Многоцелевой истребитель Eurofighter Typhoon

Uguns pa savējiem: mediji par Igaunijā pazaudētās raķetes palaišanas patieso iemeslu

93
(atjaunots 16:50 08.12.2018)
Spānijas GKS iznīcinātāja kaujas raķetes noslēpumainā pagaišana lidojumā Igaunijas gaisa telpā guvusi jaunu skaidrojumu medijos. Iespējams, NATO pilotu starpā sākusies "starpnacionāla" apšaude.

RĪGA, 8. decembris — Sputnik. Igauņu žurnālisti izvirzījuši jaunu versiju par Spānijas GKS iznīcinātāja raķetes nesankcionēto startu patruļas gaitā Igaunijas gaisa telpā 2018. gada augustā, vēsta Sputnik Igaunija.

Jūs vēl atbildēsiet par Napoleonu!

Portāls ERR informēja, ka spāņu iznīcinātājs Eurofighter sekojis franču iznīcinātājam Mirage. Pēc tam, kad spānis kļūdaini palaidis "gaiss-gaiss" tipa kaujas raķeti, tā apzīmējusi savu mērķi – franču lidmašīnu, apgalvo mediji.

Žurnālisti uzskata, ka franču lidmašīnai izdevies izvairīties no spāņu raķetes ar pretraķešu manevru palīdzību. Pati raķete, domājams, nokritusi purvā Jegevas apriņķī, taču tās atlūzas vēl joprojām nav atrastas.

Ja mediju versija apstiprināsies, faktiski var secinat, ka NATO iznīcinātāji Igaunijas debesīs nevis sargā to no "Krievijas potenciālajiem draudiem", bet gan apšauda viens otru ar kaujas raķetēm, apdraudot iedzīvotāju dzīvības valstī, kas uzticējusi tiem savu drošību.

Neko neredzēju, neko nezinu

Igaunijas Aizsardzības spēku pārstāvji atteicās komentēt medijos publicēto spāņu raķetes pazušanas patiesā iemesla jauno versiju.

Aizsardzības spēku Stratēģiskās komunikācijas dienesta vadītājs Vallo Tometa pastāstīja, ka iespējams apstiprināt tikai vienu apstākli: raķetes palaišanas brīdī gaisa telpā Igaunijas dienvidos atradušās arī citas kara lidmašīnas. Tomēr spāņu iznīcinātāja atrašanās vietu raķetes starta brīdī attiecībā pret franču iznīcinātaju noteiks izmeklēšana, kurā vēl nebūt nav pielikts punkts.

"Spāņi paši izmeklē situāciju, Igaunijas Aizsardzības spēki izmeklēšanā neiejaucās, un mēs ar to neesam tieši saistīti. Tas jāizmeklē spāņiem, un viņi paziņos, kas tieši tur noticis," – paziņoja Tomets.

Raķetes palaišana pielīdzināta ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumam

Mācību lidojumu laikā virs Igaunijas 2018. gada 7. augustā Spānijas GKS iznīcinātājs Eurofighter Typhoon nejauši palaida "gaiss-gaiss" tipa raķeti AMRAAM netālu no Otepē pilsētas. Nākamajā dienā igauņu karavīri paziņoja, ka atklājuši iespējamo nāvējošā lādiņa kritiena vietu purvainā mežā Endla rezervāta rajonā.

Sākās meklēšanas operācija, taču pēc kāda laika tika paziņots, ka meklējumi palikuši bez rezultātiem — karavīri neatrada nedz pašu raķeti, nedz tās fragmentus. 17. augustā raķetes aktīvie meklēšanas darbi tika pārtraukti.   

Pēc izmeklēšanas Spānijas GKS iznīcinātāja Eurofighter pilotam, kas Igaunijas gaisa telpā nejauši palaida "gaiss-gaiss" tipa raķeti, tika piespriests naudas sods nedēļas izpeļņas apmērā, ko bija iespējams aizstāt ar divas nedēļas ilgu arestu. Spānijas GKS kom°isija atzina, ka incidents noticis lidotāja nevērības dēļ.

AMRAAM — vidēja darbības rādiusa "gaiss-gaiss" klases raķete, kas ražota ASV. Tai ir pašlikvidācijas režīms. Raķete ir 3,7 metrus gara, tās diametrs — 18 centimetri, svars — aptuveni 152 kilogrami.

93
Pēc temata
NATO kaujas raķete Igaunijā varēja notriekt airBaltic lidmašīnu
Jānis Ādamsons: NATO raķetes starts Igaunijas debesīs nebija kļūdains
Militārais eksperts: NATO iznīcinātāji Igaunijā var nest kodolbumbas
Facebook lietotāji Igaunijā izsmējuši stāstu par spāņu raķeti
Lux Express autobuss Tallinas autoostā, foto no arhīva

Lux Express vēlas izveidot "Baltijas burbuli" ar Sanktpēterburgu

9
(atjaunots 19:22 21.10.2020)
Sanktpēterburgas iedzīvotāji vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Tā saucamā tūrisma burbuļa izveidošana starp Igauniju un Krievijas pierobežas reģioniem ir iespējama, un tam būtu ekonomiska jēga, taču jautājums ir par to, kad to varēs izdarīt, paziņoja telekanāla ERR rīta raidījuma "Kafija+" ēterā autobusu kompānijas Lux Express valdes loceklis Raits Remmels.

Ideja izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju tika šoruden izteikta arī Somijā, savukārt Lux Express veiktā aptauja 2000 Sanktpēterburgas iedzīvotāju vidū parādīja, ka aptuveni 80% respondentu vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

Pēc Remmela sacītā, jautājums ir drīzāk par termiņiem.

"Es domāju, ka tas ir iespējams, cits jautājums – kad. Līdz ar robežu atvēršanu nebūs tā, ka reiz visu pasauli atvērs, un visi drīkstēs ceļot. Tas būs pakāpeniski, un tad jau kaimiņvalstīm ir savā starpā jāvienojas, ar kādiem nosacījumiem. Un tad jau cilvēki pakāpeniski varēs ceļot," sacīja viņš.

Remmels atzīmēja, ka Igaunijai jau ir pozitīva "tūrisma burbuļa" izveidošanas pieredze ar Latviju un Lietuvu.

"Pie tā tiek strādāts, vienkārši skatās uz situāciju, kāda tā ir. Un vasara mums pierādīja – kad ir šāda iespēja, cilvēki ceļo. Tādēļ šie burbuļi strādā, un ceru, ka kaut kādā brīdī Ļeņingradas apgabals un Sanktpēterburga nāks tiem klāt," sacīja Remmels.

Pērnā gada beigās kompānija Lux Express nosauca maršrutu Rīga – Sanktpēterburga par vienu no perspektīvākajiem saviem maršrutiem, tai skaitā pateicoties bezmaksas vīzu ieviešanai uz Krieviju.

Robežu slēgšana Covid-19 pandēmijas dēļ radīja lielu triecienu kompānijas darbībai, kura paziņoja par gaidāmo darbinieku skaita samazināšanu.

9
Tagi:
Krievija, Igaunija, koronavīruss, pasažieru pārvadājumi, Lux Express
Pēc temata
Lietuvas tūristi izglāba vasaru Liepājā
"Baltijas burbulis" plīsīs: pierobežas iedzīvotāji nevēlas ievērot pašizolāciju
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

20
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

20
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Kāpostu ražas savākšana. Foto no arhīva

ES pieņēma jaunus agrārās reformas nosacījumus: Latvijas fermas kļūs ekoloģiskākas

0
(atjaunots 15:24 22.10.2020)
Saskaņā ar panāktajām vienošanām fermeriem turpmāk būs pienākums pieturēties pie augstākiem ekoloģiskajiem standartiem saimniecībā.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Trešdien, 21. oktobrī, ES dalībvalstu ministri atbalstīja kompromisa piedāvājumu, ko izvirzīja Vācija, par vērienīgas agrārās reformas veikšanu. Sēde notika Luksemburgā, raksta Bb.lv.

Tiek ziņots, ka saskaņā ar panāktajām vienošanām fermeriem turpmāk būs pienākums pieturēties pie augstākiem ekoloģiskajiem standartiem saimniecībā. Turklāt mazie lauksaimniecības ražotāji tiks pakļauti vienkāršotai kontrolei, "kura ļaus samazināt administratīvo slodzi un tai pašā laikā nodrošinās viņu ieguldījumu ekoloģisko un klimatisko mērķu sasniegšanā".

Visbeidzot, katrai ES valstij būs jāsasaista vismaz 20% tieši lauksaimniecības izmaksu ar fermeru dalību ekoloģiskajās programmās. Lai šie līdzekļi netiktu pazaudēti – gadījumā, ja iesaiste šādās programmās būs nepietiekama, – ir paredzēta divu gadu "apmācību fāze". Tās gaitā norādītie līdzekļi var tikt piesaistīti, ievērojot citus kritērijus.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka, neraugoties uz ES lauksaimniecības dotāciju pieaugumu, fermeri sūrojas, ka beigās saimniecības var saņemt pat mazāk, nekā iepriekš sistēmas trūkumu dēļ.

Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienības brīža starpība tiešajos maksājumos starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm turpina būt viens no sāpīgākajiem jautājumiem. Sākumā jaunajām valstīm maksāja tikai 55% no vidējā ES līmeņa un solīja pakāpeniski palielināt šo apjomu. Taču arī šodien, pēc 16 gadiem kopš iestāšanās ES, Latvijas zemnieki joprojām saņem krietni mazāku atbalstu, nekā veco Eiropas valstu zemnieki, un, patiesībā, saņem vismazāk ES vidū.

0
Tagi:
ES, Latvija, lauksaimniecība
Pēc temata
Saeimas komisija neatbalstīja PVN samazināšanu pienam, maizei un gaļai
Iedzīvotājus aicina pasargāt dārzeņus un augļus no sadārdzinājuma
Latvieši nevēlas līst ārā no vagoniņiem Anglijā pat par 600 eiro: uz laukiem Latvijā neiet
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām