Gasparjans: Lietuvas ĀM nolēmusi "upurēt" kolaboracionistus gāzes labad
(atjaunots 13:47 21.10.2018)
Politologs uzskata, ka Lietuvas Ārlietu ministrijas aicinājums atturēties no nacistu līdzskrējējiem veltītu piemiņas zīmju uzstādīšanas izskanējis negaidīti un tam, iespējams, ir ekonomisks zemteksts.RĪGA, 21. oktobros – Sputnik. Lietuvas Ārlietu ministrijas aicinājums atteikties no piemiņas zīmju uzstādīšanas, kas veltītas lietuviešiem – nacistu atbalstītājiem Otrā pasaules kara gados, rada virkni jautājumu. Pirmkārt, nav saprotams, kādai auditorijai tas paredzēts, uzskata politologs Armens Gasparjans, vēsta Sputnik Lietuva.
"Pirmkārt, kāpēc šo paziņojumu sniedz Ārlietu ministrija? Kurp tas vērsts – uz ārējo kontūru? Tas ir, uz Eiropas Savienības pusi. Nāksies apbēdināt. Pieminekļu nacistiskajiem kara noziedzniekiem nav nekur Eiropā. Vēl vairāk, tajā pašā Vācijā Vērmahta un SS karavīru un virsnieku apbedījumu vietās nav norādīta viņu piederība šīm organizācijām, ja vien tā var teikt," – atzīmēja eksperts.
Savukārt, ja runa ir par iekšējo Lietuvas kontūru, nepavisam nav saprotams, kāpēc Ārlietu ministrija klusējusi visus šos gadus un pēkšņi nolēmusi nākt klajā.
"Kad Izraēla, Baltkrievija un Krievija vētraini protestēja pret nacistisko noziedznieku glorifikāciju Lietuvā – ne šāda tāda, bet gan Schutzmannschaft bataljonam veltīta memoriāla uzstādīšanu, Ārlietu ministrija klusēja. Nu, kā nu klusēja. Tā kašķējās ar Maskavu un Minsku. Bet te pēkšņi ierunājās par to, ka "nē, mēs kaut kā tā slikti uzvedamies, labāk tā nedarīsim", - atgādināja Gasparjans.
Pēc eksperta domām, tamlīdzīgs ĀM viedoklis, iespējams, saistīts ar to, ka Lietuva vēlētos zemas gāzes cenas, jo nauda budžetā izsīkst.
"Tas ir, caurām dienām nodarboties ar rusofobiju var tikai siltumā, aukstumā – nesanāk. Un tagad, pēc ilgiem gadiem Lietuvas Ārlietu ministrija, tā sakot, nosodījusi visas savas unikālās valsts darbību. Bet tagad galvenais jautājums: nosodījusi, un kad tālāk? Vai kaut kas šajā ziņā ir mainījies? Nekas. Tā mums aizplīvuroti dod signālu, ka "nē, puiši, mēs jau arī it kā esam ar jums, tikai par gāzi," – uzskata politologs.
©
Sputnik / Николай Попов
Trešdien Lietuvas ĀM nāca klajā ar aicinājumu atturēties no nacistu līdzskrējējiem veltītu piemiņas zīmju uzstādīšanas, kā arī novākt jau uzstādītās.
Piemēram, runa ir par piemiņas zīmi pie Zinātņu akadēmijas bibliotēkas Viļņā Jonasam Noreikam (Ģenerālim Vējam), nacistu līdzskrējējam, kas vainojams par ebreju masveida slepkavībām, kā arī pieminekli Juozam Krikštaponim Ukmerģē, kurš personīgi piedalījies ebreju slepkavībās.
Šī gada vasarā izcēlās kārtējais skandāls par Noreikas glorifikāciju Lietuvā, kad amerikāņu žurnāliste Silvija Foti, kolaboracionista mazmeita pārmeta Lietuvas valdībai, ka tā tīšām slēpj viņas vectēva kara noziegumus. Foti paziņoja, ka organizējusi izmeklēšanu un noskaidrojusi: Noreika sankcionējis vairāk nekā desmit tūkstošu ebreju slepkavības Lietuvā un pēc tam kopā ar ģimeni ievācies mājā, kas "pēkšņi atbrīvojusies", bet pirms tam piederējusi ebreju ģimenei.
Programmas pilna versija publicēta portāla Sputnik Lietuva lapā sociālajā tīklā Facebook.
Pierunājuši: Polija atvērs robežas ar Baltijas valstīm
(atjaunots 22:54 05.06.2020)
Lietuvas premjerministram sekmējies labāk nekā Baltijas valstu ārlietu ministriem, - Polija piekritusi atvērt savas robežas.RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik. Nākamnedēļ Baltijas valstis un Polija atjaunos brīvu pārvietošanos saviem pilsoņiem, vēsta Sputnik Lietuva.
Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis savā lapā Facebook atklāja, ka pēc pārrunām ar savu poļu kolēģi Mateušu Moravecki viņām ir divi svarīgi un labi jaunumi.
"Pirmkārt, mēs vienojāmies nākamnedēļ atjaunot cilvēku brīvu pārvietošanos starp Baltijas valstīm un Poliju. To steidzamā kārtībā saskaņos valstu atbildīgās ministrijas," viņš pastāstīja.
Tāpat, pēc Skverneļa vārdiem, Moraveckis apstiprinājis Polijas atbalstu Lietuvas pozīcijai jautājumā par elektroenerģijas iepirkumiem no BelAES (atgādināsim, ka Lietuva kategoriski iebilst gan pret pašu AES, gan pret iepirkumiem no tās).
Šonedēļ Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas ārlietu ministri, tiekoties Tallinā, apsprieda iespēju atvērt robežas, tomēr tikšanās laikā Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs neatbalstīja savu Baltijas kolēģu ierosinājumu. Pie tam diplomāts pieļāva, ka pēc zināma laika varētu nākt lēmums par robežu atvēršanu tūristiem.
Pašas Baltijas valstis jau maija vidū atļāva savu valstspiederīgo brīvu pārvietošanos, iebraukšana atļauta arī eiropiešiem, kuru valstīs inficēšanās līmenis nepārsniedz 15 cilvēkus uz 100 tūkstošiem cilvēku. Polija ir starp minētajām valstīm.
Latvija apdraud Baltijas izstāšanos no BRELL
(atjaunots 15:52 05.06.2020)
Latvija neplāno atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas iepirkumiem. Baltijas valstis vēl joprojām nav parakstījušas vienošanos par enerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, rezultātā var zust ES finansējums, kas nepieciešams izstāšanas no BRELL projektam.RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu par Baltijas valstu vienošanos par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Latvija nevēlas atteikties no BelAES elektroenerģijas iegādēm, tāpēc apdraudēta Lietuvā pieņemtā likuma izpilde, kas aizliedz elektroenerģijas importu no Astravjecas.
Lietuvas Enerģētikas ministrija iesniedza Ministru kabinetā vienošanās projektu par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Deklarācijas jaunākā versija (no 27. maija) atšķiras no agrākajām – "Baltijas valstu solidaritāte nepirkt Baltkrievijas elektrību" dokumentā aizvietota ar "Baltijas valstu solidaritāti" ar Lietuvas lēmumu nepirkt Baltkrievijas elektrību un izveidot elektrības izcelsmes garantijas sistēmu, kas ļaus Lietuvai īstenot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas neielaišanu savā tirgū.
Tātad Baltijas valstis nav pieņēmušas solidāru lēmumu par iepirkumiem no BelAES. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns konstatēja, ka iemesls ir Latvijā – tā atteikusies no saistībām nepirkt elektroenerģiju no BelAES. Tāpēc formulējums deklarācijā ir mīkstināts. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Latvija, Lietuva un Igaunija vispār neparakstīs nekādu līgumu un neapstiprinās jauno metodiku. Šī iemesla dēļ valstis var nesaņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu un līdzfinansējumu 75% apmērā no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekta ar kontinentālās Eiropas tīkliem. Vaičūna skaidrojumu Seimam tīklā publicēja pazīstams diplomāts, "Sajūdis" aktīvists Albīns Januška.
Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu, informēja premjerministrs Sauļus Skvernelis.
Politiķis atzīmēja, ka Lietuvai nav izdevīgi, ja netiks noslēgta vienošanās ar Igauniju un Latviju vai abu šo valstu divpusēja vienošanās par elektroenerģijas tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Skvernelis pauda cerību, ka pārrunās minētajā jautājumā aktīvāk piedalīsies Eiropas Komisija.
Pret dokumentu tā pašreizējā redakcijā iebilda konservatīvā opozīcija un pat ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.
Ministrs atzina, ka Baltijas valstu iziešana no tā saucamā enerģētiskā loka BRELL novedīs pie cenu pieauguma, toties Latvija, Lietuva un Igaunija būšot neatkarīgas no austrumiem.
"Tā ir balansēšana starp politiku, pat starp ģeopolitiku un cenām. Mēs kādreiz agrāk diskutējām par lētāku desu, cik tā maksā patiesībā, jo tas ir kaut kas līdzīgs. Šeit patiesībā process ir plašāks: ja mēs patiešām vēlamies desinhronizēt savus tīklus ar austrumiem un sinhronizēt tos ar Rietumeiropu, nospraužot mērķim 2025. gadu, un redzam, cik grūti tas izdarāms, tās patiesībā ir ģeopolitiskas pūles, ne tikai lēta elektrība," teica ministrs intervijā Ziniu radijas.
"Ja kādam šķiet, ka ar lētu elektrību var šajā situācijā uzvarēt, domāju, viņš kļūdās. Tāpēc mums jāredz, ka kaut kam jānotiek uz kaut kā rēķina," viņš piezīmēja,
Ministrs atgādināja, ka līdzīga problēma risināta arī jautājumā par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, taču tas, pēc viņa vārdiem, bija ģeopolitisks lūzums, kad izdevies atbrīvoties no energoresursu monopola.
Linkēvičs paskaidroja, ka pārrunas ar Baltijas valstīm turpināsies un jāpacenšas tajās aktīvāk iesaistīt EK.
BelAES starts
Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.
Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.
Aprīļa sākumā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sarunā ar Baltijas valstu līderiem minēja, ka politiskajā deklarācijā par BelAES elektroenerģijas boikotu piedalās Lietuva un Igaunija, tomēr trūkst Latvijas ministra paraksta.
Savukārt Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einars Semanis paziņoja, ka Latvijas tirgus ir atvērts elektroenerģijas tirdzniecībai, viss notiek biržā, un piegādes perspektīvas no BelAES ir atkarīgas no pašiem patērētājiem un vidutājiem. Viņš atzīmēja, ka elektrotīkla infrastruktūra, kas saista Latviju ar Baltkrieviju, iet caur Lietuvu, taču "ir tehniskie saslēgumi caur Krievijas un Latvijas robežu".
Tagi:
Krievijas politiķis prognozēja tālāko situāciju ASV
(atjaunots 15:21 06.06.2020)
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs uzskata, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām. RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Krievijas Federācijas padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas vadītājs Aleksejs Puškovs novērtēja tālākās notikumu attīstības izredzes ASV, vēsta RIA Novosti.
Kopš maija beigām virknē lielāko pilsētu ASV notiek protesta akcijas un nekārtības, kas izcēlušās pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves aresta laikā. Viens no policistiem, kurš aizturēšanas laikā vairākas minūtes ar ceļgalu saspieda Floida plecu, apsūdzēts par slepkavību, trīs citi – par līdzdalību slepkavībā.
Intervijā "Parlamentskaja gazeta" senators norādīja, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām. Tomēr šoreiz aizdomās turamos likumsargus neizdosies atbrīvot no atbildības par cilvēka nāvi, tiesas process būs stingrs un, domājams, demonstratīvs, uzskata politiķis.
"ASV etniskā "bumba" sprāgst regulāri. Tāpēc nedomāju, ka mēs stāvam uz amerikāņu sociālās revolūcijas sliekšņa. Manuprāt, protesti sāks noklust: marodierus pārvarēs, huligānus iesēdinās, un situācija kopumā stabilizēsies ilgi pirms 2020. gada prezidenta vēlēšanām," teica Puškovs.
Viņš piebilda, ka protestu radītais efekts varētu pazust jau līdz novembrim, tomēr tas diezin vai palīdzēs Savienotajām Valstīm izvairīties no rasu konfliktiem nākotnē.