Festivāls Lielās Ķīnas ugunis Pakrojas muižā

Ķīna pārvākusies uz Baltiju: Pakrojas muiža un tās kontrasti

361
(atjaunots 12:02 18.12.2018)
No Rīgas līdz Ķīnai ceļš nav ilgs – nepilnas trīs stundas ceļā, un jūs gaida priekšnesums ar pūķiem, Āzijas kolorīts un tradicionālie austrumu amatnieki. Pakrojas muižā darbu sācis festivāls "Lielās Ķīnas ugunis.

RĪGA, 18. decembris — Sputnik, Aleksejs Stetjuha. Ja nevari apciemot Ķīnu, atved to uz savām mājām. Tā nolēma lietuvieši, padomāja un atveda. Pakrojas muiža, kur tiekas lietuvieši un latvieši, šoreiz pārspējusi Baltijas integrācijas rekordus un pierādījusi, ka mums līdz tiem ejams gluži kā līdz Ķīnai. Tas ir, pavisam netālu. No 24. novembra līdz 6. janvārim muižas teritorijā izvietojies ķīniešu lielo lukturu festivāls. Mēnesi pirms festivāla Lietuvā sabrauca strādnieki no Ķīnas. Lielās kravas mašīnās ieradās paši objekti: milzīgas, taču elegantas figūras – putni, dzīvnieki, pasaku personāži un, protams, pūķis. Pūķis ir iespaidīgs, tāpēc izvietots atsevišķi.

Фестиваль света Великие китайские огни в Пакруойской усадьбе
© Sputnik / Sergey Melkonov
Festivāls "Lielās Ķīnas ugunis" Pakrojas muižā

Divarpus stundas braucam no Rīgas, piebraucam pie muižas. Plašā autostāvvieta ir pārpildīta, pastāvīgi ierodas mašīnas un autobusi, ved tūristus un vietējos. Šķiet, katra piektā automašīna reģistrēta Latvijā. Tiekamies ar muižas pārvaldnieci.

— Vai pie jums visu laiku ir tik daudz apmeklētāju?

— Nē. Šodien vienkārši ir piektdiena.

— Skaidrs.

— Cilvēku ir maz. Sestdien gan būs pilns.

— Vai tiekat galā?

— Principā, esam pieraduši. Vietas pietiek.

Muižas teritorijā patiešām var izvērsties. Tāpēc ķīnieši ir izvērsušies. Izejot cauri sirsniņu alejai, nokļūstam Ķīnā.

Objekti izvietoti tā, lai, neskatoties uz apmeklētāju skaitu, katram varētu pieiet klāt. Te vairs nejūtamies kā žurnālisti: teju vai katram rokās milzonīgs fotoaparāts.

Фестиваль света Великие китайские огни в Пакруойской усадьбе
© Sputnik / Sergey Melkonov
Festivāls "Lielās Ķīnas ugunis" Pakrojas muižā

Ķīniešu lukturi ir īsts lielais laimests Pakrojas muižai. Tas gan bija paredzams. Jau XIX gs., kad muiža tika celta, bija jūtami ķīniešu motīvi. Baroni, kuri šeit dzīvoja, dievināja Ķīnu, pastāvīgi to apciemoja, mājup veda zīdu un porcelānu. Divus gadsimtus vēlāk tradīcija ir atgriezusies.

Latvijas iedzīvotāji šeit ir bieži viesi, it īpaši pierobežas rajonu iedzīvotāji. Viņiem šurp atbraukt ir vienkāršāk nekā apciemot Rīgu. Pasākumu šeit ir papilnam, un viesnīca nav tālu.

Фестиваль света Великие китайские огни в Пакруойской усадьбе
© Sputnik / Sergey Melkonov
Festivāls "Lielās Ķīnas ugunis" Pakrojas muižā

Tomēr šoreiz ir pārspēti visi rekordi. Organizatori stāsta, ka, spriežot pēc internetā nopirktajām biļetēm, aptuveni trešā daļa festivāla apmeklētāju nāk no Latvijas. Latviešu valoda dzirdama visās malās. Numuri viesnīcā rezervēti līdz janvāra vidum.

Rēno ķīniešu mūziku pēkšņi pārtrauc bungu dārdi. Novēršamies no pastorālajiem briežiem, ejam skaņas virzienā.

Centrālais laukums. Vidū stāv milzīgs pūķis, groza galvu, no mutes veļas tvaiks.

Ap to četri vīrieši trauksmainās mūzikas pavadījumā nēsā mazāku pūķīti. Pēc goda loka mazo pūķi aizstiepj uz arkas pusi uz paaugstinājuma.

Фестиваль света Великие китайские огни в Пакруойской усадьбе
© Sputnik / Sergey Melkonov
Festivāls "Lielās Ķīnas ugunis" Pakrojas muižā

Pūķis pazūd, trauksmainās skaņas nomaina apgarota mūzika. Lielais pūķis paliek uz vietas.

Cauri ķīniešu motīviem izlaužas eiropeiskais Jingle Bells. Desmit metru attālumā no pūķa ar bērniem tiekas lietuviešu Salatētis. Nekā aziātiska: parastas fotogrāfijas – bērni uz vectētiņa ceļiem. Vispirms rindā stājas bērni, pēc tam – arī pieaugušie.

Ieeja lietuviešu Ķīnas teritorijā maksā 12 eiro. Bērniem, pensionāriem un studentiem – 10 eiro. Taču jāņem vērā arī tas, ka nebūs viegli aiziet no turienes bez pirkumiem.

Фестиваль света Великие китайские огни в Пакруойской усадьбе
© Sputnik / Sergey Melkonov
Festivāls "Lielās Ķīnas ugunis" Pakrojas muižā

Līdztekus suvenīru tirgum strādā ķīniešu meistari. Gleznas, stikla izgleznošana, akmens grebumi, hieroglifi – tas viss ir par maksu, taču cenas nav īpaši lielas.

Līdz ar nesteidzīgu pastaigu festivāla apmeklējums aizņem aptuveni divarpus stundas. Taču, ja atbrauksiet ar bērniem, droši varat vēl kādu stundu pieskaitīt.

Vienīgais trūkums – laikapstākļu dēļ gandrīz visa muižas teritorija pārvērtusies par diezgan bīstamu bezmaksas slidotavu. Nekādu citu pārmetumu nav. Un nemaz negribas "piekasīties".

361
Kaņepju produkcija, foto no arhīva

Divi spaiņi kaņepju tējas: narkotiku legalizāciju Lietuvā nav iespējams apturēt

27
(atjaunots 08:27 24.11.2020)
Tuvākajā laikā jaunais Lietuvas Seima sasaukums izskatīs jautājumu par brīvu kaņepju šķiedru, tostarp kanabidiolu saturošu, pārdošanu.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Drīz jaunais Lietuvas Seima vairākums pieņems lēmumu par brīvas kaņepju šķiedras pārdošanas atļaušanu, vēsta Sputnik Lietuva.

Parlamenta Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Mikols Majausks paziņoja Facebook, ka Eiropas tiesa tikko ir izskaidrojusi, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nevar aizliegt kaņepju šķiedru/kanabidiola (CBD) pārdošanu, ja tās tiek likumīgi ražotas Eiropas Savienībā.

"Un lai arī lēmums paliek pušu ziņā, tām nāksies balstīties uz konkrētiem pierādījumiem, ka CBD ir narkotiskā viela. Ņemot vērā to, ka Pasaules Veselības organizācija neuzskata CBD par narkotisko vielu, pierādīt pretējo būs ļoti grūti," paziņoja Majausks.

Taču, pēc viņa sacītā, jautājums par psihoaktīvo vielu THC* (tetrahidrokanabinols), kuras pēdas tiek atklātas šķiedru augos un kanabisa produktos, paliek neatrisināts.

"THC atrodas arī tējā no šķiedrainām kaņepēm, taču pat izdzerot divus spaiņus, nesajutīsi nekādu reibinošu efektu," paziņoja Majausks.

Pēc deputāta sacītā, Lietuvas Seimam būs jāpieņem lēmums šajā jautājumā tuvākajā laikā. Majausks pauda pārliecību, ka jaunais vairākums "izlems pareizi".

Pēc deputāta domām, pēc kaņepju šķiedru un CBD pārdošanas atļaušanas onkoloģijas slimnieki, cilvēki ar neiroloģiskām slimībām, epileptiķi spēs brīvi iegādāties dabīgus preparātus, kuri palīdz atvieglot simptomus.

Turklāt, viņaprāt, ārsti varēs nebaidīties publiski apspriest ārstēšanas veidus un spēs konsultēt savus pacientus šajā sakarā.

"Mēs esam viens no lielākajiem šķiedrainu kaņepju ražotājiem ES. Ja mēs pieņemsim pareizu lēmumu, mēs spēsim ne vien eksportēt izejvielas, bet arī ražot CBD produkciju un veidot 300 miljonus eiro pievienotās vērtības gadā un darbavietas Lietuvā," atzīmēja Majausks.

Iepriekš Majausks vairākkārt piedāvāja atcelt kriminālatbildību par narkotiku glabāšanu nelielos daudzumos bez izplatīšanas mērķa, apgalvojot, ka produkti no kanabisa pirmām kārtām ir terapeitiski preparāti. Savas nostājas pastiprināšanai viņš bija atnesis arī kaņepju tēju un kaņepju eļļu uz Lietuvas Seimu.

Iepriekš Lietuvas Veselības ministrija publicēja alkohola un citu psihoaktīvo vielu patēriņa Eiropas skolās pētījumu (ESPAD/Eiropas skolu pētījums), saskaņā ar kura datiem, Baltijas republikā 5,6% pusaudžu ir lietojuši jaunās psihoaktīvās vielas: 4,3% – sintētiskos kanabinoīdus, 0,9% - sintētiskos katinonus. Kopumā 19% aptaujāto skolēnu vismaz reizi dzīvē ir pamēģinājuši narkotikas.

* vairākās valstīs aizliegtā viela

27
Tagi:
Seims, Lietuva, narkotikas
Pēc temata
Livonijas ordeņa pils dārzā nejauši iesēja narkotiskās kaņepes
Lauksaimnieks neizpratnē: kaņepju tēju drīkst dzert, bet nedrīkst pārdot
Latvijas pensionārei par policijas izrautajām kaņepēm piedāvā 27 eiro
Lietuvas valdība atbalstīja kaņepju produktu legalizēšanu
Lietuvos geležinkeliai vilciens, foto no arhīva

ES samazinājusi "Lietuvos geležinkeliai" piespriesto sodu par izjauktajām sliedēm Reņģē

25
(atjaunots 13:46 20.11.2020)
ES tiesa noraidījusi "Lietuvos geležinkeliai" prasību, kurā kompānija prasīja anulēt Eiropas Komisijas lēmumu par sodu 27,873 milj. eiro apmērā, tomēr naudas soda summu samazinājusi.

RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Lietuvas dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai", kas 2008. gadā izjauca 19 kilometrus garu sliežu posmu atzarojumā no naftas pārstrādes rūpnīcas "Orlen Lietuva" Mažeiķos līdz Reņģei Latvijā, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli kravas pārvadājumu tirgū Lietuvā, apstiprināja Eiropas Savienības tiesa Luksemburgā. Tomēr tieneši samazināja kompānijai piespriesto naudas sodu, stāsta 15min.lt.

ES tiesa 18. novembrī noraidījusi "Lietuvos geležinkeliai" prasību, kurā kompānija prasīja anulēt Eiropas Komisijas lēmumu par sodu 27,873 milj. eiro apmērā, tomēr naudas soda summu samazinājusi līdz 20,069 milj. eiro.

"Lēmums samazinās negatīvo ietekmi uz kompāniju, ko radījis tālaika vadības lēmums 2008. gadā izjaukt šo svarīgo atzarojumu," lēmumu komentēja kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" ģenerāldirektors Mants Bartuška.

"Tāpat ir ļoti svarīgi, ka ar šīs problēmas risinājumu izdevies atjaunot labas attiecības ar mūsu partneriem," viņš piebilda.

Dzelzceļa atjaunotā posma starp Lietuvu un Latviju svinīgā atklāšana notika 2020. gada 15. februārī. Dzelzceļa iecirkņa atjaunošana izmaksāja 9,4 miljonus eiro, darbus veica igauņu uzņēmums "Vitras-S". Iecirknī atjaunotas sliedes, izremontētas citas dzelzceļa būves – piecas pārbrauktuves, pieci tilti, seši caurlaides punkti, iztīrīti novadgrāvji, atjaunota satiksmes kontroles sistēma.

Dzelzceļa iecirknis starp Mažeiķu pilsētu Lietuvā un Reņģi Latvijā tika demontēts 2008. gadā, - to veica Lietuva, aizbildinoties ar remontu, kas netika pabeigts pat desmit gadus vēlāk. Izjauktais iecirknis negatīvi ietekmēja Latvijas tranzīta iespējas un palīdzēja Klaipēdas ostai palielināt kravas apgrozījumu, jo šeit veda īsākais ceļš no Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu un Latvijas un Igaunijas ostām.

2011. gadā poļu kompānija "Orlen", kas kontrolē Mažeiķu rūpnīcas kravu apgrozījumu un piegādā degvielu Latvijā, iesniedza sūdzību Eiropas Komisijai, apsūdzot "Lietuvos geležinkeliai" par negodīgu konkurenci. 2013. gada martā Eiropas Komisija sāka oficiālu izmeklēšanu. Tās rezultātā Lietuvas uzņēmumam tika piespiests sods 27,87 miljonu eiro apmērā, kā arī uzlikta saistība atjaunot sliežu ceļu.

25
Tagi:
ES, Lietuva
Pēc temata
Latvija iesniedz notu Lietuvai ar prasību atjaunot sliežu ceļu līdz Reņģei
Brisele noteikusi soda naudu Lietuvai par sliežu demontāžu uz Latviju
John McCain

Daily Express: trešā pasaules kara risku radījis ASV eskadras kuģis

0
(atjaunots 11:53 26.11.2020)
Britu preses izdevums konstatēja, ka pēdējo dienu laikā notikuši divi vērā ņemami incidenti, kuros iesaistīti ASV Jūras kara spēki.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Amerkāņu kara kuģu darbības pie Krievijas krastiem draud ar bīstamām sekām, pat ar pasaules karu, uzskata britu preses izdevuma Daily Express žurnālists Pols Viterss, vēsta RIA Novosti.

Raksta autors atzīmēja, ka pēdējo dienu laikā notikuši divi vērā ņemami incidenti, kuros iesaistīti ASV Jūras kara spēki. 23. novembrī Melnās jūras akvatorijā iegāja eskadras kuģis "Donald Cook" NATO operācijas "Atlantic Resolve" ietvaros ar mērķi nodrošināt "drošību jūrā". Savukārt dienu vēlāk eskadras mīnu kuģis "John McCain" pārkāpa Krievijas valsts robežu Primorskas novada dienvidos, Pētera Lielā līcī.

"Trešā pasaules kara draudi no jauna saasinājušies pēc tam, kad Krievijas kara kuģis padzina amerikaņu eskadras kuģi, kas, pēc Maskavas apgalvojuma, pārkāpis Krievijas robežu Pētera Lielā līcī," teikts rakstā.

24. novembrī eskadras kuģis pārkāpa Krievijas valsts robežas un par diviem kilometriem iedziļinājās tās teritoriālajos ūdeņos. "John McCain" tos pameta tikai pēc tam, kad lielais pretzemūdeņu kuģis "Admiral Vinogradov" brīdināja ārvalstniekus, tostarp – arī par tarāna risku.

Savienoto Valstu 7. flotes vadība apgalvoja, ka kuģis esot piedalījies "brīvas kuģošanas nodrošināšanas" operācijā.

Amerikāņi apgalvoja, ka ūdeņi, kuros iegājis viņu kuģis "nav Krievijas teritoriālā jūra, un ASV nepiekrīt paziņojumam, ka Pētera Lielā līcis ir "vēsturisks" saskaņā ar starptautiskajiem likumiem.

Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas locekle Jeļena Paņina novērtēja ASV rīcību. Pēc viņas domām, tas ir Krievijas un ASV attiecību eskalācijas mēģinājums. Līdzīgu viedokli pauda arī Klusā okeāna flotes bijušais komandieris admirālis Viktors Fjodorovs. Savukārt Melnās jūras bijušais komandieris admirālis Vladimirs Komojedovs radiostacijas НСН ēterā nosauca amerikāņu militārpersonu operāciju par nekaunību un aicināja Krievijas vadību rūpīgāk pārdomāt valsts robežu aizsardzību.

0
Tagi:
Krievija, ASV
Pēc temata
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Krievijas iznīcinātāju uzbrukums ASV eskadras kuģim: feļetons no kuģa klāja
ASV rada Melnajā jūrā vēl vienu spriedzes zonu