Многоцелевой истребитель Eurofighter Typhoon

Uguns pa savējiem: mediji par Igaunijā pazaudētās raķetes palaišanas patieso iemeslu

93
(atjaunots 16:50 08.12.2018)
Spānijas GKS iznīcinātāja kaujas raķetes noslēpumainā pagaišana lidojumā Igaunijas gaisa telpā guvusi jaunu skaidrojumu medijos. Iespējams, NATO pilotu starpā sākusies "starpnacionāla" apšaude.

RĪGA, 8. decembris — Sputnik. Igauņu žurnālisti izvirzījuši jaunu versiju par Spānijas GKS iznīcinātāja raķetes nesankcionēto startu patruļas gaitā Igaunijas gaisa telpā 2018. gada augustā, vēsta Sputnik Igaunija.

Jūs vēl atbildēsiet par Napoleonu!

Portāls ERR informēja, ka spāņu iznīcinātājs Eurofighter sekojis franču iznīcinātājam Mirage. Pēc tam, kad spānis kļūdaini palaidis "gaiss-gaiss" tipa kaujas raķeti, tā apzīmējusi savu mērķi – franču lidmašīnu, apgalvo mediji.

Žurnālisti uzskata, ka franču lidmašīnai izdevies izvairīties no spāņu raķetes ar pretraķešu manevru palīdzību. Pati raķete, domājams, nokritusi purvā Jegevas apriņķī, taču tās atlūzas vēl joprojām nav atrastas.

Ja mediju versija apstiprināsies, faktiski var secinat, ka NATO iznīcinātāji Igaunijas debesīs nevis sargā to no "Krievijas potenciālajiem draudiem", bet gan apšauda viens otru ar kaujas raķetēm, apdraudot iedzīvotāju dzīvības valstī, kas uzticējusi tiem savu drošību.

Neko neredzēju, neko nezinu

Igaunijas Aizsardzības spēku pārstāvji atteicās komentēt medijos publicēto spāņu raķetes pazušanas patiesā iemesla jauno versiju.

Aizsardzības spēku Stratēģiskās komunikācijas dienesta vadītājs Vallo Tometa pastāstīja, ka iespējams apstiprināt tikai vienu apstākli: raķetes palaišanas brīdī gaisa telpā Igaunijas dienvidos atradušās arī citas kara lidmašīnas. Tomēr spāņu iznīcinātāja atrašanās vietu raķetes starta brīdī attiecībā pret franču iznīcinātaju noteiks izmeklēšana, kurā vēl nebūt nav pielikts punkts.

"Spāņi paši izmeklē situāciju, Igaunijas Aizsardzības spēki izmeklēšanā neiejaucās, un mēs ar to neesam tieši saistīti. Tas jāizmeklē spāņiem, un viņi paziņos, kas tieši tur noticis," – paziņoja Tomets.

Raķetes palaišana pielīdzināta ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumam

Mācību lidojumu laikā virs Igaunijas 2018. gada 7. augustā Spānijas GKS iznīcinātājs Eurofighter Typhoon nejauši palaida "gaiss-gaiss" tipa raķeti AMRAAM netālu no Otepē pilsētas. Nākamajā dienā igauņu karavīri paziņoja, ka atklājuši iespējamo nāvējošā lādiņa kritiena vietu purvainā mežā Endla rezervāta rajonā.

Sākās meklēšanas operācija, taču pēc kāda laika tika paziņots, ka meklējumi palikuši bez rezultātiem — karavīri neatrada nedz pašu raķeti, nedz tās fragmentus. 17. augustā raķetes aktīvie meklēšanas darbi tika pārtraukti.   

Pēc izmeklēšanas Spānijas GKS iznīcinātāja Eurofighter pilotam, kas Igaunijas gaisa telpā nejauši palaida "gaiss-gaiss" tipa raķeti, tika piespriests naudas sods nedēļas izpeļņas apmērā, ko bija iespējams aizstāt ar divas nedēļas ilgu arestu. Spānijas GKS kom°isija atzina, ka incidents noticis lidotāja nevērības dēļ.

AMRAAM — vidēja darbības rādiusa "gaiss-gaiss" klases raķete, kas ražota ASV. Tai ir pašlikvidācijas režīms. Raķete ir 3,7 metrus gara, tās diametrs — 18 centimetri, svars — aptuveni 152 kilogrami.

93
Pēc temata
NATO kaujas raķete Igaunijā varēja notriekt airBaltic lidmašīnu
Jānis Ādamsons: NATO raķetes starts Igaunijas debesīs nebija kļūdains
Militārais eksperts: NATO iznīcinātāji Igaunijā var nest kodolbumbas
Facebook lietotāji Igaunijā izsmējuši stāstu par spāņu raķeti

Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma

8
(atjaunots 18:14 25.05.2020)
No vienas Baltijas republikas otrā var nokļūt caur četriem robežpunktiem. Pašlaik Baltijas valstu iedzīvotāji var ceļot starp valstīm.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Tūristu plūsma starp Latviju un Lietuvu pagājušajā nedēļā krietni palielinājusies, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Lietuvas Iekšlietu ministriju.

Pagājušajā nedēļā vidējais ieceļotāju skaits bija 4,4 tūkstoši, savukārt izbraucošo skaits – ap 6,5 tūkstošiem, tādēļ kopējā plūsma sastādīja gandrīz 9,9 tūkstošus abos virzienos.

Agrāk visintensīvākā kustība bija pie robežpunkta "Grenctāle – Saloči", šobrīd tā pārsvarā notiek robežpunktā "Meitene - Kalvji".

Lietuvas iekšlietu ministre Rita Tamašuniene atzīmēja, ka, acīmredzot, ceturtā robežpunkta atvēršana uz Latvijas un Lietuvas robežas ir bijusi nepieciešama.

Vidējais iebraucošo un izbraucošo skaits uz visām robežām (tai skaitā pārvadātāju) kopš 15. maija vidēji ir ap 19 tūkstošiem darbadienās un ap 20 tūkstošiem brīvdienās.

Kopš 18. maija uz Latvijas un Lietuvas robežas ir atvērti četri robežas šķērsošanas punkti: "Grenctāle - Saloči", "Rucava - Būtiņģe", "Medumi – Smeline" un "Meitene – Kalvji". Kopš 4. maija Lietuvas pilsoņi drīkst izbraukt no valsts caur visiem atvērtajiem caurlaides punktiem, kopā tie ir 11.

No 21. maija Polija atļāvusi tranzītu caur savu valsti, atļauja izplatās uz Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices pilsoņiem. Caurbraukšana ir iespējama bez pieturām, savukārt tranzīts caur Polijas teritoriju aizņemt 12 stundas.

No 11. maija Polijas pilsoņiem ir atļauts iebraukt Lietuvā lietišķos, darba un mācību nolūkos. Arī Lietuvas pilsoņi drīkst iebraukt Polijā, un abu valstu pilsoņi netika pakļauti 14 dienu pašizolācijas noteikumiem.

Lietuvā ir spēkā karantīnas režīms. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, tas ir pagarināts līdz 31. maijam, taču republikas varasiestādes neizslēdz tā pagarināšanas iespēju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 5,5 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 347 tūkstoši ir miruši, izveseļojušies vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku.

8
Tagi:
tūristi, Baltija
Pēc temata
Iztērēti vairāk nekā 800 milj. eiro: tūristi devuši nopietnu artavu Latvijas ekonomikā
Aptauja: iedzīvotāji netic, ka spēs atrast jaunu darbu Latvijā pēc atlaišanas
Glābēji palīdzējuši norvēģiem sazināties ar kalnos cietušu tūristu

Aptauja: lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju sirgst ar sezonālām alerģijām

8
(atjaunots 10:39 25.05.2020)
Visvienkāršākais veids kā pasargāt sevi no alerģijas simptomiem ir izvairīties no specifiska alergēna, šādu metodi izmanto vairāk nekā 30% Baltijas valstu iedzīvotāju.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Sešdesmit pieciem procentiem Baltijas valstu iedzīvotāju ir vērojami alerģijas simptomi, tai skaitā aizlikts deguns, šķaudīšana un klepus, kas pavasarim pienākot pastiprinās, liecina kompānijas Philips veiktās aptaujas dati, raksta Mixnews.lv.

Pavasarī 61% aptaujāto sāk tecēt deguns, 54% sākas pārmērīga šķaudīšana. 17% saasinās alerģijas klepus veidā, savukārt 9% kļūst grūti elpot, 7% cieš no spiešanas krūtīs.

Taču lielākā daļa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju cīnās ar alerģijas simptomiem, izmantojot speciālas zāles, kas ir pieejamas aptiekās. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, tabletes pret alerģiju, deguna smidzinātājus un acu pilienus visbiežāk izmanto Igaunijas iedzīvotāji. Taču tikai 5% Baltijas iedzīvotāju cīņai ar alerģiju izmanto attiecīgi jaunu metodi – imūnterapiju, kuras laikā pacienta organisms tiek pieradināts nereaģēt uz alergēnu. Pēc alergoloģes Inetas Grīsles sacītā, šāda terapija neder visiem pēc kārtas.

Pēc viņas teiktā, efektīvs veids kā pasargāt sevi alerģijas gadījumā uz ziedputekšņiem ir nēsāt saulesbrilles un cepures acu un sejas aizsardzībai. Tāpat ārste neiesaka cilvēkiem ar stipru alerģiju uz ziedputekšņiem atrasties uz ielas, it sevišķi saulainās un vējainās dienās, jo šādi laikapstākļi veicina lielāku ziedputekšņu skaita klātbūtni gaisā.

Saskaņā ar aptaujas datiem, tikai 10% Baltijas valstu iedzīvotāju pavasarī sevis pasargāšanai no alerģijas simptomiem nēsā saulesbrilles vai cepuri, savukārt aptuveni 20% Baltijas valstu iedzīvotāju vispār necīnās ar alerģijas simptomiem.

Tāpat aptauja liecina, ka 29% Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju alerģijas simptomu mazināšanai izmanto gaisa tīrīšanu ar speciāla aprīkojuma palīdzību.

8
Tagi:
alerģija, Baltija
Pēc temata
Latviete par sēņu vākšanu Īrijā: mitrums, alerģija un verga stāvoklis
Aptauja: vairums latviešu ceļo bez apdrošināšanas polises
Medūza: Latvijas piekrasti okupē jūras iemītnieki
Ruslans Pankratovs

Ruslans Pankratovs norāda, kādu risku atspoguļo incidents restorānā Jūrmalā

0
(atjaunots 07:12 26.05.2020)
Restorāna "Kūriņš" īpašnieka izturēšanās ir spilgta neonacisma izpausme, un Nacionālās apvienības paustais atbalsts paceļ ideju valsts līmenī, uzsvēra politiķis Ruslans Pankratovs.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Jūrmalas restorāna "Kūriņš" apmeklētāji, ko iestādes īpašnieks Arnis Ābelītis 9.maijā izraidīja Georga lentītes dēļ, sakarā ar incidentu vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs.

Iesniegumi uzrakstīti vairākām iestādēm, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja starptautiskās tiesību aizsardzības organizācijas "Latvijas krievu pasaule" priekšsēdētājs, politiskās partijas "Rīcība" līderis Ruslans Pankratovs, kurš sniedza atbalstu cietušajiem.

"Mēs uzrakstījām septiņus iesniegumus: Valsts policijai, iekšlietu ministram, Ģenerālprokuratūrai, tiesībsargam, Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kā arī divām Saeimas komisijām. No Kriminālā likuma viedokļa "Kūriņa" īpašnieka darbībās ir diskriminācija un etniskā naida kurināšana līdz ar Administratīvā kodeksa pārkāpumiem," pastāstīja Pankratovs.

Pēc viņa domām, valda viedoklis: ja jau iestāde ir privāta, īpašnieks var rīkoties, kā vēlas, taču tie ir maldi.

"Jebkuram restorānam ir sociālā slodze, ņemot vērā to, ka pakalpojumu joma ir publiska. Nekādā gadījumā nav pieļaujama nekāda diskriminācija, par to paredzama atbildība pēc likuma," paskaidroja Pankratovs.

Viņš uzsvēra, ka restorāna īpašnieka izturēšanās ir satraucoša pazīme no iekšpolitiskās situācijas viedokļa.

"Latents nacionālisms valstī vienmēr ir bijis, tomēr Ābelīša uzvedība pārkāpj visas pieklājības robežas, bet Nacionālās apvienības vadītājs sāk tādu cilvēku demonstrēt kā piemēru. Tas ir absolūti nepieļaujami. Mēs redzam situācijā spilgtu neonacisma izpausmi un šīs idejas "iecementēšanu" valsts līmenī. Tas ir trauksmains signāls," paziņoja Pankratovs.

Politiķis norādīja, ka nekādi normatīvie akti neaizliedz Georga lenti Latvijā, un Ābelīša darbības jebkurā gadījumā ir pārkāpums. "Šī parkāpuma pakāpe jānosaka tiesībsargājošajām iestādēm, un mēs ceram, ka mūsu iesniegumi vismaz kādu vedīs pie prāta," piebilda Pankratovs.

Iepriekš rīdziniece Nadja Petrova pastāstīja, ka 9.maijā restorāna "Kūriņš" īpašnieks paziņoja, ka viņas ģimenei jānoņem Georga lentītes, vai arī viņiem nebūs iespējams apmeklēt iestādi. NA līderis Raivis Dzintars atzinīgi novērtēja Ābelīša soli.

Панкратов объяснил опасность инцидента с русскими в Юрмале
0
Tagi:
Ruslans Pankratovs, Arnis Ābelītis, nacionālisms, Georga lentīte
Pēc temata
Atteicās apkalpot krievus: kādus likuma pantus pārkāpis restorāns Jūrmalā
"Kurus vēl neielaidīs?": latviešu reklāmas speciālists nosodīja antikrievisko kafejnīcu
Patriots ar puvuma smaku. Ko slēpj restorāna īpašnieks, kurš atteicās apkalpot krievus