Pew Research Center: Baltijas valstīs vērojamas spēcīgas ksenofobijas izpausmes
(atjaunots 13:01 31.10.2018)
Latvijas iedzīvotāji nav gatavi atbalstīt viendzimuma laulības vai uzņemt ģimenē musulmani, liecina pētījuma rezultāti.RĪGA, 31. oktobris - Sputnik. Austrumeiropas iedzīvotāji ir neiecietīgāki reliģisko, kultūras, nacionālo un seksuālo minoritāšu jautājumos nekā Rietumeiropas valstu iedzīvotāji, liecina ASV institūta Pew Research Center pētījums.
Piemēram, Latvijā tikai 19% aptaujāto būtu gatavi uzņemt ģimenē musulmani – tas ir viens no sliktākajiem rezultātiem ES valstīs (zemāk atrodas tikai Lietuva ar 16% un Čehija ar 12%). Neiecietīgākā izrādījusies Armēnija: tikai 7% iedzīvotāju gatavi uzņemt ģimenē musulmani. Igaunijā 25% piekristu musulmaņa ienākšanai ģimenē. Tolerantākie ir Nīderlandes (88%), Norvēģijas (82%) un Dānijas (81%) iedzīvotāji.
Pie tam 53% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju gatavi pieņemt ģimenē ebreju (Lietuvā – 41%, Igaunijā – 61%). Pret ebrejiem lojālākie tāpat ir Nīderlandes (96%), Norvēģijas (95%) un Dānijas (92%) iedzīvotāji.
Lielai daļai Austrumeiropas valstu iedzīvotāju kristietība ir nozīmīgs viņu nacionālās identitātes elements, taču uz Latviju gan tas neattiecas – 84% respondentu (augstākais rezultāts ES) uzskata, ka nebūt nav jābūt kristietim, lai cilvēku uzskatītu par latvieti. Tikai 11% uzskata kristietību par nozīmīgu nacionālās identitātes daļu.
Lietuvā 56% atbildēja, ka Lietuvas iedzīvotājam ir svarīgi būt kristietim, bet 42% tas nešķita būtiski. Igaunijā tikai 15% uzskata, ka igaunim jābūt kristietim, 82% šim apgalvojumam nepiekrita.
Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka daudz svarīgāk ir piedzimt Latvijā. Tādu viedokli pauda 71% aptaujāto. 61% uzskata, ka cilvēkiem, kuri vēlas saukties par Latvijas iedzīvotājiem, vajadzīgi Latvijā dzimuši priekšteči. Lietuvā 71% uzskata, ka ir svarīgi piedzimt valstī, gan arī dzīvot tur ne tikai pirmajā paaudzē. Igaunijā 62% atzina, ka ir jāpiedzimst valstī, 56% uzskata, ka jābūt arī valstī dzimušiem senčiem.
Pētnieki skāra arī valodas jautājumus. Respondenti tika lūgti paust viedokli par nacionālās valodas nozīmi, cieņu pret valsts likumiem un struktūrām. Latvijā 87% ir svarīga valoda, 82% - likumi. 92% lietuviešu svarīga valoda, 85% - likumi. Tikai Igaunijā lielāks skaits cilvēku likums ciena vairāk nekā valodu – 95% pret 90%.
Pētījuma dalībniekiem tika uzdots arī jautājums, vai viņi piekrīt apgalvojumam "mūsu cilvēki nav ideāli, taču mūsu kultūra ir pārāka par citām". Latvijā tam piekrita 38%, Lietuvā — 37%, Igaunijā — 23%.
Tikai 16% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atbalsta viendzimuma laulību legalizāciju. ES valstu vidū sliktāka ir tikai situācija Lietuvā, kur šo ideju atbalsta 12%. Igaunijā viendzimuma laulību legalizāciju atbalsta 23%.
Sputnik Lietuva pārmet "dezinformāciju" par vakcīnām
(atjaunots 09:50 16.01.2021)
Pēc raksta autoru domām, "Kremļa kontrolētie" plašsaziņas līdzekļi it kā gribot popularizēt Krievijā izstrādātos preparātus pret Covid-19 un diskreditēt rietumvalstu līdzekļus.RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Padomes projekts cīņām ar nepatiesām ziņām publicējis atskaiti – Krievijas mediji, tostarp arī Sputnik Lietuva izplatot "dezinformāciju" par vakcīnām Covid-19 profilaksei, vēsta Sputnik Lietuva.
Atskaiti sagatavojis projekts Debunk.eu, kura mērķis ir cīņa ar nepatiesām ziņām un dezinformāciju.
Projekts izcīnījis bēdīgu slavu pēc reklamas ieraksta par tā darbu Lietuvā – ierakstā "žurnālists Vaidass" pārbaudīja lietuviešu medijus, lai izskaitļotu dezinformāciju. Tomēr ekrānā bija tādu izdevumu kā "Sport Ekspress" un "Recepti na bis" pirmās lappuses.
Atskaitē projekta darbinieki pūlējās pierādīt, ka analizē ne tikai sporta presi un kulināros izdevumus – tās autori apgalvo, ka 2020. gada decembrī Debunk.eu eksperti esot izpētījuši vairāk nekā septiņus tūkstošus rakstu ar "potenciāli bīstamu saturu" un izanalizējuši 524 rakstus ar "melīgu un maldinošu saturu" dažādās valodās no 73 plašsaziņas līdzekļiem.
Atskaites autori uzskata, ka vadošais "dezinformācijas naratīvs" bijis tāds, ka Rietumi cenšas "diskreditēt Krievijas un Ķīnas vakcīnas".
"Šī ziņa kļuvusi par dezinformācijas kampaņas elementu, kuras mērķis ir Krievijas vakcīnas popularizācija un Rietumu vakcīnu diskreditācija, - šie centieni sākās, kad vakcīna "Sputnik V" tika uzņemta kritiski un piesardzīgi," atzīmēja autori.
Materiālā izskanēja arī apgalvojums: Krievijas mediji esot ziņojuši, ka "Baltijas valstis nav spējīgas cīnīties ar koronavīrusa pandēmiju" un mēģinājuši izplatīt ideju par to, ka PSRS gados Baltija saņēma privilēģijas, kas tām ļāva komfortabli dzīvot pat pēc Padomju Savienības sabrukuma.
"Tāpat apgalvots, ka Covid-19 pandēmija sagrāvusi Baltijas valstu pasaules ainu, kuras pamatā bija pieņēmums, ka "apvienotā Eiropa ir labums" laikā, kad pirmais pandēmijas vilnis bija sekmīgi pārvarēts tikai robežu savlaicīgas slēgšanas rezultātā. Vēl vairāk. ES valstis cīnās par atjaunošanas fondu un mēģina "izdzīvot vienas pašas". Stāsts seko vēstījumam par ES vienotības sabrukumu, ko izplata prokremliskie mediji," teikts pārskatā.
Apgalvots, ka "dezinformāciju" pārsvarā izplatījuši ar Krievijas ziņu aģentūrām saistīti mediji, tostarp aģentūras Sputnik Lietuva, Sputnik Latvija, Sputnik Igaunija.
Pieminēts arī portāls Ekspertai.eu un citi ziņu avoti. Pie tam apgalvots, ka visiem nosauktajiem medijiem esot "visnotaļ margināla auditorija", lai kas ar to būtu domāts.
"Melīgi/maldinošie naratīvi tiek izmantoti, lai parādītu, ka Baltijas valstis un Polija nespēj stāties pretī pandēmijai un samazināt ierobežojumu nozīmi," apgalvo autori.
Sputnik Lietuva atgādināja, ka tā publikācijas par Covid-19 izplatību valstī balstās uz datiem no Lietuvas oficiālo resoru – Veselības ministrijas, Statistikas departamenta, Nacionalā sabiedriskās veselības aprūpes centra (NVSC) un citu struktūru vietnēm. Autoru materiālos vienmēr norādīts, ka autora viedoklis var neatbilst redakcijas pozīcijai.
Oficiālie dati rāda, ka Lietuva ieņem vadošās vietas ES Covid-19 izplatības ziņā.
Pie tam vakcinācijas process valstī izceļas ar skandāliem – zināmi gadījumi par saldētavu ķēdītes traucējumiem BioNTech un Pfizer vakcīnas transportēšanas laikā. Lietuva bija spiesta atteikties no Moderna vakcīnas papildu apjoma iepirkuma tāpēc, ka kompānija nolēma pacelt iepirkuma cenas. Bijuši arī mēģinājumi vakcinēties bez rindas.
ES cīņa pret Sputnik
2016. gada novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pausta nepieciešamība pretoties Krievjas medijiem. Pie tam par galvenajiem "draudiem" dokumentā nosaukti Sputnik un RT. Virkne Rietumu politiķu, arī ASV senatori un kongresmeņi, kā arī Francijas prezidents apsūdzēja Sputnik un RT par iejaukšanos vēlēšanās ASV un Francijā, tomēr nesniedza nekādus pierādījumus. Krievijas pārstāvji norādīja, ka šādi apgalvojumi ir nepamatoti.
Īpaši aktīva pretdarbība Krievijas medijiem vērojama Baltijas valstīs.
Decembra sākumā Latvijas Valsts drošības dienests nopratināja septiņus autorus, kuri sadarbojas ar portāliem Sputnik un Baltnews, kā arī veica kratīšanu viņu mājokļos. Žurnālisti apsūdzēti par ES sankciju režīma pārkāpumu, viņiem draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.
Politologs: Lietuva pierādījusi, ka gatava visam, lai tikai ieriebtu Krievijai
(atjaunots 17:04 15.01.2021)
Rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav. RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis sarunā ar Baltkrievijas opozīcijas parstāvi Svetlanu Tihanovsku apliecināja, ka Viļņa uzskata – būtu svarīgi pārdēvēt Baltkrieviju. Lietuvas valdība ir gatava izskatīt jautājumu par valsts pārdēvēšanu, tiklīdz no Baltkrievijas puses tiks saņemts atbilstošs pieprasījums.
Lietuvas politiskā elite pierāda, ka ir gatava uz jebkādām sīkām nelietībām pret Krieviju, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja politologs Vadims Truhačovs.
"Lietuva vienmēr ir gatava uz visu, lai pastrādātu mazu riebeklību Krievijai. Tāpēc tā ir gatava gan Baltkrieviju pārdēvēt par prieku baltkrievu opozicionāriem, gan izdarīt jebko citu, lai tikai ieriebtu Krievijai," teica Truhačovs.
Eksperts atzīmēja: rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav.
"Bieži vien Lietuvas politiķi piemirst paši savu valsti, piemēram, to, ka no tās aizbraukusi ceturtā daļa darbspējīgo iedzīvotāju, un nodarbojas tikai ar sīkām nelietībām pret Krieviju," uzsvēra Truhačovs.
Viņš piezīmēja, ka Tihanovskai, kura uzturas Lietuvā kopš Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu dienas, faktiski nav, ar ko nodarboties.
"Tihanovska vāji orientējas jautājumos ārpus virtuves, un lielajā politikā viņa pilnīgs profāns. Viņa nodarbojas ar to, ka pārraida tālāk to, ko viņai iečukst austī," norādīja Sputnik sarunbiedrs.
Tihanovska bija Baltkrievijas pašreizējā prezidenta Aleksandra Lukašenko sāncense valsts vadītāja vēlēšanās. Saskaņā ar republikas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Lukašenko uzvarēja vēlēšanās ar 80,1% balsu. Opozīcija klāstīja, ka uzvarējusi Tihanovska, un nodibināja koordinācijas padomi varas nodošanai. Šī iemesla dēļ Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu par aicinājumiem sagrābt varu, virkne opozicionāru aizturēti, citi pametuši Baltkrieviju.
Lietuva līdz ar Igauniju un Latviju ieviesa sankcijas pret Baltkrievijas vadību un apliecināja: tā ir gatava uzņemt baltkrievus, kuri pierādīs, ka cietuši varasiestāžu darbību rezultātā. Savukārt Minska norādīja, ka Baltkrievijas opozīcijas protestu akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva ir pārkāpusi visas pieklājības robežas, iejaucoties Baltkrievijas iekšējās lietās.
Трухачев: Литва дала понять, что готова на все, лишь бы насолить РФ
Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.
©
Sputnik / Юки Ивамура
Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.
Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.
Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.
©
REUTERS / INTS KALNINS
Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.
Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.