Gasparjans: Lietuvas ĀM nolēmusi "upurēt" kolaboracionistus gāzes labad
(atjaunots 13:47 21.10.2018)
Politologs uzskata, ka Lietuvas Ārlietu ministrijas aicinājums atturēties no nacistu līdzskrējējiem veltītu piemiņas zīmju uzstādīšanas izskanējis negaidīti un tam, iespējams, ir ekonomisks zemteksts.RĪGA, 21. oktobros – Sputnik. Lietuvas Ārlietu ministrijas aicinājums atteikties no piemiņas zīmju uzstādīšanas, kas veltītas lietuviešiem – nacistu atbalstītājiem Otrā pasaules kara gados, rada virkni jautājumu. Pirmkārt, nav saprotams, kādai auditorijai tas paredzēts, uzskata politologs Armens Gasparjans, vēsta Sputnik Lietuva.
"Pirmkārt, kāpēc šo paziņojumu sniedz Ārlietu ministrija? Kurp tas vērsts – uz ārējo kontūru? Tas ir, uz Eiropas Savienības pusi. Nāksies apbēdināt. Pieminekļu nacistiskajiem kara noziedzniekiem nav nekur Eiropā. Vēl vairāk, tajā pašā Vācijā Vērmahta un SS karavīru un virsnieku apbedījumu vietās nav norādīta viņu piederība šīm organizācijām, ja vien tā var teikt," – atzīmēja eksperts.
Savukārt, ja runa ir par iekšējo Lietuvas kontūru, nepavisam nav saprotams, kāpēc Ārlietu ministrija klusējusi visus šos gadus un pēkšņi nolēmusi nākt klajā.
"Kad Izraēla, Baltkrievija un Krievija vētraini protestēja pret nacistisko noziedznieku glorifikāciju Lietuvā – ne šāda tāda, bet gan Schutzmannschaft bataljonam veltīta memoriāla uzstādīšanu, Ārlietu ministrija klusēja. Nu, kā nu klusēja. Tā kašķējās ar Maskavu un Minsku. Bet te pēkšņi ierunājās par to, ka "nē, mēs kaut kā tā slikti uzvedamies, labāk tā nedarīsim", - atgādināja Gasparjans.
Pēc eksperta domām, tamlīdzīgs ĀM viedoklis, iespējams, saistīts ar to, ka Lietuva vēlētos zemas gāzes cenas, jo nauda budžetā izsīkst.
"Tas ir, caurām dienām nodarboties ar rusofobiju var tikai siltumā, aukstumā – nesanāk. Un tagad, pēc ilgiem gadiem Lietuvas Ārlietu ministrija, tā sakot, nosodījusi visas savas unikālās valsts darbību. Bet tagad galvenais jautājums: nosodījusi, un kad tālāk? Vai kaut kas šajā ziņā ir mainījies? Nekas. Tā mums aizplīvuroti dod signālu, ka "nē, puiši, mēs jau arī it kā esam ar jums, tikai par gāzi," – uzskata politologs.
©
Sputnik / Николай Попов
Trešdien Lietuvas ĀM nāca klajā ar aicinājumu atturēties no nacistu līdzskrējējiem veltītu piemiņas zīmju uzstādīšanas, kā arī novākt jau uzstādītās.
Piemēram, runa ir par piemiņas zīmi pie Zinātņu akadēmijas bibliotēkas Viļņā Jonasam Noreikam (Ģenerālim Vējam), nacistu līdzskrējējam, kas vainojams par ebreju masveida slepkavībām, kā arī pieminekli Juozam Krikštaponim Ukmerģē, kurš personīgi piedalījies ebreju slepkavībās.
Šī gada vasarā izcēlās kārtējais skandāls par Noreikas glorifikāciju Lietuvā, kad amerikāņu žurnāliste Silvija Foti, kolaboracionista mazmeita pārmeta Lietuvas valdībai, ka tā tīšām slēpj viņas vectēva kara noziegumus. Foti paziņoja, ka organizējusi izmeklēšanu un noskaidrojusi: Noreika sankcionējis vairāk nekā desmit tūkstošu ebreju slepkavības Lietuvā un pēc tam kopā ar ģimeni ievācies mājā, kas "pēkšņi atbrīvojusies", bet pirms tam piederējusi ebreju ģimenei.
