Флаг НАТО

Igaunija nolēmusi atbalstīt Ukrainu un Gruziju, līdz valstis iestāsies NATO

25
(atjaunots 17:42 30.10.2018)
Igaunijas bijušais aizsardzības ministrs un divi atvaļināti ģenerāļi apmeklē Kijevu un Tbilisi, lai paustu atbalstu šo valstu centieniem iestāties Ziemeļatlantijas aliansē.

RĪGA, 30. oktobris — Sputnik. Igaunijas lēmumam atbalstīt Ukrainas un Gruzijas teritoriālo vienotību ir liela nozīme, un valsts turpinās sniegt atbalstu līdz brīdim, kad abas valstis iestāsies NATO.

Par to pastāstīja Igaunijas parlamenta Valsts aizsardzības komisijas priekšsēdētājs, bijušais valsts aizsardzības ministrs Hanness Hanso, kurš vada Igaunijas politiķu delegāciju, vēsta Sputnik Igaunija.

Ukrainas bruņotie spēki. Foto no arhīva
© AFP 2019 / ANATOLII STEPANOV

Iepriekš Rīgikogu kanceleja paziņoja, ka Hanness Hanso, Johanness Kērts, Ants Lāneotss un Madis Millings uzturas Kijevā, bet šodien, 30. oktobrī delegācija devusies uz Tbilisi. Hanso informēja, ka Igaunijas politiķi vēlas uz vietas saņemt ziņas par "Ukrainas un Krievijas konfliktu" un Minskas protokolu izpildi. "Mēs esam gatavi kopā ar saviem sabiedrotajiem NATO sniegt ieguldījumu Ukrainas konflikta noregulēšanai, atbalstīt iespējamās miernešu misijas, reģiona atbruņošanos un likuma virsvadības atjaunošanu," – viņš uzsvēra.

"Ukrainai un Gruzijai ir svarīgs politiskais atbalsts, ko sniedz Igaunija, šo valstu teritoriālās vienotības atjaunošanai un eiroatlantiskā reģiona integrācijas procesa turpināšanai. Par šo procesu galamērķi jākļūst Ukrainas un Gruzijas dalībai NATO," – piebilda Hanso.

Ukrainas un Gruzijas ievilkšana NATO turpināsies

Igaunijas delegācijas vadītājs atgādināja, ka Igaunija ir sens abu valstu partneris jautājumos, kas veltīti sadarbībai ar militāro aliansi.

"Igaunija jau sen piedalās aizsardzības sadarbībā ar austrumu partneriem gan divpusējās attiecībās, gan arī ar NATO starpniecību," – viņš skaidroja. Politiķis atzīmēja, ka tieši igauņu karavīri apmācījuši šo valstu kareivjus un pastāstījuši par savu pieredzi, ko devusi dalība NATO.

"Mēs vēlamies, lai šī sadarbība būtu vēl nozīmīgāka un biežāka," – paziņoja Hanness Hanso.

Savukārt Rīgikoku Valsts aizsardzības komisijas loceklis, bijušais Aizsardzības spēku komandieris, atvaļinātais ģenerālleitnants Johanness Kērts atzīmēja, ka Igaunija noslēgusi divpusēju vienošanos ar Gruziju par sadarbību aizsardzības jomā, kuras ietvaros Igaunijas teritorijā tiek organizēta gruzīnu karavīru apmācība un dalība NATO mācībās.

Tāpat Kērts izcēla Igaunijas zemessardzes Kaitseliit augošo lomu Gruzijas aizsardzības civilās sistēmas izveidē. Viņš pauda pārliecību, ka sadarbība ar Gruziju būs izdevīga ar valsts militārajai rūpniecībai, piemēram, no bezpilota lidaparātu un dažādu karadarbības simulācijas sistēmu pārdošanas viedokļa.

Savukārt Igaunijas Aizsardzības spēku bijušais komandieris, atvaļinātais ģenerālis Ants Lāneotss pastāstīja, ka NATO ir ļoti svarīgi izdarīt pareizos secinājumus par konfliktu Ukrainā un 2008. gada karu, lai "uzlabotu visa reģiona drošību un neļautu tam nokļūt austrumu kaimiņienes varā".

Iepriekš vēstīts, ka Krievijas Tauru draudzības universitātes Salīdzinošās politoloģijas katedras profesors Jurijs Počta uzskata: Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanās uz austrumiem turpināsies, neskatoties uz Krievijas iebildumiem.

Taču Ukrainas un Gruzijas iestāšanos NATO, pēc politologa domām, Krievija uztvers kā "sarkano līniju", aiz kuras tai nāksies ne tikai reaģēt, bet arī sākt aktīvu pretdarbību, lai savaldītu NATO tuvošanos Krievijas robežām.

Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka uz NATO agresīvajiem soļiem Krievija reaģēs simetriski, un tiem, kuri cenšas iekļaut Ukrainu un Gruziju aliansē, nāktos padomāt par bezatbildīgās politikas sekām. Krievijas valsts vadītājs atgādināja, ka Eiropas drošības stūrakmens ir sadarbības un uzticības paplašināšana, nevis armijas bāzu un NATO militārās infrastruktūras izvēršana pie Krievijas robežām.

25
Tagi:
Gruzija, Ukraina, NATO, Igaunija
Pēc temata
NATO īstenos desmitiem "eksperimentu" mācībās pie Krievijas robežām
Krievijas žurnālisti apmeklēja Lugara laboratoriju Gruzijā
NATO gatavojas Krievijas okupācijai, uzskata eksperts
Krievijas senators pastāstījis, kas notiks, ja Gruzija iestāsies NATO
NATO iznīcinātāji turpinās treniņus Igaunijas gaisa telpā
Delfinārijs, foto no arhīva

ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā

11
(atjaunots 16:17 30.06.2020)
Eiropas delfīni iet bojā zvejnieku tīklos, tomēr par zīdītāju likteni Biskajas līcī eiropieši ir noraizējušies, bet par jūras cūku iznīcināšanu Baltijā vienkārši nav informēti.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Eiropas vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs (Lietuva) paudis bažas par delfīnu likteni Baltijas jūrā, vēsta Sputnik Lietuva

Viņš pastāstīja par traģēdiju Biskajas līcī, kur ik gadus zvejnieku tīklos iet bojā tūkstošiem delfīnu. Eiropieši savākuši vairāk nekā četrus miljonus parakstu, lai informētu par problēmu Eiropas Komisiju.

Baltijas jūrā ir sava traģēdija – uz iznīcības sliekšņa nonācis delfīns, ko dēvē par jūras cūku.

"Tikai šī traģēdija Baltijas jūrā nenozīmē tūkstošiem nāvju. Patiesībā to nevar saskaitīt ne simtos, ne desmitos. Šodien Baltijā palikuši tikai 500 šo dzīvnieku," eirokomisārs uzrakstīja Facebook.

Sinkēvičs pastāstīja, ka jāievēro virkne noteikumu, lai glābtu izmirstošos dzīvniekus. Atbilstoši likumi ir pieņemti, tie prasa, lai dalībvalstis kontrolētu lomu un veiktu drošības pasākumus.

"Problēma ir tā, ka līdz šim noteikumi nav pietiekami īstenoti, dažkārt – vienkārši ignorēti," viņš uzsvēra.

Tāpat, pēc viņa domām, jāpieprasa tehniski pasākumi, lai novērstu dzīvnieku bojāeju tīklos: piemēram, jāizmanto iekārtas, kas turēs delfīnus atstatu no tīkliem, kā arī jāievieš sezonas ierobežojumi tīkliem.

Pie tam, politiķis ir pārliecināts, jākontrolē dzīvnieku piezveja.

"Tikai tā mēs uzzināsim problēmas patiesos mērogus un varēsim pienācīgi aizsargāt delfīnus," piebilda Sinkēvičs.

Viņš apsolīja, ka tuvākajā laikā informēs par jaunu darbu Baltijas jūras reģionam.

Visā pasaulē mīt aptuveni 700 tūkstoši cūkdelfīnu. Suga ir plaši pārstāvēta, tomēr Melnās un Baltijas jūras paveidiem, kas ārēji un ģenētiski atšķiras no citiem cūkdelfīniem, draud izmiršana.

Patlaban cūkdelfīnu skaitu negatīvi ietekmē tādi faktori kā netīša piezveja zivju zvejas laikā, jūru piesārņošana un troksnis, ko rada intensīva kuģošana, derīgo izrakteņu meklējumi un zemūdens būvdarbi.

Zīdītāji cieš arī militāro mācību rezultātā, piemēram, pērnruden pirms NATO mācībām "Ziemeļu krasti 2019" kuģošanas drošības dēļ tika nolemts uzspridzināt 42 britu jūras mīnas, kas palikušas kopš Pirmā pasaules kara laikiem Baltijas jūras rietumu daļā. Šis ir viens no trim lielākajiem cūkdelfīnu dzīves areāliem. Pēc sprādzieniem dzīvnieku aizstāvji atrada 18 beigtus delfīnus.

11
Tagi:
delfīni, ES, Baltijas jūra
Pēc temata
NATO mācībās Baltijas jūrā gājuši bojā 20 delfīni
Zinātnieks pastāstījis par jūras dzīvnieku noslēpumaino uzvedību
Tie ir bērni, nevis kažoki: kāpēc atkal steidzami jāglābj roņu mazuļi
NATO iznīcinātāji, foto no arhīva

Trīs dienas virs Latvijas lidos NATO iznīcinātāji

24
(atjaunots 15:31 30.06.2020)
Mācību Ramstein Alloy mērķis – komandēšanas un kontroles iemaņu uzlabošana, NATO valstu karavīru sadarbības celšana, kā arī gaisa patrulēšanas procedūru izspēle.

RĪGA, 30. jūnijs — Sputnik. Vakar Latvijā sākās NATO Gaisa spēku organizētās mācības "Ramstein Alloy". Tās turpināsies līdz 1. jūlijam. Manevros piedalās vairāk nekā 20 iznīcinātāji un palīglidmašīnas, vēsta tvnet.lv, atsaucoties uz Aizsardzības ministrijas datiem.

Mācību mērķis – komandēšanas un kontroles iemaņu uzlabošana, NATO valstu karavīru sadarbības celšana, kā arī gaisa patrulēšanas procedūru izspēle.

Mācībās piedalās piecu NATO dalībvalstu un Somijas karavīri.

Nacionālie bruņotie spēki lūdz Latvijas iedzīvotājus ar sapratni uztvert notiekošās mācības un to radīto īslaicīgo troksni.

Iepriekš Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieks ģenerālpulkvedis Sergejs Rudskojs paziņoja, ka Ziemeļatlantijas alianse, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, palielinājusi spēku militāro mācību pasākumu skaitu ar nepārprotami Krievijai naidīgu novirzienu.

Krievija nosūtīja NATO ierosinājumus militārās spriedzes mazināšanai un incidentu novēršanai, taču tika ignorēta, pastāstīja Rudskojs.

Viņš piebilda, ka Krievija, neskatoties uz NATO reakciju, turpinās centienus mazināt spriedzi Eiropā un šogad nerīkos lielas mācības alianses valstu robežu tuvumā. Ģenerālpulkvedis piezīmēja, ka manevrus mācību "Kaukāzs 2020" ietvaros Krievija organizēs valsts iekšienē.

Viņš uzsvēra, ka Krievija ir gatava koriģēt mācību rajonus līdztiesīgā sadarbībā ar NATO, un vēlreiz aicināja aliansi samazināt konfrontācijas līmeni, atturēties no agresīvām darbībām un spēka demonstrācijas koronavīrusa izplatības fonā.

Tāpat Rudskojs paziņoja, ka Krievija iesaka NATO izmantot transponderus kara aviācijas lidojumos Baltijas jūras reģionā.

24
Tagi:
Baltija, militārās mācības, NATO
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
Jo tuvāk Latvijai, jo labāk: Pabriks gaida ASV spēku pārdislokāciju uz Poliju
Kāpēc Latvijā ieradusies NATO kaujas grupa no Igaunijas
Pentagona pundurmanevri Polijā un NATO mācības Baltijas jūrā – pret ko tās organizētas?
Polijā sākušās mācības, kas varēja kļūt par ASV spēku masveida pārvietošanu uz Eiropu

ASV Senātā tika rosināts iegādāties Krievijas S-400 no Turcijas

0
(atjaunots 18:09 01.07.2020)
ASV Senātā izskanējis ierosinājums iegādāties no Turcijas jaunākos Krievijā ražotos zenītraķešu kompleksus S-400.

Atbilstošos Nacionālās aizsardzības budžeta asignējumu 2021. gadam (NDAA) likuma grozījumus ierosinājis senators-republikānis Džons Tūns. No viņa ierosinājuma izriet, ka Krievijas kompleksus amerikāņi apmaksās no Pentagona budžeta. S-400 iepirkums kļuva par konflikta iemeslu starp ASV un Turciju.

Vašingtona pieprasīja no Ankaras atteikties no darījuma un iegadāties amerikāņu sistēmas Patriot. Pretējā gadījumā amerikāņi piedraudēja aizturēt vai atcelt abu valstu darījumu – jauno iznīcinātāju F-35 pārdošanu Turcijai, kā arī ieviest ierobežojošos pasākumus. Ankara atteicās piekāpties.

Cik reālistisks ir senatora Tūna ierosinājums – mūsu video.

0
Tagi:
Krievija, PGA, bruņojums, Turcija, ASV
Pēc temata
ASV Senātā izskanējis ierosinājums iegādāties Krievijā ražotos S-400 no Turcijas