Migrants. Foto no arhīva

Pew Research Center: Baltijas valstīs vērojamas spēcīgas ksenofobijas izpausmes

38
(atjaunots 13:01 31.10.2018)
Latvijas iedzīvotāji nav gatavi atbalstīt viendzimuma laulības vai uzņemt ģimenē musulmani, liecina pētījuma rezultāti.

RĪGA, 31. oktobris - Sputnik. Austrumeiropas iedzīvotāji ir neiecietīgāki reliģisko, kultūras, nacionālo un seksuālo minoritāšu jautājumos nekā Rietumeiropas valstu iedzīvotāji, liecina ASV institūta Pew Research Center pētījums. 

Protesta akcija Berlīnē. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Соловьева

Piemēram, Latvijā tikai 19% aptaujāto būtu gatavi uzņemt ģimenē musulmani – tas ir viens no sliktākajiem rezultātiem ES valstīs (zemāk atrodas tikai Lietuva ar 16% un Čehija ar 12%). Neiecietīgākā izrādījusies Armēnija: tikai 7% iedzīvotāju gatavi uzņemt ģimenē musulmani. Igaunijā 25% piekristu musulmaņa ienākšanai ģimenē. Tolerantākie ir Nīderlandes (88%), Norvēģijas (82%) un Dānijas (81%) iedzīvotāji.

Pie tam 53% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju gatavi pieņemt ģimenē ebreju (Lietuvā – 41%, Igaunijā – 61%). Pret ebrejiem lojālākie tāpat ir Nīderlandes (96%), Norvēģijas (95%) un Dānijas (92%) iedzīvotāji.

Lielai daļai Austrumeiropas valstu iedzīvotāju kristietība ir nozīmīgs viņu nacionālās identitātes elements, taču uz Latviju gan tas neattiecas – 84% respondentu (augstākais rezultāts ES) uzskata, ka nebūt nav jābūt kristietim, lai cilvēku uzskatītu par latvieti. Tikai 11% uzskata kristietību par nozīmīgu nacionālās identitātes daļu.

Lietuvā 56% atbildēja, ka Lietuvas iedzīvotājam ir svarīgi būt kristietim, bet 42% tas nešķita būtiski. Igaunijā tikai 15% uzskata, ka igaunim jābūt kristietim, 82% šim apgalvojumam nepiekrita.

Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka daudz svarīgāk ir piedzimt Latvijā. Tādu viedokli pauda 71% aptaujāto. 61% uzskata, ka cilvēkiem, kuri vēlas saukties par Latvijas iedzīvotājiem, vajadzīgi Latvijā dzimuši priekšteči. Lietuvā 71% uzskata, ka ir svarīgi piedzimt valstī, gan arī dzīvot tur ne tikai pirmajā paaudzē. Igaunijā 62% atzina, ka ir jāpiedzimst valstī, 56% uzskata, ka jābūt arī valstī dzimušiem senčiem.

Meitene nikābā
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Pētnieki skāra arī valodas jautājumus. Respondenti tika lūgti paust viedokli par nacionālās valodas nozīmi, cieņu pret valsts likumiem un struktūrām. Latvijā 87% ir svarīga valoda, 82% - likumi. 92% lietuviešu svarīga valoda, 85% - likumi. Tikai Igaunijā lielāks skaits cilvēku likums ciena vairāk nekā valodu – 95% pret 90%.

Pētījuma dalībniekiem tika uzdots arī jautājums, vai viņi piekrīt apgalvojumam "mūsu cilvēki nav ideāli, taču mūsu kultūra ir pārāka par citām". Latvijā tam piekrita 38%, Lietuvā — 37%, Igaunijā — 23%.

Tikai 16% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atbalsta viendzimuma laulību legalizāciju. ES valstu vidū sliktāka ir tikai situācija Lietuvā, kur šo ideju atbalsta 12%. Igaunijā viendzimuma laulību legalizāciju atbalsta 23%.

38
Tagi:
musulmaņi, Baltija, ksenofobija, islams
Pēc temata
Eiropas Savienībai draud masveida migrācijas "bumba"
Lietuviešu rakstniece Ruta Vanagaite uzrakstīja vēstuli "nogalinātajam ebrejam"
Migranti maina varu Zviedrijā
Elektrības pārvades līnijas

Galīga kapitulācija: Lietuva atzinusi Latvijas tiesības pirkt enerģiju no BelAES

19
(atjaunots 17:17 03.06.2020)
Baltijas valstu vienošanās par elektroenerģijas iepirkumiem trešajās valstīs paredz atšķirīgu pieeju: Latvija un Igaunija atzīst Lietuvas tiesības nepirkt elektroenerģiju BelAES, bet Lietuva – kaimiņu tiesības to iepirkt. Tiks ieviesti elektrības izcelsmes sertifikāti.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Baltijas valstis izstrādājušas vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm līdz 2025.gadam, kad Latvija, Igaunija un Lietuva izstāsies no BRELL. Lietuvas valdība izskatīs to šodien, taču valstī jau sākusies diskusija par noteikumiem, kas skar elektroenerģijas iegādi no BelAES, vēsta LRT.

Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns apliecināja, ka vienošanās ļaus valdībai un ministrijai īstenot likuma prasības par elektroenerģijas piegādēm no Baltkrievijas. "Mūsu viedoklis paliek konsekvents, precīzs un nemainās – Lietuvā tās nenotiks (elektroenerģijas piegādes no Baltkrievijas – red.), un mūsu infrastruktūra netiks izmantota," viņš paziņoja.

Enerģētikas ministrija vēstīja, ka jaunā metodika tiks izmantota tūlīt pēc Baltkrievijas AES ekspluatācijas sākuma un tirdzniecības aizlieguma pa Lietuvas un Baltkrievijas pieslēgumu.

Ar mērķi īstenot Lietuvas likumu (kas aizliedz elektroenerģijas importu no Baltkrievijas) tiks ieviesta sertifikātu sistēma – tā ļaus identificēt importētās elektroenerģijas izcelsmi, lai Lietuvā nenokļūtu elektroenerģija no Baltkrievijas, informēja EM.

Tāpat plānots ieviest jaunu infrastruktūras nodokli, lai izdevumi par elektropārvades līniju izmantošanu importam tiktu taisnīgi kompensēti un impoertētā elektroenerģija tiktu aplikta ar nodokli.

Saskaņā ar 20212.gadā apstiprināto trīspusējo metodiku tirdzniecībai ar citām valstīm, elektroenerģijas tirdniecība Baltijas valstīs notiek tikai caur Lietuvu, taču šī metodika zaudēs spēku, kad darbu sāks BelAES. Ne Latvijai, ne Igaunijai nav tieša EPL savienojuma ar Baltkrieviju.

Kritika

Vienošanos negaktīvi novērtēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs un EP deputāts Petrs Auštrēvičs.

Linkēvičs uzskata, ka vienošanās neatbilst Lietuvas interesēm, un apņēmies aicināt valstību neatbalstīt enerģētikas ministra Žigimata Vaičūna ierosinājumu, jo kompromisi, kas ļauj Baltijas valstīm ieņemt atšķirīgas pozīcijas jautājumā par elektroenerģijas iepirkumiem no BelAES, "nevar būt pieņemami".

"Manuprāt, šis vienošanās projekts neatbilst Lietuvas interesēm, un es neuzskatu, ka valdībai tas būtu jāapstiprina. Es to norādīju arī savam kolēģim – enerģētikas ministram," atklāja Linkēvičs.

"Mūsu principiālais viedoklis ir tāds, ka Baltijas valstīm ir jāieņem koordinēta pozīcija, vienota jautājumā par atteikšanos no elektroenerģijas iegādēm no šī visos aspektos nedrošā objekta, mums ir noteikta sapratne arī Eiropas Komisijā," stāstīja kministrs.

Savukārt Auštrēvičs paziņoja, ka vienošanās ļaus Latvijai pirkt lelektrienerģiju no BelAES un pārdot to Lietuvai, un tā ir Viļņas galīga kapitulācija.

"Nodevības kontūras kļūst skaidrākas. Caur Latviju mēs pirksim elektrību no Astravjecas! Prezidenta administrācijas iemīļotais (enerģētikas – red.) ministrs Žigimants Vaičūns ir sagatavojis politisku vienošanos ar Latviju un Igauniju. Tajā Latvija un Igaunija atzīst mūsu tiesības nepirkt elektroenerģiju no Astravjecas (acīmredzama atteikšanās no suverenitātes), bet mēs vienlaikus – viņu tiesības pirkt," viņš uzrakstīja savā lapā Facebook.

Eirodeputāts atzīmēja, ka enerģētikas ministrs iesniedzis Seimā arī likumu par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, "kurā galvenā ieinteresētā elektroenerģijas tirdzniecības kompānija ir Latvenergo".

"Nespēja pārliecināt tuvākos kaimiņus – Latviju un Igauniju – demonstrē Lietuvas vājās pozīcijas un nacionālo interešu noniecināšanu. Ar tādu vēsturisku nodevību nevar samierināties," viņš klāstīja.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

19
Pēc temata
Nausēda turpina cīnīties ar BelAES: kas sagaida Baltijas valstis
Lietuva salst, pateicoties enerģētiskajai "neatkarībai" no Krievijas
Baltijas valstis palielinājušas Baltkrievijas elektroenerģijas iegādi
"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību
Urmass Reinsalu

Tankiem arī vajadzīgs ceļš: Baltija pandēmijas laikā uztraucas ne tikai par tūristiem

22
(atjaunots 17:06 03.06.2020)
Igaunijas ārlietu ministrs pastāstīja, kad tiks atvērtas robežas, vai ir vērts jau tagad rezervēt ceļojumus, kā arī pauda bažas par militārās tehnikas pārvietošanās iespējām krīzes laikā.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Virkne valstu jau sākušas pavērt robežas un atjauno aviosatiksmi, tomēr nav garantijas, ka reisi, uz ko patlaban pieejamas biļetes par pievilcīgām cenām, notiks, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu interlvijā avīzei Maaleht. Tāpat viņš norādīja, ka Krievija, domājams, vēl ilgi būs slēgta.

"Mēs iesakām pagaidām atteikties no braucieniem uz ārzemēm. Koronavīrusa izplatības risks būs augstāks, ja cilvēki sāks ceļot," teica Reinsalu.  

Viņš atklāja, ka pašlaik ES apspriež ārzemnieku uzņemšanas kārtību, piemēram, vairākas Eiropas valstis izskata iespējas ieviest izziņas par veselības stāvokli, ar ko nebūs jāpaliek karantīnā pēc robežas šķērsošanas.

Dienvidvalstis, kam tūrisms ir svarīgs ekonomikas elements, vēlas atvērt robežas pēc iespējas ātrāk. Dažas valstis iesaka visiem ES locekļiem rīkoties vienādi, izstrādājot vienotus noteikumus, tomēr pagaidām tāds lēmums Briseles līmenī vēl nav pieņemts.

Reinsalu uzskata, ka Baltijas valstis racionāli risina jautājumu par robežu atvēršanu, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju reģionā.

"Mūsu reģionā situācija ar koronavīrusu ir atšķirīga. No vienas puses – Krievija un Baltkrievija, no otras –Zviedrija, kur situācija ar vīrusa izplatību atšķiras no mūsējās. Domājams, Krievija būs slēgta vēl ilgu laiku," teica ministrs.

Taujāts par tūrisma braucieniem rudenī, Reinsalu pauda šaubas par to, vai visi pašlaik pārdotie ceļojumi, piemēram, uz Turciju vai ASV patiešām notiks.

"Atklāti sakot, tas ir risks gan uzņēmējiem, gan tiem, kuri pērk ceļojumus. (..) ASV robežas patlaban ES pilsoņiem ir slēgtas. Turcijā ir spēkā divu nedēļu karantīna pēc ierašanās. Kaut kādas valstis var ieviest papildu ierobežojumus, par kuriem mums patlaban nekas nav zināms," atzīmēja politiķis.

Reinsalu piebilda: lai arī patlaban pieejamas aviobiļetes par labām cenām, tas nebūt nenozīmē, ka reisi notiks, tāpēc iesaka nesteigties ar ārvalstu braucieniem.

Bet tanki?

Intervijā ministrs pastāstīja arī par to, kā veidojās notikumi, kad valstis viena pēc otras sāka slēgt robežas. Reinsalu norādīja kādu daiļrunīgu faktu: Baltijas valstis tolaik raizējās ne tikai par citās valstīs iestrēgušajiem saviem valstspiederīgajiem, bet arī par krīzes militāro aspektu. Piemēram, pārrunās ar Eiropas valstu līderiem par Baltijas valstu iedzīvotāju atgriešanos caur Poliju, Reinsalu vērsies pie NATO Padomes – raizējies par militārās tehnikas pārvietošanās iespējām.

"Atsaucot atmiņā šo situāciju, jāpiebilst, ka pārrunu bija daudz. Vācijas prezidents zvanīja Polijas prezidentam, ārlietu ministri pastāvīgi sazinājās, Jiri Ratass zvanīja Polijas premjerministram. Es lūdzu palīdzību pat NATO Padomē, jo tā ir arī viņu problēma – ja transporta haoss stiepjas līdz Berlīnei, pat tanki netiks cauri, ja pēkšņi radīsies tāda iespēja," pastāstīja Igaunijas ārlietu ministrs.

22
Tagi:
Urmass Reinsalu, Igaunija, Baltija
Pēc temata
Vai kareivjiem nevajag izolēties? Kāpēc Zemessardze turpina mācības
Polijā vērtē, kā pandēmija ietekmējusi ASV potenciālu "savaldīt" Krieviju
NATO pārskatīja visu militāro mācību programmu koronavīrusa dēļ
Donalds Tramps

Amerikāņu eksperts uzskata, ka Trampa izredzes uz atkārtotu ievēlēšanu pieaug

0
(atjaunots 11:46 04.06.2020)
Eksperts norādīja, ka pašlaik, nekārtību fonā aizvien lielāks skaits cilvēku pievienojas Trampa viedoklim, lai arī agrāk viņi nebija sajūsmā par ASV prezidentu. To sekmē arī uzbrukumi Demokrātiskās partijas "kreisajam spārnam".

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. ASV prezidenta Donalda Trampa izredzes uz otru prezidentūras termiņu un uzvaru vēlēšanās šī gada novembrī ir pieaugušas, ņemot vērā protestus un nekārtības, kas pārņēmušas valsti, uzskata Perdjū universitātes Politoloģijas un afroamerikāņu pērījumu fakultātes docente Nadja Brauna, vēsta RIA Novosti.

Jau vairāk nekā nedēļu ASV turpinās plaši protesti un nekārtības, kas sākās pēc afroamerikāņa Džordža Floida bojāejas Mineapolē no policistu rokām. Tramps atbalsta apņēmīgus soļus kārtības atjaunošanai un iesaka štatu gubernatorim izmantot karavīrus. Daudzi gubernatori viņam nepiekrīt.

Izredzes pieaug

"Uzskatu, ka viņam ir labas izredzes uzvarēt. Ja jūs man būtu uzdevuši šo jautājumu pirms Džordža Floida nāves, es teiktu, ka viņa izredzes ir mazākas, ņemot vērā viņa reakciju uz Covid-19," Brauna norādīja sarunā ar RIA Novosti.

Tagad, pēc viņas domām, nekārtību fonā aizvien lielāks skaits cilvēku pievienojas Trampa viedoklim, lai arī agrāk viņi nebija sajūsmā par ASV prezidentu. To sekmē arī uzbrukumi Demokrātiskās partijas "kreisajam spārnam".

Pēc ekspertes domām, rasisma un policijas vardarbības problēma nākamajās vēlēšanās būs viena no fundamentālākajām.

Brauna atgādināja, ka "tīri matemātiski" Demokrātiskās partijas kandidāts, par ko vajadzētu kļūt Džo Baidenam, nevarēs izcīnīt uzvaru bez afroamerikāņu atbalsta. "Baidenam ir jāuzstājas un strikti jānosoda šīs nelikumīgās slepkavības (afroamerikāņu bojāeja no policistu rokām – red.)," ir pārliecināta Brauna.

Pie tam, viņa uzskata, Baidenam vajadzētu akcentēt savu saikni ar Baraku Obamu, kā arī izvirlzīt viceprezidenta postenim afroamerikānieti.

Problēmas saglabājas

Sarunā par plašo protestu iemesliem eksperte atzīmēja, ka pēdējos mēnešus afroamerikāņi izjūt nopietnas ekonomiskās problēmas, ko radījusi koronavīrusa pandēmija, un galu galā "nabagie kļuvuši vēl nabagāki". Tomēr konflikta pamatā ir ASV krāsaino iedzīvotāju tradicionālās problēmas, tas ir, "sistemātiska nevienlīdzība", kā arī fakts, ka varasiestāžu attiecībās ar viņiem trūkst "taisnīguma un caurspīdīguma".

"Afroamerikāņi vēlas vienlīdzīgi piedalīties amerikāņu sabiedrības dzīvē... Viņi vēlas tikai to, lai ar viņiem apietos tāpat kā ar baltajiem. Mēs tieši tāpat ticam demokrātijas vērtībām, uz kuru pamata dibināta šī valsts," apliecināja Nadja Brauna – arī viņa pārstāv afroamerikāņu aprindas.

Pie tam viņa precizēja, ka sākotnēji Savienoto Valstu izveidē piejaukts rasisms – afroamerikāņi bija vergi, un viņiem nebija nekādu politisko tiesību.

"Domāju, mēs novērosim vēl spēcīgākas sadursmes ar likumsargiem un Nacionālo gvardi, pirms situācija uzlabosies," uzskata Brauna.

ASV krāsainie iedzīvotāji – ne vairāk kā 20% iedzīvotāju – tradicionāli pārsvarā atbalsta demokrātus. Protams, daudzi balso par republikāņiem un Trampu. Tāpēc maijā lielu skandālu izraisīja Baidena nepiesardzīgais izteikums par afroamerikāņiem – sak, "ja jūs nebalsojat par mani, jūs neesat melnie". Vēlāk viņš bija spiests par to atvainoties.

Pie tam otrdien grautiņu fonā ASV prezidenta padomniece Kellienna Konveja atzina, ka valstī pastāv "institucionālais rasisms" un jūtams – visi cilvēki nav vienlīdzīgi.

0
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Tramps, ASV
Pēc temata
"Tramps var atdot Krievijai Aļasku": šausmas ASV Senātā
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Marodieri vai tiesību aizstāvji: latvieši strīdas par nekārtībām Amerikā