Ofcom izskata sūdzības par kanāliem "NTV-Mir Baltija" un REN TV Baltic
(atjaunots 14:30 02.11.2018)
Uzraudzības iestādes pārstāve paziņoja, ka telekanāli savos raidījumos varēja pārkāpt translācijas standartus.RĪGA, 2. novembris – Sputnik. Britu mediju regulators Ofcom pēta NTV-Mir Baltija un REN TV Baltic telekanālu raidījumus ar mērķi pārbaudīt to atbilstību translācijas standartiem, vēsta RIA Novosti.
"Mēs pētām divus ziņu raidījumus, kuri tika translēti 2. un 3. aprīlī telekanālā "NTV-Mir Baltija". Šobrīd notiek izmeklēšana. Mēs pētām, vai tika pārkāpti mūsu noteikumi, kuri attiecas uz ziņu neitralitāti,"- pateica Ofcom pārstāve.
Turklāt regulators jau ir izvērtējis 11. aprīļa REN TV Baltic raidījumu pēc saņemtās sūdzības, taču par saviem secinājumiem nepaziņoja.
Ofcom pārstāve precizēja, ka britu regulators izskata sūdzības par telekanāliem, kuri tiek translēti citās valstīs, jo viņi ir reģistrēti Lielbritānijā un, saskaņā ar ES noteikumiem, pakļaujas Ofcom translācijas standartiem.
Maijā telekanāls "NTV-Mir Baltija" tika apsūdzēts Lietuvā par to esot pārkāpis likumu par sabiedrības informēšanu. Kā apgalvoja Lietuvas regulators, kādā raidījumā esot izskanējusi dezinformācija, un tika kurināts nacionālais naids.
Pēc tam Lietuvas Televīzijas un radio apraides komisija informēja Ofcom par konstatētajiem pārkāpumiem. Telekanālam piedraudēja ar apraides apturēšanu atkārtota pārkāpuma gadījumā.
Iepriekš Televīzijas un radio apraides komisija uz gadu apturēja Zviedrijā reģistrētā telekanāla "RTR-Plaņeta" translāciju. Pēc Lietuvas varasiestāžu sacītā, kanāls vairākkārt "pārkāpis ES mediju pakalpojumu audiovizualizācijas direktīvu un Lietuvas likumu par sabiedrības informēšanu – kara rosināšanu, sašķelšanu un etnisko naidu".
Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka Baltijas republikas turpina apspiest Krievijas mediju tiesības, kas, pēc viņas domām, pārkāpj krievvalodīgo iedzīvotāju intereses.
Sanāk, sanāk: igauņu arhitekts iesaka "pārdot" Krievijai Pečorus un Pienarvu
(atjaunots 20:39 28.02.2021)
Pazīstamais arhitekts Harri Kivilo nācis klajā pats ar savu plānu, kā atrisināt Igaunijas un Krievijas pierobežas jautājumu. Viņš iesaka Maskavai samaksāt Tallinai par teritorijām, kas jau ir KF sastāvā.RĪGA, 1. marts – Sputnik. Ja Krievija oficiāli nopirktu no Igaunijas krievu zemes, ko KPFSR reiz atdeva igauņiem saskaņā ar 1920. gada Tartu līgumu un paņēma atpakaļ 1945. gadā, tas varētu novest pie "mūžīga miera" starp divām kaimiņvalstīm, uzskata Igaunijas arhitektu savienības loceklis Harri Kivilo, stāsta Sputnik Meedia.
Igaunijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas tēma, ko nesen dienas gaismā atkal izcēla Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa, radījusi asus strīdus mazās valsts sabiedriskajās un politiskajās aprindās. Ar pušu "apmierināšanas" plānu nācis klajā Igaunijas arhitektu savienības loceklis Harri Kivilo, pazīstams ar savu publicistisko darbību nacionālkonservatīvā garā.
Krievijai nav jēgas ieņemt Igauniju ar militāru spēku
Pēc arhitekta domām, ko publicējis Igaunijas konservatīvās tautas partijas (EKRE) neoficiālais rupors – "Uued Uudised", Igaunijas valdība varētu ierosināt Kremlim "nopirkt" labā krasta Pienarvu ar Ivangorodu un Pleskavas apgabala Pečoru rajonu, - teritorijas, kas de facto un de iure ietilpst Krievijas sastāvā.
"Igauņi bijuši spiesti iztērēt daudz naudas Aizsardzības spēku izveidei un militārās gatavības nodrošināšanai, lai neļautu Krievijai iekarot Igauniju," apgalvoja Kivilo. Taču, viņš atgādināja, lielāko daļu Igaunijas neatkarības aizsardzības uzdevumu valsts nodevusi NATO, jo Igaunijai nav iespējams uzvarēt karā ar Krieviju.
"Cik igauņi izdzīvos, atjaunos sagrauto valsti un nodrošinās igauņu nācijas un kultūras izdzīvošanu, - protams, tas ir jautājums, atbilde uz kuru kļūs skaidra, kad apklusīs ieroči," konstatēja arhitekts. Taču, pēc viņa domām, karā ar NATO arī Krievija cietīs milzīgus cilvēku upurus un plašu kaitējumu dzīves videi.
"Mēs nezinām, kas uzvarēs šajā karā, Krievija vai NATO, taču ir skaidrs, ka Krievijai nav jēgas ieņemt Igauniju ar spēku," secināja arhitekts.
Daudz vienkāršāk ir nopirkt
"Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš saņēmis no savas tautas mandātu palikt pie varas līdz 2036. gadam, ir daudz darījis, lai izplatītu pareizticību un celtu nacionālo pašapziņu. Viņš ierosināja ASV līderim Džo Baidenam spert kopīgus soļus un ļāva savam ārlietu ministram paziņot, ka Krievija ar Eiropas Savienības valstīm kontaktēsies tieši," raksta igauņu publicists.
Tas viss, pēc Kivilo domām, ļauj secināt, ka Putins plāno pārvērst Krieviju par "pietiekami demokrātisku" Krievijas impēriju, bet pēc tam pamudināt Igaunijas valdību legalizēt krievu valodu ar otrās valsts valodas statusu.
"Pēc pāris gadu desmitiem parādīsies iespēja padarīt Igauniju par Krievijas impērijas daļu, jo gadījumā, ja Igaunijā būs divas oficiālās valodas, krievu valoda, domājams, kļūs par "dienišķās maizes valodu", bet igauņu valoda nespēs kļūt par dominējošo saziņas valodu," viņš izklāstīja savu netālās nākotnes vīziju.
Pirkums padarīs Putinu par "galveno miernesi uz Zemes"
Ņemot vērā šo prognozi, Kivilo uzskata, ka Igaunijas piedāvājums Putinam varētu būt "ļoti piemērots". Piedevām, viņaprāt, summā, ko Maskava samaksātu Tallinai par Krievijas zemēm, varētu ietilpt arī bēdīgi slavenā "kompensācija par padomju laikā Igaunijai nodarītajiem zaudējumiem".
"Tā rīkojoties, abas valstis varētu uz visiem laikiem saglabāt labas kaimiņu attiecības, bet Igaunija pie tam pat nepārkāptu savu konstitūciju. Taču Putins var kļūt par pašu galveno miernesi uz Zemes," uzskata Kivilo.
Tomēr arhitekts pagaidām nav izteicis minējumus par to, cik varētu maksāt zemes, kas Igaunijai nepieder.
Kāpēc vajadzētu pirkt divas reizes
Iepriekš Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa paziņoja, ka Igaunija, sperot "pirmo soli", varētu nodemonstrēt Krievijai savu gatavību ratificēt parakstīto robežlīgumu. Pēc viņas domām, stipras robežas un drošība ir to vērtas.
Lai arī kopš Tartu līguma parakstīšanas pagājis jau vairāk nekā gadsimts, dažs labs Tallinā pat oficiālā līmenī vēl joprojām uzskata, ka tas ir spēkā, un pretendē uz Krievijas zemēm, ko reiz Igaunijai nodeva boļševiki. Maskava neizprot tamlīdzīgu Igaunijas valdības viedokli – KF Tartu miera līgumu pamatoti uzskata tikai par vēsturisku dokumentu, bet teritoriālās pretenzijas – par absurdu.
Uz visām Igaunijas pretenzijām Kremlis reaģē stingri un uzsver, ka Krievijas acīs Tartu līguma, tāpat ka teritoriālo strīdu jautājums KF un Igaunijas attiecībās ir slēgts uz visiem laikiem. Jautājums par "padomju laikā nodarīto zaudējumu kompensēšanu", ko Igaunija laiku pa laikam pacilā, Krievijā rada vienīgi smieklus.
Savukārt par ideju piedāvāt Kremlim iespēju nopirkt no Igaunijas zemes, kas pieder Krievijai, var atsaukt atmiņā arī to, ka atbilstoši 1721. gadā noslēgtā Nīštates līguma noteikumiem Krievija jau nopirkusi no Zviedrijas visu Estlandi kopā ar Livoniju piedevām par 2 miljoniem jefimku, tas ir, par 56 tonnām sudraba. 2019. gadā Krievijas Liberāli demokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis jau ierosināja Igaunijai atgriezties pie Nīštates līguma Tartu mierlīguma vietā.
*Par jefimku krievi sauca joahimstāleri – 28 gramus smagu monētu, ko kala Joahimstāles pilsētā (tagadējā Jahimova) Čehijā ar svētā Joakima attēlu no augstas raudzes sudraba. Tas bija toreizējās Eiropas valūtas etalons.
Ekonomists: Rail Baltica kļuvusi par sūkni naudas izsūknēšanai no Baltijas valstīm
(atjaunots 15:53 28.02.2021)
Rail Baltica, domājams, uzbūvēs – vecā Eiropa un NATO ir ieinteresētas noslēgt projektu, tomēr maģistrāles uzturēšanas slogs pilnībā gulsies uz Baltijas valstu pleciem, turklāt ekonomisku labumu tā nenesīs. RĪGA, 1. marts – Sputnik. Latvija un Lietuva aicināja Eiropas Savienību nodrošināt tālāko Rail Baltica finansējumu, vēstīja Sputnik Lietuva. "Lietuvas dzelzceļa" vadītājs Mants Bartuška sūdzējās, ka kompānija izsludinājusi iepirkumus gandrīz par 500 miljoniem eiro, bet saņēmusi finansējumu tikai par 300 miljoniem. Eiropas finansējums ir ļoti nozīmīgs Rail Baltica sekmīgai realizācijai, uzsvēra Bartuška.
©
Sputnik / Александр Натрускин
Projekts Rail Baltica jau kopš paša sākuma nebija ekonomiska, bet gan militāra un politiska iecere, konstatēja ekonomikas zinātņu doktors, KF valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs. Viņš atgādināja, ka projekts parādījās, kad NATO pūlējās izprast, kā militārā tehnika tiks nogādāta uz Baltiju konflikta gadījumā ar Krieviju.
"Ceļš apvieno Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju ar perspektīvu būvēt zemūdens tuneli uz Somiju. Rodas jautājums, ko pa to vadās. Projektam nav nekādas ekonomiskās perspektīvas – Baltijai nav, ko vadāt pa dzelzceļu: labi attīstīts autoceļu tīkls, smagām kravām tiek izmantoti jūras pārvadājumi, bet pasažieri dod priekšroku aviācijas maršrutiem," teica Zubecs sarunā ar Sputnik Latvija.
Eksperts atzīmēja, ka Rail Baltica finansēšanai nav vajadzīgi paši lielākie līdzekļi – ES piešķir daudz lielākas summas dažādiem infrastruktūras projektiem.
"Jāsaprot, ka daži miljardi eiro, ko izmaksā šis ceļš, netiks Baltijas valstīm, bet gan vecajai Eiropai. Tie ir ritošā sastāva, iekārtu un dzelzceļa sliežu iepirkumi. Šim ceļam viss tiks atvests, tāpēc Rietumeiropa te finansē sevi, nevis Baltiju," paskaidroja Zubecs.
Viņš norādīja, ka Rail Baltica, domājams, uzbūvēs, ņemot vērā to, ka vecā Eiropa ir ieinteresēta noslēgt projektu, turklāt aiz tā stāv NATO.
"NATO piespiedīs ES piešķirt naudu un uzbūvēt šo ekonomiski neizdevīgo maģistrāli. Pati Rail Baltica ekspluatācija Baltija valstīm nesīs zaudējumus.
©
Фото Rail Baltica
Dzelzceļi ir labi augsta iedzīvotāju blīvuma apstākļos, ar ko Baltijas valstis nevar palepoties. Tomēr nāksies apkalpot maģistrāli, remontēt un iepirkt tehniku. Rail Baltica pārvēršas par sūkni naudas izsūknēšanai no Baltijas valstīm, aizbildinoties ar kopīgas infrastruktūras radīšanu," secināja ekonomists.
Saskaņā ar projektu, Rail Baltica ar Eiropas standarta sliežu ceļu platumu ar investīcijām 5,8 miljardu eiro apmērā vajadzēja nest 16 miljardu peļņu. Nesenā ekspertīze parādīja, ka projekta īstenošanas gadījumā zaudējumi sasniegs vismaz 4 miljardus eiro.
Tagi:
Eiropas diplomātiem atļāva vakcinēties ar "Sputnik V"
(atjaunots 17:12 03.03.2021)
Eiropas ārpolitikas dienests piešķīra saviem darbiniekiem tiesības vakcinēties ar ES neapstiprinātajām vakcīnām.RĪGA, 3. marts - Sputnik. ES ārpolitikas dienests neiebilst, ja pārstāvniecību darbinieki vēlēsies vakcinēties pret koronavīrusu ar Eiropas Savienībā neautorizēto vakcīnu. Kā vēsta RIA Novosti, par to paziņoja dienesta pārstāve Nabiļa Masrali.
Pēc viņas vārdiem, ES pārstāvniecību personāls patstāvīgi pieņem lēmumu par to, vai būtu jāvakcinējas principā un ar kādu vakcīnu. Darbiniekiem būs iespēja vakcinēties vai nu ar EZA (Eiropas Zāļu aģentūra) apstiprināto vakcīnu, vai nu ar uzņemošajā valstī autorizētiem preparātiem.
"Lēmums par vakcināciju – tas ir individuāls lēmums. To, ar kādu preparātu vakcinēties, arī ir personisks lēmums. Mums nav iebildumu, ja pārstāvniecību darbinieki saņems vakcīnas, kuras nav apstiprinātas ES, tas ir arī personisks lēmums," sacīja Masrali.
Ja cilvēks izvēlas EZA apstiprināto vakcīnu, bet uz vietas nebūs pieejas preparātam, tad viņš var vakcinēties Eiropas Savienībā.
"Tas tiek darīts, lai garantētu darbiniekiem un viņu ģimenēm maksimālu aizsardzību ārvalstīs un nodrošinātu viņiem tādus pašus medicīnas pakalpojumus, kā citiem ES pilsoņiem," paskaidroja ārpolitikas dienesta pārstāve.
Patlaban ES tirgū apstiprināti kompāniju Pfizer/BioNTech, Moderna un AstraZeneca preparāti. ES noslēdza līgumus 2,3 miljardu devu koronavīrusa vakcīnu piegādei. Plānots līdz vasaras beigām vakcinēt apmēram 70% eiropiešu. Tomēr pēdējās nedēļās ES saskārusies ar grūtībām - Pfizer/BioNTech un AstraZeneca piegādes kavējas. Šķēršļi varētu kavēt Briseles ambiciozos plānus vakcinācijas aspektā.
Pērnā gada augustā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja ZPC. Vakcīna ieguva nosaukumu "Sputnik V".
Janvārī Krievijas tiešo investīciju fonds (KTIF) iesniedzis pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai Eiropas Savienībā.
Krievija patlaban ir vienīgā valsts, kurā izstrādātas un masveidā tiek ražotas trīs vakcīnas koronavīrusa infekcijas profilaksei: preparātiem "Gam-COVID-Vak" un "EpiVakKorona" pievienojies Čumakova institūta izstrādātais preparāts "KoviVak". Martā tā nonāks civilajā apgrozījumā, proti, Krievijas pilsoņi varēs izvēlēties jau vienu no trim vakcīnām.