Pew Research Center: Baltijas valstīs vērojamas spēcīgas ksenofobijas izpausmes
(atjaunots 13:01 31.10.2018)
Latvijas iedzīvotāji nav gatavi atbalstīt viendzimuma laulības vai uzņemt ģimenē musulmani, liecina pētījuma rezultāti.RĪGA, 31. oktobris - Sputnik. Austrumeiropas iedzīvotāji ir neiecietīgāki reliģisko, kultūras, nacionālo un seksuālo minoritāšu jautājumos nekā Rietumeiropas valstu iedzīvotāji, liecina ASV institūta Pew Research Center pētījums.
Piemēram, Latvijā tikai 19% aptaujāto būtu gatavi uzņemt ģimenē musulmani – tas ir viens no sliktākajiem rezultātiem ES valstīs (zemāk atrodas tikai Lietuva ar 16% un Čehija ar 12%). Neiecietīgākā izrādījusies Armēnija: tikai 7% iedzīvotāju gatavi uzņemt ģimenē musulmani. Igaunijā 25% piekristu musulmaņa ienākšanai ģimenē. Tolerantākie ir Nīderlandes (88%), Norvēģijas (82%) un Dānijas (81%) iedzīvotāji.
Pie tam 53% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju gatavi pieņemt ģimenē ebreju (Lietuvā – 41%, Igaunijā – 61%). Pret ebrejiem lojālākie tāpat ir Nīderlandes (96%), Norvēģijas (95%) un Dānijas (92%) iedzīvotāji.
Lielai daļai Austrumeiropas valstu iedzīvotāju kristietība ir nozīmīgs viņu nacionālās identitātes elements, taču uz Latviju gan tas neattiecas – 84% respondentu (augstākais rezultāts ES) uzskata, ka nebūt nav jābūt kristietim, lai cilvēku uzskatītu par latvieti. Tikai 11% uzskata kristietību par nozīmīgu nacionālās identitātes daļu.
Lietuvā 56% atbildēja, ka Lietuvas iedzīvotājam ir svarīgi būt kristietim, bet 42% tas nešķita būtiski. Igaunijā tikai 15% uzskata, ka igaunim jābūt kristietim, 82% šim apgalvojumam nepiekrita.
Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka daudz svarīgāk ir piedzimt Latvijā. Tādu viedokli pauda 71% aptaujāto. 61% uzskata, ka cilvēkiem, kuri vēlas saukties par Latvijas iedzīvotājiem, vajadzīgi Latvijā dzimuši priekšteči. Lietuvā 71% uzskata, ka ir svarīgi piedzimt valstī, gan arī dzīvot tur ne tikai pirmajā paaudzē. Igaunijā 62% atzina, ka ir jāpiedzimst valstī, 56% uzskata, ka jābūt arī valstī dzimušiem senčiem.
Pētnieki skāra arī valodas jautājumus. Respondenti tika lūgti paust viedokli par nacionālās valodas nozīmi, cieņu pret valsts likumiem un struktūrām. Latvijā 87% ir svarīga valoda, 82% - likumi. 92% lietuviešu svarīga valoda, 85% - likumi. Tikai Igaunijā lielāks skaits cilvēku likums ciena vairāk nekā valodu – 95% pret 90%.
Pētījuma dalībniekiem tika uzdots arī jautājums, vai viņi piekrīt apgalvojumam "mūsu cilvēki nav ideāli, taču mūsu kultūra ir pārāka par citām". Latvijā tam piekrita 38%, Lietuvā — 37%, Igaunijā — 23%.
Tikai 16% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atbalsta viendzimuma laulību legalizāciju. ES valstu vidū sliktāka ir tikai situācija Lietuvā, kur šo ideju atbalsta 12%. Igaunijā viendzimuma laulību legalizāciju atbalsta 23%.
Mediķis pārliecināts, ka Lietuvā neizbēgami tiks ieviesta totāla karantīna
(atjaunots 16:53 25.10.2020)
Pēdējās dienās Lietuvā strauji pieaug fiksēto Covid-19 gadījumu skaits – ceturtdien un piektdien reģistrēti vairāk nekā 850 gadījumi.RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Šauļu pilsētas mera padomnieks Justīns Švegžds un mediķis Mārtiņš Gedmins intervijā pastāstīja, ka, ņemot vērā Covid-19 gadījumu lielo skaitu Lietuvā (ceturtdien un piektdien valstī reģistrēti vairāk nekā 850 infekcijas gadījumi diennaktī), valdība parāk vēlu spērusi soļus cīņā ar vīrusa izplatību, un tie bijuši nepietiekami, vēsta Tvnet.lv.
Švegžds atzīmēja, ka pēdējo divu nedēļu laikā situācija bijusi stabila. "Labākos rezultātus cīņā ar vīrusu mēs panācām skolās. Visās vecākajās klasēs mācības notiek attālināti. Augstākajām mācību iestādēm ieteikts darīt to pašu."
Šauļu pilsētas mēra padomnieks paziņoja, ka tas devis pozitīvu rezultātu.
"Vienlaikus situāciju apdraud cilvēki, kuri dodas uz darbu ar Covid-19 simptomiem, jo tas būtiski apgrūtina infekcijas avotu izsekošanu," paskaidroja Švegžds.
Vienlaikus mediķis Gedmins paziņoja, ka situācija nav uzlabojusies, jo koronavīrusa uzliesmojums notiek vienlaikus ar vēlēšanām.
"Pavasarī mums nebija tik daudz slimnieku, tomēr bija ieviesti stingrāki ierobežojumi. Cilvēki cieta totālās karantīnas dēļ, daudziem sākās depresija," teica ārsts.
Gedmins atzīmēja, ka sekas jūtamas jau tagad – valstī būtiski pieaudzis pašnāvību skaits.
"Tagad nekas netiek darīts, tāpēc cilvēkiem rodas iespaids, it kā situācija nebūtu tik nopietna."
Mediķis ir pārliecināts, ka Lietuvas valdības lēmums par jaunajiem ierobežojumiem nacionālajā līmenī ir pieņemts pārlieku vēlu un tie nav pietiekami.
Viņš norādīja, ka tuvākajās nedēļās saslimušo skaits turpinās augt un totālas karantīnas ieviešana šķiet neizbēgama.
Vakar Latvijā reģistrēti 259 jauni koronavīrusa gadījumi, veikti 5632 testi. Miruši 4 cilvēki ar apstiprinātu koronavīrusa diagnozi. Viņu vidū ir viens cilvēks 45-50 gadu vecuma grupā, trīs – 80-90 gadu vecuma grupā.
Pandēmijas laikā Latvijā inficēti 4 467 cilvēki. 1357 pacienti ir izveseļojušies. Šobrīd Covid-19 izmeklējumu apstiprinošo rezultātu daļa sasniegusi jau 4,6%.
Tagi:
Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu
(atjaunots 13:17 25.10.2020)
Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses. RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme intervijā vācu izdevumam Deutsche Welle raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses. Viņa domas neatbilst Baltijas valstu elites viedoklim, kas dēvē Krieviju par "neprognozējamu un agresīvu" valsti. Toties Helme uzskata, ka ar Maskavu itin labi iespējams sadarboties. Kas slēpjas aiz šiem apgalvojumiem un vai ir vērts uzskatīt politiķi par Krievijas potenciālo sabiedroto? Par to portālā RIA Novosti stāsta Konstantins Sevastjanovs.
Politiskās provokācijas meistars
Marts Helme teicami pārzina igauņu politikas īpatnības, tomēr it kā tīšām pakļāvies uzbrukumiem. Piemēram, viņš ir vienīgais Igaunijas valdībā, kurš nebīstas sarunāties ar Krievijas presi. 2019. gada jūlijā viņš vienā no tādām intervijām paziņoja, ka atbalsta Igaunijas un Krievijas attiecību attīstību un neuzskata, ka Maskava apdraudētu Baltiju. Tomēr jāsaprot: Helme ir populists un spēj sniegt savstarpēji neatbilstošus viedokļus – atbilstoši brīža konjunktūrai. Īpaši spilgti tas izpaužas publiskās runās par Krieviju. Pirms sēsties ministra krēslā, viņš par austrumu kaimiņu runāja ārkārtīgi stingri.
Piemēram, 2007. gadā Helme teica: "Mūsdienu Krievija ir augošs monstrs, kādu pasaule vēl nav redzējusi. Šis monstrs izriezīs plecus 2008. gadā pēc prezidenta vēlēšanām, un tad mēs ieraudzīsim, kāds briesmonis izlīdīs pa Kremļa vārtiem."
Toreiz viņš ieteica: "Krievijai, kas pēc būtības ir vāja, ir jāuzspiež jaunas ekonomiskās sacensības, bruņošanās sacensības un ideoloģiskais karš, kas tai nebūs pa spēkam. Tad valsts, kas nonākusi pie demogrāfiskā kolapsa, sabruks."
2018. gadā Helme ieteica pastiprināt krievu kopienas kontroli – pēc viņa domām, daudzi tajā ir gatavi spiegot Maskavas labā, tāpēc vajagot ierobežot krievu pieņemšanu valsts dienestā – visos daudzmaz nozīmīgos posteņos. Viņš apgalvoja, ka Krievija neiebilstu pret iespēju uzraisīt "otru Krimu" Austrumvirā – Igaunijas ziemeļaustrumos, kur pārsvarā dzīvo etniskie krievi. Taču vienā brīdī Helmes uzvedība mainījās. Lieta tāda, ka krievvalodīgie veido vairāk nekā 25% Igaunijas iedzīvotāju, un tas ir gards elektorālais kumosiņš. Savas politiskās organizācijas viņiem nav, un pēc "mazākā ļaunuma" principa viņi tradicionāli balso par centristiem, kuru vadība izvairās no atklātiem aicinājumiem asimilēt "netitulētos". Par šo elektorātu nolēma pacīnīties arī Helme. Viņš mīkstināja izteikumus par potenciālajiem "iekšējiem ienaidniekiem" un 2019. gada jūnijā pēkšņi teica: "Cilvēki Austrumvirā gan nav igauņi, tomēr mūsējie. Taču, runājot par tiem, kas ierodas Igaunijā no Ukrainas – tie nav mūsu cilvēki."
Lamatu shēma
Vēl viens vērā ņemams fakts. Par krievu valodā pieejamās izglītības likvidāciju mazākumtautību skolās valstī īpaši nikni cīnās opozīcijā strādājošā Reformu partija. Reformisti ne vienu reizi vien iesnieguši atbilstošo likumprojektu, taču valdošā koalīcija, arī "ultralabējā" EKRE atteicās nogalināt krievu skolas. Nesen Helme spēra vēl vienu soli, kas deva iemeslu runāt par "slepenām simpātijām pret krieviem". Intervijā Deutsche Welle viņš paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins rūpīgi seko pasaules politikas līdzsvaram.
"Putins šajā shēmā ir aptiekārs, kam jutīgos svaros jāpanāk līdzsvars un uz tā pamata jāveido efektīva ārpolitika," paziņoja Helme.
Pēc viņa domām, Putins ir pragmatisks: "Ja vajag, viņš būs ienaidnieks, ja vajag – draugs." Politiķis piezīmēja, ka, no Krievijas prezidenta viedokļa, "vienkārši nav jēgas aktīvi nodarboties" ar Baltiju, jo tā ir "Eiropas province". Tomēr, viņš piebilda, Putinam ir svarīgi zināt, ka Baltija kā NATO daļa nav bīstama Krievijai".
Pavisam cits jautājums ir par to, vai var viņu uzskatīt par Maskavas potenciālo sabiedroto. Politologs Aleksandrs Nosovičs iesaka nelolot rožainus sapņus: sarunā ar Deutsche Welle Helme neko jaunu nav pateicis. Viņa viedoklis vācu valsts izdevumam ir labi zināms, tomēr tas intervējis "toksisko" politiķi.
"Domājams, kāds nolēmis, ka igauņu ministrs, kurš atzīst Krievijas bažas par NATO karavīru dislokāciju Baltijā un demonstrē nepatiku pret ukraiņiem, ir laba ēsma Maskavai. Sak, Helmem vajadzētu nopietni ieinteresēt Kremli, un tam vajadzētu sākt sadarbību ar EKRE. Rezultātā iznāktu totāla Krievijas ārpolitikas diskreditācija, - uzskata Nosovičs.
– Tā pati Deutche Welle ar milzīgu prieku iebāztu Maskavai degunā draudzību ar Martu Helmi: sak, jūs sūdzaties par diskrimināciju Baltijā un pie tam sadarbojaties ar radikāli šovinistisku partiju, kas slavina Waffen SS igauņu leģionu un pat aicināja neļaut etniskajiem krieviem ieņemt valsts amatus Igaunijā."
Eksperts ir pārliecināts: ņemot vērā risku reputācijai, Maskavai nav vērts saistīties ar ekstravaganto un nekonsekvento politiķi. Lai kādus reveransus Helme klanītu uz Krievijas pusi, viņa triks nav grūti atminams.
Tagi: