Migrants. Foto no arhīva

Pew Research Center: Baltijas valstīs vērojamas spēcīgas ksenofobijas izpausmes

41
(atjaunots 13:01 31.10.2018)
Latvijas iedzīvotāji nav gatavi atbalstīt viendzimuma laulības vai uzņemt ģimenē musulmani, liecina pētījuma rezultāti.

RĪGA, 31. oktobris - Sputnik. Austrumeiropas iedzīvotāji ir neiecietīgāki reliģisko, kultūras, nacionālo un seksuālo minoritāšu jautājumos nekā Rietumeiropas valstu iedzīvotāji, liecina ASV institūta Pew Research Center pētījums. 

Protesta akcija Berlīnē. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Соловьева

Piemēram, Latvijā tikai 19% aptaujāto būtu gatavi uzņemt ģimenē musulmani – tas ir viens no sliktākajiem rezultātiem ES valstīs (zemāk atrodas tikai Lietuva ar 16% un Čehija ar 12%). Neiecietīgākā izrādījusies Armēnija: tikai 7% iedzīvotāju gatavi uzņemt ģimenē musulmani. Igaunijā 25% piekristu musulmaņa ienākšanai ģimenē. Tolerantākie ir Nīderlandes (88%), Norvēģijas (82%) un Dānijas (81%) iedzīvotāji.

Pie tam 53% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju gatavi pieņemt ģimenē ebreju (Lietuvā – 41%, Igaunijā – 61%). Pret ebrejiem lojālākie tāpat ir Nīderlandes (96%), Norvēģijas (95%) un Dānijas (92%) iedzīvotāji.

Lielai daļai Austrumeiropas valstu iedzīvotāju kristietība ir nozīmīgs viņu nacionālās identitātes elements, taču uz Latviju gan tas neattiecas – 84% respondentu (augstākais rezultāts ES) uzskata, ka nebūt nav jābūt kristietim, lai cilvēku uzskatītu par latvieti. Tikai 11% uzskata kristietību par nozīmīgu nacionālās identitātes daļu.

Lietuvā 56% atbildēja, ka Lietuvas iedzīvotājam ir svarīgi būt kristietim, bet 42% tas nešķita būtiski. Igaunijā tikai 15% uzskata, ka igaunim jābūt kristietim, 82% šim apgalvojumam nepiekrita.

Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka daudz svarīgāk ir piedzimt Latvijā. Tādu viedokli pauda 71% aptaujāto. 61% uzskata, ka cilvēkiem, kuri vēlas saukties par Latvijas iedzīvotājiem, vajadzīgi Latvijā dzimuši priekšteči. Lietuvā 71% uzskata, ka ir svarīgi piedzimt valstī, gan arī dzīvot tur ne tikai pirmajā paaudzē. Igaunijā 62% atzina, ka ir jāpiedzimst valstī, 56% uzskata, ka jābūt arī valstī dzimušiem senčiem.

Meitene nikābā
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Pētnieki skāra arī valodas jautājumus. Respondenti tika lūgti paust viedokli par nacionālās valodas nozīmi, cieņu pret valsts likumiem un struktūrām. Latvijā 87% ir svarīga valoda, 82% - likumi. 92% lietuviešu svarīga valoda, 85% - likumi. Tikai Igaunijā lielāks skaits cilvēku likums ciena vairāk nekā valodu – 95% pret 90%.

Pētījuma dalībniekiem tika uzdots arī jautājums, vai viņi piekrīt apgalvojumam "mūsu cilvēki nav ideāli, taču mūsu kultūra ir pārāka par citām". Latvijā tam piekrita 38%, Lietuvā — 37%, Igaunijā — 23%.

Tikai 16% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atbalsta viendzimuma laulību legalizāciju. ES valstu vidū sliktāka ir tikai situācija Lietuvā, kur šo ideju atbalsta 12%. Igaunijā viendzimuma laulību legalizāciju atbalsta 23%.

41
Tagi:
musulmaņi, Baltija, ksenofobija, islams
Pēc temata
Eiropas Savienībai draud masveida migrācijas "bumba"
Lietuviešu rakstniece Ruta Vanagaite uzrakstīja vēstuli "nogalinātajam ebrejam"
Migranti maina varu Zviedrijā
Zenīta raķešu komplekss S-350 Vitjaz, foto no arhīva

Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu

36
Eksperts izkritizēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas stratēģiju aizsardzības spēju veicināšanai un piedāvāja pievērst uzmanību "lielajiem trūkumiem" PGA.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Intervijā Polske Radio Polijas Austrumu pētījumu centra eksperts Pjotrs Šimanskis izkritizēja Baltijas valstis, kuras, pēc viņa sacītā, rēķinās ar sauszemes karaspēku mobilitātes līmeni, to aizsardzības un ieroču spēku celšanu, raksta Gazeta.ru.

Šimanskis uzskata, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai derētu zināt, ka viņu vājā vieta ir vidēja tāluma pretgaisa aizsardzība, ar kuru arī derētu nodarboties militāro mācību laikā kopā ar NATO.

Neskatoties uz to, ka Maskavā ne reizi vien uzsvēruši, ka negrasās pielietot spēku ne pret vienu no valstīm un sniegs atbildi tikai tieša uzbrukuma gadījumā Krievijas teritorijai, Baltijas valstis un Polija turpina cītīgi izlikties, ka tām ir nepieciešams aizstāvēties no neeksistējošajiem "Krievijas draudiem".

Tiesa, pastāvīgā NATO karaspēku virzīšana pie Krievijas robežām vairāk līdzinās tam, ka jāaizsargājas būtu Krievijai. Un tā aizsargājas, palielinot savas aizsardzības spējas.

Tādēļ nav pārsteidzoši, ka poļu eksperts raizējas par Baltijas valstu PGA.

Nevienam neļaus aizvainot Krieviju

Iepriekš bijušais KF Gaisa desanta karaspēka komandieris, Valsts domes deputāts Vladimirs Šamanovs paziņoja, ka saskaņā ar Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) kārtības rulli, uzbrukums ikvienai no līguma dalībvalstīm ir uzbrukums Krievijai. Un šāds scenārijs arī ir jāizskata. Tādēļ KF gatavojas jebkādu draudu atvairīšanai.

Savukārt tiem, kas grasās nodarīt pāri Krievijai, nāksies kārtot lietas ar Gaisa desanta karaspēku, uzsvēra Šamanovs, atzīmējot, ka patlaban Gaisa desanta karaspēks ir visuniversālākais Krievijas Bruņoto spēku karaspēks. Turklāt, pēc viņa sacītā, desantnieki pārspēj visus pēc ideoloģijas un kaujas iespējām.

PGA sistēma Patriot
© Sputnik / Игорь Зарембо

Tikmēr Polijā notiek ievērojamu ASV Armijas spēku izvietošana, kas, kā iepriekš rakstīja militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko, vairāk atgādina "kontrolšāvienu" Eiropas starptautiskās drošības sistēmai.

ASV un Polija līdz galam saskaņoja "pastiprinātas aizsardzības sadarbības" nosacījumus un 4. augustā paziņoja par 5. ASV armijas korpusa komandēšanas darbības sākšanu Polijas teritorijā. Pēc vienošanās nosacījumiem, Polijā dislocētajiem 4500 amerikāņu karavīriem pievienosies vēl viens tūkstotis. Un tas ir tikai lielo pārmaiņu sākums.

Hroļenko atzīmēja, ka ja pie šāda izkārtojuma  divu pasaules karu dalībnieks – 5. ASV armijas korpuss – negatavojas trešajam, grūti izskaidrot tā pārdislocēšanu no Ziemeļamerikas uz Baltijas reģionu, uz valsti, kura robežojas ar Krieviju.

36
Tagi:
Baltija, PGA
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā ož pēc pulvera
Eksperts paskaidroja, kas Lietuvā maksās par jaunajiem amerikāņu helikopteriem
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Redzamas kā mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem
Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva

Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā

34
(atjaunots 12:08 09.08.2020)
Abas valstis saņem finanses no rietumiem Baltkrievijas "demokratizācijai", tāpēc tām nav izdevīgs vēlēšanu mierīgs iznākums šajā valstī, uzskata politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs apsprieda situāciju Baltkrievijā ar Polijas Ārlietu ministrijas vadītāju Jaceku Čaputoviču.

Mihails Smoļins
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Ministri vienojās arī turpmāk vērīgi sekot stāvoklim kaimiņvalstī, koordinēt savas darbības un uzsvēra, ka koordinācija ES līmenī ir ļoti nozīmīga.

Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs intervijā Sputnik Lietuva pastāstīja, ka Lietuva un Polija ir Rietumu ģeopolitisko interešu izplatītāji attiecībās ar Baltkrieviju.

"Gan Lietuva, gan Polija ir ieinteresētas, lai prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā beigtos ar konfliktu. Tās nav ieinteresētas mierīgā vēlēšanu noslēgumā, jo abas šīs valstis gadu desmitiem ir Rietumu, Eiropas ietekmes izplatītāji Baltkrievijā un visiem spēkiem mudina šo valsti uz ģeopolitisko orientāciju pret Rietumiem. Pārsvarā – ar krāsaino revolūciju metodēm," teica analītiķis.

Pēc Nosoviča domām, Polija un Lietuva pievērsa uzmanību darbam ar Baltkrievijas iedzīvotājiem, nevis ar eliti.

"Tās gadiem ilgi strādāja pie jauna politiskā projekta Baltkrievijas aspektā, finansēja baltkrievu opozīciju, radīja plašsaziņas līdzekļus, mediju ruporus. Visiem šiem projektiem Lietuva un Polija saņem naudu no Rietumiem. Jāsaprot, ka tām nav pietiekamu līdzekļu visas šīs infrastruktūras nodrošināšanai. Tāpēc zināma attiecību uzlabošanās, kas pēdējos gados bija vērojama Baltkrievijas un Rietumu starpā, Baltijas valstīm ir kategoriski neizdevīga, jo tā atņems viņām naudas tranšus, kas ilgus gadus gāja šīm valstīm Baltkrievijas demokratizācijai," atzīmēja analītiķis.

Nosovičs atgādināja, ka pēdējos gados Lietuva pat pretojās Rietumiem Baltkrievijas jautājumā. "Laikā, kad ASV un Eiropas Savienībai attiecības ar Minsku pakāpeniski uzlabojās, Lietuva sāka asus soļus Baltkrievijas AES jautājumā," atgādināja ekonomists.

34
Tagi:
Baltkrievija, Polija, Lietuva
Политолог Семен Уралов

Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa

0
(atjaunots 10:48 12.08.2020)
Lietuva un Polija ir ieinteresētas politiskajā krīzē Baltkrievijā un cenšas ievilkt tajā pēc iespējas vairāk ES valstu, paziņoja politologs, portāla "Sonar-2050" galvenais redaktors Semjons Uralovs.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņoja, ka Eiropas Savienībai derētu apspriest sankcijas pret Baltkrieviju atbildes kārtā uz varasiestāžu represijām pret opozīciju. "Šobrīd mēs redzam gan bojāgājušos, gan ievainotus cilvēkus. Redzam vairākus tūkstošus cilvēkus, kuri ir ieslodzīti, vai arī viņu liktenis nav zināms. Mēs nevaram skatīties uz to caur pirkstiem," sacīja valsts vadītājs.

Pēc Nausēdas sacītā, no situācijas ar cilvēktiesībām būs atkarīga Lietuvas sadarbība ar Baltkrievijas varasiestādēm.

"Polija ar Lietuvu sinhroni rosina politiku, kuras būtība ir tajā, lai ievilktu maksimāli lielu ES valstu skaitu Baltkrievijas krīzē. Galvenais iedragājošas darbības avots pret Baltkrieviju un tās savienību ar Krieviju bija Varšava un Viļņa. Tā krīze, kurā izrādījusies republika, lielā mērā tā ir mākslīga krīze, un "rociņas" aug tieši no turienes. Un tagad viņi īsteno savu stratēģiju priekš tam, lai padziļinātu politisko krīzi Baltkrievijā," pateica Sputnik Latvija politologs Semjons Uralovs.

Viņš atzīmēja, ka gadījumā, ja vairums ES valstu būs par kaut kādu sankciju ieviešanu attiecībā pret Baltkrieviju, tām pievienosies arī nozīmīgākais ES ekonomiskais spēlētājs – Vācija.

Svētdien, 9. augustā, notika Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas. Saskaņā ar CVK datiem, Aleksandrs Lukašenko iegūst 80,08%, otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 10,09%. Pie tam Tihanovskas štābā paziņoja, ka neatzīst CVK rezultātus, atzīmējot, ka dati no iecirkņiem visos republikas rajonos liecina, ka viņa ieguvusi 70-80%.

Svētdienas vakarā vairākās Baltkrievijas pilsētās sākās masveida nesankcionētas protesta akcijas, kuras turpinājās arī pirmdienas vakarā. Protestētāji Minskas centrā būvēja barikādes no atkritumu tvertnēm. Milicija pielietoja pret viņiem asaru gāzi, ūdensmetējus un gaismas-trokšņa granātas, kā arī izstūma protestētājus no pilsētas centra.

Уралов: кризис в Беларуси творят руками Варшавы и Вильнюса
0
Tagi:
Baltkrievija, Lietuva, Polija
Pēc temata
Lukašenko paliek: Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti
Pats svarīgākais ir bērni: Tihanovska ierakstīja uzrunu baltkrieviem
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām