Festivāls Lielās Ķīnas ugunis Pakrojas muižā

Ķīna pārvākusies uz Baltiju: Pakrojas muiža un tās kontrasti

358
(atjaunots 12:02 18.12.2018)
No Rīgas līdz Ķīnai ceļš nav ilgs – nepilnas trīs stundas ceļā, un jūs gaida priekšnesums ar pūķiem, Āzijas kolorīts un tradicionālie austrumu amatnieki. Pakrojas muižā darbu sācis festivāls "Lielās Ķīnas ugunis.

RĪGA, 18. decembris — Sputnik, Aleksejs Stetjuha. Ja nevari apciemot Ķīnu, atved to uz savām mājām. Tā nolēma lietuvieši, padomāja un atveda. Pakrojas muiža, kur tiekas lietuvieši un latvieši, šoreiz pārspējusi Baltijas integrācijas rekordus un pierādījusi, ka mums līdz tiem ejams gluži kā līdz Ķīnai. Tas ir, pavisam netālu. No 24. novembra līdz 6. janvārim muižas teritorijā izvietojies ķīniešu lielo lukturu festivāls. Mēnesi pirms festivāla Lietuvā sabrauca strādnieki no Ķīnas. Lielās kravas mašīnās ieradās paši objekti: milzīgas, taču elegantas figūras – putni, dzīvnieki, pasaku personāži un, protams, pūķis. Pūķis ir iespaidīgs, tāpēc izvietots atsevišķi.

Фестиваль света Великие китайские огни в Пакруойской усадьбе
© Sputnik / Sergey Melkonov
Festivāls "Lielās Ķīnas ugunis" Pakrojas muižā

Divarpus stundas braucam no Rīgas, piebraucam pie muižas. Plašā autostāvvieta ir pārpildīta, pastāvīgi ierodas mašīnas un autobusi, ved tūristus un vietējos. Šķiet, katra piektā automašīna reģistrēta Latvijā. Tiekamies ar muižas pārvaldnieci.

— Vai pie jums visu laiku ir tik daudz apmeklētāju?

— Nē. Šodien vienkārši ir piektdiena.

— Skaidrs.

— Cilvēku ir maz. Sestdien gan būs pilns.

— Vai tiekat galā?

— Principā, esam pieraduši. Vietas pietiek.

Muižas teritorijā patiešām var izvērsties. Tāpēc ķīnieši ir izvērsušies. Izejot cauri sirsniņu alejai, nokļūstam Ķīnā.

Objekti izvietoti tā, lai, neskatoties uz apmeklētāju skaitu, katram varētu pieiet klāt. Te vairs nejūtamies kā žurnālisti: teju vai katram rokās milzonīgs fotoaparāts.

Фестиваль света Великие китайские огни в Пакруойской усадьбе
© Sputnik / Sergey Melkonov
Festivāls "Lielās Ķīnas ugunis" Pakrojas muižā

Ķīniešu lukturi ir īsts lielais laimests Pakrojas muižai. Tas gan bija paredzams. Jau XIX gs., kad muiža tika celta, bija jūtami ķīniešu motīvi. Baroni, kuri šeit dzīvoja, dievināja Ķīnu, pastāvīgi to apciemoja, mājup veda zīdu un porcelānu. Divus gadsimtus vēlāk tradīcija ir atgriezusies.

Latvijas iedzīvotāji šeit ir bieži viesi, it īpaši pierobežas rajonu iedzīvotāji. Viņiem šurp atbraukt ir vienkāršāk nekā apciemot Rīgu. Pasākumu šeit ir papilnam, un viesnīca nav tālu.

Фестиваль света Великие китайские огни в Пакруойской усадьбе
© Sputnik / Sergey Melkonov
Festivāls "Lielās Ķīnas ugunis" Pakrojas muižā

Tomēr šoreiz ir pārspēti visi rekordi. Organizatori stāsta, ka, spriežot pēc internetā nopirktajām biļetēm, aptuveni trešā daļa festivāla apmeklētāju nāk no Latvijas. Latviešu valoda dzirdama visās malās. Numuri viesnīcā rezervēti līdz janvāra vidum.

Rēno ķīniešu mūziku pēkšņi pārtrauc bungu dārdi. Novēršamies no pastorālajiem briežiem, ejam skaņas virzienā.

Centrālais laukums. Vidū stāv milzīgs pūķis, groza galvu, no mutes veļas tvaiks.

Ap to četri vīrieši trauksmainās mūzikas pavadījumā nēsā mazāku pūķīti. Pēc goda loka mazo pūķi aizstiepj uz arkas pusi uz paaugstinājuma.

Фестиваль света Великие китайские огни в Пакруойской усадьбе
© Sputnik / Sergey Melkonov
Festivāls "Lielās Ķīnas ugunis" Pakrojas muižā

Pūķis pazūd, trauksmainās skaņas nomaina apgarota mūzika. Lielais pūķis paliek uz vietas.

Cauri ķīniešu motīviem izlaužas eiropeiskais Jingle Bells. Desmit metru attālumā no pūķa ar bērniem tiekas lietuviešu Salatētis. Nekā aziātiska: parastas fotogrāfijas – bērni uz vectētiņa ceļiem. Vispirms rindā stājas bērni, pēc tam – arī pieaugušie.

Ieeja lietuviešu Ķīnas teritorijā maksā 12 eiro. Bērniem, pensionāriem un studentiem – 10 eiro. Taču jāņem vērā arī tas, ka nebūs viegli aiziet no turienes bez pirkumiem.

Фестиваль света Великие китайские огни в Пакруойской усадьбе
© Sputnik / Sergey Melkonov
Festivāls "Lielās Ķīnas ugunis" Pakrojas muižā

Līdztekus suvenīru tirgum strādā ķīniešu meistari. Gleznas, stikla izgleznošana, akmens grebumi, hieroglifi – tas viss ir par maksu, taču cenas nav īpaši lielas.

Līdz ar nesteidzīgu pastaigu festivāla apmeklējums aizņem aptuveni divarpus stundas. Taču, ja atbrauksiet ar bērniem, droši varat vēl kādu stundu pieskaitīt.

Vienīgais trūkums – laikapstākļu dēļ gandrīz visa muižas teritorija pārvērtusies par diezgan bīstamu bezmaksas slidotavu. Nekādu citu pārmetumu nav. Un nemaz negribas "piekasīties".

358
Apakšstacija. Foto no arhīva

Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL

3
(atjaunots 09:10 27.05.2020)
Baltijas valstu energotīklu sinhronizācijā ar kontinentālās Eiropas tīkliem darbu otrais posms izmaksās 1,2 miljardus eiro.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Baltijas valstu energotīklu sinhronizācijas darbā ar kontinentālo Eiropu tuvojas slieksnis, pēc kura atgriešanās nebūs iespējama, informēja Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns. Otrdien, 26.maijā Baltijas valstu un Polijas energopadeves uzņēmumi iesniedza pieteikumu Eiropas Komisijai par projekta otrā posma finansēšanu par summu 1,2 miljarda eiro apmērā, vēsta LRT.

"Mēs esam ļoti tuvu sinhronizācijas projekta realizācijai. Šie divi soļi šodien pietuvina mūs sinhronizācijas projekta neatgriešanās posmam. (..) Tas, kas pirms trim gadiem bija ideja, šajā laikā pārvērsts par konkrētiem projektiem," apliecināja Vaičūns.

Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas elektroenerģijas padeves sistēmu operatori iesnieguši Eiropas infrastruktūras fondā kopīgu pieteikumu par elektropadeves līniju sistēmu sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem projekta finansēšanu. Otrā posma kopējās izmaksas sasniedz aptuveni 1,22 miljardus eiro. No tiem Polija saņems gandrīz 536 milj. eiro, Igaunija – apmēram 111 miljonus, Latvija – 100 miljonus. Gaidāms, ka maksimālais atbalsts sasniegs 75% kopējās vērtības.

"Pieteikums iesniegts sinhronizācijas projekta realizācijai. Summas ziņā tas ir rekordliels ne vien Baltijas valstīm, bet arī, iespējams, visā Eiropas Savienībā. Svarīgi, ka pieteikumam pievienojusies arī Polija," atklāja Vaičūns.

Līdzekļi paredzēti jūras kabeļa Harmony Link izvilkšanai, elektropadeves līniju nostiprināšanai visās valstīs, deviņu sinhronu kompensatoru uzstādīšanai (pa trim Latvijā, Lietuvā un Igaunijā).

Ministrs pastāstīja, ka EK lēmums par finansējumu gaidāms septembrī vai oktobrī, bet vienošanos par finansējumu plānots parakstīt 2021.gada pirmajā ceturksnī. 

Līdz šim Baltijas valstis strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēm, tā saucamajā BRELL lokā un ir atkarīgas no Krievijas elektroenerģijas tīkla. Līdz 2025.gadam Latvija, Lietuva un Igaunija plāno iziet no loka BRELL.

Krievija veic nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no valsts energosistēmas. Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās drošības laban uzbūvētas Majakovskas un Talahovksas TES ar 156 MW jaudu, kā arī Pregoļskas gāzes TES ar 456 MW jaudu.

Šogad plānots noslēgt Primorskas ogļu TES būvdarbus. Tās jauda būs 198 MW. Šī stacija strādās "aukstās rezerves" režīmā.

3
Tagi:
BRELL, Baltija
Pēc temata
Tagad var iztikt bez Lietuvas: Kaļiņingrada ir enerģētiski neatkarīga
Spēkā stājies Baltijas un Eiropas elektrotīklu sinhronizācijas līgums
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības
Ivans Konovalovs

Militārais eksperts: pat Baltijas valstis sāk saprast, ka ASV tās ir vienaldzīgas

46
(atjaunots 17:37 26.05.2020)
Vašingtonai ir vienalga, kāda ir to sabiedroto Eiropā attieksme par pašreizējo stāvokli pēc Savienoto Valstu informācijas par nodomu izstāties no Atvērto debesu līguma, uzskata eksperts.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Atvērto debesu līgums ir ļoti nozīmīgs mazo valstu, piemēram, Igaunijas acīs, paziņoja valsts aizsardzības ministrs Jiri Luiks, vēsta portāls ERR.ee.

Viņš pauda nožēlu par to, ka pēc ASV izstāšanās no līguma vienošanās var pārtrūkt pilnībā. Pēc Luika domām, dokuments ir unikāls, pat starp bruņojuma kontroles līgumiem.

Aizvadītajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps informēja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un paliks ārpus tā, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Pie tam viņš pieļāva jaunas vienošanās izstrādi.

Intervijā radio Sputnik militārais eksperts, Stratēģiskās konjunktūras centra direktors Ivans Konovalovs paziņoja, ka ASV neinteresē sabiedroto viedoklis par pašreizējo situāciju, tomēr pat Baltijas valstis aptver, ka to intereses tiek ignorētas.

"Šis līgums taču vispirms ir svarīgs pašiem eiropiešiem. ASV nosprauž uzdevumu tā: ja viņi izstājas no līguma, viņu sabiedrotajiem Eiropā tomēr būs jāpilda Vašingtonas uzdevumi saskaņā ar līgumu. Tātad, kā cer Vašingtona, eiropieši lidos Krievijas gaisa telpā un ziņos par savākto informāciju. Taču tādā gadījumā tā ir totāla nicība pret šo valstu suverenitāti. Pat Baltijas valstis, kas gatavas uz visu, lai saņemtu vēl kādu Vašingtonas smaidu un atzinību, pat Polija, piemēram, to saprot. Skaidrs, ka tā ir nicība pret Eiropas valstīm, kas iestājušās NATO un parakstījušas Atvērto debesu līgumu," teica eksperts.

Atvērto debesu līgumu pieņēma 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) valstis 1992.gadā Helsinkos. Patlaban līgumā piedalās 34 valstis.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēt EDSO dalībvalstu gaisa telpā ar mērķi saņemt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un militārajām darbībām.

Līguma mērķis ir veicināt valstu savstarpējās uzticības nostiprināšanos, pilnveidojot militārās darbības kontroles mehānismus, kā arī bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu ievērošanu.

46
Pēc temata
Militārais eksperts par ASV "aizdomām": reiz viņi jau izgāzās
Mediji: ASV izstājas no Atvērto debesu līguma un nostāda Baltiju neizdevīgā stāvoklī
Krievijā komentējuši izstāšanos no Atvērto debesu līguma
NATO valstis aicina ASV neizstāties no Atvērto debesu līguma
Covid-19

Cipule: divu dienu laikā mēs iztērējam masku gada krājumu

0
(atjaunots 09:12 27.05.2020)
Līdz ar pandēmijas sākumu Ķīna nopirka Eiropā visu aizsardzības līdzekļu krājumu. Kopš ta laika Latvijas slimnīcām klājas grūti.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Latvijas kompetentās iestādes saņēma brīdinājumu par koronavīrusa izraisītās Covid-19 iespējamo izplatīšanos jau janvāra beigās, tomēr neviens nespēja iedomāties pandēmijas mērogus, pastāstīja Neatliekamās medicīniskas palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule intervijā radio Baltkom.

Viņa konstatēja, ka medicīnas darbinieki saskārušies ar aizsarglīdzekļu trūkumu, turklāt vissliktākā situācija bija reģionālajās slimnīcās un ģimenes ārstu praksēs.

"Janvārī mums bija rezerves pusotram gadam. Taču neviens ne iedomāties nevarēja, kāds daudzums aizsarglīdzekļu mums būs vajadzīgs. Tomēr jau tolaik mēs Saeimā teicām, ka mazajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm aizsarglīdzekļu nav tik daudz, pusotram gadam to nepietiks. Sākām papildu iepirkumus februārī, kad jau bija problēmas. Martā sākās centralizēti iepirkumi. Jau no janvāra mēs sūtījām ieteikumus slimnīcām, taču tobrīd Ķīna jau izveda no Eiropas visus aizsarglīdzekļus," viņa pastāstīja.

Aizvadītajā nedēļā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens uzdeva Valsts policijai pārbaudīt aizsargmasku un respiratoru iepirkumu no Ķīnas gandrīz 900 tūkstošu eiro vērtībā, ņemot vērā izskanējušo informāciju par to, ka produkcija nav sertificēta un respiratori neatbilst prasībām.

Skanldāls ar masku un respiratoru iepirkumu noveda pie Nacionālā veselības dienesta Edgara Labsvīra atkāpšanās. Veselības ministre Ilze Viņķele ieteica pārbaudīt iepirktos aizsarglīdzekļus Somijā.

Cipule atzīmēja, ka patlaban NMPD izlieto vairākus tūkstošus aizsarglīdzekļu dienā.

"Pašlaik divu dienu laikā iztērējam gada krājumu. Pat gripas laikā mēs izmantojām no 5 līdz 20 aizsarglīdzekļus dienā. Tagad – vairāk nekā divus tūkstošus dienā. Uz katru izsaukumu brauc trīs cilvēki, vēl maska pacientam. Bet pie mums gadās līdz tūkstoš izsaukumi dienā. To nav iespējams prognozēt. Neko tādu neviens negaidīja. Kombinezonus uz katru izsaukumu neģērbjam, tikai tad, ja ir augsts risks, pozitīva analīze, patversmes un sociālie centri. Ja ir elpceļu slimības, izmantojam respiratoru, bet uz parastiem izsaukumiem braucam maskās," atklāja NMPD vadītāja.

Liepājas klīniju pārstāvji šonedēļ pastāsīja, kā iespēju trūkums nodrošināt ar maskām visus pacientus ietekmē viņu darbu – pacienti kliedz uz slimnīcu darbiniekiem un zog dezinficējošos līdzekļus tualetēs.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ļoti daudz "smagu pacientu": iedzīvotāji noved sevi līdz pēdējam pandēmijas dēļ
Prakse sevi nav attaisnojusi: nejaušo Covid-19 testēšanu nolemts atcelt
Nebaidieties no koronavīrusa un brauciet uz laukiem: ārsti Latvijā lūdz nezvanīt velti
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk