Kauņā amerikāņu karavīri norāva Lietuvas karogu no prokuratūras ēkas, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Baltnews.lv.

Tiek norādīts, ka incidents noticis 2018. gada aprīlī, taču sabiedrībai par to pastāstīts tikai tagad.

Policija saņēma paziņojumu par vandālismu no aculiecinieka. Pēc viņa sacītā, karavīri ne vien norāva Lietuvas karogu, bet arī saplēsa to gabalos.

Tiek apgalvots, ka policija nolēma neinformēt sabiedrību par notikušo.

NATO karavīri jau vairākkārt iesaistījušies necienīgos incidentos Lietuvā. Tā, piemēram, viņi vairākkārt bijuši CSN vaininieki Lietuvā. Militāro mācību Saber Strike 2018 laikā jūnijā notika trīs avārijas ar dažādu valstu alianses karavīru un militārās tehnikas dalību. Toreiz kopumā cieta divi franču un 13 amerikāņu karavīri.

Vasarā Kauņas centrā piedzēries amerikāņu karavīrs iesaistījās kautiņā ar diviem Azerbaidžānas pilsoņiem. Saskaņā ar policijas datiem, visi dalībnieki atradās alkohola reibumā. Azerbaidžānis tika arestēts.

Kā iepriekš Sputnik Lietuva intervijā norādīja eksperts Vladimirs Kozins, Ziemeļatlantijas alianses karavīri pastāvīgi iesaistās kautiņos mācību laikā ārvalstīs, jo izjūt savu nesodāmību.

151
Pēc temata
Mācību laikā Lietuvā bojā gājis karavīrs no Vācijas
Mūsu mazais Lāčplēsis: kā Latvija stiprina NATO, un kas sasmīdināja amerikāņus
Kārtējais NATO CSN Latvijā: militāro džipu sanesa uz slidena ceļa
Igaunija

Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī

36
(atjaunots 07:58 05.08.2020)
Pašlaik inficēšanās līmenis Igaunija ir vienāds ar 2,6, lai gan vien pirms mēneša tas turējās 1,0 līmenī.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Igaunijā sākās otrais koronavīrusa vilnis, par to paziņoja Igaunijas Veselības departamenta preses sekretāre Eike Kingseppa, raksta postimees.ee.

"Pēc Veselības departamenta vērtējumu jau var runāt par to, ka Igaunijā sācies otrais Covid-19 saslimstības vilnis," sacīja viņa.

Tāpat tiek ziņots, ka no 6. augusta Igaunijā grasās pastiprināt Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus. Iepriekš Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņoja, ka pirms mēneša inficēšanās līmenis bijis 1,0, bet dotajā brīdī tas sastāda jau 2,6.

Tomēr ne visi piekrīt tam, ka tas jau ir uzskatāms par otro vilni. Pēc zinātniskās padomes vadītājas, Tartu Universitātes mikrobioloģijas profesores Irjas Lutsares domām, pašlaik Igaunija joprojām atrodas pirmā viļņa fāzē, vīruss nekur nebija aizgājis, joprojām ir augsta inficēšanās varbūtība.

Saskaņā ar 4. augusta datiem, Igaunijā visā pandēmijas laikā ir reģistrēts 2091 Covid-19 gadījums, miruši 63 cilvēki, izveseļojās 1937.

Vakar Sputnik Latvija ziņoja, ka diennakts laikā valstī tika reģistrēti trīs jauni Covid-19 gadījumi.

Saskaņā ar SPKC datiem, divi inficētie ieradās no valsts, kur Covid-19 izplatības rādītājs sastāda vairāk nekā 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, vēl viens – kontaktēja ar inficēto.

Kopumā epidēmijas izplatības laikā valstī ir veikti 203 868 Covid-19 izmeklējumi, no tiem 1249 izrādījās pozitīvi, 1070 cilvēki izveseļojās, 32 nomira.

36
Tagi:
koronavīruss, Baltija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Vācu zinātnieki atklājuši neparastu faktu par Covid-19 inficēšanās iespēju
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu
Klaipēdas jūras osta

"Plūsma samazinājusies". Baltijas valstis zaudēja Krievijas tranzītu

46
(atjaunots 17:32 04.08.2020)
Tagad Baltijas valstīm paveras jauns laikmets: jāpastāv apstākļos, kad Eiropas un Krievijas intereses gandrīz neskar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Eiropas Savienība atteicās finansēt Latvijas ostu modernizāciju. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzina: iepriekšējā "ostu uzplaukuma" nebūs. Situācija ir sarežģīta, Krievijas tranzīts arvien vairāk aiziet uz savām ostām. Situāciju ietekmē arī ekonomikas lejupslīde pandēmijas dēļ. Kādēļ Baltijas valstu ienākumi samazinās, RIA Novosti raksta Antons Ļisicins.

Ekonomikas darba "zirgs"

"ES nostāja ir ļoti skaidra: ostām ir šie (modernizācijas – red. piez.) darbi ir jāfinansē no saviem ieņēmumiem," pastāstīja Linkaits Latvijas žurnālistiem un apstiprināja: infrastruktūra Liepājā un Ventspilī nav vislabākajā stāvoklī.

Naudas jautājums ir īpaši aktuāls, jo kravu plūsma Latvijas ostās 2020. gada pirmajā pusgadā samazinājusies par trešdaļu, bet tranzīts – uz pusi.

Situācija nav jauna. Jau 2019. gadā Džeimstaunas fonds konstatēja: apjomi krīt. Rīgā kravu apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos samazinājās par 8,7%, Liepājā – par 5,1%, Tallinā – par 8,3%. Tā paša gada pirmajā pusē Krievijas tranzīts caur Igaunijas, Latvijas un Lietuvas jūras ostām samazinājās par 12,4%.

Toties kravu plūsma palielinājās Krievijas ostās Somu līcī. Primorskā – par 16,7%, Ustjlugā – par 7,3%, Visockā – par 5,3%. Un Maskava turpināja samazināt pārvadājumus caru Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ostām.

Turklāt par to tika brīdināts. Tā, 2019. gadā Latvijas Saeimas deputāts un bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja: "Tranzīts ilgu laiku bijis viens no Latvijas ekonomikas galvenajiem darba "zirgiem". Gandrīz katra desmitā darba vieta, trešdaļa no visa pakalpojumu eksporta, utt."

Viņš atgādināja, ka no 2011. gada republikas loģistikā investēja gandrīz pusmiljardu eiro, naudu iedeva Eiropa. Rīgas mērķis bija dubultot iekraušanas apjomus līdz 2020. gadam. "Diemžēl, kravas apgrozījums ne tikai nav dubultojies, bet pat nedaudz samazinājies," teica Dombrovskis.

Latvija, pēc viņa teiktā, pazaudēs ne vien peļņu, bet arī desmitiem tūkstošu darbavietu un budžeta ienākumus. "Tas arī nozīmē, ka dzelzceļa infrastruktūru būs jāuztur vai nu pasažieriem, vai nu nodokļu maksātājiem. Vai arī to vajadzēs vienkārši izjaukt - esmu pārliecināts, ka lietuvieši to izdarīs bez maksas, lai garantēti un uz visiem laikiem atbrīvotos no konkurenta," paziņoja parlamentārietis kolēģiem.

Viņaprāt, problēmas būtība ir tajā, ka esošā Latvijas valdība "vēlas gan no Krievijas tranzīta pelnīt, gan uzvesties, teiksim tā, pavisam ne tā, ka uzvedas labs kaimiņš".

Aktīvas darbības imitācija

Dombrovskis kā ūdenī skatījās: pirmajā ceturksnī dzelzceļa kravu plūsma Latvijā samazinājās salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2019. gadā par 48,7%.

""Latvijas Dzelzceļa" vadošajās struktūrās tiek iecelti cilvēki, kuri ar vieglu roku atsakās no ES 380 miljoniem eiro dzelzceļa elektrifikācijai, tādējādi uz visiem laikiem tranzīta nozari atdodot lietuviešiem un Klaipēdas ostai," pauda neizpratni publicists Bens Latkovskis.

Tiesa, Klaipēdas osta kaimiņu Lietuvā jau pirms pandēmijas fiksēja kravu plūsmas kritumu gandrīz par 17%.

Tendences bija tik acīmredzamas, ka februārī Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs paziņoja par tirdzniecības pārstāvniecību darbības apturēšanu Viļņā, Rīgā un Tallinā. Viņš paskaidroja: Maskavā vēlas, "lai nebūtu aktīvas darbības imitācijas". "Mēs taču saprotam, kā šobrīd tur veidojas gan ekonomika, gan mūsu tirdzniecības un ekonomiskās attiecības," piebilda Manturovs.

Igaunijā dzelzceļnieki arī atzīmēja pārvadājumu kritumu. "Tranzītkravas – 3,5 miljoni tonnu – kritums ap 12%. Pasažieru plūsma samazinājusies par 25%," ziņoja republikas operatora "Eesti Raudtee" valdes priekšsēdētājs Eriks Laidvē, atskaitoties par gada pirmajiem pieciem mēnešiem.

Dārgi, bet efektīvi

Politologs Aleksandrs Nosovičs redz tajā neizbēgamu atmaksas stundu par politiskās uzvedības modeļi, kuru izvēlējās Viļņa, Rīga un Tallina. "Vajadzēja izvēlēties starp ekonomiku, kas ir orientēta uz Austrumiem, un satuvināšanos ar Rietumiem uz pret Krieviju vērstas pamatnes," atzīmē viņš.

"Ja rūpniecība un zvejas flote neatkarīgajās valstīs gāja bojā gandrīz nekavējoties, tad loģistika, kā ļoti konservatīva nozare, saglabājās. Tranzīta virzieni tiek veidoti desmitgadēm ilgi, savukārt no Krievijas caur Baltijas ostām tas gājis gadsimtiem ilgi. Un pat pretestība ar Maskavu nenopostīja šos ceļus uzreiz, tik liela bija inerce," skaidro Nosovičs.

Pēc PSRS sabrukuma Krievija saskārās ar to, ka tranzītvalstis izmantoja infrastruktūru, kura tām tika no padomju laikiem, kā politiskā spiediena instrumentu. Tas skar gan Ukrainas gāzes transporta sistēmu, gan Baltijas valstu jūras ostas.

"Monopols ļāva gan rosināt pret Krieviju vērstu politiku, gan šantažēt ar preču plūsmas apturēšanu," turpina Nosovičs. "Tādēļ Maskava attiecās pret transporta infrastruktūras būvniecības Ziemeļrietumu federālajā apriņķī kā pret stratēģiskās drošības jautājumu. Dārgs, bet efektīvs process."

Centieni glābt savu seju ar paziņojumiem, ka Krievijas tranzītu nomainīs Ķīnas tranzīts, izrādījās neveiksmīgi tīri politisku iemeslu dēļ, piebilst eksperts. "Vašingtona kā reizi nostādīja savu satelītu atbalstu atkarībā no atteikšanās sadarboties ar ĶTR. Tādēļ par pārvadājumiem no Ķīnas būtu bijis lietderīgi runāt, varbūt, vakar, bet ne šodien," rezumē Nosovičs.

Nacionālās stratēģijas institūta Starptautisko programmu direktors Jurijs Solozobovs atgādina: "Baltijas logam uz Eiropu" bija milzīga nozīme Krievijas tirdzniecībai. "Latvija, Lietuva un Igaunija tiek izmantotas gan eksportam, konkurējot ar Krievijas ostām, gan kā ofšori – naudas atmazgāšanai," stāsta eksperts.

Solozobovs novilka paralēles ar XX gadsimta 20.-30. gadiem: toreiz Padomju valsts veica tirdzniecību ar kapitālistisko pasauli caur valstīm-limitrofiem. "Mūsu eksports atbalstīja kaimiņu ekonomiku, kuri nebija mūsu sabiedrotie," saka viņš. Tas pats modelis atjaunojās arī pēc PSRS sabrukuma. Taču šoreiz neatkarīgo republiku biznesu vadīja nevis komisāri, bet gan Krievijas biznesmeņi. Baltijā labprāt pievēra acis uz atsevišķiem finanšu disciplīnas pārkāpumiem. Tas veicināja tranzīta pievilcību caur Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Taču situācija mainījās, 2018. gadā premjers Jiri Ratass pieprasīja Ukrainas varasiestādēm izslēgt Igauniju no ofšoru zonas saraksta. ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls apsūdzēja Latvijā strādājušo ABLV banku līdzekļu atmazgāšanā. Bankā to nosauca par apmelošanu, taču no tās vienalga izveda milzīgus līdzekļus.

"Eiropas Savienība grasās cīnīties ar nodokļu ostām, ja runa, protam, nav par tik cienījamām teritorijām, kā Luksemburga vai Monako," piebilst Solozobovs. Viņaprāt, Baltijas tranzīts lielā mērā darbojās pateicoties "atsevišķu krievu skopumam un nepatriotiskumam". "Paldies ir jāpasaka gan mūsu valdībai, gan Eiropas Savienībai, kura nolēma ieviest kārtību jaunajās demokrātijās. Brisele iemācīja visiem mīlēt dzimteni," noslēgumā saka Solozobovs.

Tagad Baltijas valstīm paveras jauns laikmets: jāpastāv apstākļos, kad Eiropas un Krievijas intereses gandrīz neskar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas.

46
Tagi:
tranzīts, Baltops
Pēc temata
Matīss: Rīgas osta pieprasījusi baltkrieviem tādu cenu, ka tagad audzē teritorijā nezāles
Sadarbība ar KF glābj tranzītu: Latvijai izbrauks cauri kilometru garš vilciens no Ķīnas
Gada laikā Latvija zaudējusi pusi kravu: Krievija deva padomu, kā glābt tranzītu
Sergejs Rekeda: tranzīta sarukums caur Latvijas ostām nav saistīts ar koronavīrusu
Aleksejs Zubecs

Ekonomists: Brisele izvēlas zaudēt ienākumus vai riskēt ar cilvēku veselību

0
(atjaunots 17:00 06.08.2020)
Riskēt ar pilsoņu veselību, lai tikai nepaliktu bez naudas: Brisele uzskata, ka robežu slēgšana ir daudz smagāka problēma, nekā iespējamais mirstības pieaugums.

RĪGA, 6. augusts – Sputnik. Eiropas Komisija aicināja visas Eiropas Savienības valstis ievērot ES Padomes ieteikumus braucienu ierobežojumu atcelšanas jautājumā. EK pārstāvis norādīja, ka brīvas pārvietošanās ierobežojumi ES ir jāizmanto tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Pēc ES robežu slēgšanas visiem kļuva skaidrs, kāda ir šī soļa cena, konstatēja ekonomikas zinātņu doktors, KF valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs.

"Eiropas valstu IKP lejupslīde pārsniedza 14% ceturksnī, tas ir ļoti daudz. Skaidrs, ka otru tādu slēgšanu Eiropas ekonomika neizturēs – tas būs Eiropas – pasaules līmeņa ekonomiskā spēka – gals. Šodien katras valsts vadībai ir tiesības pavaicāt saviem pilsoņiem, vai viņi vēlas, lai tas viss atkārtotos. Sabiedriskais viedoklis pauž, ka robežu slēgšana ir milzīgs ļaunums," Zubecs pastāstīja Sputnik Latvija.

Eksperts uzskata, ka patlaban ES izvēlas starp ienākumu kritumu un risku zaudēt dzīvību.

"Skaidrs, ka spēcīgas ekonomikas un pietiekami attīstītas medicīnas apstākļos dzīvības risks nav tik liels, izņemot seniorus. Piemēram, Vācijā un Itālijā mirstība starp koronavīrusa infekcijas pacientiem vecumā virs 80 gadiem bija gandrīz 70%. Neapšaubāmi, sociālās distancēšanās un slimnieku izolēšanas pasākumi tiks saglabāti, tomēr neviens neriskēs ar ekonomikas krahu tādēļ, ka cilvēkiem zudīs iespēja strādāt," atzīmēja Zubecs.

Viņš norādīja, ka cilvēki ir gatavi riskēt ar veselību, lai nepaliktu bez naudas, - tāpēc Brisele uzskata, ka robežu un ekonomikas slēgšana rada daudz lielāku problēmu nekā iespējamais mirstības pieaugums.

"Tagadējā pandēmija par 90% ir informācijas un tikai par 10% medicīniska problēma. Kad mediji stāsta par cilvēku bojāeju no koronavīrusa un rāda šausminošus kadrus ar zārkiem ielās, bet valdība to fonā nesper nekādus soļus, pilsoņiem rodas jautājums: vai tā ir adekvāta. Tāpēc valdība ir spiesta reaģēt, tomēr Eiropas valdības nevēlas vēlreiz uzķerties uz šī informatīvā āķa," secināja Zubecs.

Nedēļas sākumā Eurostat informēja, ka ES valstu IKP otrajā ceturksnī krities par 14,4% gada izteiksmē, eirozonas valstu IKP – par 15%. Pēc ES statistikas aģentūras datiem, rādītāju kritums ir lielākais 25 gadu laikā. Jūlijā EK informēja, ka saskaņā ar gada rezultātiem ES IKP kritīsies vismaz par 8,3%.

Зубец: ЕС выбирает между падением доходов и ростом смертности
0
Tagi:
koronavīruss, ekonomiskā krīze, Eiropas Savienība
Pēc temata
Latvija izrādījusies starp ES valstīm ar vismazāko IKP
Latvija var panākt Eiropas attīstītās valstis. Neuzmanības dēļ
Panākumi Baltijai, neveiksme ES: eksperts novērtēja ekonomikas glābšanas plānu
Ekonomists: no skaistām prognozēm vien situācija Baltijā neuzlabosies