Programmas pilna versija publicēta portāla Sputnik Lietuva lapā sociālajā tīklā Facebook.
Putins apsveica Kaljulaidu
(atjaunots 07:26 24.02.2021)
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida saņēma apsveikumu no Krievijas līdera Vladimira Putina. Kas tas ir par apsveikumu?RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Igaunija 24. februārī svin Neatkarības dienu. Pirms 102 gadiem Tallinā tika publicēts manifests, kas pasludināja, ka nodibināta neatkarīga, demokrātiska Igaunijas Republika.
Par godu šim datumam citu valstu līderi sūta apsveikumus Igaunijas prezidentei Kersti Kaljulaidai. Krievija ir viena no valstīm, kas apsveica Igauniju neatkarības dienā, vēsta Rus.err.ee.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Rakstveida apsveikumu no Krievijas prezidenta Vladimira Putina Valsts kancelejā saņēmuši 18. februārī. Zināms arī tā saturs.
"Godājamā prezidentes kundze, apsveicu Jūs valsts nacionālajos svētkos - Neatkarības dienā. Novēlu jums un visiem Igaunijas iedzīvotājiem laimi, labklājību un panākumus," teikts apsveikumā.
Tāpat tiek noradīts, ka Igauniju jau paspēja apsveikt Romas pāvests Francisks, Beļģijas karalis Filips, Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs, Burkina Faso prezidents Roks Marks Kristiāns Kaborē, Korejas Republikas prezidents Muns Džeins, Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens, Ēģiptes prezidents Abduls Fatahs al-Sisi, Dienvidāfrikas Republikas prezidents Sirils Ramafoss, Tunisijas Republikas prezidents Sīrils Ramaposa, Tunisijas prezidents Kaiss Saids, Gabonas līderis Alī Bongo Ondimba, Horvātijas prezidents Zorans Milanovičs un Sanmarīno valdība.
Tagi:
Lietuva reaģēja uz Baltkrievijas tranzīta novirzīšanu uz Krieviju
(atjaunots 00:47 22.02.2021)
Lietuvas transporta un sakaru ministrs sūdzas par to, ka Baltkrievijas naftas produktu terminālī Klaipēdā nav un nebūs. Viņš pārmet Minskai lēmumu politizēšanu.RĪGA, 22. februāris – Sputnik. Lietuvas transporta un sakaru ministrs Maris Skuodis paziņoja, ka Baltkrievija neņemot vērā ekonomiskos faktorus, lemjot novirzīt savu naftas produktu tranzītu no Klaipēdas uz ostām Krievijā. Pie tam iepriekš Maskava uzsvēra, ka baltkrievu piegādātāji saņēmuši zemākas cenu piedāvājumu kravu pārkraušanai, nekā piedāvā Baltijas ostas.
©
Sputnik / Владимир Астапкович
Krievija un Baltkrievija parakstījušas starpvaldību vienošanos par baltkrievu naftas produktu pārkraušanu caur Krievijas jūras ostām. Dokuments paredz, ka līdz 2023. gada beigām Baltkrievijas uzņēmumi pārkraus vairāk nekā 9,8 miljonus tonnu kravu caur Krievijas ostām Baltijas jūrā. Līdz ostu termināļiem naftas produkti tiks nogādāti pa dzelzceļu.
"Nākas nožēlot to, ka Baltkrievijas darbību pamatā ir politiski, nevis ekonomiski argumenti," lietuviešu politiķa teikto citēja Sputnik Lietuva.
Ministrs informēja, ka "uz februāri un tālāko periodu" nav pasūtījumu Baltkrievijas naftas produktu pārkraušanai caur uzņēmuma "Klaipedos nafta" termināli. Domājams, šogad Baltkrievijas kravu nebūs, piebilda ministrs.
Cenu paritāte ar Baltijas valstīm
Krievijas transporta ministrs Vitālijs Saveļjevs, kurš parakstīja dokumentu no KF puses, uzsvēra, ka noslēgto vienošanos atzinīgi novērtē abas puses, jo Krievija nodrošinājusi Baltkrievijas kompānijām tādus pašus noteikumus, kā piedāvāja Baltija.
"Cena baltkrievu piegādātājiem ir zemāka, nekā izmaksāja pārkraušana caur Baltijas ostām. Un visi mūsu stividori un treideri, dalībnieki no Krievijas dzelzceļa, mēs visi piedāvājām būtiskas atlaides atbilstoši apjomiem, ko piedāvāja Baltkrievija. Šī vienošanās apmierina abas puses," paskaidroja Saveļjevs.
"Absolūta cenu paritāte ar Baltijas ostām, kas, neapšaubāmi, ir savstarpēji izdevīgi abām mūsu valstīm šo projektu īstenošanā," piebilda Baltkrievijas transporta un sakaru ministrs Aleksejs Avramenko.
Domājams, ka pirmās baltkrievu kravas caur Krievijas ostām Baltijā tiks pārkrautas jau martā. Līgums noslēgts līdz 2023. gada beigām ar automātiskas prolongācijas iespēju. Patlaban līgums attiecas uz Baltkrievijas mazutu, benzīnu un naftas produktu eļļām. Saveļjevs atklāja, ka abas valstis strādā pie eksportējamo preču saraksta paplašināšanas un iekļaut tajā kālija minerālmēslus, kokmateriālus un mašīnbūves produkciju.
Tagi:
Ņujorkā reģistrēts jauns koronavīrusa variants
(atjaunots 13:59 26.02.2021)
Jaunajam koronavīrusa variantam mediķi piešķīruši nosaukumu B.1.526. Zinātnieki uzskata, ka tā variācijas, iespējams, var samazināt vakcīnu efektivitāti.RĪGA, 26. februāris — Sputnik. Ņujorkā izplatās jauns koronavīrusa SARS-CoV-2 variants, kura mutācijas, iespējams, var samazināt vakcīnu efektivitātim, stāsta avīze New York Times, atsaucoties uz zinātniekiem no Kalifornijas tehnoloģiskā institūta un Kolumbijas universitātes zinātnieku pētījumiem.
Jaunajam koronavīrusa variantam mediķi piešķīruši nosaukumu B.1.526. Pirmo reizi tas reģistrēts novembrī, līdz februāra vidum tas izplatījies jau visnotaļ plaši.
"Mēs novērojam gadījumus Vestčesterā, Bronksā, Kvīnsā un Manhetenas lejas daļā, kā arī Bruklinā. Tāpēc domājam, ka tas ir plaši izplatīts. Tas nav atsevišķš uzliesmojums," Kolumbijas universitātes Pētījumu centra "Aaron Diamond AIDS" direktora, doktora Deivida Ho teikto citēja RIA Novosti.
Pēc zinātnieku domām, Ņujorkā reģistrētā koronavīrusa varianta mutācijas līdzinās tām, kas agrāk atrastas citās valstīs, arī DĀR.
Pasaulē jau reģistrēta virkne SARS-CoV-2 štammu, to vidū vairāki – Lielbritānijas, DĀR un Brazīlijas – rada īpašas bažas.
Lielbritānijā jaunā vīrusa mutācija fiksēta decembra vidū. Zinātnieki uzskata, ka šis koronavīrusa variants varētu būt par 70% virulentāks nekā parastais, tāpēc no iedzīvotājiem tiek pieprasīta īpaša piesardzība.
Dienvidāfrikas štamms 501.V2 fiksēts oktobrī. Kopš tā laika tkas kļuvis par dominējošo vīrusa paveidu reģionā. Tāpat kā britu variants, arī tas ir virulentāks nekā parastais. Tomēr pagaidām nav saņemti dati, kas liecinātu: jaunie štammi būtu bīstamāki no letalitātes viedokļa vai padarīt smagāku slimības gaitu.