Daļa Grībauskaite

Lietuva ieviesusi sankcijas pret Krieviju pēc incidenta Kerčas šaurumā

35
(atjaunots 08:58 08.12.2018)
Melnajā sarakstā iekļuvuši Krievijas pilsoņi, kuri piedalījās Ukrainas jūrnieku – KF valsts robežas pārkāpēju – aizturēšanā.

RĪGA, 8. decembris – Sputnik. Lietuva ieviesusi sankcijas pret Krievijas pilsoņiem pēc incidenta Kerčas šaurumā, kura rezultātā Krievija aizturēja jūrniekus no trim Ukrainas karakuģiem, kuri pārkāpa Krievijas robežu, vēsta Sputnik Lietuva.

Par to valsts prezidente Daļa Grībauskaite paziņoja preses konferencē, ko organizēja kopā ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko Kijevā, vēstīja aģentūra UNIAN.

"Dažkārt nav tik vienkārši būt pirmajai valstij, kas ievieš sankcijas. Piemēram, mēs saņemam personīgus draudus no Krievijas, pareizāk sakot, saņēmuši mani ministri, Lietuvas ārlietu ministrs," – apgalvoja Grībauskaite.

Pie tam Lietuvas līdere nav sniegusi nekādu papildu informāciju.

Sankcijas paredz aizliegumu ekonomiskajai un cita veida darbībai Lietuvas teritorijā.

Grībauskaite piebilda, ka nākamnedēļ Briselē notiks Eiropas Padomes sēde, kurā tiks apspriests sankciju jautājums.

"Es ceru, ka mēs atbalstīsim visas iepriekšējās sankcijas, kas jau ieviestas uz Minskas protokolu pamata," – atzīmēja prezidente.

Iepriekš Lietuvas Ārlietu ministrija vērsās Migrācijas departamentā ar ierosinājumu paplašināt Krievijas pilsoņu sarakstu, kam aizliegta iebraukšana valstī. Domājams, ierobežojošie pasākumi skars Krievijas pilsoņus, kuri piedalījušies Ukrainas kuģu aizturēšanā Kerčas šaurumā.

Provokācija Kerčas šaurumā

25. novembra rītā Ukrainas JKS kuģi "Berdjansk", "Nikopoļ" un "Jani Kapu" pārkāpa Krievijas valsts robežu un vairākas stundas veica bīstamus manevrus, neatbildot uz Krievijas robežsardzes likumīgajām prasībām.

Kuģi tika aizturēti, uz tiem bija 24 Ukrainas karavīri, tostarp – Ukrainas Drošības dienesta darbinieki, kuri, saskaņā ar Krievijas Drošības dienesta rīcībā esošo informāciju, koordinēja provokācijas. Ierosināta krimināllieta par valsts robežas pārkāpšanu. Ukrainas JKS kuģu ekipāžas arestētas uz diviem mēnešiem.

Ukrainas valdība ieviesusi karastāvokli desmit valsts apgabalos. Režīms paliks spēkā 20 dienas, līdz 2018. gada 26. decembrim.

Krievijas prezidents incidentu raksturoja kā iepriekš sagatavotu provokāciju, ko Ukrainas prezidents Petro Porošenko izmantojis kā ieganstu ārkārtas situācijas ieviešanai Ukrainā prezidenta vēlēšanu priekšvakarā.

Krievijas valsts vadītājs uzsvēra, ka robežsargi izpildījuši savu pienākumu, aizsargājot valsts robežu.

35
Pēc temata
Putins par incidentu Melnajā jūrā: Porošenko vajadzīga provokācija pirms vēlēšanām
Ukraina paskaidroja lēmumu nosūtīt kuģus uz Kerčas šaurumu
Ukraiņu žurnālists: karastāvokļa noteikumi atbilst NATO norādījumiem
BelAES, foto no arhīva

Meževičs: cīņa ap BelAES Baltijā turpināsies līdz pēdējai patronai

24
(atjaunots 11:02 08.08.2020)
Lietuva cīnās par BelAES boikotu, Latvija – par iespēju pirkt lētu elektroenerģiju vajadzīgajā apjomā. Cīņa ritēs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai, uzskata eksperts Nikolajs Meževičs.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Lietuva cer, ka Latvija pievienosies Baltkrievijas atomelektrostacijas ražotās elektroenerģijas boikotam, informēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs. Viņš atzina, ka pagaidām Latvija nav pieņēmusi viennozīmīgu lēmumu šajā jautājumā, un piezīmēja, ka katrai valstij ir savas nostādnes. Savu viedokli – nepirkt BelAES elektrību – skaidri paudusi tikai Polija.

"Neapšaubāmi, Lietuva izmantos visas iespējamās ietekmes formas, izņemot kara pieteikumu. Lietuvai tas šodien ir galvenais uzdevums gan ārpolitikā, gan arī iekšpolitikā, lai cik dīvaino tas būtu. No stingras pozīcijas attiecībā pret Baltkrieviju, Krieviju un BelAES, piemēram, ir atkarīga valdošās koalīcijas uzvara visās gaidāmajās vēlēšanās," norādīja Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors, ekonomikas zinātņu doktors Nikolajs Meževičs intervijā Sputnik Lietuva.

Pie tam skaidrs, ka no ekonomikas viedokļa Latvijai ir ļoti izdevīgi pirkt BelAES elektroenerģiju pat gadījumā, ja nāksies celt savienojumu.

"Protams, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ļoti gribas uzstāties koru dziesmu stilā, nevis kā Krilova fabulā par gulbi, vēzi un līdaku. Tāpēc paskatīsimies, kas tur uzvarēs. Cīņā būs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai," konstatēja eksperts.

24
Tagi:
BelAES, Baltija
Pēc temata
BelAES sākusies kodoldegvielas ielāde reaktorā
Nosaukts BelAES pirmā bloka ražošanas ekspluatācijas uzsākšanas datums
Lietuvā sāk dalīt joda tabletes – gadījumam, ja BelAES notiks avārija
Lietuvas prezidents nodēvējis BelAES par "mūsdienu Černobiļu"
 Javelin

ASV nodeva Lietuvai raķetes Javelin 31 miljona dolāru vērtībā

19
(atjaunots 07:53 07.08.2020)
Raķetes Javelin no ASV nodotas Lietuvas Bruņotajiem spēkiem. Iepriekš līdzīgu bruņojumu saņēma Igaunija.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. ASV nodeva Lietuvai papildu raķetes, kas paredzētas prettanku sistēmai Javelin par kopsummu vairāk nekā 31 miljonu dolāru vērtībā, informēja Lietuvas BS savā vietnē.

Aizsardzības ministrija informēja, ka tuvāko desmit gadu laikā Lietuva plāno iegādāties ASV raķetes par 104 miljoniem dolāru. Līgums par 13 miljoniem tika parakstīts 2019. gada nogalē. Ar minētajām sistēmām tiks papildus ekipētas Lietuvas Sauszemes spēku vienības.

"ASV ir stratēģiskais partneris un galvenais sabiedrotais, kas rūpējas par Baltijas reģiona drošību. ASV prettanku sistēma Javelin jūtami stiprina Lietuvas BS cīņas spējas un aizsardzības spējas ilgtermiņa perspektīvā," teica viceminitrs Eimutis Misūns.

ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists piebilda, ka prettanku sistēmas Javelin papildu raķetes "neapšaubāmi pastiprinās Lietuvas mijiedarbību ar ASV bruņotajiem spēkiem".

Iepriekš līdzīgas raķetes saņēma Igaunija. 92 prettanku raķetes Javelin, ko ASV nodeva Aizsardzības spēkiem ar mērķi celt aizsardzības spējas, nonāca Igaunijā jūlija beigās. Piegādi apmaksāja ASV.

Javelin ir tā saucamā sistēma "izšauj un izmet no prāta", kas ļauj operatoram pēc raķetes palaišanas doties patvērumā vai nomainīt pozīciju – rezultātā operatora un visa kompleksa dzīvotspēja pieaug. Pēc starta raķete automātiski pavēršas pret izvēlēto mērķi, un strēlniekam pēc tās palaišanas nevajag kontrolēt lidojumu tēmēklī līdz trāpījuma brīdim, tāpēc sistēmas operatora drošība cīņā pieaug.

Kopš 90. gadu vidus sistēmas Javelin izmanto ASV un virkne citu valstu: Lietuva, Gruzija, Čehija, Īrija, Norvēģija, Lielbritānija un Francija. Javelin ir arī Austrālijai, Jaunzēlandei, Indonēzijai, Taivānai un vairākām Tuvo Austrumu valstīm – Izraēlai, Saūda Arābijai, Jordānijai, Omānai, AAE, Katarai un Bahreinai.

19
Tagi:
militārā tehnika, Lietuva, ASV
Pēc temata
Javelin pietrūkst: Igaunija vēlas lielāku skaitu prettanku kompleksu
Baltijas sērfings: 2018. gada militārais iznākums
ASV plāno palielināt militāro atbalstu Eiropai: cik saņems Baltijas valstis
Bez munīcijas, toties ar salmiem: Ukrainas armijā atrasti interesanti Javelin
Protesti Beirūtā, foto no arhīva

Protestos Beirūtā cietuši vairāk nekā 700 cilvēki

0
(atjaunots 10:54 09.08.2020)
Sestdien tūkstošiem cilvēku izgāja pret valdību vērstā mītiņā ar valdības demisijas un reformu prasībām. Drīz mītiņš izvērtās plašās sadursmēs.

RĪGA, 9. augusts - Sputnik. Sadursmēs starp protestu akciju dalībniekiem un varasiestāžu darbiniekiem Beirutā cietuši vairāk nekā 700 cilvēki, informē RIA Novosti, atsaucoties uz Kataras telekanāla Al Jazeera sniegtajām ziņām.

Iepriekš Libānas armija atbrīvoja valsts Ārlietu ministrijas galveno mītni, kā arī Ekonomikas un Enerģētikas ministriju ēkas, ko sestdien ieņēma protestu dalībnieki. Saskaņā ar telekanāla "Al Hadath" rīcībā esošajiem datiem, Beirutas ielās atkal valda miers.

"Vairāk nekā 728 cilvēki ievainoti protestos Libānas galvaspilsētā," ziņoja telekanāls.

Sestdien tūkstošiem cilvēku izgāja pret valdību vērstā mītiņā ar valdības demisijas un reformu prasībām. Drīz mītiņš izvērtās plašās sadursmēs. Demonstranti ieņēma četru ministriju un banku asociāciju ēkas. Iekšlietu ministrija ziņoja par viena kārtības sarga bojāeju.

4. augustā Beirūtas jūras ostas rajonā, netālu no Libānas Jūras kara spēku bāzes atskanēja spēcīgs sprādziens. Tā vilnis sagrāva un sapostīja desmitiem māju un automašīnu, daudzos galvaspilsētas kvartālos izsisti logi. Vietējās varasiestādes ziņoja, ka sprādziens izcēlies, kad detonēja 2750 tonnas amonija salpetra, kas glabājās noliktavā kopš 2014. gada, kad ķimikālijas konfiscēja valsts muitas dienests. Sprādzienā dzīvības zaudējuši 158 cilvēki, vairāk nekā 6 tūkstoši guvuši ievainojumus.

0
Tagi:
protesti, Beirūta
Pēc temata
Vairāk nekā simt upuru, tūkstošiem cietušo: baismīgais sprādziens Beirūtas ostā
Desmitiem cilvēku gāja bojā sprādziena rezultātā Beirūtas ostā