Gāzesvads

"Politiskā" gāze: godīgs tirgus Baltijas valstīm nesanāk

42
(atjaunots 13:50 03.11.2018)
Brisele atļāvusi Lietuvai turpināt sašķidrinātās dabasgāzes piegāžu subsidēšanu peldošajam terminālim Klaipēdā, lai "nodrošinātu neatkarību" no Krievijas Gazprom. Par "politisko gāzi" tagad maksās gala patērētāji.

RĪGA, 3. novembris – Sputnik, Aleksejs Toms. Brīvs un godīgs dabasgāzes tirgus Baltijas valstīm nesanāk. Lietuva turpinās sava peldošā SDG termināla subsidēšanu Klaipēdā, kurš izveidots kā pretspēks Krievijas koncernam Gazprom, kam jau ir saņemta Briseles atļauja. Taču tas no 2019. gada janvāra tiks darīts uz gāzes gala patērētāju rēķina, vēsta Sputnik Igaunija.

Viļņa grasās tirgot reģionālajā tirgū importēto sašķidrināto gāzi, faktiski turpinot tās piegāžu subsidēšanu no Norvēģijas vai ASV peldošajam terminālim Klaipēdā.

Igaunijas premjers Jiri Ratass tikšanās laikā ar Baltijas valstu valdību vadītājiem pērnā gada augustā norādīja, ka "nodokļu maksātājiem nebūtu jāmaksā par SDG termināli Baltijas valstīs".

Igaunijas premjers toreiz atkal runāja par viņa valsts interesēm sava termināla esamībā, kā arī par to, ka par reāli dzīvotspējīga reģionālā gāzes tirgus pamatu, tostarp, jākļūst "… valsts palīdzības sniegšanas izbeigšanai". Pagaidām vienīgais reģiona termināls atrodas Klaipēdas ostā un tas joprojām ar Eirokomisijas piekrišanu saņem Lietuvas valdības palīdzību.

Eirokomisija 31. oktobrī publicēja savu lēmumu par subsīdijām, ar kurām Lietuvas valdība visus šos gadus atbalsta iegādes un sašķidrinātās dabasgāzes realizāciju, kura tiek piegādāta peldošajam terminālim par spīti Gazprom. Brisele atklāti saka, ka atļāvusi valsts valdībai subsidēt gāzes iegādi "enerģētiskās drošības" apsvērumu dēļ, ar kuru tiek domāta neatkarība no Krievijas piegādātāja.

Gāzes subsidēšana – pierē un pa pieri

Tā kā Klaipēdai piegādātā SDG ir ievērojami dārgāka par cauruļvadu gāzi no Krievijas, Viļņai nācās ar Eirokomisijas piekrišanu piespiest vietējos uzņēmumu, kuri ģenerē siltumu un enerģiju, iegādāties to no valsts uzņēmuma Litgas. Saskaņā ar jauno SDG piegāžu subsidēšanas plānu, kurš stāsies spēkā 2019. gada janvārī, kompānijas-patērētāji tiek atbrīvoti no piespiedu "politiskās" gāzes iegādēm.

Taču uz Litgas pleciem gulstas "iedzīvotāju apkalpošanas pienākums", kurš paredz obligātu SDG iegādi noteiktā apjomā (tieši dati netiek saukti). "Ņemot vērā izmaiņas gāzes tirgū", teikts Eirokomisijas paziņojumā, Lietuva paredz, ka no 2019. gada janvāra "obligātajām iegādēm" jābūt atceltām, savukārt Litgas pārdos jūrasceļā piegādāto SDG vietējā tirgū pa tiešo klientiem.

Apmaiņā pret to kompānija Litgas saņems kompensācijas no valdības izdevumu segšanai, kuras izraisīs šīs "iedzīvotāju apkalpošanas saistības" izpildīšana. Šo kompensāciju apmaksās "visi gāzes transporta sistēmas lietotāji", kuriem nāksies piemaksāt gāzes rēķinos "papildus nodevu". Oficiālie dokumenti nesniedz atbildes uz jautājumiem, par kādu cenu Litgas grasās tirgot gāzi un kā tā rīkosies, ja tās SDG nepirks.

Kur tad Igaunija ņems lētu SDG

Savulaik Igaunijas cerību uz Briseles finanšu atbalstu sava termināla projektam Paldisku ostā (jeb Mūgas ostā) "nogalināja" Lietuvas konkurents: Eirokomisija nolēma, ka (sasteigti un bez konsultācijām ar Baltijas kaimiņiem, pēc Tallinas domām) Viļņas organizētais peldošais termināls Klaipēdas ostā ir absolūti pietiekams pasākums Krievijas Gazprom "monopola stāvokļa atspēkošanai".

Brisele pārkāpa pāri savai nepatikai pret zaudējumus nesošo projektu valsts subsidēšanu.

Pagājuši pieci gadi, atļaujas termiņš tuvojas beigām, taču SDG termināls Klaipēdā joprojām nespēj nest nekādus ieguvumus, izņemot politiskos. Tas izmaksājis Lietuvas nodokļu maksātājiem 448 miljonus eiro un papildus atņēmis valsts budžetam 17 miljonus eiro gadā tā apkalpošanai un administratīvajiem izdevumiem, kā vēsta Eirokomisijas lēmums.

Rodas iespaids, ka oficiālā Tallina atkal ķeras klāt sava sapņa īstenošanai, taču jau bez īpašas atskatīšanās un Lietuvas politiku.

Igaunijas valsts ostu kompānijas Tallinna Sadam pirms dažām dienām parakstīja ar privātuzņēmumu Alexela protokolu par nolūku izvērtēt SDG termināla izveidošanas iespēju Paldiskos, paziņojusi valsts informācijas kompānija ERR. Savukārt premjers Jiri Ratass apmeklē to "vietu", kur Alexela jau vairākus gadus plāno izbūvēt savu SDG termināli ar Briseles finanšu palīdzību.

42
Pēc temata
Latvija atteikusies piešķirt līdzekļus savam pirmajam SDG terminālim
Lietuvas politiķis cer uz ASV atbalstu BelAES jautājumā
Putins komentējis Trampa izteikumus par to, ka ES jāpērk gāze no ASV
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko

Varšava lūgusi atsūtīt uz Baltkrieviju karavīrus no Baltijas

12
(atjaunots 17:56 29.11.2020)
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko atklāja, ka saņēmis nacionālo specdienestu informāciju par Polijas plāniem Baltkrievijā.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Varšava lūgusi NATO organizēt speciālos spēkus Baltijas valstu un Polijas armiju sastāvā, lai izmantotu tos cīņai pret Baltkrievijas valdību, informēja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Piektdien Lukašenko, tiekoties ar Minskas 6. klīniskās slimnīcas kolektīvu, atklāja dažus fragmentus no specdienestu datiem – viņš aprakstīja Rietumu politiķu attieksmi pret notikumiem Baltkrievijā un plānus attiecībā pret valsti. Prezidents precizēja, ka informāciju saņēmis burtiski dienu iepriekš no Valsts drošības komitejas. Lukašenko norādīja, ka pirmās ziņas datētas ar augusta vidu, un citēja Polijas premjerministra Mateuša Moravecka teikto: "Baltkrievijas nākotne Polijai ir principiāla. Baltkrievijas rietumu teritorijas vēsturiski piederējušas Polijai... Varšava spērusi virkni konkrētu soļu, lai palīdzētu revolūcijai Baltkrievijā: finansiālais atbalsts caur poļu un poļu-amerikāņu solidaritātes programmām ar Lukašenko režīma upuriem, ielūgumi baltkrievu studentiem, vienkāršoti robežu šķērsošanas noteikumi, atbalsts neatkarīgajiem medijiem un NKO," vēsta Sputnik Baltkrievija

"Polijas oficiālās amatpersonas aicina NATO izveidot speciālus drošības spēkus Baltijas valstu un Polijas armiju sastāvā. Saskaņā ar ieceri, šo armiju būtu iespējams izmantot cīņai ar varu Baltkrievijā," Lukašenko citēja Moravecka paziņojumu.

Saskaņā ar Baltkrievijas prezidenta rīcībā esošajiem datiem, Polijas premjerministrs atzīmējis, ka "revolūcijas uzvara Baltkrievijā arī ir Polijas nacionālo interešu lokā".

31. augustā, saskaņā ar VDK datiem, Polijā izskanējuši sekojoši vārdi: "Laiks tiešām pārrunām starp režīmu un opozīciju vēl nav pienācis. Lukašenko režīms vēl ir pārāk saliedēts, viņu atbalsta armija un VDK, bet strādnieki vispār neatbalsta nekādu revolūciju. Tagad mums ir jāgaida un jāseko notikumu attīstībai."

Lukašenko pastāstīja, ka Varšava ierosinājusi radīt Baltkrievijā situāciju, lai "tās ekonomika sabrukumu, rublis zaudētu, plaukti veikalos izrādītos tukši".

"Mums ir jāpārliecina Turcija, Grieķija, Azerbaidžāna un Armēnija neeksportēt pārtikas produktus koronavīrusa riska dēļ," Baltkrievijas prezidents nolasīja Polijas plānus.

Baltkrievija
© Sputnik / Виктор Толочко

"Mums ir jārisina divas problēmas. Pirmā: mums jāsagatavojas problēmas militāram risinājumam, jāpalaiž atbilstoši mehānismi, kas nepieciešami šim risinājumam. Otrā: mums jāparāda Krievijai, ka nevēlamies, lai tā Baltkrievijā izmantotu jebkādas bruņotas struktūras," Lukašenko citēja septembrī izskanējušo informāciju.

Lukašenko ieguva balsu vairākumu prezidenta vēlēšanās valstī 9. augustā – viņu atbalstīja 80,1% vēlētāju. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus, valstī sākās protesta akcijas. Tās turpinās vēl joprojām, un tiesībsargājošās iestādes ziņo, ka akcijas radikalizējas.

Minska jau vairākkārt norādījusi, ka protesta akcijas tiek koordinētas no ārzemēm. Lukašenko apsūdzēja Rietumus par tiešu iejaukšanos valsts iekšējās lietās un atzīmēja: nekārtības stimulē ASV, eiropieši tām "piespēlē". Starp valstīm, no kurām tiek koordinētas protesta akcijas, ir Polija, Čehija, Lietuva un Ukraina, norādīja Lukašenko.

12
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, Baltija, bruņotie spēki, Baltkrievija, Polija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
"Paldies, ka atbraucāt!" Tihanovska un Rinkēvičs apsprieda situāciju Baltkrievijā
Baltija apsolījusi pastiprināt sankcijas pret Minsku
Politologs pastāstīja, kas jāgaida pēc Baltkrievijas opozīcijas izgāšanās
Politologs: Lietuva demonstratīvi atņēmusi Baltkrievijai ES naudu
Apgānīts piemineklis Obālē

"Beidzamie draņķi": Rossotrudņičestvo vadītājs izteicies par vandālismu Lietuvā

44
(atjaunots 15:03 28.11.2020)
Jevgēņijs Primakovs pieprasījis reālu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu pēc vandālisma aktiem un informēja par nodomu sazināties ar Lietuvas varasiestādēm.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Krievijas tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītājs Jevgēņijs Primakovs nosauca par "beidzamajiem draņķiem" cilvēkus, kuri nozaimojuši padomju karaspēku brāļu kapus Obāles apdzīvotajā vietā Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva. Savu viedokli viņš pauda publikācijā Facebook.

Trešdien Lietuvas kara vēstures asociācija "Aizmirstie karavīri" paziņoja, ka Rokišķu rajonā fiksēti apgānīti kapi. Kapavietu plāksnes aplietas ar krāsu, uzzīmēts kāškrusts. Informācija par apgānītājiem nav zināma.

Primakovs paziņoja, ka pieprasa reālu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu. Viņš paziņoja, ka nepieciešams atrast nevalstisku organizāciju Lietuvā, kas varētu kopt kapus, jo vietējās varasiestādes pieļauj ņirgāšanos par apbedītajiem.

"Mēs vērsīsimies pie Lietuvas varasiestādēm: vai mūsdienu Lietuvā ir pieļaujama kapu apgānīšana kā tāda, vai padomju karavīru kapiem pieļauts izņēmums un par tiem var ņirgāties?" vaicāja Rossotrudņičestvo vadītājs.

Tāpat Primakovs izsludinājis naudas balvu par informāciju par cilvēkiem, kas apgānījuši kapus.

"Ņemiet vērā – man būs vajadzīgas ne tikai ziņas, bet informācija, ko var pārbaudīt, un pierādījumi, lai nepriecētu blēžus un provokatorus. Aicinu pievienoties šai privātajai iniciatīvai visus interesentus, lai tā nebūtu tikai mana personiskā ideja, lai tā kļūtu par sabiedrisku iniciatīvu," piebilda politiķis.

Sirpja un āmura simbols, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Даничев

Arī iepriekš Lietuvā jau vairākkārt apgānītas padomju karavīru apbedījuma vietas un pieminekļi. Septembrī Krievijas Izmeklēšanas komiteja sāka pārbaudi jautājumā par padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanu brāļu kapos Žežmarē, Kauņas pagastā.

Iepriekš Sputnik Lietuva ziņoja, ka septembra sākumā vandāļi aplējuši ar sarkanu krāsu pieminekli sarkanarmiešiem vietējos kapos un aprakstījuši to ar aizvainojošiem uzrakstiem. Vēlāk piemineklis tika attīrīts.

44
Tagi:
Jevgēņijs Primakovs, brāļu kapi, Lietuva
Pēc temata
"Okupanti" latviski: vandāļi apzaimoja pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem
Tikai muļķi un nožēlojamie tipi iznīcina un apgāna Sarkanās armijas pieminekļus.
Apgānīts piemineklis padomju karavīriem Subātē
Plāksnītes pie padomju pieminekļiem Krievijas vēstniecība Lietuvā uzskata par nekrietnām

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija