ASV armijas karavīri

Politologs: ASV un Francija neliks saviem kareivjiem mirt par Latviju

248
(atjaunots 09:27 21.11.2018)
Politologs Jakovs Kedmi uzskata, ka Eiropa nespēj parūpēties par savu drošību bez ASV palīdzības, taču Vašingtona neriskēs ar savām interesēm ambiciozu kņazu dēļ.

RĪGA, 21. novembris - Sputnik. Pašreizējā situācijā dalība NATO kaitē ASV interesēm, un būtu bezjēdzīgi gaidīt, ka Vašingtona iesaistīsies militārā konfliktā ar Maskavu Latvijas dēļ, intervijā "Rossijskaja gazeta" paziņoja politologs, Izraēlas specdienesta "Nativ" bijušais vadītājs Jakovs Kedmi.

NATO ir aizņemta – tā ķērusies pie pašsaglabāšanās

Kedmi atgādināja, ka NATO "noteiktā laikā noteiktos apstākļos nodibinājuši noteikti spēki".

"Šodien tā ir absolūti lieka organizācija. No militārā viedokļa tajā nav nekā nopietna. Tajā nopietns ir nevis NATO, bet gan Savienotās Valstis, kas stāv aiz alianses. NATO ir izveidota birokrātiska struktura, kas tagad strādā pašsaglabāšanās labā. Lai pierādītu savu cīņasspēju, tā kliedz par Krievijas draudiem un laiku pa laikam organizē kādus manevrus. Taču tas tiek darīts, lai saglabātu aliansi un dotu tai naudu," – paziņoja Kedmi.

Viņš piezīmēja, ka pašreizējā situācijā dalība NATO pat apdraud Vašingtonas intereses.

"Trampam NATO nav vajadzīga. Šīs oganizācijas statūti un tajos iekļautais kolektīvās atbildības princips apdraud ASV intereses neadekvātu Eiropas politiķu darbības dēļ," – paskaidroja politologs.

Taču ASV neliks uz spēles savas intereses "kaut kada ambicioza kņaziņa dēļ", ir pārliecināts Kedmi. Viņš atgādināja, ka amerikāņi guvuši vērā ņemamu mācību situācijā ar Gruzijas bijušo prezidentu Mihailu Saakašvili, kurš uzsāka karu Dienvidosetijā.

"Kā labā ASV iesaistīties konfliktā ar Krieviju? Latvijas labā? Atcerieties, kas notika Otrā pasaules kara pirmajās nedēļās un ko teica Francijas vadītāji kara 11. dienā. Viņi teica: tā kā Polija vairs gandrīz nepastāv, nav jēgas sākt karadarbību pret Vāciju. Ja kādam šķiet, ka francūži vai amerikāņi sūtīs savus karavīrus nāvē Latvijas dēļ, viņi kļūdās," – uzsvēra Kedmi.

Bezpalīdzīgā Eiropa

Politologs atzīmēja, ka patlaban Eiropa nespēj nodrošināt savu aizsardzību bez ASV.

"Patstāvīgajai Eiropai nav nekādu iespēju kaut ko izlemt. Francijas armijas un reiz nopietnās vācu armijas bēdīgais stāvoklis neļauj nonākt pie optimistiskiem slēdzieniem par to, ka iespējams izveidot kaut kādu vienotu Eiropas armiju," – apliecināja Kedmi.

Turklāt Eiropas vienotā armija nav neko vērta bez kodolieročiem, uzskata eksperts.

"Kodolieroči ir tikai Francijai un Lielbritānijai. Taču tie ir absolūti bezjēdzīgi nopietnā konfliktā starp Eiropu un Krieviju. Savukārt ASV Eiropas aizsardzībai pietiek ar divpusējiem līgumiem: starp ASV un Vāciju, starp ASV un Lielbritāniju, starp ASV un Franciju, starp ASV un Poliju," – paskaidroja Kedmi.

Turklāt Eiropa ir atkarīga no ASV arī raķešu bruņojuma ziņā.

"Kā no uguns Eiropa bīstas no mazā un vidējā darbības rādiusa raķetēm. Jebkurām. Visas šīs raķetes paredzētas Eiropas karadarbības teātrim. Vismazāk Eiropa vēlas, lai tās valstu teritorija kļūtu par karadarbības teātri. Eiropai nav iespēju pašai ātri izstrādāt vidēja darbības rādiusa raķetes, kas būtu spējīgas konkurēt ar Krievijas bruņojumu. Tāda Eiropa savā aizsardzības politikā ir pilnībā atkarīga no amerikāņiem," – Kedmi nonāca pie slēdziena.

Iepriekš Francijas prezidents Emanuels Makrons nāca klajā ar ierosinājumu radīt Eiropas kopīgo armiju, neatkarīgu no ASV. Viņš apliecināja, ka ES ir jāaizsargājas no Ķīnas, Krievijas un pat ASV. Ideju atbalstīja Vācijas kanclere Angela Merkele. Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs skaidroja, ka nesaskata nepieciešamību ES veidot dublējošas komandstruktūras, turklāt Eiropas aizsardzību nav iespējams iedomāties, piemēram, bez ASV.

248
Pēc temata
Aizsardzības ministrija piedāvā latviešiem patstāvīgi aizsargāties kara gadījumā
ASV atjaunojušas floti Krievijas "savaldīšanai" Ziemeļatlantijā
Maigā okupācija. Kā ASV bāze Polijā ietekmēs spēku līdzsvaru Eiropā
Ukrainai – miljards grivnu zaudējumos Azovā un Rietumu morālais atbalsts
Суп с морепродуктами

Igaunijā parādījies Ķīnas cimdiņkrabis

19
(atjaunots 16:17 03.08.2020)
Igaunija atklāta vēl viena bīstama invāzijas suga – Ķīnas cimdiņkrabis, kurš noēd zivis un bojā dambjus.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Viena no invazīvākajām krabju sugām pasaulē tika noķerta Sitkes upē Igaunijā, vēsta portāls "Infosila".

Portāla publicētajā fotogrāfijā ir redzams Ķīnas cimdiņkrabis, kurš ir starp simts pasaulē invazīvākajām sugām.

Portāls brīdina, ka krabis barojas ar mīdijām, kuras attīra ūdeni no liekām uzturvielām un tādējādi padara to caurspīdīgāku. Tāpat tas noēd daudzu zivju ikrus, tostarp lašu, rada barošanās konkurenci zivīm. Turklāt tas būvē pietiekami dziļas alas, un tā kolonijas var apdraudēt gan dabiskos salu krastus, gan hidrotehniskās iekārtas.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от The Daily Kraken (@the_daily_kraken)

Ķīnas cimdiņkrabis ir vēžu mēra pārnēsātājs un cilvēkam bīstamā parazīta – plaušu trematodes – pārnēsātājs. Līdz ar to nav ieteicams lietot uzturā savvaļā noķertos krabjus. Taču arī atpakaļ ūdenī viņus nevajadzētu atlaist.

Šī krabja dzīvotspējas pat ļoti piesārņotā ūdenī un pārvietošanās spējas pa straumi simtiem kilometru attālumā novedusi pie tā, ka suga izplatījusies pa visu pasauli. Eiropā tiem nav dabisko ienaidnieku, viņi konkurē par barību ar vietējām sugām, noposta upju ekosistēmas, noēdot visu, ko atrod dzelmē, iznīcina zvejas tīklus un pat spēj sabojāt dambjus.

Pirmo reizi cimdiņkrabji tika manīti Vācijā 1912. gadā. Tagad tas skaitās vienīgais Vācijas saldūdens krabis un ir nodarījis valstij aptuveni 80 miljonus eiro lielus zaudējumus, bojājot dambjus, caurules un krastmalas. Baltijas jūras reģionā tas, visticamāk, iekļuvis no Ziemeļjūras un tajā ieplūstošajām upēm.

Pēdējā laikā šie krabji trāpās arī Latvijas zvejniekiem. Eksperti uzskata, ka 20 gadu laikā krabis ir pielāgojies arī Baltijas jūras ūdeņiem, jo tā nav īpaši sāļa un drīzumā kļūs siltāka.

19
Tagi:
Igaunija, dabas aizsardzība
Pēc temata
Reiz Brigē: Ķīnas krabji ieņēmuši kanālus Beļģijā
The Local: amerikāņu vēži terorizē Berlīni
Kā šausmu filmā: Tallinai uzbrūk milzīgi kailgliemeži
Mūsu zvejnieki tos izvārījuši zupā: uz Latviju virzās bīstamie Ķīnas krabji
Autotrase A5 Rauņa-Marjampole-Suvalki

Ekonomists aicina lietuviešus pasteigties ar braucieniem uz Poliju

11
(atjaunots 14:52 03.08.2020)
Nākamnedēļ Polija var izrādīties valstu sarakstā, atgriežoties no kurām ir nepieciešams ievērot pašizolāciju.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Lietuvas iedzīvotājiem ir vērts pasteigties ar iepirkšanās braucieniem uz Poliju, jo tuvākajā laikā tā var izrādīties valstu sarakstā, atgriežoties no kurām ir jāievēro divu nedēļu pašizolācija, paziņoja "Luminor Lietuva" ekonomists Žigimants Maurics, raksta Sputnik Lietuva.

Valstis, kurās saslimstības rādītājs 14 dienu laikā pārsniedz 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, skaitās "koronavīrusa skartākās". Ierodoties no tām Lietuvā, ārzemniekiem un republikas pilsoņiem ir pienākums ievērot divu nedēļu pašizolāciju. Pēc Maurica sacītā, Polija ātri tuvojas pie šī rādītāja.

"Tādējādi, ja Covid-19 gadījumus skaits Polijā strauji nesamazināsies nākamnedēļ, tā tiks iekļauta koronavīrusa infekcijas skarto valstu sarakstā (tas tiek atjaunots piektdienās), kas nozīmē, ka ierodoties no šīs valsts būs nepieciešama 14 dienu izolācija (piemēram, iepirkšanās Suvalkos). Iespējams, šajā gadījumā Lietuvai nebūs lieli zaudējumi (lietuvieši atstāj aptuveni 400 miljonus eiro gadā Polijas pierobežas veikalos), taču šāda nenoteiktība traucē tūrisma braucieniem apkārt visai Eiropas Savienībai, jo katru nedēļu ikviena valsts var nonākt sarakstā," uzrakstīja viņš Facebook.

Iepriekš Viļņas Universitātes profesors un "Santaros" klīnikas ārsts Vitauts Kasulēvičs pievērsa uzmanību tam, ka situācija ar Covid-19 Polijā pasliktinās, taču valsts neatrodas "koronavīrusa skarto" sarakstā.

No šodienas Lietuvā aizliegts iebraukt no Luksemburgas, Rumānijas, Spānijas, Bulgārijas, Beļģijas, Zviedrijas, Portugāles, Maltas, Čehijas un Horvātijas. Taču, saskaņā ar aktuālāko Veselības ministrijas apstiprināto sarakstu, no Polijas drīkst iebraukt bez ierobežojumiem.

Lietuvas iedzīvotāji bieži brauc iepirkties uz kaimiņvalsti. Visbiežāk viņi pērk pārtikas produktus un alkoholu, taču dažkārt uz Poliju brauc pēc lielākiem pirkumiem. Pēc viņu sacītā, tas ļauj ietaupīt vairākus simtus eiro cenu starpības dēļ, jo Polija nav eirozonā. Vispopulārākās pierobežas iepirkšanās pilsētas ir Suvalki un Bjalistoka.

Saskaņā ar aktuālākajiem datiem Polijā ar Covid-19 ir inficējušies 47 469 cilvēki, turklāt pēdējo četru dienu laikā jaunu gadījumu skaits bijis rekordliels. Polijas Senāta sēde ir pārcelta sakarā ar to, ka viens no senatoriem inficējies ar koronavīrusu, pārējie senatori drīkstēs atrasties prezidenta Andžeja Dudas inaugurācijā tikai pēc Covid-19 testa rezultātu saņemšanas. Polijas policija šonedēļ rīkos pārbaudes veikalos ar mērķi pārbaudīt, vai darbinieki un apmeklētāji lieto aizsargmaskas.

11
Tagi:
robeža, koronavīruss, Polija, Lietuva
Pēc temata
Atbrauci no ārzemēm? Uz redzēšanos! SPKC iesaka neielaist ciemos draugus
Lielbritānija ieviesusi divu nedēļu pašizolāciju ieceļotājiem no Spānijas
Ceļošanai nedrošo valstu sarakstā Latvija iekļāvusi vēl vienu valsti
Policijas darbinieki pārbauda automobiļus, foto no arhīva

"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju

0
(atjaunots 21:19 03.08.2020)
Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā.

Aptuveni mēnesi pēc tam, kad koronavīrusa pandēmija burtiski nostādīja uz ceļiem pasaules ekonomiku, politikas un mediju pasaulē parādījās jauns starptautisko sacensību "žanrs", kuru ironiski var nosaukt par vakcīnu sacīkstēm, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Ņemot vērā to acīmredzamo traumu, kuru koronavīruss divreiz ir radījis kolektīvajiem Rietumiem, uzvaras jautājums šajās sacīkstēs ir kļuvis nevis vienkārši politisks, bet gan politisks un principiāls no rietumu sabiedrības pašcieņas saglabāšanas viedokļa. Cilvēkam, kurš audzis labākajās Eiropas humānisma tradīcijās (kas mūsdienu pasaulē lielākoties nozīmē nevis eiropieti vai amerikāni, bet gan cilvēku ar padomju vai Krievijas izglītību), ir visnotaļ grūti saprast mūsdienu rietumu apsēstību ar "vakcīnu sacīkstēm", taču var pamēģināt izskaidrot to no galvenās mūsdienu ASV un Lielbritānijas industrijas viedokļa, jeb no politiskās un komerciālās sevis virzības viedokļa.

Sabiedrisko attiecību (Public Relations) telpā kolektīvie Rietumi, kā arī konkrēti ASV un Lielbritānija guva vairākas nopietnas "koronavīrusa traumas". Pirmkārt, noskaidrojās, ka tālā (kā arī "dziļi totalitārā un vietām atpalikusī", saskaņā ar Londonas un Vašingtonas politiķu stereotipiem) Ķīna tika galā ar epidēmijas apspiešanu labāk, apzinājās problēmu agrāk, un efektīvi ierobežoja ekonomiskos zaudējumus. Šajā fonā pat pašu patriotu acīs ASV un Lielbritānija, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, izskatās ne tik iedvesmojoši.

Nākamo traumu kolektīvo Rietumu pašvērtējumam netīšām (tā gadās) nodarīja Krievija – ar savu "pazemojoši zemo" koronavīrusa mirstības līmeni un masveida testēšanas sakārtošanu, kas kopsummā izraisīja sapīkumu rietumu medijos un nepierādītas apsūdzības statistikas viltošanā, lai gan statistika (izņemot PVO vērtējumus) bija acīmredzama: Ņujorkā epidēmijas upuru līķus salika refrižeratoros uz ielām, un jau ar to pietiek medicīniskās un valsts pārvaldes kvalitātes atšķirības izvērtēšanai.

Un šajā fonā, neatkarīgi no nepieciešamajiem izdevumiem un jebkādiem iespējamajiem riskiem, kolektīvajiem Rietumiem (kā arī atsevišķiem konkrētiem ambicioziem rietumu politiķiem) uzvaras jautājums vakcīnas ražošanā kļūst ārkārtīgi svarīgs imidža ziņā, jo ir jāparāda, ka, piemēram, ASV – tas "joprojām ir numurs viens pasaulē".

Taču, lasot Amerikas medijus, rodas dīvaina izjūta: atkarīgi no partejiskās piederības un simpātijas esamības pret Donaldu Trampu no izdevuma īpašnieku puses, konkrētās redakcijas "jūt līdzi" vai nu Amerikas kompānijām, kuras nodarbojas ar vakcīnas izstrādi, vai britu, vācu, pat indiešu kompānijām un universitātēm ar mērķi uz to, lai uzvarētāju slava "vakcīnu sacīkstēs" tiktu kaut kādai struktūrai "pareizajā" valstī, taču lai "nolādētais Trampa režīms" nespēj iegūt no tā politiskos bonusus. Arī makro līmenī pastāv analoģisks konflikts: tā vietā, lai koordinētu pūles ar saviem NATO vai G7 partneriem, oficiālā Vašingtona, vismaz pēc dažu vācu mediju vērtējuma, centās "izspiest" un pārvest uz ASV no Vācijas perspektīvu biotehnoloģiju kompāniju, kurai bija kaut kādas svarīgas izstrādes pret koronavīrusu.

Šajā kontekstā ir loģiski, ka jebkādi paziņojumi par to, ka Krievija vai Ķīna ir tuvu vakcīnas pret koronavīrusu izveidošanai un masveida izmantošanai, rietumu informācijas laukā izraisa reakciju, kuru var salīdzināt pat ne tik daudz ar banālu alerģiju, cik ar īstu anafilaktisko šoku.

Protams, varētu pieņemt, ka Amerikas medicīnas ierēdņi patiešām vadās tikai pēc profesionāliem uzskatiem, taču, ņemot vērā augstākminēto, pastāv nopietnas aizdomas par noteikta politiskā angažējuma klātbūtni. Oficiālās reakcijas piemēra kārtā uz paziņojumiem par Krievijas plāniem uzsākt masveida mediķu vakcināciju jau šoruden, kā arī uz ziņām par Ķīnas veiksmīgajiem iespējamo vakcīnu izmēģinājumiem var minēt galvenā Amerikas infektologa pozīciju, kuru publicē The Wall Street Journal:

"Doktors Entonijs Fauči, galvenais infekcijas slimību eksperts ASV, paziņoja piektdien Kongresa Covid-19 apakškomitejas klausīšanās, ka ASV, visticamāk, neizmantos Ķīnā vai Krievijā izstrādātās vakcīnas. "Es patiešām ceru, ka ķīnieši un krievi patiešām testē vakcīnu, pirms to ievadīt kādam," sacīja viņš. "Apgalvojumi par to, ka vakcīna ir gatava izplatīšanai, pirms ir veikta testēšana, es domāju, labākajā gadījumā ir problemātiski." Doktors Fauči tāpat paziņoja, ka cer, ka "ASV saņems vakcīnu līdz gada beigām."

Spriežot pēc iespējamo vakcīnu no dažādām valstīm salīdzinošās analīzes no lietišķās informācijas aģentūras Bloomberg, Fauči, visticamāk, cer uz Amerikas kompānijas "Moderna" vakcīnu.

Interesanti, ka Bloomberg trekerā (vismaz raksta uzrakstīšanas brīdī) nebija minēti Krievijas izstrādājumi, kas var veicināt nepareiza iespaida rašanos rietumu lasītājam par Krievijas iespējām, vai arī var rasties ilūzija, ka Krievijas vakcīna "parādījās no nekurienes".

Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā. Paralēli tam, lai pārliecinātu skeptiskāk noskaņoto rietumu auditorijas daļu, tiks virzīta tēze par to, ka jebkurā gadījumā, pat ja vakcīnas darbojas, šīs vakcīnas ir tapušas ar datu palīdzību, kurus it kā nozaguši ķīniešu, irāniešu un krievu hakeri, turklāt attiecīga sabiedriskā viedokļa sagatavošana jau ir paveikta. Savukārt par fināla aizsardzības līniju kļūs ciniska Krievijas un Ķīnas apsūdzēšana "vakcīnu nacionālismā" un vēlmē pārvērst cīņu ar epidēmiju par sava veida starptautisku sacensību analogu, turklāt vienlaikus tiks virzīta tēze par nepieciešamību izveidot Rietumos savu vakcīnu, lai nebūtu atkarīgiem no Pekinas vai Maskavas tik svarīgā jautājumā.

Šādas pieejas problēma ir tajā, ka katrā šīs "kontrolējamās atkāpšanās" posmā – un jau nav nekādu šaubu par to, ka tā ir atkāpšanās nepielūdzamās realitātes spiediena varā – rietumu mediju mašīna zaudēs arvien jaunāku un jaunāku savas auditorijas segmentu uzticību. Un beigsies tas ar kārtējām konferencēm par nepieciešamību cīnīties ar Krievijas un Ķīnas dezinformāciju un Amerikas un Eiropas atbildīgo struktūru prasībām piešķirt tām vēl budžetus bijušā imidža diženuma atjaunošanai. Taču zaudēt auditorijas uzticību ir viegli, bet tās atjaunošana prasa zināmu laiku, turklāt koronavīruss tikai paātrinājis tos sabiedriskās uzticības degradācijas procesus, kuri jau tā notika rietumu pasaulē. Savukārt Krievijai, Ķīnai un citiem "ierindas vainīgajiem", uz kuriem mīl norādīt ar pirkstu rietumu mediju telpā, patiesībā ar šo problēmu nav nekāda sakara, un ciest no "vakcīnu nacionālisma" mūsu rietumu partneriem nāksies pašu vainas dēļ un, visticamāk, lepnā vientulībā.

0
Tagi:
koronavīruss, vakcīna, ASV, Rietumi, Ķīna, Krievija
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Izmēģinājuma afrikāņi. Francijā izcēlies skandāls saistībā ar vakcīnu pret vīrusu
KF pastāstīja par brīvprātīgo pašsajūtu, kuri pieteicās izmēģināt vakcīnu pret Covid-19
Dzenas pēc peļņas: kāpēc ES palaidusi garām iespēju sastapt pandēmiju ar gatavu vakcīnu