ASV armijas karavīri

Politologs: ASV un Francija neliks saviem kareivjiem mirt par Latviju

248
(atjaunots 09:27 21.11.2018)
Politologs Jakovs Kedmi uzskata, ka Eiropa nespēj parūpēties par savu drošību bez ASV palīdzības, taču Vašingtona neriskēs ar savām interesēm ambiciozu kņazu dēļ.

RĪGA, 21. novembris - Sputnik. Pašreizējā situācijā dalība NATO kaitē ASV interesēm, un būtu bezjēdzīgi gaidīt, ka Vašingtona iesaistīsies militārā konfliktā ar Maskavu Latvijas dēļ, intervijā "Rossijskaja gazeta" paziņoja politologs, Izraēlas specdienesta "Nativ" bijušais vadītājs Jakovs Kedmi.

NATO ir aizņemta – tā ķērusies pie pašsaglabāšanās

Kedmi atgādināja, ka NATO "noteiktā laikā noteiktos apstākļos nodibinājuši noteikti spēki".

"Šodien tā ir absolūti lieka organizācija. No militārā viedokļa tajā nav nekā nopietna. Tajā nopietns ir nevis NATO, bet gan Savienotās Valstis, kas stāv aiz alianses. NATO ir izveidota birokrātiska struktura, kas tagad strādā pašsaglabāšanās labā. Lai pierādītu savu cīņasspēju, tā kliedz par Krievijas draudiem un laiku pa laikam organizē kādus manevrus. Taču tas tiek darīts, lai saglabātu aliansi un dotu tai naudu," – paziņoja Kedmi.

Viņš piezīmēja, ka pašreizējā situācijā dalība NATO pat apdraud Vašingtonas intereses.

"Trampam NATO nav vajadzīga. Šīs oganizācijas statūti un tajos iekļautais kolektīvās atbildības princips apdraud ASV intereses neadekvātu Eiropas politiķu darbības dēļ," – paskaidroja politologs.

Taču ASV neliks uz spēles savas intereses "kaut kada ambicioza kņaziņa dēļ", ir pārliecināts Kedmi. Viņš atgādināja, ka amerikāņi guvuši vērā ņemamu mācību situācijā ar Gruzijas bijušo prezidentu Mihailu Saakašvili, kurš uzsāka karu Dienvidosetijā.

"Kā labā ASV iesaistīties konfliktā ar Krieviju? Latvijas labā? Atcerieties, kas notika Otrā pasaules kara pirmajās nedēļās un ko teica Francijas vadītāji kara 11. dienā. Viņi teica: tā kā Polija vairs gandrīz nepastāv, nav jēgas sākt karadarbību pret Vāciju. Ja kādam šķiet, ka francūži vai amerikāņi sūtīs savus karavīrus nāvē Latvijas dēļ, viņi kļūdās," – uzsvēra Kedmi.

Bezpalīdzīgā Eiropa

Politologs atzīmēja, ka patlaban Eiropa nespēj nodrošināt savu aizsardzību bez ASV.

"Patstāvīgajai Eiropai nav nekādu iespēju kaut ko izlemt. Francijas armijas un reiz nopietnās vācu armijas bēdīgais stāvoklis neļauj nonākt pie optimistiskiem slēdzieniem par to, ka iespējams izveidot kaut kādu vienotu Eiropas armiju," – apliecināja Kedmi.

Turklāt Eiropas vienotā armija nav neko vērta bez kodolieročiem, uzskata eksperts.

"Kodolieroči ir tikai Francijai un Lielbritānijai. Taču tie ir absolūti bezjēdzīgi nopietnā konfliktā starp Eiropu un Krieviju. Savukārt ASV Eiropas aizsardzībai pietiek ar divpusējiem līgumiem: starp ASV un Vāciju, starp ASV un Lielbritāniju, starp ASV un Franciju, starp ASV un Poliju," – paskaidroja Kedmi.

Turklāt Eiropa ir atkarīga no ASV arī raķešu bruņojuma ziņā.

"Kā no uguns Eiropa bīstas no mazā un vidējā darbības rādiusa raķetēm. Jebkurām. Visas šīs raķetes paredzētas Eiropas karadarbības teātrim. Vismazāk Eiropa vēlas, lai tās valstu teritorija kļūtu par karadarbības teātri. Eiropai nav iespēju pašai ātri izstrādāt vidēja darbības rādiusa raķetes, kas būtu spējīgas konkurēt ar Krievijas bruņojumu. Tāda Eiropa savā aizsardzības politikā ir pilnībā atkarīga no amerikāņiem," – Kedmi nonāca pie slēdziena.

Iepriekš Francijas prezidents Emanuels Makrons nāca klajā ar ierosinājumu radīt Eiropas kopīgo armiju, neatkarīgu no ASV. Viņš apliecināja, ka ES ir jāaizsargājas no Ķīnas, Krievijas un pat ASV. Ideju atbalstīja Vācijas kanclere Angela Merkele. Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs skaidroja, ka nesaskata nepieciešamību ES veidot dublējošas komandstruktūras, turklāt Eiropas aizsardzību nav iespējams iedomāties, piemēram, bez ASV.

248
Pēc temata
Aizsardzības ministrija piedāvā latviešiem patstāvīgi aizsargāties kara gadījumā
ASV atjaunojušas floti Krievijas "savaldīšanai" Ziemeļatlantijā
Maigā okupācija. Kā ASV bāze Polijā ietekmēs spēku līdzsvaru Eiropā
Ukrainai – miljards grivnu zaudējumos Azovā un Rietumu morālais atbalsts
Rokasspiediens, foto no arhīva

Kredīts algas vietā: Igaunijā plaukst jauns krāpšanās paņēmiens

27
(atjaunots 15:25 27.10.2020)
Igaunijas Nodokļu un muitas departaments noraizējies par negaidītu darba devēju krāpšanās shēmu – viņi izvairās no nodokļiem, izsniedzot kredītus algas vietā. Tāda shēma sagādā problēmas arī darbiniekam.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Igaunijā parādījusies jauna krāpšanās shēma: darba devējs, izvairoties no nodokļiem, algas vietā piešķir darbiniekam kredītu, stāsta Postimees.ee, atsaucoties uz Igaunijas Nodokļu un muitas departamentu (NMD). Šī shēma nemaz nav nevainīga un var sagādāt lielas nepatikšanas darbiniekam.

Luminor
© Sputnik / Sergey Melkonov

Piemēram, celtnieka alga, no kuras tiek maksāti nodokļi valstij, ir 800 eiro, tomēr ir gandrīz neiespējami sameklēt darbiniekus par tādu algu. Tad kompānija izraugās triku – tā pārskaita celtnieka kontā vēl tūkstoti eiro, bet maksājuma skaidrojuma ailē norāda "kredīts". Tātad kompānijai nevajag maksāt nodokļus no šiem tūkstoš eiro. NMD Juridiskās nodaļas vadītājs Revo Krauze paskaidroja, ka minētā piemēra gadījumā darba devējs ietaupa simtiem eiro. Taču vai tas ir droši darbiniekam?

Krauze pastāstīja, ka "uz papīra" darba devēja un darbinieka noslēgtajā kredītlīgumā iekļauti arī procenti un atmaksas termiņš, taču parasti tas viss netiek ievērots – kad pienāk kredīta dzēšanas termiņš, to noformē kā bezcerīgu prasību un automātiski noraksta.

NMD nodaļas vadītājs uzskata, ka darbiniekam tāda shēma var būt visnotaļ bīstama.

"Ja darbinieks apzināti noslēdzis tādu fiktīvu kredīta vienošanos un ieguldījis savu artavu kompānijas nelikumīgajā nodokļu optimizācijā, saskaņā ar pašreizējo praksi, mēs varam pieprasīt no darbinieka nesaņemtos nodokļus," paskaidroja Krauze. Šajā gadījumā darbinieks zaudēs naudu no savas kabatas.

Risks zaudēt naudu darbiniekam rodas arī darba devēja bankrota vai sarežģīta finansiālā stāvokļa dēļ, kurš pārskaitījis daļu algas kā kredītu. Šajā gadījumā procesā var iejaukties tā saucamais bankrota pārvaldnieks, kurš sāk piedzīt darbiniekiem izsniegtos kredītus, lai rastu papildu finansiālo atbalstu uzņēmējam.

"Nerunājot jau par to, ka pati kompānija var pieprasīt naudu caur tiesvedību. Tātad cilvēks strādā, saņem algu pēc šīs shēmas, taču, rodoties problēmām, kompānija var pieprasīt šos kredītu atmaksu, un darbinieks būs spiests pierādīt, ka nav ņēmis kredītu," paskaidroja Krauze.

27
Tagi:
krāpniecība, krāpnieki, Igaunija
Pēc temata
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Uzmanieties no krāpniekiem: parādījusies jauna klientu bankas datu iegūšanas shēma
Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg
Neveriet vaļā aizdomīgas hipersaites! Krāpnieki maskējas par "Swedbank" banku

Latvija par lētu naudu Lietuvā iepērk ES aizliegtu delikatesi

60
(atjaunots 11:58 26.10.2020)
Zušu zveja Lietuvas Republikā ir ierobežota – aptuveni 6-7 tonnas, taču tos ēd tikai 4% iedzīvotāju.

RĪGA, 26. oktobris – Sputnik. Zuši ir iekļauti Bernes konvencijā Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību. To zveja aizliegta vairākās valstīs. Izņēmums nodrošināts tikai dažām valstīm, kuru vidū ir Lietuva, Latvija un Igaunija, vēsta BB.lv, atsaucoties uz Latvijas medijiem.

Pērn zvejnieki Latvijā nozvejojuši 91,9 tonnas zušu. Turklāt viņi iepērk zušus Lietuvā par 2-10 eiro par kilogramu. Pie tam mazumtirdzniecībā zuši želejā maksā 39 eiro par kilogramu.

Portāls atzīmēja, ka Lietuvā zuši pārtikā netiek lietoti īpaši plaši, bet Latvijā ir ļoti iecienīti. Zušu zveja Lietuvas Republikā ir ierobežota 6-7 tonnu robežās, bet tos ēd tikai 4% iedzīvotāju.

Latvijas Zemkopības ministrijas Zvejas pārvaldības un zivju resursu nodaļas vadītāja vietniece Ilze Rutlkovska paziņoja, ka sadarbībā ar Lietuvu plānots projekts zivju populācijas pētījumiem Kurzemē un Klaipēdas novadā, lai saimnieciskā darbība tiktu izlīdzināta.

Cepti un marinēti zuši Baltijas valstīs ir ļoti pieprasīti. Ik gadus Baltijas jūrā nozvejo aptuveni 250 tonnas zušu, no šī apjoma 70-170 tonnas nozvejo Latvijā.

60
Tagi:
zivis, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ekoloģiska katastrofa: Latvijas upēs masveidā mirst zivis
Igaunijā parādījies Ķīnas cimdiņkrabis
Krievijas pastila, Latgales kaņepes un Rīgas šprotes: Riga Food cienasti
Valsts atbalsta vietā aizlika kāju priekšā: slēgta Liepājas zivju konservu rūpnīca
Ukrainas JS kuģis Berdjansk

Kādiem nolūkiem Ukrainai vajadzīga jauna jūras kara bāze Azovas jūrā

0
(atjaunots 10:18 28.10.2020)
Atbildība par konfliktu eskalāciju, kas saistīti ar Krievijas un Ukrainas iekšējās Azovas jūras vienpusēju militarizāciju, vienlīdz gulstas uz Kijevas, Briseles un Vašingtonas pleciem.

Ukrainas jūras kara bāzes celtniecība Azovā liecina par Rietumu centieniem mākslīgi radīt jaunu starptautisko problēmu un iekšējās spriedzes zonu pie Krievijas robežām. Ukrainas JKS šeit ir tikai ASV un NATO plānu instruments. Atbildība par konfliktu eskalāciju, kas saistīti ar Krievijas un Ukrainas iekšējās Azovas jūras vienpusēju militarizāciju, vienlīdz gulstas uz Kijevas, Briseles un Vašingtonas pleciem, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Sestdien, 11. aprīlī Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis apmeklēja jaunās 12 kuteriem paredzētas jūras kara bāzes (JKB) būvlaukumu Berdjanskā. Projekta prezentācijā Zeļenskis paziņoja: "Ir ļoti svarīgi, lai šajā vietā būtu pašiem savi kuģi, jo tādējādi mēs aizsargāsim mūsu ostas, mūsu tirdzniecību. Tas ir tiešs atbalsts ekonomikai."

Acīmredzot, Ukrainas ekonomikai nekas nedraud, kā vien kārtējais Maidans vai defolts. Bet jūras kara bāzes būvdarbiem būs vajadzīgi vairāk nekā 20 miljoni dolāru no valsts budžeta. Trīs jaunu piestātņu būvdarbi un jūras dibena padziļināšana sāksies tūlīt pēc projekta saskaņošanas, un 2021. gadā JKS pārvietos šurp no Nikolajevskas apgabala divus kuteru "Gjurza" divizionus un patruļas kuteru Mark VI (ASV militārā palīdzība) divizionu. Berdjanskas ostas administrācija skaidroja, ka JKB netraucēs darbam un nemazinās tirdzniecības ostas jaudas – redzams, ka tā skaidro saprot, cik bezjēdzīga būs JKB.

Militāri draudi Azovas akvatorijā objektīvi nepastāv, valstu robežas nav nospraustas. Azovas jūras starptautiski tiesiskais statuss – Krievijas un Ukrainas iekšējie ūdeņi. Atgādināšu: 2003. gadā Maskava un Kijeva noslēdza vienošanos (tā ratificēta 2004. gadā) par Azovas jūras kopīgu izmantošanu, bet 2012. gadā parādījās papildu vienošanās par kuģošanas drošību. Krimas tilta parādīšanās šajā jomā neko principiāli nav mainījusi. Tilta apsardzes pasākumi ir saprātīgi un pietiekami, tie neliek šķēršļus civilajai kuģniecībai Azovas jūrā un Kerčas šaurumā. Tomēr ir intriga: 2003. gadā noslēgtā vienošanās aizliedz ārvalstu jūras kara spēku kuģiem ieiet Azovas akvatorijā bez abu pušu – Krievijas un Ukrainas piekrišanas.

Rīcības brīvība

Patlaban Ukrainai ir divas jūras kara bāzes – Odesas un Nikolajevskas apgabalos. Šie dislokācijas punkti ļauj kuģiem (kad tie parādās) jebkurā laikā iziet Melnajā jūrā un Vidusjūrā (tālāk – Pasaules okeānā), neaizkavējoties garajās rindās Kerčas šauruma farvāterā (tā ir bijis vienmēr). Lai izbrauktu zem Krimas tilta, kuteriem "Gjurza" un "Mark VI" vajadzīga Krievijas atļauja. Kerčas šaurums starp Krimu un Tamaņu ir aptuveni 5 kilometrus plats, farvāters ved 500 metru attālumā no Krievijas krastiem un to, pats par sevi saprotams, kontrolē Krievija. Grozi, kā gribi, visur ir viens un tas pats.

Plāni pārcelt uz Berdjansku vienu no abām Ukrainas JKB radās jau prezidenta Petro Porošenko laikā, un patlaban vērojamā "pārmantojamība" militāro būvdarbu jomā liecina, ka Kijeva savos stratēģiskajos lēmumos nav patstāvīga.

Manuprāt, nevis Ukraina, bet gan Ziemeļatlantijas alianse tiecas kontrolēt Azovas jūru. Akvatorijas nepieejamība ir sāpīgs ģeopolitiskais izaicinājums. Toties iespēja, ka alianses speciālisti (taču ne kuģi) varētu atrasties Ukrainas kara bāzē pie pašām Krievijas robežām, izskatās kā stratēģiska priekšrocība reģionā, kur ierobežots par Melnās jūras valstīm nepiederošu kara kuģu uzturēšanās laiks. Šajā aspektā Berdjanskas osta ir lieliska, jo Ukrainas JKS bāze atradīsies tikai 70 kilometru attālumā no Krievijas piekrastes (Krasnodaras novada), 150 kilometrus no Kerčas un 220 kilometrus no Rostovas pie Donas, kur dislocēts Krievijas Bruņoto spēku Dienvidu kara apgabala štābs.

Krievijas "piekļuves bloķēšanas sistēmas", PGA sistēmas alianse var novājināt tikai pati ar saviem trieciena kompleksiem, sauszemes izlūkošanas un radioelektroniskās cīņas līdzekļiem tiešā KF robežu tuvumā.

Jūras kara stratēģijas Berdjanskā nav un nevar būt. Melnās jūras pārsvars reģionā ir absolūts un nelokāms. Ducis kuteru "Gjurza" un "Mark VI" spēj tikai izprovocēt kārtējo krīzi Azovas jūrā vai Kerčas šaurumā ar viegli prognozējamām sekām Ukrainas JKS. Ļoti iespējams, ka Berdjanskas JKB ar duci 25 metrus garu kuteru ir tikai piesegums nopietnāku NATO instrumentu virzībai uz austrumiem.

Spēka spoki

Ukrainas jaunais prezidents Vladimirs Zeļenskis nemainīja JKS vecos plānus, un 2019. gada nogalē tika saformēts kuģu Azovas divizions ar dislokācijas vietām Berdjanskā un Mariupolē. Turpat nokļuva arī 2018. gada "Kerčas krīzē" cietušie kuteri "Berdjansk" un "Nikopoļ", velkoņi "Jani Kapu" un "Korec", kā arī glābšanas kuģis "Donbas" un citas relatīvi cīņasspējīgas vienības. Jaunas JKB veidošanai ar tādiem spēkiem nepietiek. Kijeva plāno uzbūvēt 20 kuterus "Gjurza", taču 2020. gada sākumā bija tikai septiņi.

Tādā situācijā bez Vašingtonas atbalsta neiztikt. Martā Pentagons informēja ASV Kongresu par nodomu piešķirt Ukrainas Bruņotajiem spēkiem palīdzību 125 miljonu dolāru apmērā. Militārās palīdzības kompleksā iekļuva arī patruļas kuteris "Mark VI". Izdevums "The National Interest" nenorādīja precīzu kuteru skaitu, tomēr atzīmēja, ka amerikāņu tehnika Ukrainai kļūs par soli uz priekšu – jaunais "Mark VI" it kā esot labi bruņots un varot lepoties ar mūsdienīgu elektroniku.

Patruļas kuteri Odesā. Foto no arhīva.
© Sputnik / Денис Петров

26 metrus garā amerikāņu kutera bāzes komplektācijā ekipāža (10 cilvēki) ir bruņota tikai ar četriem 12,7 mm kalibra ložmetējiem un diviem 25 mm kalibra lielgabaliem. Augstfrekvences un satelītu sakari, ātrums – 30 mezgli un prettrieciena krēsli kabīnē nekādu lielo uzvaru nesola.

Tomēr aģentūra Stratfor prognozē neizbēgamu Pentagona un NATO aktivitātes pieaugumu Krievijas pierobežas reģionos. Melnās jūras flotes spēki un līdzekļi ir pastāvīgi gatavi. 13. aprīlī tie identificēja un pavadīja Melnās jūras akvatorijā ienākušo amerikāņu raķešu eskadras kuģi "Porter". Ne šis kuģis, ne citi ASV un NATO karakuģi nekad mūžā nevarēs ieiet Krievijas un Ukrainas iekšējos ūdeņos, kur brīvas kuģniecības tiesības ir tikai Krievijas un Ukrainas civilajiem (kravas un tirdzniecības) kuģiem. Kerčas šaurums nekad nav bijis starptautisks no 1982. gada ANO Konvencijas viedokļa, un uz to nevar attiecināt miglainas prasības par "tranzīta vai miermīlīgas kuģošanas tiesībām ārvalstu kuģiem".

Krievijas Ārlietu ministrija jau vairākkārt ir uzsvērusi: tikai Ukrainas valdība un valstis, kas to atbalsta, ir pilnībā atbildīgas par iespējamu situācijas saasināšanos Azovas reģionā. Vienlaikus Maskava vēl joprojām ir gatava konstruktīvam dialogam.
0
Tagi:
Azovas jūra, Ukraina, Krievija, NATO, ASV, militārā bāze
Pēc temata
Gluži kā kasīt lāci aiz auss: eksperti uzskata, ka NATO nelīdīs Azovā
Bloķēt Krimu. ASV nopietni ķērušās pie Melnās jūras
Atbilde uz Ukrainas provokāciju: Kerčas šaurums drošības nolūkos tika slēgts
Ukrainas Ģenerālštāba priekšnieks: bāze Krimā biedē visu Eiropu
Ukrainai – miljards grivnu zaudējumos Azovā un Rietumu morālais atbalsts