RĪGA, 21. oktobros – Sputnik. Lietuvas Ārlietu ministrijas aicinājums atteikties no piemiņas zīmju uzstādīšanas, kas veltītas lietuviešiem – nacistu atbalstītājiem Otrā pasaules kara gados, rada virkni jautājumu. Pirmkārt, nav saprotams, kādai auditorijai tas paredzēts, uzskata politologs Armens Gasparjans, vēsta Sputnik Lietuva.

"Pirmkārt, kāpēc šo paziņojumu sniedz Ārlietu ministrija? Kurp tas vērsts – uz ārējo kontūru? Tas ir, uz Eiropas Savienības pusi. Nāksies apbēdināt. Pieminekļu nacistiskajiem kara noziedzniekiem nav nekur Eiropā. Vēl vairāk, tajā pašā Vācijā Vērmahta un SS karavīru un virsnieku apbedījumu vietās nav norādīta viņu piederība šīm organizācijām, ja vien tā var teikt," – atzīmēja eksperts.

Savukārt, ja runa ir par iekšējo Lietuvas kontūru, nepavisam nav saprotams, kāpēc Ārlietu ministrija klusējusi visus šos gadus un pēkšņi nolēmusi nākt klajā.

"Kad Izraēla, Baltkrievija un Krievija vētraini protestēja pret nacistisko noziedznieku glorifikāciju Lietuvā – ne šāda tāda, bet gan Schutzmannschaft bataljonam veltīta memoriāla uzstādīšanu, Ārlietu ministrija klusēja. Nu, kā nu klusēja. Tā kašķējās ar Maskavu un Minsku. Bet te pēkšņi ierunājās par to, ka "nē, mēs kaut kā tā slikti uzvedamies, labāk tā nedarīsim", - atgādināja Gasparjans.

Pēc eksperta domām, tamlīdzīgs ĀM viedoklis, iespējams, saistīts ar to, ka Lietuva vēlētos zemas gāzes cenas, jo nauda budžetā izsīkst.

"Tas ir, caurām dienām nodarboties ar rusofobiju var tikai siltumā, aukstumā – nesanāk. Un tagad, pēc ilgiem gadiem Lietuvas Ārlietu ministrija, tā sakot, nosodījusi visas savas unikālās valsts darbību. Bet tagad galvenais jautājums: nosodījusi, un kad tālāk? Vai kaut kas šajā ziņā ir mainījies? Nekas. Tā mums aizplīvuroti dod signālu, ka "nē, puiši, mēs jau arī it kā esam ar jums, tikai par gāzi," – uzskata politologs.

© Sputnik / Николай Попов

Amerikāņu žurnāliste kritizē Lietuvu par viņas vectēva – nacistu līdzskrējēja - slavēšanu

Trešdien Lietuvas ĀM nāca klajā ar aicinājumu atturēties no nacistu līdzskrējējiem veltītu piemiņas zīmju uzstādīšanas, kā arī novākt jau uzstādītās.

Piemēram, runa ir par piemiņas zīmi pie Zinātņu akadēmijas bibliotēkas Viļņā Jonasam Noreikam (Ģenerālim Vējam), nacistu līdzskrējējam, kas vainojams par ebreju masveida slepkavībām, kā arī pieminekli Juozam Krikštaponim Ukmerģē, kurš personīgi piedalījies ebreju slepkavībās.

Šī gada vasarā izcēlās kārtējais skandāls par Noreikas glorifikāciju Lietuvā, kad amerikāņu žurnāliste Silvija Foti, kolaboracionista mazmeita pārmeta Lietuvas valdībai, ka tā tīšām slēpj viņas vectēva kara noziegumus. Foti paziņoja, ka organizējusi izmeklēšanu un noskaidrojusi: Noreika sankcionējis vairāk nekā desmit tūkstošu ebreju slepkavības Lietuvā un pēc tam kopā ar ģimeni ievācies mājā, kas "pēkšņi atbrīvojusies", bet pirms tam piederējusi ebreju ģimenei.

Programmas pilna versija publicēta portāla Sputnik Lietuva lapā sociālajā tīklā Facebook.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Skandalozais ārsts-anesteziologs, reanimatologs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents un Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents Roberts Fūrmanis paziņoja sociālajos tīklos par dzemdētājas nāvi. Kur un kā notika šis incidents, ārsts neprecizē, taču, saskaņā ar atsevišķiem datiem, traģēdija notikusi jūlija beigās.

​"Uzsita asini. Saruna ar kolēģi par pagājušās nedēļas izsaukumiem. Bijuši izsaukumā uz plānotām mājdzemdībām, kurās mirusi jauna sieviete. Vecmāšu rīcību nekomentēšu, bet no nevajadzīgas nāves varēja izvairīties plānojot dzemdības stacionārā... Kad vienreiz šis beigsies?" pauda sašutumu Twitter ārsts Roberts Fūrmanis.

Vairums komentētāju atbalstīja pazīstamā ārsta neizpratni, taču bija arī citi viedokļi.

​"Tas ne tikai beidzas, bet kļūst aizvien populārāk. Mājdzemdību atbalstītājiem patīk stāstīt, ka agrāk sievietes dzemdēja mierīgi un saskaņā ar dabu savā pirtiņā. Cik "pirtiņas harmonijā" nomira, to aizmirst piebilst," atzīmē žurnāliste Gunta Sloga.

​Taču viņas sacītajam iebilst darba aizsardzības speciālists.

"Esmu mājdzemdību atbalstītājs (abas atvases plānotās mājdzemdībās, kurās biju klāt), bet es nesaku, ka tas ir mierīgi, harmoniski pirtiņā, rudzu laukā vai sazin vēl kā. Kā arī neesmu dzirdējis, ka mājdzemdību vecmātes un dullas apgalvotu, ka dzemdības ir mierīgas, harmoniskas," raksta Jānis Alkšers.

​"Jāuzlabo stacionāru personāla reputācija. Dāmas grib "harmoniskas", "dabīgas", mier un cieņpilnas dzemdības, bez "mākslīgas" iejaukšanās. Bet tie stāstiņi Internetā kā uz citām bļauts, bez saskaņošanas veiktas manipulācijas utml. liek izvēlēties riskantus variantus," skaidro mājdzemdību popularitāti Egita.

​"Pati arī esmu par dzemdībām stacionārā, bet Nīderlandē mājdzemdības ir pilnīgi normāla prakse un to īpatsvars ir salīdzinoši liels. Tāpēc sliecos domāt, ka ne jau mājdzemdības kā tādas ir slikta lieta, bet sistēma Latvijā nav izstrādāta tā, lai samazinātu iespējamos riskus," stāsta par saviem novērojumiem Inga Delvina.

​"Ja līgumos atrunātu punktus par civiltiesiko un/vai kriminālatbildību, tad iespējams, ka Latvijā situācija mainītos," piekrīt tvīta autors.

​"Lai dzemdētu ne slimnīcā, ir jābūt visiem priekšnoteikumiem - gan profesionālai vecmātei, gan noteiktajām minūtēm līdz slimnīcai, gan protams pilnīgi veselai grūtniecei un visiem izmeklējumiem tip top. Nevajadzētu vispārināt dēļ atsevišķu neprofesionālu vecmāšu darbības," uzskata Lelde.

​"Strādājot dzemdību iestādē, zinu arī normālās dzemdībās viss noiet greizi vienā mirklī (izkrīt nabas saite, atslāņojas placenta u.c.) slimnīcā 5 min laikā var veikt ķeizargriezienu, kas parasti glābj bērniņu. Tās 30 min varbūt var glābt māti, kas asiņo, bet ne mazuli hipoksijā," pārliecināta Anete Geršmane.

​"Es saprotu mājdzemdību ideju - to mieru, savējos apkārt. To, ka nekur nav jābrauc. BET, lai arī cik skaisti tas nebūtu, es būtu pārāk gļēva riskēt. Ar bērniņu, ar sevi galu galā," uzskata Dace Ševčenko.

​"Man bija fantastiski skaistas un harmoniskas dzemdības Stradiņos. Bez absolūtas liekuļošanas varu apgalvot, ka saņēmu gan mājas mieru un harmoniju, gan superprofesionālu līdzāsbūšanu ar drošības sajūtu, ja nu būtu sarežģījumi. Tas ir tik ļoti atkarīgs no ārsta un vecmātes," dalās pieredzē Līva Sējāne-Ābele.

​"Paturpinot plānoto mājdzemdību tēmu – beidzot ir jāsāk diskutēt par mājdzemdību vecmāšu civiltiesisko un pat arī kriminālatbildību situācijās, kad ir iestājušās komplikācijas un/vai nāve, protams, vērtējot pieejamo aprīkojumu un palīdzības sniegšanas taktiku," pārliecināts Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis, piebilstot, ka vairumā gadījumu šīs atbildības nav un tas ir jāmaina.

Atzīmēsim, ka Latvija joprojām ir viena no līderēm lielo mirstības rādītāju ziņā dzemdību laikā. Par problēmu runā vairākus gadu, taču kardināli atrisināt to pagaidām nav izdevies.