Eiropas karte

Rakstnieks ieskicējis Baltijas valstu iekļaušanos Baltkrievijas sastāvā

142
(atjaunots 11:03 26.12.2018)
Vladimirs Kazakovs uzskata: tāpat kā Baltijas valstis deva stimulu PSRS iziršanai, nākotnē tās iniciēs jaunu apvienošanos, tikai pēc negaidītas shēmas.

RĪGA, 26. decembris – Sputnik. Līdz 2028. gadam Latvija, Lietuva un Igaunija varētu iekļauties Baltkrievijas sastāvā, prognozēja žurnālists un rakstnieks, "Ekspress-gazeta" autors Vladimirs Kazakovs.

Autors atgādināja, ka Eiropas Savienības pieņemtais attīstības plāns septiņiem gadiem pēc 2020. gada iespējams tikai gadījumā, ja Baltijas valstis tiks pilnībā atslēgtas no dotācijām. Eiropa nevēlas turpmāk barot Latviju, Lietuvu un Igauniju, turklāt Brexit atņēmis ES vismaz 12 miljardus eiro.

Pašmāju rūpniecība, kas palikusi no PSRS laikiem, ir iznīdēta. Tranzīta plusi strauji kritušies – Krievija būvē apkārtceļus un jaunas ostas Baltijā. Iedzīvotāji mūk prom neredzētā tempā, protesta noskaņojums pieaug, atzīmēja autors un piedāvāja pavērot situāciju no Latvijas viedokļa, kurā vairāk nekā 20% valsts budžeta ir tiešas ES dotācijas.

"Te ir vesela programmu jūra: no laboratorijas telpu iekārtošanas studentu vajadzībām universitātēs līdz skolu un bērnudārzu siltināšanai, no jauna asfalta klāšanas līdz bezdarbnieku mobilitātes programmai ar mērķi atgriezt viņus darba tirgū. Finansējums tiek sniegts simtiem programmu, no desmitiem fondu un atbalsta instrumentu. Robežsargu apmācība, semināri presei, kontrabandas apkarošanai paredzētu iekārtu iepirkums, pārvaldes līdzekļu uzlabošana valsts sektorā, palīdzība uzņēmējiem pārejai pie zaļās enerģijas, dotācijas elektromobiļu iegādei, finansiālā palīdzība zemniekiem aramzemju rekultivācijai... Man vieglāk nosaukt nozares, kurās Eiropas Savienība mums nepalīdz," – autors citēja Eiropas Parlamenta deputātu Andreju Mamikinu.

Autors konstatēja, ka līdzīga aina vērojama arī citās Baltijas valstīs, un tas viss notiek pirms ES dotāciju iesaldēšanas. Liela daļa Baltijas iedzīvotāju ar nostalģiju atceras stabilitāti un komfortu PSRS laikos, šķiet autoram.

Pēc viņa domām, desmit gadu laikā varētu notikt Baltkrievijas "maigā ekspansija" Baltijā.

"Saskaņā ar vēsturisko analogu – Lietuvas Lielkņazisti, kuras pamatiedzīvotāji bija nevis lietuvieši, bet gan baltkrievi, tā saucās Lietuvas, Krievu un Žemaitijas lielkņaziste. Metīsim pie malas nianses, taču lietuviešu lielkņazi bija pareizticīgie, valsts valoda kņazistē bija krievu valoda. Tātad vēsturiskā pārmantojamība ir," – uzskata Kazakovs.

Arī A.Lukašenko jau sen sapņo par izeju pie jūras Baltkrievijai un jau tagad sper aktīvus soļus šajā virzienā.

"Mēs esam kārtīgi, apzinīgi cilvēki, viņi to zina. Ja viņi nāks mums pretim daudzos jautājumos, ko mēs viņiem piedāvāsim, tiem būs noteikts – un būtisks – efekts. Un kopā mēs varēsim nopelnīt. Pats galvenais mums ir tas, ka caur Latviju mēs varēsim nodrošināt sev izdevīgu netraucētu, normālu izeju pie jūras. Un šajā virzienā mums ir jāstrādā," – savu pārliecību pauda Baltkrievijas līderis septembrī.

Kazakovs pieļāva, ka desmit gadu perspektīvā tiks organizēts referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības un pēc tam – par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iekļaušanos Baltkrievijas sastāvā.

"Neviens neuzturēs Eiropas Savienības nomali, kas neko nedod, tikai apēd eiromiljardus. Laiks, kad baltieši tika izmantoti tarānam pret PSRS, iet garām. Baltijai nav nekādas stratēģiskās vērtības, tas ir katls starp Kaļiņingradas apgabalu, Krieviju un Baltkrieviju. Ja kaut kas atgadīsies, šī teritorija pazudīs vienā mirklī," – raksta autors.

Kazakovs uzskata, ka Baltijas valstu iedzīvotāji uz referenduma jautājumiem atbildēs apstiprinoši, un "vietējās valdības pēc paraduma dosies bēdāties uz Londonu un Vašingtonu, kā tas notika 1939. gadā".

Lukašenko saņems izeju uz jūru, par ko jau sen ir sapņojis, Baltija saņems lētu enerģētiku, atjaunos rūpniecību, tostarp arī pārstrādes nozari, taču pats galvenais – tā iegūs stabilitāti, norādīja autors. Savukārt morāles un garīguma aspektā geju parāžu uzspiešana, piespiedu LGBT, vardarbīgā atraušana no saknēm, iecietības uzspiešana pret izvirtībām, Āfrikas un Tuvo Austrumu nekontrolējamā migrācija tikai rada nepatiku pret Eiropas "vērtībām" vienkāršajos Baltijas valstu lauku iedzīvotājos.

"Nu, bet nākamajā posmā atjaunotā Baltkrievija līdz ar Baltiju tās sastāvā ar autonomijas tiesībām iekļausies jaunajā Krievijas valstī. Vai jums šķiet, ka tie ir murgi un fantastika?! Dzīve ir neprognozējama. Vai 1985. gadā kāds varēja iedomāties, ka Krievija (PSRS) jau pēc sešiem gadiem sabruks un valstīs atgriezīsies kapitālisms? Neviens. Taču tā notika. Kāpēc gan tagad situācija nevarētu ritēt pēc šī scenārija?!" – noslēgumā piezīmēja Kazakovs.

142
Laulibas gredzeni

Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita

19
(atjaunots 14:07 12.07.2020)
Latvija un Lietuva savā starpā dala pirmo vietu. Abās valstīs aprēķinātie rādītāji sastāda 3,1 šķiršanos uz tūkstoti cilvēku.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Latvija kopā ar Lietuvu kļuva par Eiropas Savienības līderēm pēc šķirto laulību skaita 2018. gadā, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz statistiskās aģentūras Eurostat datiem.

Latvija un Lietuva kopā ieņēma pirmo vietu šajā sarakstā. Abās valstīs aprēķinātie rādītāji sastāda 3,1 šķiršanos uz tūkstoti cilvēku. Tālāk seko Dānija (2,6) un Zviedrija (2,5). Ceturtajā vietā izrādījās Igaunija un Somija ar 2,4 šķiršanām uz tūkstoti iedzīvotāju abās valstīs.

​Zemākie šķiršanās rādītāji bijuši konstatēti Maltā (0,7 šķiršanās uz tūkstoti cilvēku), Īrijā (0,7, saskaņā ar 2017. gada datiem), kā arī Slovēnijā (1,1), Bulgārijā, Horvātijā un Itālijā (visās trijās 1,5).

Pēdējo desmitgadu laikā arvien vairāk un vairāk cilvēku ES pieņem lēmumu šķirties, atzīmē Eurostat. Tā, 2017. gadā ES bija divas šķiršanās uz 1000 cilvēku, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz kopējo šķiršanās koeficientu (0,8), kurš tika reģistrēts 1965. gadā.

19
Pēc temata
Saeimā nonākusi iniciatīva par viendzimuma laulību reģistrāciju Latvijā
Vēlaties uzzināt, kur Latvijā var bez maksas piereģistrēt laulību
Referendums par viendzimuma pāru statusu: cik Latvijas iedzīvotāju atbalsta šo ideju
Tallinas lidosta, foto no arhīva

Pēc trīs mēnešiem Igaunijas nepilsonis tomēr atgriezās mājās

18
(atjaunots 11:24 10.07.2020)
Krievvalodīgā Igaunijas nepilsoņa piedzīvojumi Filipīnās ir noslēgušies – pēc simts dienām Manilas lidostā viņš nokavēja lidmašīnu Amsterdamā, taču beigu beigās nosēdās Tallinā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pateicoties mediju iesaistīšanai, Manilas lidostā iestrēgušais Igaunijas nepilsonis Romāns Trofimovs tomēr atlidoja uz Tallinu, vēsta Postimees.

Trofimovs atlidoja uz Filipīnu galvaspilsētu Manilu 20. martā un vairāk nekā 100 dienas nevarēja nedz iziet no lidostas ēkas, nedz aizlidot uz dzimteni, jo lidojumi tika apturēti, savukārt aviokompānija AirAsia atņēma viņam nepilsoņa pasi, apsolot atgriezt to pēc atgriešanās Igaunijā.

Sākumā Igaunijas ĀM piedāvāja viņam nopirkt biļeti uz repatriācijas reisu, taču nosauktās summas Trofimovam nebija. Un tikai pēc tam, kad lidostā dzīvojošā cilvēka stāsts izplatījās ārvalstu medijos, Trofimovam palīdzēja atgriezties dzimtenē.

Tiesa, arī te neiztika bez piedzīvojumiem – pārsēšanās laikā Amsterdamā viņš nokavēja lidmašīnu uz Tallinu. Beigu beigās viņam tomēr izdevās atgriezties mājās.

Lidostā viņu jau gaidīja žurnālisti. Trofimovs pateica, ka pēc atgriešanās mājās pirmā lieta, ko viņš vēlas izdarīt, ir satikt māti. Pirms aizbraukšanas uz Filipīnām viņš strādāja attālināti par programmētāju, taču zaudēja šo darbu.

Viņš pastāstīja, ka nepilsoņa "pelēkā pase" radījusi viņam problēmas katrā valstī, kurā viņš ieradās. Taču uz jautājumu, vai pēc šī stāsta viņš neapsver domu iegūt Igaunijas pilsonību, viņš atteicās atbildēt.

18
Tagi:
Igaunija, Filipīnas
Pēc temata
Igaunijas nepilsonis trīs mēnešus dzīvo Manilas lidostā
Zinību diena Rīgas 88. vidusskolā

Līdz galam skrūves nepievilks: skolas Latvijā sāks darbu 1. septembrī

0
(atjaunots 17:43 13.07.2020)
Skolēni Latvijā varēs 1. septembrī doties uz skolu, neskatoties uz Covid-19 nesenajiem uzliesmojumiem, uzskata Ilze Viņķele.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Latvijas varasiestādes pagaidām nepārskata plānus par mācībām klātienē skolās no 1. septembra, informēja veselības ministre Ilze Viņķele Latvijas televīzijas ēterā.

Politiķe konstatēja, ka aizvadītajā nedēļā reģistrētie Covid-19 saslimstības uzliesmojumi ir lokāli un nerada nepieciešamību atcelt skolēnu atgriešanos klasēs septembrī. Viņķele atzīmēja, ka visi cer – septembrī bērni varēs atkal apmeklēt skolu.

Izglītības ministrija plāno jūlija beigās sagatavot detalizētāku mācību procesa organizācijas plānu.

Ministre pastāstīja, ka Covid-19 reģistrēto gadījumu skaita pieaugums liecina: vīruss vēl aizvien cirkulē un līdz vakcīnas parādīšanās brīdim varasiestādes turpinās darbu līdzšinējā režīmā: vājinās ierobežojumus, skatīsies uz rezultātu un nepieciešamības gadījumā atkal ieviesīs ierobežojumus.

Politiķe atzīmēja, ka pagājušajā nedēļā reģistrētie gadījumi saistīti ar sabiedriskās ēdināšanas vietām – divām Rīgā un vienu Liepājā. Tāpēc šajā sfērā pieņemti stingrāki ierobežojumi.

Atgādināsim, ka aizvadītajā nedēļā divas dienas pēc kārtas tika fiksēti septiņi jauni saslimšanas gadījumi di4enā, pēc tam jaunu gadījumu skaits sasniedza 13 un 11 dienā.

11. martā Pasaules veselības organizācija izsludināja koronavīrusa infekcijas Covid-19 pandēmiju. PVO dati liecina, ka pasaulē fiksēti vairāk nekā 12,5 miljoni gadījumu, vairāk nekā 561 tūkstotis cilvēku ir miruši.

0
Tagi:
Ilze Viņķele, skola
Pēc temata
Latvijas NBS pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas robežu patrulēšanu
Ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav ātrgaitas interneta
Palielināts izmeklējumu skaits: valstī krasi pieaudzis Covid-19 gadījumu skaits
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid