ASV prezidents Donalds Tramps

Latvija iepriecinās Trampu un piešķirs aizsardzībai 4% no IKP

90
(atjaunots 10:37 25.11.2018)
Turpmāk Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mērķis būs aizsardzības budžeta palielināšana līdz 4% no IKP: kopīgais komunikē, kurā valstis glaimo NATO un ASV, tika parakstīts Viļņā.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Baltijas aizsardzības ministru tikšanās laikā valstis parakstīja kopīgo komunikē, kurā Latvijas, Lietuva un Igaunija pauž apņemšanos turpināt aizsardzības budžeta palielināšanu virs 2% no IKP, tiek ziņots Latvijas Aizsardzības ministrijas mājaslapā.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministru – Raimonda Bergmaņa, Raimunda Karobļa un Jiri Luika – tikšanās notika Viļņā divu dienu garumā – 23. un 24. novembrī. Militāro iestāžu vadītāji apsprieda aktuālos aizsardzības un drošības jautājumus Baltijas reģionā.

Iepriekš amerikāņu prezidents Donalds Tramps, šī gada jūlijā notikušā Briseles NATO samita laikā, stingri paziņoja, ka alianses valstīm jāpalielina savi aizsardzības izdevumi līdz 4% no IKP, nevis līdz 2%, kā tas tika prasīts sākotnēji. Toreiz Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis apgalvoja, ka Trampa izteiktiem pārmetumiem par NATO valstu nepietiekamo ieguldījumu aizsardzībā nav absolūti nekāda sakara ar Latviju, un ka atdot 4% no IKP aizsardzībai valstij šobrīd ir absolūti neaktuāli.

Taču tas bija jūlijā. Gada beigās Latvijas pozīcija šajā jautājumā, acīmredzot, izmainījusies. Un Viļņā parakstītais komunikē ir tam pierādījums. Dokumentā, kuru parakstījuši Baltijas valstu aizsardzības ministriju vadītāji, pirmām kārtām, teikts pat apņemšanos šķērsot 2% no IKP slieksni.

Izņemot to, komunikē tiek norādīts kaujas grupu ieguldījums NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu ieguldījums reģionālās drošības sekmēšanā, kā arī atzinīgi vērtēta Latvijas, Igaunijas un Dānijas pašreizējā sadarbība Daudznacionālā divīzijas “Ziemeļi” štāba izveidē Ādažu bāzē, tādējādi stiprinot Baltijas reģiona aizsardzību. Dokumentā akcentēta arī NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas nozīme NATO gaisa telpas aizsardzībā un stratēģisko attiecību ar ASV loma Baltijas valstu aizsardzības stiprināšanā. 

Dokumentā neaizmirsa pieminēt arī Poliju, Ukrainu un Gruziju. Ar Poliju Baltijas valstis plāno attīstīt sadarbību stratēģiskās komunikācijas un kiberdrošības stiprināšanas nozarē. Savukārt Ukrainu un Gruziju atbalsta Eiroatlantiskajā integrācijā un Austrumu partnerības programmas īstenošanā.

2% no IKP

2014. gadā alianses samitā Bukarestē tika pieņemts lēmums par to, ka perspektīvā visām NATO valstīm jānodrošina aizsardzības izdevumi 2% apmērā no IKP. ASV prezidents vairākkārt aicinājis partnerus pildīt vienošanos, piedraudot, ka pretējā gadījumā ASV ierobežos dalību kopējās programmās. Vasarā NATO samitā Briselē Donalds Tramps nosprauda jaunu mērķi – 4%.

Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis
© Sputnik / Sergey Melkonov

Krievijā kritiski uztver NATO budžeta palielināšanos. Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško iepriekš paziņoja, ka, ja visas NATO valstis izpildīs kritēriju par iemaksām organizācijas budžetā 2% apmērā no IKP, tad Eiropas kopējie izdevumi sastādīs apmēram 400 miljardus, un šī neprātīgi lielā nauda varētu aiziet cīņai ar tā saucamo lielo pretinieku, nevis ar terorismu. Gruško uzsvēra, ka visa Ziemeļatlantijas alianses aktivitāte virzīta uz placdarma izveidi spēka projekcijai Krievija virzienā.

90
Pēc temata
Uzņēmēji: pie ēnu ekonomikas noveduši augstie nodokļi, nevis parādi
Lietuvas Seima apstiprinājusi aizsardzības izdevumu pieaugumu līdz 2,5% IKP
Vējonis un bruņutehnika: kā nopelnīt uz "Krievijas draudu" rēķina
Nokāpām no enerģētiskās adatas un nožņaudzām krievu valodu: Mūrniece pateicās kolēģiem
Vienpadsmit NATO valstis palielinājušas militāros izdevumus līdz 2% IKP
Ka tik nesaņemt ASV pārmetumus: kas rūp aizejošajai Latvijas valdībai
Svetlana Tihanovska

Viņa ir možā noskaņojumā: par ko Tihanovska runāja ar Lietuvas varasiestādēm

19
(atjaunots 19:17 12.08.2020)
Lietuvas ĀM vadītājs pastāstīja plašāk par to, kā Baltkrievijas opozicionāre Svetlana Tihanovska izrādījās Lietuvā.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Lietuvas prezidents un ārlietu ministrs parunājās ar Baltkrievijas prezidenta amata kandidāti Svetlanu Tihanovsku, vēsta Sputnik Lietuva.

Tihanovska ieradās Lietuvā otrdienas naktī. Baltkrievijas Republikas Valsts robežas komiteja publicēja Telegram kanālā kadrus, kā viņa automobilis šķērso robežu robežkontroles punktā "Katlouka – Lavovišķi".

Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs paziņoja, ka Baltkrievijas neierobežoja viņas izbraukšanu, bet gan, tieši pretēji, palīdzēja. Republikā viņa iebrauca pēc vīzu režīma, tur viņai un viņa bērniem sniedza nepublisku drošu patvērumu.

Otrdien tika publicēta Tihanovskas uzruna, kurā viņa izskaidroja savu aizbraukšanu no republikas. Pēc viņas sacītā, viņa pieņēma lēmumu "absolūti patstāvīgi", to nekādā veidā nevarēja ietekmēt nedz draugi, nedz radinieki, nedz priekšvēlēšanu komanda.

Šobrīd Tihanovska, kā jau pienākas, atrodas divu nedēļu pašizolācijā, kas netraucēja viņai aprunāties ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu un Lietuvas ĀM vadītāju.

Telefonsarunā prezidents painteresējās par viņas pašsajūtu un tuvākajiem nākotnes plāniem, kā arī apsolīja viņai un viņas ģimenes locekļiem politisko patvērumu. Iepriekš Lietuvas līderis uzrakstīja savā Facebook lapā, ka oficiālā Viļņa vienmēr piešķirs patvērumu spēkiem, "kuri ir noskaņoti uz brīvības un demokrātijas celšanu".

Arī Linkēvičs aprunājās ar Tihanovsku, par ko pastāstīja savā Twitter mikroblogā.

​"Aprunājos ar Svetlanu Tihanovsku. Viņa ir možā noskaņojumā. Viņa izteiksies tuvākajā nākotnē," uzrakstīja viņš.

Tāpat sarunā ar žurnālistiem viņš pastāstīja plašāk par to, kā baltkrievu opozicionāre izrādījās Lietuvā. Pēc ministra sacītā, viņš centās sazināties ar viņu, kad viņa vēl atradās Baltkrievijā, taču tas nebija izdevies.

Pēc viņa sacītā, pirmdien Tihanovska apmeklēja Centrālo vēlēšanu komiteju (CVK), un atstāja sūdzību sakarā ar balstu saskaitīšanu kopā ar savu advokātu. Pēc tam advokāts izgāja ārā, bet viņa palika un "tika aizturēta CVK uz septiņām stundām".

"Un pēc tam, es tā saprotu, viņai nebija īpaši daudz izvēles. Tomēr bija kaut kāda saruna ar varas pārstāvjiem, tostarp kaut kāds spiediens. Un viņai vienkārši nebija citas izvēles, kā vien pamest valsti. Cita izvēle nebija pieņemama," atzīmēja ministrs.

Tāpat intervijā ministrs neizslēdza, ka ES var ieviest sankcijas pret Baltkrieviju. Pēc viņa sacītā, valstī notikušās prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko, Lietuvā netiek uztvertas kā leģitīmas, jo tajās gandrīz nebija ārvalstu novērotāju, nebija iespēju presei, savukārt Internets vienkārši nestrādāja.

Pēc Linkēviča sacītā, Lietuva negrasās sūtīt apsveikumu ievēlētajam prezidentam Aleksandram Lukašenko.

"Vispār jau, nav ar ko apsveikt pēc būtības," sacīja Linkēvičs.

Vakar Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas un Zviedrijas ĀM vadītāji savstarpējā paziņojumā aicināja Baltkrievijas varasiestādes uzsākt dialogu ar opozīciju.

Devītajā augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Saskaņā ar CVK datiem, esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,08% balsu, otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 10,09%. Pie tam Tihanovskas štābā paziņoja, ka neatzīst CVK rezultātus, atzīmējot, ka dati no iecirkņiem visos republikas rajonos liecina, ka viņa ieguvusi 70-80%. Vairākās Baltkrievijas pilsētās sākās masveida nesankcionētas protesta akcijas, kuras turpinās jau vairākas dienas vakaros. Protestētāji būvē barikādes, kārtības sargi izdzenā viņu ar speclīdzekļu palīdzību.

19
Tagi:
Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Lukašenko paliek: Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti
Pats svarīgākais ir bērni: Tihanovska ierakstīja uzrunu baltkrieviem
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām
F-15 Eagle

NATO rīkojas provokatīvi: KF ĀM redz konflikta potenciāla izaugsmi Baltijas jūras reģionā

19
(atjaunots 18:38 12.08.2020)
NATO darbības rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla izaugsmei Baltijas jūras reģionā, KF deeskalācijas piedāvājumi tika ignorēti, paziņoja KF ĀM.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. NATO darbības bieži vien robežojas ar provokāciju un agresiju, pilnvērtīga militārpersonu dialoga trūkuma apstākļos tas rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla kāpumam tostarp Baltijas jūras reģionā, paziņoja intervijā RIA Novosti KF ĀM Otrā Eiropas departamenta direktors Sergejs Beļajevs.

Diplomāts atzīmēja, ka Krievijas Bruņoto spēku aktivitāte Baltijas jūrā, kā arī Arktikā ir krietni zemāka, nekā Ziemeļatlantijas aliansei. Krievija vairākkārt piedāvājusi partneriem militārās spriedzes deeskalācijas pasākumus, kuru vidū bija dialoga atjaunošana starp militārpersonām, mācību rajonu novirzīšana no Krievijas un NATO saskarsmes līnijas. Tāpat Krievijas militārpersonas un diplomāti rosina jautājumu par bīstamās militārās darbības un incidentu novēršanu Baltijas jūras un Melnās jūras reģionos, piedāvājot noteikt minimālo pietuvošanās distanci lidmašīnām un kuģiem, izmantot transponderus, informēt vienam otru par gaidāmajām mācībām, aicināt novērotājus uz manevriem.

Viņš atzīmēja, ka NATO Krievijas iniciatīvas būtībā ignorēja.

Iepriekš KF Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Rietumu stratēģiskais virziens rada vislielākos draudus Krievijas militārajai drošībai. Aizsardzības ministrijas vadītājs paziņoja, ka draudu neitralizācijas nolūkos Rietumu militārajā apgabalā šogad ieplānoti 28 organizācijas pasākumi karaspēku kaujas sastāva pilnveidošanai, kuri tiek sinhronizēti ar mūsdienu ieroču piegādi.

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar Krimas atkalapvienošanos ar KF un konflikta sākšanos Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā pieaugušo Krievijas "agresiju" NATO Varšavas samitā pieņēma lēmumu palielināt savu klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Pa vienam starptautisko spēku bataljonam tika izvietots Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat palielinājies KF robežu tuvumā sabiedroto veikto militāro mācību skaits.

Maskavā ne vienu reizi vien ir paziņojuši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citus, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO labi zina, ka Maskavai nav nekādu uzbrukumu plānu. Alianse izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Pēc KF ĀM vadītāja vietnieka Aleksandra Gruško sacītā, NATO darbības Krievija ņem vērā savā militārajā plānošanā.

19
Tagi:
Baltija, NATO
Pēc temata
Atklāta Baltijas vājā vieta situācijā, ja sāksies karš ar Krieviju
Pentagons paskaidroja, kāpēc bruņotie spēki tiek pārvietoti tuvāk Krievijas robežām
Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu
Tramps izved karaspēkus no Vācijas par labu ASV. Un visai pasaulei
TA

Valdība nolēmusi nodot tehniskās apskates stacijas privātās rokās

0
(atjaunots 11:31 13.08.2020)
Latvijas valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas piedāvājumu par ikgadējās automobiļu tehniskās apskates procedūras izvešanu no valsts tiešās pārvaldes.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Iespējams, ka jau no jaunā gada tehniskās apskates (TA) pakalpojumus Latvijā sāks sniegt tikai privātuzņēmumi.

Pašlaik Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) piedalās četru uzņēmumu kapitālā ar privāta kapitāla dalību "Auteko & TUV Latvija", "Autests", "Scantest" un "Venttests". Šīs kompānijas nodrošina darbu 31 tehniskās apkopes stacijā visā Latvijā.

Spriežot pēc publisko reģistru informācijas, vecākā no šīm kompānijām ir "Auteko & TUV Latvija", kur 49% kapitāla pieder vācu uzņēmumam "TUV International GmbH-Unternehmensgruppe TUV Rheinland" un 51% - CSDD. Pērn kompānija uzrādīja peļņu 1,34 miljonu eiro apmērā pie 7,5 miljonu eiro apgrozījuma.

"Autests" reģistrēta 1998. gadā, un 80% tā kapitāla pieder "Ogres servisa centrs". Vienīgais "Ogres servisa centrs" īpašnieks ir tā pati vācu firma "TUV International GmbH-Unternehmensgruppe TUV Rheinland". "Autests" peļņa pērn sastādīja 331 750 eiro pie 2,081 miljona eiro apgrozījuma. "Scantest" parādījās 1997. gadā, un, izņemot CSDD (20%), tās dibinātāju sarakstā ir zviedru forma "Carspect group" (51%) un "CA 88" (29%). Pelņa pērn sastādīja 902 699 eiro pie 3,71 miljona eiro apgrozījuma.

"Venttests" tika reģistrēta 1998. gadā, savukārt tās dibinātāji ir CSDD un Ventspils pilsētas dome. Uzņēmuma peļņa pērn sastādīja 66 624 eiro.

Visus šos gadus, kuru laikā pastāv šī tehniskās apskates iziešanas sistēma – CSDD stacijās, kuras, pēc būtības, ir privātas kompānijas ar valsts kapitāla dalību, – sabiedrība nezuda šaubas par pretendentu atlases objektivitāti šim ienesīgajam biznesa veidam. Tika uzskatīts (un joprojām tiek uzskatīts), ka šie uzņēmumi ir izdevīgs bizness personām, kuras ir tuvas valdošajām partijām: valsts kapitāla izmantošana mākslīga monopola apstākļos. Tikai brīvā tirgus principi vienotajā Eiropā arvien vairāk nomāc TA staciju īpašnieku ienesīgo darbu. Ja spriež pēc augstākminētajiem uzņēmumu peļņas rādītājiem, var secināt, ka autoīpašnieki pārmaksāja un turpina pārmaksāt par viņiem uzspiestajiem TA pakalpojumiem.

Arī CSDD rīkoto konkursu caurspīdīgums izraisa šaubas. Tā, nesen Konkurences padome paziņoja, ka CSDD 2016. gadā sarīkotais automobiļu numurzīmju izgatavošanas konkurss faktiski tika sarīkots vienas firmas interesēs, kura arī kļuva par uzvarētāju. Prasības tika sastādītas tādā veidā, lai ierobežotu pretendentu skaitu. Rezultātā numurzīmju izgatavošanas tiesības ieguva vācu uzņēmums, kurš piedāvāja par vienu numurzīmi cenu, kas bija 5 reizes augstāka, nekā kaimiņvalstīs.

Koncepcija, kuru Ministru kabineta izskatīšanai piedāvāja Satiksmes ministrija (un kura tika apstiprināta), paredz, ka līdz šī gada 30. novembrim CSDD jāorganizē izsoles un jāpārdod savas kapitāldaļas privātos uzņēmumos. Pēc tam Latvijā tiks organizēti jauni tehniskās apskates iziešanas noteikumi. CSDD nodrošinās uzraudzības funkciju un "pirks privātuzņēmumu pakalpojumus".

Komentējot Ministru kabineta lēmumu, Konkurences padomes vadītāja vietas izpildītājs Jānis Račko paziņoja: "Mēs priecājamies par šo lēmumu, vienīgi nesaprotam, kāpēc tas netika pieņemts pirms 20 gadiem." Ar to tiek domāts, mākslīgais monopols, kurš izveidojās par spīti likumdošanai TA iziešanas jomā, pastāvēja Latvijā vairākas desmitgades.

Taču kurš izsniegs "uzlīmes" autoīpašniekiem un cik daudz uzņēmumiem uzticēs šo biznesu – pagaidām nav skaidrs. No tā, kas tika teikts Ministru kabineta sēdē, var pieņemt sekojošo: Latvija negrasās iet pa Lielbritānijas vai Nīderlandes ceļu, kur tehnisko apskati var iziet jebkurā sertificētā autoservisā.

Nekontrolējamā TA punktu skaita izaugsmē nav ieinteresēta arī pati Ceļu satiksmes drošības direkcija. CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks atzīmēja, ka, pirmkārt, pārāk lielu "uzlīmes izsniedzošo" firmu skaitu būs grūti kontrolēt. Palielināsies ar TA iegūšanu saistītās korupcijas risks, un tas ietekmēs ceļu satiksmes drošību kopumā. Otrkārt, jo vairāk firmu strādā šajā tirgū, jo, attiecīgi, mazāk klientu būs katrai no tām. Rezultātā, daudzi uzņēmumi sāks strauji celt TA procedūras cenas, lai nodrošinātu sev ienākumus.

Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzskata, ka pārāk liels TA pakalpojumu sniegšanas firmu skaits negatīvi ietekmēs nodokļu summu, kurs valsts budžets saņem no ikgadējās tehniskās apskates procedūras.

Patlaban likumā noteikts, ka ikgadējās TA pakalpojumus nevarēs sniegt autoservisi, jeb tie, kas nodarbojas ar mašīnu remontu. Tas būs jādara tikai speciāli uz TA pakalpojumiem orientētiem uzņēmumiem. Ierēdņu paziņojumi ļauj pieņemt, ka CSDD iziešana no uzņēmumu kapitāla ne īpaši liberalizēs tirgu – gala patērētājam diez vai ir vērts cerēt, ka TA staciju skaits Latvijā strauji pieaugs, savukārt šīs procedūras cenas – pazemināsies. Lai gan par dārgu tehniskās apskates procedūru autoīpašniekiem padara ne tik daudz pats pārbaudes pakalpojums, bet gan ar automobiļa uzturēšanu saistītie nodokļi un nodevas.

0
Tagi:
automašīnas, Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
CSDD Jelgavas nodaļas vadītāja zaudēja savu amatu
Velobums Latvijā ir saistīts ar Covid-19: vai šogad pieaugs velosipēdu zādzību skaits
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem