Eiropas karte

Rakstnieks ieskicējis Baltijas valstu iekļaušanos Baltkrievijas sastāvā

166
(atjaunots 11:03 26.12.2018)
Vladimirs Kazakovs uzskata: tāpat kā Baltijas valstis deva stimulu PSRS iziršanai, nākotnē tās iniciēs jaunu apvienošanos, tikai pēc negaidītas shēmas.

RĪGA, 26. decembris – Sputnik. Līdz 2028. gadam Latvija, Lietuva un Igaunija varētu iekļauties Baltkrievijas sastāvā, prognozēja žurnālists un rakstnieks, "Ekspress-gazeta" autors Vladimirs Kazakovs.

Autors atgādināja, ka Eiropas Savienības pieņemtais attīstības plāns septiņiem gadiem pēc 2020. gada iespējams tikai gadījumā, ja Baltijas valstis tiks pilnībā atslēgtas no dotācijām. Eiropa nevēlas turpmāk barot Latviju, Lietuvu un Igauniju, turklāt Brexit atņēmis ES vismaz 12 miljardus eiro.

Pašmāju rūpniecība, kas palikusi no PSRS laikiem, ir iznīdēta. Tranzīta plusi strauji kritušies – Krievija būvē apkārtceļus un jaunas ostas Baltijā. Iedzīvotāji mūk prom neredzētā tempā, protesta noskaņojums pieaug, atzīmēja autors un piedāvāja pavērot situāciju no Latvijas viedokļa, kurā vairāk nekā 20% valsts budžeta ir tiešas ES dotācijas.

"Te ir vesela programmu jūra: no laboratorijas telpu iekārtošanas studentu vajadzībām universitātēs līdz skolu un bērnudārzu siltināšanai, no jauna asfalta klāšanas līdz bezdarbnieku mobilitātes programmai ar mērķi atgriezt viņus darba tirgū. Finansējums tiek sniegts simtiem programmu, no desmitiem fondu un atbalsta instrumentu. Robežsargu apmācība, semināri presei, kontrabandas apkarošanai paredzētu iekārtu iepirkums, pārvaldes līdzekļu uzlabošana valsts sektorā, palīdzība uzņēmējiem pārejai pie zaļās enerģijas, dotācijas elektromobiļu iegādei, finansiālā palīdzība zemniekiem aramzemju rekultivācijai... Man vieglāk nosaukt nozares, kurās Eiropas Savienība mums nepalīdz," – autors citēja Eiropas Parlamenta deputātu Andreju Mamikinu.

Autors konstatēja, ka līdzīga aina vērojama arī citās Baltijas valstīs, un tas viss notiek pirms ES dotāciju iesaldēšanas. Liela daļa Baltijas iedzīvotāju ar nostalģiju atceras stabilitāti un komfortu PSRS laikos, šķiet autoram.

Pēc viņa domām, desmit gadu laikā varētu notikt Baltkrievijas "maigā ekspansija" Baltijā.

"Saskaņā ar vēsturisko analogu – Lietuvas Lielkņazisti, kuras pamatiedzīvotāji bija nevis lietuvieši, bet gan baltkrievi, tā saucās Lietuvas, Krievu un Žemaitijas lielkņaziste. Metīsim pie malas nianses, taču lietuviešu lielkņazi bija pareizticīgie, valsts valoda kņazistē bija krievu valoda. Tātad vēsturiskā pārmantojamība ir," – uzskata Kazakovs.

Arī A.Lukašenko jau sen sapņo par izeju pie jūras Baltkrievijai un jau tagad sper aktīvus soļus šajā virzienā.

"Mēs esam kārtīgi, apzinīgi cilvēki, viņi to zina. Ja viņi nāks mums pretim daudzos jautājumos, ko mēs viņiem piedāvāsim, tiem būs noteikts – un būtisks – efekts. Un kopā mēs varēsim nopelnīt. Pats galvenais mums ir tas, ka caur Latviju mēs varēsim nodrošināt sev izdevīgu netraucētu, normālu izeju pie jūras. Un šajā virzienā mums ir jāstrādā," – savu pārliecību pauda Baltkrievijas līderis septembrī.

Kazakovs pieļāva, ka desmit gadu perspektīvā tiks organizēts referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības un pēc tam – par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iekļaušanos Baltkrievijas sastāvā.

"Neviens neuzturēs Eiropas Savienības nomali, kas neko nedod, tikai apēd eiromiljardus. Laiks, kad baltieši tika izmantoti tarānam pret PSRS, iet garām. Baltijai nav nekādas stratēģiskās vērtības, tas ir katls starp Kaļiņingradas apgabalu, Krieviju un Baltkrieviju. Ja kaut kas atgadīsies, šī teritorija pazudīs vienā mirklī," – raksta autors.

Kazakovs uzskata, ka Baltijas valstu iedzīvotāji uz referenduma jautājumiem atbildēs apstiprinoši, un "vietējās valdības pēc paraduma dosies bēdāties uz Londonu un Vašingtonu, kā tas notika 1939. gadā".

Lukašenko saņems izeju uz jūru, par ko jau sen ir sapņojis, Baltija saņems lētu enerģētiku, atjaunos rūpniecību, tostarp arī pārstrādes nozari, taču pats galvenais – tā iegūs stabilitāti, norādīja autors. Savukārt morāles un garīguma aspektā geju parāžu uzspiešana, piespiedu LGBT, vardarbīgā atraušana no saknēm, iecietības uzspiešana pret izvirtībām, Āfrikas un Tuvo Austrumu nekontrolējamā migrācija tikai rada nepatiku pret Eiropas "vērtībām" vienkāršajos Baltijas valstu lauku iedzīvotājos.

"Nu, bet nākamajā posmā atjaunotā Baltkrievija līdz ar Baltiju tās sastāvā ar autonomijas tiesībām iekļausies jaunajā Krievijas valstī. Vai jums šķiet, ka tie ir murgi un fantastika?! Dzīve ir neprognozējama. Vai 1985. gadā kāds varēja iedomāties, ka Krievija (PSRS) jau pēc sešiem gadiem sabruks un valstīs atgriezīsies kapitālisms? Neviens. Taču tā notika. Kāpēc gan tagad situācija nevarētu ritēt pēc šī scenārija?!" – noslēgumā piezīmēja Kazakovs.

166
Lietuvas Seima ēka

Mediķis pārliecināts, ka Lietuvā neizbēgami tiks ieviesta totāla karantīna

1
(atjaunots 16:53 25.10.2020)
Pēdējās dienās Lietuvā strauji pieaug fiksēto Covid-19 gadījumu skaits – ceturtdien un piektdien reģistrēti vairāk nekā 850 gadījumi.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Šauļu pilsētas mera padomnieks Justīns Švegžds un mediķis Mārtiņš Gedmins intervijā pastāstīja, ka, ņemot vērā Covid-19 gadījumu lielo skaitu Lietuvā (ceturtdien un piektdien valstī reģistrēti vairāk nekā 850 infekcijas gadījumi diennaktī), valdība parāk vēlu spērusi soļus cīņā ar vīrusa izplatību, un tie bijuši nepietiekami, vēsta Tvnet.lv.

Švegžds atzīmēja, ka pēdējo divu nedēļu laikā situācija bijusi stabila. "Labākos rezultātus cīņā ar vīrusu mēs panācām skolās. Visās vecākajās klasēs mācības notiek attālināti. Augstākajām mācību iestādēm ieteikts darīt to pašu."

Šauļu pilsētas mēra padomnieks paziņoja, ka tas devis pozitīvu rezultātu.

"Vienlaikus situāciju apdraud cilvēki, kuri dodas uz darbu ar Covid-19 simptomiem, jo tas būtiski apgrūtina infekcijas avotu izsekošanu," paskaidroja Švegžds.

Vienlaikus mediķis Gedmins paziņoja, ka situācija nav uzlabojusies, jo koronavīrusa uzliesmojums notiek vienlaikus ar vēlēšanām.

"Pavasarī mums nebija tik daudz slimnieku, tomēr bija ieviesti stingrāki ierobežojumi. Cilvēki cieta totālās karantīnas dēļ, daudziem sākās depresija," teica ārsts.

Gedmins atzīmēja, ka sekas jūtamas jau tagad – valstī būtiski pieaudzis pašnāvību skaits.

"Tagad nekas netiek darīts, tāpēc cilvēkiem rodas iespaids, it kā situācija nebūtu tik nopietna."

Mediķis ir pārliecināts, ka Lietuvas valdības lēmums par jaunajiem ierobežojumiem nacionālajā līmenī ir pieņemts pārlieku vēlu un tie nav pietiekami.

Viņš norādīja, ka tuvākajās nedēļās saslimušo skaits turpinās augt un totālas karantīnas ieviešana šķiet neizbēgama.

Vakar Latvijā reģistrēti 259 jauni koronavīrusa gadījumi, veikti 5632 testi. Miruši 4 cilvēki ar apstiprinātu koronavīrusa diagnozi. Viņu vidū ir viens cilvēks 45-50 gadu vecuma grupā, trīs – 80-90 gadu vecuma grupā.

Pandēmijas laikā Latvijā inficēti 4 467 cilvēki. 1357 pacienti ir izveseļojušies. Šobrīd Covid-19 izmeklējumu apstiprinošo rezultātu daļa sasniegusi jau 4,6%.

1
Tagi:
koronavīruss, Lietuva
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Latvija atļāva ārzemniekiem ar Covid-19 izbraukt uz dzimteni
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi
Marts Helme

Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu

23
(atjaunots 13:17 25.10.2020)
Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme intervijā vācu izdevumam Deutsche Welle raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses. Viņa domas neatbilst Baltijas valstu elites viedoklim, kas dēvē Krieviju par "neprognozējamu un agresīvu" valsti. Toties Helme uzskata, ka ar Maskavu itin labi iespējams sadarboties. Kas slēpjas aiz šiem apgalvojumiem un vai ir vērts uzskatīt politiķi par Krievijas potenciālo sabiedroto? Par to portālā RIA Novosti stāsta Konstantins Sevastjanovs.

Politiskās provokācijas meistars

Marts Helme teicami pārzina igauņu politikas īpatnības, tomēr it kā tīšām pakļāvies uzbrukumiem. Piemēram, viņš ir vienīgais Igaunijas valdībā, kurš nebīstas sarunāties ar Krievijas presi. 2019. gada jūlijā viņš vienā no tādām intervijām paziņoja, ka atbalsta Igaunijas un Krievijas attiecību attīstību un neuzskata, ka Maskava apdraudētu Baltiju. Tomēr jāsaprot: Helme ir populists un spēj sniegt savstarpēji neatbilstošus viedokļus – atbilstoši brīža konjunktūrai. Īpaši spilgti tas izpaužas publiskās runās par Krieviju. Pirms sēsties ministra krēslā, viņš par austrumu kaimiņu runāja ārkārtīgi stingri.

Piemēram, 2007. gadā Helme teica: "Mūsdienu Krievija ir augošs monstrs, kādu pasaule vēl nav redzējusi. Šis monstrs izriezīs plecus 2008. gadā pēc prezidenta vēlēšanām, un tad mēs ieraudzīsim, kāds briesmonis izlīdīs pa Kremļa vārtiem."

Toreiz viņš ieteica: "Krievijai, kas pēc būtības ir vāja, ir jāuzspiež jaunas ekonomiskās sacensības, bruņošanās sacensības un ideoloģiskais karš, kas tai nebūs pa spēkam. Tad valsts, kas nonākusi pie demogrāfiskā kolapsa, sabruks."

2018. gadā Helme ieteica pastiprināt krievu kopienas kontroli – pēc viņa domām, daudzi tajā ir gatavi spiegot Maskavas labā, tāpēc vajagot ierobežot krievu pieņemšanu valsts dienestā – visos daudzmaz nozīmīgos posteņos. Viņš apgalvoja, ka Krievija neiebilstu pret iespēju uzraisīt "otru Krimu" Austrumvirā – Igaunijas ziemeļaustrumos, kur pārsvarā dzīvo etniskie krievi. Taču vienā brīdī Helmes uzvedība mainījās. Lieta tāda, ka krievvalodīgie veido vairāk nekā 25% Igaunijas iedzīvotāju, un tas ir gards elektorālais kumosiņš. Savas politiskās organizācijas viņiem nav, un pēc "mazākā ļaunuma" principa viņi tradicionāli balso par centristiem, kuru vadība izvairās no atklātiem aicinājumiem asimilēt "netitulētos". Par šo elektorātu nolēma pacīnīties arī Helme. Viņš mīkstināja izteikumus par potenciālajiem "iekšējiem ienaidniekiem" un 2019. gada jūnijā pēkšņi teica: "Cilvēki Austrumvirā gan nav igauņi, tomēr mūsējie. Taču, runājot par tiem, kas ierodas Igaunijā no Ukrainas – tie nav mūsu cilvēki."

Lamatu shēma

Vēl viens vērā ņemams fakts. Par krievu valodā pieejamās izglītības likvidāciju mazākumtautību skolās valstī īpaši nikni cīnās opozīcijā strādājošā Reformu partija. Reformisti ne vienu reizi vien iesnieguši atbilstošo likumprojektu, taču valdošā koalīcija, arī "ultralabējā" EKRE atteicās nogalināt krievu skolas. Nesen Helme spēra vēl vienu soli, kas deva iemeslu runāt par "slepenām simpātijām pret krieviem". Intervijā Deutsche Welle viņš paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins rūpīgi seko pasaules politikas līdzsvaram.

"Putins šajā shēmā ir aptiekārs, kam jutīgos svaros jāpanāk līdzsvars un uz tā pamata jāveido efektīva ārpolitika," paziņoja Helme.

Pēc viņa domām, Putins ir pragmatisks: "Ja vajag, viņš būs ienaidnieks, ja vajag – draugs." Politiķis piezīmēja, ka, no Krievijas prezidenta viedokļa, "vienkārši nav jēgas aktīvi nodarboties" ar Baltiju, jo tā ir "Eiropas province". Tomēr, viņš piebilda, Putinam ir svarīgi zināt, ka Baltija kā NATO daļa nav bīstama Krievijai".

Pavisam cits jautājums ir par to, vai var viņu uzskatīt par Maskavas potenciālo sabiedroto. Politologs Aleksandrs Nosovičs iesaka nelolot rožainus sapņus: sarunā ar Deutsche Welle Helme neko jaunu nav pateicis. Viņa viedoklis vācu valsts izdevumam ir labi zināms, tomēr tas intervējis "toksisko" politiķi.

"Domājams, kāds nolēmis, ka igauņu ministrs, kurš atzīst Krievijas bažas par NATO karavīru dislokāciju Baltijā un demonstrē nepatiku pret ukraiņiem, ir laba ēsma Maskavai. Sak, Helmem vajadzētu nopietni ieinteresēt Kremli, un tam vajadzētu sākt sadarbību ar EKRE. Rezultātā iznāktu totāla Krievijas ārpolitikas diskreditācija, - uzskata Nosovičs.

– Tā pati Deutche Welle ar milzīgu prieku iebāztu Maskavai degunā draudzību ar Martu Helmi: sak, jūs sūdzaties par diskrimināciju Baltijā un pie tam sadarbojaties ar radikāli šovinistisku partiju, kas slavina Waffen SS igauņu leģionu un pat aicināja neļaut etniskajiem krieviem ieņemt valsts amatus Igaunijā."

Eksperts ir pārliecināts: ņemot vērā risku reputācijai, Maskavai nav vērts saistīties ar ekstravaganto un nekonsekvento politiķi. Lai kādus reveransus Helme klanītu uz Krievijas pusi, viņa triks nav grūti atminams.

23
Tagi:
Marts Helme, Vladimirs Putins, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Ar ko un par ko domā igauņu politiķi. Finanšu ministrija pamanījusi krīzi valstī
Igaunijas IeM vadītājs atbildēja zemniekiem: mēs nevaram iemainīt valsti pret zemenēm
Nacionālais apdraudējums. Kas Baltijā nepriecājas par ukraiņiem
Igaunijas iekšlietu ministrs labprāt nojauktu padomju memoriālu