Baltijas valstu karogi promenādē

Latvieši un igauņi apskauž labklājību Lietuvā

38
(atjaunots 15:40 15.12.2018)
Eurostat jaunā statistiskā pētījuma autori secinājuši: par bagātāko Baltijas valsti neizbēgami kļūs Lietuva, kurā vērojama iedzīvotāju materiālās labklājības strauja izaugsme.

RĪGA, 15. decembris — Sputnik. Igaunijas iedzīvotāju pirktspēja ir daudz zemāka nekā Lietuvā, taču mazliet augstāka nekā vidēji Latvijā. Visi Baltijas iedzīvotāji tālu atpaliek no Luksemburgas hercoga pavalstniekiem. Eurostat aplēsis, kādu valstu materiālā labklājība var radīt skaudību un kam Eiropā var just līdzi, vēsta Sputnik Igaunija.

Faktiskā individuālā patēriņa rādītāju (AIC) statistiķi izmanto ģimeņu (mājsaimniecību) materiālās labklājības līmeņa salīdzināšanai dažādās valstīs un reģionos, bet AIC uz vienu iedzīvotāju tiek aprēķināts saskaņā ar ES pieņemto pirktspējas standarta (PPS) vērtējuma sistēmu. Tas dod iespēju, ņemot vērā cenu līmeni, procentos no vidējā rādītāja ES aplēst, cik biezāks vai plānāks ir konkrētā reģiona, valsts vai rajona vidējā iedzīvotāja naudas maciņš.

Kā jau bija gaidāms, Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat jaunākā atskaite liecina, ka ar augstāko PPS Eiropā – 132% var palepoties Luksemburgas iedzīvotāji, bet zemākais – 54% - neļauj priecāties par dzīvi Bulgārijā.

Statistiķu secinājumu pamatā ir pirkstpējas rādītāji, atjaunotie demogrāfijas dati un iekšzemes kopprodukta vērtējums.

Visu nosaka pirktspējas pieauguma temps

Nekādas īpašas atklāsmes statistiķi nav publicējuši – kartējo reizi apliecinājies, ka starpība starp reālajiem ienākumiem Eiropas rietumos un ziemeļos nepatīkami lielā mērā atšķiras no rādītājiem Austrumeiropā. Tomēr daži negaidīti fakti ir parādījušies. Piemēram, atzīmēts, ka Lietuvas iedzīvotāju materiālās labklājības pieaugums būtiski pārsniedz šo rādītāju Igaunijā un Latvijā.

Lietuvieši iekļuvuši valstu grupā, kas vismazāk atpaliek no ES vidējā PPS rādītāja – dati par 2017. gadu liecina, ka PPS sasniedzis 88%, bet Igaunijā – tikai 73%. Diezin vai iztēloto vidējo igauni mierinās fakts, ka PPS Latvijā ir vēl zemāks. Iedzīvotāju materiālās labklājības līmeņa ziņā Igaunija iekļuvusi vienā grupā ar Maltu, Slovēniju, Grieķiju, Poliju un Slovākiju.

Desmit ES valstu iedzīvotāji ar Luksemburgas hercoga pavalstniekiem priekšgalā dzīvo daudz labāk nekā vidēji ES. Luksemburgas iedzīvotājiem ar viņu 32% virs "normas" sarakstā seko Vācijas iedzīvotāji, kuru PPS vidējo ES rādītāju pārsniedz par 22%, Austrija, Dānija un Lielbritānija, kuru PPS pārsniedz vidējo par 15-20%. Šīm valstīm seko Beļģijas, Somijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Francijas iedzīvotāji, kuru PPS pārsniedz vidējo par 10%.

13 valstīs PPS ir zemāks par vidējo ES ne vairāk kā par 30%, bet pārējās 5 valstīs tas nepāprotami ir pavisam slikts salīdzinājumā ar luksemburgiešiem. Sarakstu noslēdz Bulgārija ar PPS 54% apmērā. Toties individuālā patēriņa pieauguma temps Austrumeiropā ir krietni augstāks nekā citos ES reģionos.

Divu gadu laikā Rumānijā tas audzis par 10%, Lietuvā — par 5%, Čehijā — par 4%, savukārt dažās Rietumeiropas valstīs iedzīvotāju labklājība pat samazinās. Tā pati Luksemburga laikā no 2015. līdz 2017. gadam zaudējusi 8 punktus, Austrija, Zviedrija un Nīderlande – 4 punktus. Tātad, pesimisti atzīmēja, pēc 100-200 gadus ilga un mierīga darba Austrumeiropas iedzīvotāji dzīvos tikpat labi kā Rietumi.

38
Pēc temata
"Apskaudušies" par ekonomiku: Iesalnieks paziņoja, ka Latvijā ne viss ir slikti
Katra piektā ģimene ar bērniem valstī dzīvo uz nabadzības robežas
Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs šogad ir kļuvis mazturīgāks
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

Baltijas valstīs kritušās degvielas cenas

13
(atjaunots 19:28 19.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā Rīgā, Viļņā un Tallinā samazinājušas degvielas cenas, autogāzes cenas bijušas stabilas.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, tālāk seko Rīga, savukārt vislētāk benzīns maksāja Viļņā. Savukārt visaugstākā dīzeļdegvielas cena bijusi Rīgā, bet viszemākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgas Circle K degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns nedēļas laikā kļuvis lētāks par 0,4%, līdz 1,129 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 1,5% un sastādīja 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīna cena samazinājās par 0,9% un sastādīja 1,096 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 2,1% un sastādīja 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena samazinājās par 5,6% un sastādīja 1,189 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena kritusies par veseliem 7%, nokrītot līdz 0,929 eiro litrā.

Autogāzes cenas šonedēļ Rīgā, Viļņā un Tallinā bijušas stabilas. Rīgā litrs autogāzes maksāja 0,535 eiro, bet Viļņā – 0,503 eiro. Savukārt Tallinā autogāze kļuvis par 0,7% lētāka, pazeminoties līdz 0,566 eiro litrā.

13
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Kā naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas degvielas tirgu
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%

36
(atjaunots 17:05 19.09.2020)
Elektroenerģijas iepirkšanas cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā augustā strauji pacēlusies: par iemeslu tiek saukta elektroenerģijas plūsmas ierobežošana.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" datiem, augustā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Baltijas valstīs palielinājās par 40%, vēsta Mixnews.lv.

Tiek atzīmēts, ka elektroenerģijas biržas Nord Pool cenas zonā Lietuvā augustā elektroenerģija sadārdzinājās līdz 43,32 eiro par megavatstundu, Latvijā cena pieaugusi līdz 43,41 eiro, Igaunijā – līdz 40,90 eiro par megavatstundu.

Ziemeļeiropai nepaveicies vēl vairāk. Tur augustā cenas palielinājušās gandrīz divas reizes, salīdzinājumā ar jūliju.

Taču, salīdzinājumā ar jūliju, patēriņš Baltijas valstīs augustā pieaudzis gandrīz par 3,7% – līdz 2096 gigavatiem. Savukārt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas daudzums augustā, salīdzinājumā ar jūliju, pieaudzis par 31% – līdz 1336 gigavatiem. Kopumā trīs valstis ģenerēja 64% patērētās elektroenerģijas.

Pēc neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" direktora Martina Giga sacītā, lieta ir tajā, ka augustā SE4 savienojumu jaudas ierobežošanas dēļ tika fiksēta pazemināta plūsma no Somijas un Zviedrijas.

Savukārt elektroenerģijas plūsmas no Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala augustā bija jaudīgākas, bet vienalga bija zemākas, nekā 2019. gada augustā.

Atgādināsim, ka aprīlī tika ziņots, par elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināšanos par 15%.

Tika atzīmēts, ka laika posmā no 2020. gada 6. līdz 12. aprīlim Nord Pool biržas elektroenerģija Lietuvas cenas zonā kritās līdz 18,18 eiro par megavatstundu, kas ir par 15% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Savukārt Latvijā cenas kritums sastādīja 17%, līdz ar ko izlīdzinājās cenas Lietuvā un Latvijā. Igaunijā cena par megavatstundu noslīdēja līdz 17,81 eiro par megavatstundu (-19%).

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas iedzīvotāji maksā vislielāko ekoloģisko nodokli ES.

Visbiežāk ekoloģiskie nodokļi iekļauj enerģētikas nodokļus (77%), transportu (191%), vides piesārņošanu un resursus (3,3%).

36
Tagi:
cenas, Baltija, elektroenerģija
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs

Lavrovs uzstājās ANO Ģenerālās Asamblejas sesijā

0
(atjaunots 15:06 22.09.2020)
Pēc viņa sacītā, reaģēt uz globālajām problēma katru gadu kļūst arvien grūtāk, sevišķi pieaugošās attālināšanās apstākļos.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Pasaule ir nogurusi no vienotības trūkuma, paziņoja Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs videouzrunā KDLO valstu vārdā ANO Ģenerālās Asamblejas sesijas augstā līmeņa nedēļā, vēsta RIA Novosti.

"Šodien, diemžēl, dažādos pasaules reģionos turpina plosīties bruņoti konflikti. Tiem pievienojas asi mūsdienu draudi: starptautiskais terorisma, narkotiku noziegumi un kibernoziegumi, klimata izmaiņas. Šogad šo sarakstu papildinājis vēl viens bargs izaicinājums – koronavīrusa pandēmija, kura izprovocējusi nopietnas krīzes parādības sociālekonomiskajā un citās jomās," sacīja diplomāts.

Pēc viņa sacītā, reaģēt uz globālajām problēma katru gadu kļūst arvien grūtāk, sevišķi pieaugošās attālināšanās apstākļos. Šāda situācija lielā mērā ir saistīta ar atsevišķu valstu nevēlēšanos rēķināties ar citu valstu likumīgajām interesēm, uzsvēra Lavrovs.

Viņš norādīja, ka lietā tiek likta koncepciju un standartu uzspiešana līdzīgi "pasaules kārtībai, kura balstās uz noteikumiem". To papildina mēģinājumi iejaukties valstu iekšlietās, pielietojot vienpusējas sankcijas, pārkāpjot ANO Drošības Padomes prerogatīvas, ar neiecietības un naida izrādīšanu.

"Taču vēstures dabisko gaitu nevar salauzt. Šodien starptautiskajā arēnā nostiprinās jauni ekonomiskās izaugsmes centri, pastiprinās nepieciešamība bruņotu konfliktu noregulēšanā tikai un vienīgi ar miera līdzekļiem, pieaug savstarpējā atkarība. Pasaule ir nogurusi no atsvešināšanās līnijām, valstu iedalīšanas "savējās" un "svešajās", pasaule pieprasa palielināt vispusīgu savstarpēju palīdzību un sadarbību. Citiem vārdiem sakot, mērķi, kas tika noformulēti pirms 75 gadiem ANO izveidošanas laikā, kļūst arvien aktuālāki," uzskata ministrs.

Tāpat Lavrovs nosauca par absurdiem mēģinājumus pārskatīt vēsturi, samazināt tautu lomu, kuras veica izšķirošu pienesumu uzvarā pār fašismu. Viņš aicināja atcerēties pagātnes mācību, godāt karavīru-atbrīvotāju varoņdarbu, nodrošināt viņiem par godu uzcelto pieminekļu saglabāšanu.

Pēc Krievijas ĀM vadītāja sacītā, mūsdienu apstākļos ANO ir jāpaliek efektīvai struktūrai, kura veic sakārtotu darbu stingrā atbilstībā ar savu kārtības rulli. Nedrīkst pieļaut ANO sistēmas pamata iestāžu mandātu izskalošanu un to pilnvaru dublēšanu.

Par vienu no galvenajiem pasaules sabiedrības uzdevumiem, kā atzīmēja Lavrovs, ir jāpaliek konfliktu noregulēšanai tikai un vienīgi ar miera, diplomātiskajiem līdzekļiem pārrunu ietvaros, balstoties uz starptautisko tiesību normām. Savukārt neapšaubāma prioritāte ir sadarbības paplašināšana terorisma un tā apvienošanās ar organizēto noziedzību apkarošanā.

Tāpat ministrs aicināja nolikt barjeru centieniem vājināt ieroču, atbruņošanās un neizplatīšanas kontroles sistēmu globālās stabilitātes uzturēšanas nolūkos.

0
Tagi:
Lavrovs, ANO
Pēc temata
Pompeo piedraudējis Krievijai sakarā ar iedomāto sazvērestību ar talibiem
Lavrovs: KF ĀM uzstāj uz nepilsoņu problēmas atrisināšanas Baltijas valstīs
Krievija neplāno izdabāt ASV: KF ārlietu ministrs vēsta par situāciju ar līgumu START
"Absolūti nepieņemami": Lavrovs bargi aizrādīja Berlīnei saistībā ar Navaļnija lietu