SDG Klaipedos nafta

Lietuvā pastāstīja, kādēļ Baltijas gāzes tirgus tiek veidots bez tās

55
(atjaunots 08:28 20.11.2018)
Cenas politikas jautājums kļuva par lūzuma punktu Baltijas valstu un Somijas vienotā gāzes tirgus izveidošanas pārrunās, tāpēc Lietuva neparakstīja memorandu.

RĪGA, 20. novembris – Sputnik. Lietuvā paskaidroja, kāpēc valsts pagaidām nav pievienojusies memorandam par nolūkiem izveidot pēc vienotiem noteikumiem funkcionējošu gāzes tirgu no 2020. gada, kuru parakstīja Latvija, Igaunija un Somija. Jautājums ir cenas politikā, vēsta 15min.lt.

Lietuvas mērķis paliek nemainīgs – apvienot atsevišķus nacionālos gāzes tirgus reģionālajā gāzes tirgus zonā. Līdz šim brīdim daudzi darbi 2016. gada maijā apstiprinātā savstarpējā Baltijas valstu gāzes tirgus plāna ietvaros notika pēc grafika, taču ievilkās cenu politikas jautājuma pārrunas, paziņoja Lietuvas gāzes transporta kompānijas Amber Grid pārstāvis Danass Januļonis.

"Līdz 2020. gadam atlicis vairāk nekā gads, un mēs darām visu vienotas zonas izveidošanai ieplānotajā termiņā," piebilda viņš.

Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns arī apstiprināja, ka Lietuva joprojām meklē kompromisu vairākos aspektos.

"Nepiedalīšanās šajā posmā nenozīmē, ka mēs nepiedalīsimies visā Baltijas valstu vienotā gāzes tirgus izveidošanas procesā. Kopējam darbam jāturpinās arī turpmāk, taču šajā posmā, sadalot izdevumus infrastruktūrā un izdevīgumā, pēc tiem parametriem, kuri tika piedāvāti, mēs nevarējām piedalīties. Taču vienotā gāzes tirgus izveidošanas plāns līdz 2020. gadam paliek," pateica Vaičūns.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka oktobra vidū Igaunijas, Latvijas un Somijas gāzes transporta un sadales tīklu operatori – Elering, Conexus Baltic Grid, Gasum- parakstīja protokolu par nolūkiem izveidot pēc vienotiem noteikumiem funkcionējošu gāzes tirgu no 2020. gada. Saskaņā ar memorandu, no 2020. gada, kad tiks uzbūvēts gāzesvads starp Somiju un Igauniju Balticconnector (gāzesvadam jāļauj pārsūknēt starp Igaunijas un Somijas tīkliem līdz 7,2 miljoniem kubikmetru gāzes diennaktī), trīs valstis harmonizēs dabasgāzes importa, tranzīta un tarifikācijas noteikumus, savukārt līdz 2022. gadam izveidos vienotu gāzes zonu, kas paaugstinās tirgus caurskatāmību, teikts paziņojumā.

Jaunajos nosacījumos tirgus dalībniekiem Somijā, Latvijā un Igaunijā būs vienāda piekļuve visai gāzes transporta infrastruktūrai vienota tirgus ietvaros, brīvi pārsūknējot gāzi pāri valsts robežām bez papildus izdevumiem un birokrātijas. Tostarp, Igaunija un Latvija varēs glabāt rezerves apjomus pazemes gāzes krātuvē Latvijā (Inčukalnā), izmantojot tos tirgus cenu palielināšanās gadījumā un mīkstinot cenu svārstības tirgū, norāda Elering.

Memorands par vienotā gāzes tirgus izveidošanu paredz, ka sekojošajos posmos apspriešanai varētu pievienoties arī citas valstis. Lietuva to tā arī neparakstīja.

Atgādināsim, reģionālās gāzes infrastruktūras apspriešana sākās jau 2006. gadā, kad Baltijas valstis vienojās izvērtēt reģionālā SDG termināla celtniecību, taču valstis nepanāca konsensi, un Lietuva uzbūvēja Klaipēdā savu termināli. Par gāzes glabātuves kuģa īri valsts kontrolētais uzņēmums Klaipedos nafta ik gadu maksā apmēram 60 miljonus eiro. Lai gūtu iespēju pretendēt ES finanšu palīdzībai kuģa izpirkšanai no norvēģu uzņēmuma Hoegh LNG, Lietuva centās panākt, ka Klaipēdas terminālu Independence atzīst par reģionālo. Taču vienoties ar divām pārējām Baltijas valstīm šajā jautājumā neizdevās.

Pēc tam Lietuva piedāvāja Latvijai un Igaunijai noslēgt vienošanos, kura ietver objektus visās trijās valstīs – peldošo SDG termināli Klaipēdā, nākotnes Igaunijas sašķidrinātās dabasgāzes pārkraušanas terminālu un gāzes krātuvi Inčukalnā – un kopīgiem spēkiem panākt finansējumu no Eiropas Savienības.

Taču 2017. gada vasaras baigās Latvijas valdība nolēma pieprasīt papildus datus par vienošanos, ko Lietuvā izvērtēja kā negatīvu reakciju un procesa ievilkšanu. Lietuvas premjera padomnieks ārpolitikas jautājumos Deivids Matuļonis pēc tam paziņoja, ka Lietuva mēģinās vienoties tikai ar Igauniju par vienotu SDG tirgus līgumu. Taču igauņu premjers Jiri Ratass jau jūnijā paziņoja, ka Lietuvas Klaipēdas ostai īrētais peldošais termināls – tas ir "ātrs risinājums", kurš pieņemts gāzes piegāžu diversifikācijai, un atgādināja, ka, saskaņā ar Eirokomisijas pasūtīto pētījumu, par labāko vietu reģionālā SDG termināla izvietošanai ir Somu līča piekraste. Somija atteicās no tā celtniecības, tāpēc alternatīva atlika igauņu Mūgai vai Paldiskiem.

Beigās nedz Latvija, nedz Lietuva, nedz Igaunija nesaņēma naudu no Eiropas Savienības projektiem, kas saistīti ar SDG infrastruktūru.

55
Pēc temata
"Politiskā" gāze: godīgs tirgus Baltijas valstīm nesanāk
Latvijas GTS operators tiesājas par tiesībām strādāt ar "Gazprom"
Igaunija sākusi gāzesvada Balticconnector celtniecību ar Somiju
"Gazpromtrans": Baltijai atņems pēdējās naftas piles no Baltkrievijas
Jauniešu organizācijas pikets par LGBT pārstāvju tiesībām

Valdošā koalīcija Igaunijā var izjukt LGBT dēļ

29
(atjaunots 12:51 19.10.2020)
Igaunijas prezidente un premjerministrs negatīvi izvērtēja iekšlietu ministra Marta Helmes naidīgo attieksmi pret LGBT pārstāvjiem.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Igaunijas valdošo partiju – Centriskās partijas un Konservatīvās tautas partijas (EKRE) – savienībā kārtējo reizi radusies plaisa, vēsta Postimees.

Iemeslu konfliktam devusi valsts iekšlietu ministra Marta Helmes (EKRE) intervija portālam Deutsche Welle, pareizāk sakot, intervijas fragments, kurā ministrs pārmeta LGBT pārstāvjiem "homopropagandu" un ieteica viņiem "bēgt uz Zviedriju".

Atgādināsim, ka EKRE partija iesaka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanu laikā organizēt referendumu par grozījumiem Igaunijas Konstitūcijā, kas definētu laulību kā vīrieša un sievietes savienību. Igaunija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā viendzimuma partnerattiecības ir juridiski aizsargātas.

EKRE dibinātājs Marts Helme jau iepriekš ir piesaistījis uzmanību ar daudznozīmīgiem izteikumiem, arī starptautiskā līmenī. Piemēram, nesen viņš pauda sašutumu par to, ka Somijas premjerministre Sanna Marina jaunībā strādājusi par kasieri lielveikalā, un nosauca viņu par virtuveni, kura vada valsti.

Prezidente Kersti Kaljulaida, pazīstama ar savu atbalstu LGBT, paziņoja, ka Helme savu uzskatu dēļ nav piemērots iekšlietu ministra postenim, un informēja par to premjerministru Jiri Ratasu.

Ratass jau vairākkārt bijis spiests nogludināt asos Helmes (un viņa dēla Martina Helmes, valsts finanšu ministra vārdus), kopš Centriskā partija, "Tēvzeme" un EKRE izveidoja valdošo koalīciju. Šoreiz premjerministrs asi kritizēja iekšlietu ministru savā lappusē sociālajos tīklos un atgādināja, ka Centriskā partija, kas radījusi koalīciju ar EKRE, vienojusies pavisam par citām vērtībām nekā naidīga attieksme pret gejiem.

"Igaunijas Republika nevērtē nevienu Igaunijas iedzīvotāju pēc viņa seksuālās orientācijas. Viņa uzskati nekādā gadījumā nevar ietekmēt attieksmi pret viņu no valsts un valdības puses," uzsvēra premjers.

Neapmierināti bija arī citi Centriskās partijas pārstāvji, piemēram, partijas vicepriekšsēdētājs Jānuss Karilaids aicināja Helmi demisionēt, eirodeputāte Jana Toma savā lapā sociālajos tīklos atgādināja, ka "partijai ir gandrīz 15 000 locekļu, un, protams, viņi nevēlas pastāvīgi dzirdēt kā no pārpilnības raga birstošās Helmes muļķības", un secināja, ka viņš pats nevēlas strādāt koalīcijā.

Tiesa, šodien EKRE priekšsēdētājs Martins Helme preses konferencē pastāstīja žurnālistiem, ka viņa tēvs neplāno demisionēt.

"Ja premjerministrs vai Rīgikogu nolems mūs atstādināt, bez Marta šīs koalīcijas nebūs," viņš paziņoja.

29
Tagi:
LGBT, koalīcija, Igaunija
Pēc temata
Eiropas pēdās: Igaunijas augstskolas ievieš LGBT mācību
Igaunijas varasiestādes apsūdz naudas tērēšanā gejiem, nevis slimnīcām
Igaunijas pilsētas deputātus piespiež sponsorēt geju festivālu
 Svetlana Tihanovska, foto no arhīva

Baltija apsolījusi pastiprināt sankcijas pret Minsku

16
(atjaunots 22:36 18.10.2020)
Aizvadītās nedēļas nogalē Svetlana Tihanovska tikusies ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ārlietu ministriem un apspriedusi vairākus jautājumus.

RĪGA, 19. oktobris – Sputnik. Baltkrievijas prezidenta bijusī kandidāte Svetlana Tihanovska pateicās Baltijas valstu ārlietu ministriem par sankcijām, ko tās vērsušas pret Minsku, un paziņoja, ka republikas apņēmušās pastiprināt ierobežojumus, vēsta Sputnik Lietuva.

"Ministri atbalstīja tālāko spiedienu pret režīmu Baltkrievijā un atzīmēja, ka sankcijas no viņu puses pastiprināsies. Svetlana pateicās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pārstāvjiem par to, ka to valstis jau ieviesušas savu paplašināto sankciju sarakstu," vēstīja viņas preses dienests Telegram-kanālā.

Tikšanās gaitā tika apspriests jautājums par Minskā ieplānotā hokeja čempionāta pārnešanu vai boikotēšanu un protests pret represijām pret sportistiem.

Lietuvas Ārlietu ministrijas preses dienests informēja, ka piektdien Viļņā valsts ārlietu ministrs Lins Linkēvičs tikās ar Kanādas ĀM vadītāju Fransuā Filipu Šampaņu. Notika arī Baltijas valstu un Kanādas ārlietu ministru tikšanās, kuri pēc tam nāca klajā ar kopīgu paziņojumu.

"Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Kanādas ārlietu ministri savā paziņojumā uzsvēra nepieciešamību atbalstīt Baltkrievijas  opozīcijas pūles pārtraukt vardarbību pret demonstrantiem un organizēt jaunas demokrātiskas vēlēšanas. Tāpat ministri apsprieda attiecības ar Krieviju, transatlantisko sadarbību un citus aktuālus starptautiskos jautājumus un vienojās organizēt ikgadējas tikšanās četru pušu formātā," paziņoja preses dienests.

Situācija Baltkrievijā

Opozīcijas protesta akcijas sākās visā Baltkrievijā 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās sesto reizi uzvarējis Aleksandrs Lukašenko – CVK ziņoja, ka viņš saņēmis 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka uzvaru guvusi Svetlana Tihanovska.

Pēdējā laikā protesta akcijas pārsvarā notiek brīvdienās, plašākie pasākumi – svētdienās.

Pēc vēlēšanām opozīcija organizēja koordinācijas padomi varas tranzītam republikā. Opozīcija uzskata Tihanovsku par ievēlēto līderi, pieprasa organizēt valstī jaunas vēlēšanas un pārrunas ar varas pārstāvjiem.

Sakarā ar KP izveidi Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu atbilstoši kriminālkodeksa pantu par varas sagrābšanas mēģinājumiem. Patlaban seši no septiņiem KP prezidija locekļiem ir arestēti vai atrodas ārzemēs. Tihanovska ir aizbraukusi uz Lietuvu. Sieviete izsludināta starptautiskā meklēšanā Krievijā, tomēr krimināllieta pret viņu KF nav ierosināta – meklēšanā viņa izsludināta saskaņā ar savstarpējas palīdzības līgumiem, ko noslēgusi Krievija un Baltkrievija.

16
Tagi:
sankcijas, Baltija, Lins Linkēvičs, Svetlana Tihanovska, Lietuva, Baltkrievija
Pēc temata
Rinkēvičs pauž sašutumu: Krievija izsludinājusi meklēšanā Tihanovsku
Ceļā uz Briseli: Tihanovska tikās ar Rinkēviču lidostā
Es neesmu prezidente: Tihanovska atzinusi, ka Baltkrievijai ir nepieciešams līderis
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti
Ūdens attīrīšanas iekārta, foto no arhīva

Ūdenstilpēs Latvijā atrasts liels daudzums bīstamu farmaceitisko līdzekļu

0
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Pētījums rāda, ka ūdenstilpēs valstī atrodami tādi farmaceitiskie līdzekļi, kā metoprolols un ibuprofēns vērā ņemamā koncentrācijā.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Starptautiskais pētījums "No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi" noslēdzies ar visnotaļ skumjiem slēdzieniem, stāsta Mixnews.lv, atsaucoties uz "Latvijas avīzi".

Pētījuma gaitā noskaidrojies, ka apkārtējā vidē nonāk farmaceitiskie līdzekļi un attīrīšanas iekārtas nespēj no tiem pasargāt upes, ezerus un jūru Latvijā.

Zinātnieki uzskata, ka šogad apkopotie dati ir ļoti satraucoši, jo tamlīdzīgs sārņvielu saturs var būtiski ietekmēt dzīvos organismus un augus.

Pētnieki pieprasa informācijas publiskošanu par iespējamo kaitējumu dabai un iesaka mācīt cilvēkus pareizi utilizēt medikamentus. Vienlaikus vajadzētu pilnveidot tehnoloģijas, ar kuru palīdzību tiek attīrīti notekūdeņi.

Starptautiskais pētījums parādījis, ka upēs, piekrastes ūdeņos, izgāztuvēs, zivsaimniecībās, komunālajos un veselības aprūpes iestāžu notekūdeņos, kā arī dūņās un augsnē atrodamas 75 aktīvas farmaceitiskās vielas.

Attīrīšanas iekārtu nepilnības dēļ ūdeņos visbiežāk nokļūt tādi medikamenti, kā metoprolols – tā maksimālā koncentrācija notekūdeņos sastādījusi 2,1 mikrogramu uz litru, un ibuprofēns – tā reģistrētā koncentrācija ūdenī pārsniedz pat 44 mikrogramus uz litru – šis rādītājs ir ļoti augsts.

Iepriekš Sputnik Latvija jau vairākkārt vēstījis par nezināmu vielu noplūdēm Latvijas ūdenstilpēs. Pēdējo reizi incidents reģistrēts Rīgā – plankums Daugavā sasniedza 500 kvadrātmetrus, divās vietās tika uzstādītas absorbējošās bonas.

2020. gadā konstatēts arī rekordliels piesārņojums pludmalēs. Pētnieki atzīmēja, ka vidēji 100 metrus garā pludmalē atrodamas 254 vienības dažādu atkritumu.

Kampaņas "Mana jūra" ietvaros ekoaktīvisti lielāko daudzumu atkritumu savāca jūrmalā pie Kolkas raga, bet Daugavgrīvas pludmale, kas ilgus gadus ieņēma antilīdera vietu piesārņojuma ziņā, šogad ierindojusies otrajā vietā.

0
Tagi:
ekoloģija, ūdens, Latvija
Pēc temata
Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu
Benzīns, ne ūdens: ezers Rīgā piesārņots ar naftas produktiem
Pasaules ūdens diena: ūdens piesārņojums Latvijā ir vidējs
ES var piespriest sodu Lietuvai par gaisa piesārņošanu