Gasparjans: Lietuvas ĀM nolēmusi "upurēt" kolaboracionistus gāzes labad
(atjaunots 13:47 21.10.2018)
Politologs uzskata, ka Lietuvas Ārlietu ministrijas aicinājums atturēties no nacistu līdzskrējējiem veltītu piemiņas zīmju uzstādīšanas izskanējis negaidīti un tam, iespējams, ir ekonomisks zemteksts.RĪGA, 21. oktobros – Sputnik. Lietuvas Ārlietu ministrijas aicinājums atteikties no piemiņas zīmju uzstādīšanas, kas veltītas lietuviešiem – nacistu atbalstītājiem Otrā pasaules kara gados, rada virkni jautājumu. Pirmkārt, nav saprotams, kādai auditorijai tas paredzēts, uzskata politologs Armens Gasparjans, vēsta Sputnik Lietuva.
"Pirmkārt, kāpēc šo paziņojumu sniedz Ārlietu ministrija? Kurp tas vērsts – uz ārējo kontūru? Tas ir, uz Eiropas Savienības pusi. Nāksies apbēdināt. Pieminekļu nacistiskajiem kara noziedzniekiem nav nekur Eiropā. Vēl vairāk, tajā pašā Vācijā Vērmahta un SS karavīru un virsnieku apbedījumu vietās nav norādīta viņu piederība šīm organizācijām, ja vien tā var teikt," – atzīmēja eksperts.
Savukārt, ja runa ir par iekšējo Lietuvas kontūru, nepavisam nav saprotams, kāpēc Ārlietu ministrija klusējusi visus šos gadus un pēkšņi nolēmusi nākt klajā.
"Kad Izraēla, Baltkrievija un Krievija vētraini protestēja pret nacistisko noziedznieku glorifikāciju Lietuvā – ne šāda tāda, bet gan Schutzmannschaft bataljonam veltīta memoriāla uzstādīšanu, Ārlietu ministrija klusēja. Nu, kā nu klusēja. Tā kašķējās ar Maskavu un Minsku. Bet te pēkšņi ierunājās par to, ka "nē, mēs kaut kā tā slikti uzvedamies, labāk tā nedarīsim", - atgādināja Gasparjans.
Pēc eksperta domām, tamlīdzīgs ĀM viedoklis, iespējams, saistīts ar to, ka Lietuva vēlētos zemas gāzes cenas, jo nauda budžetā izsīkst.
"Tas ir, caurām dienām nodarboties ar rusofobiju var tikai siltumā, aukstumā – nesanāk. Un tagad, pēc ilgiem gadiem Lietuvas Ārlietu ministrija, tā sakot, nosodījusi visas savas unikālās valsts darbību. Bet tagad galvenais jautājums: nosodījusi, un kad tālāk? Vai kaut kas šajā ziņā ir mainījies? Nekas. Tā mums aizplīvuroti dod signālu, ka "nē, puiši, mēs jau arī it kā esam ar jums, tikai par gāzi," – uzskata politologs.
©
Sputnik / Николай Попов
Trešdien Lietuvas ĀM nāca klajā ar aicinājumu atturēties no nacistu līdzskrējējiem veltītu piemiņas zīmju uzstādīšanas, kā arī novākt jau uzstādītās.
Piemēram, runa ir par piemiņas zīmi pie Zinātņu akadēmijas bibliotēkas Viļņā Jonasam Noreikam (Ģenerālim Vējam), nacistu līdzskrējējam, kas vainojams par ebreju masveida slepkavībām, kā arī pieminekli Juozam Krikštaponim Ukmerģē, kurš personīgi piedalījies ebreju slepkavībās.
Šī gada vasarā izcēlās kārtējais skandāls par Noreikas glorifikāciju Lietuvā, kad amerikāņu žurnāliste Silvija Foti, kolaboracionista mazmeita pārmeta Lietuvas valdībai, ka tā tīšām slēpj viņas vectēva kara noziegumus. Foti paziņoja, ka organizējusi izmeklēšanu un noskaidrojusi: Noreika sankcionējis vairāk nekā desmit tūkstošu ebreju slepkavības Lietuvā un pēc tam kopā ar ģimeni ievācies mājā, kas "pēkšņi atbrīvojusies", bet pirms tam piederējusi ebreju ģimenei.
Programmas pilna versija publicēta portāla Sputnik Lietuva lapā sociālajā tīklā Facebook.
Eksperts paskaidroja, kāpēc pat NATO Baltija nevar iztikt bez Krievijas
(atjaunots 09:53 05.12.2020)
Ar Krieviju saistītās spriedzes pastāvīgā audzēšana ir Baltijas valstu izdzīvošanas ķīla ekonomiskās depresijas apstākļos – tikai tad Rietumi tās atceras un atvēl investīcijas.RĪGA, 5. decembris – Sputnik. Latvija, Lietuva, Čehija un Slovākija atbalstījušas ciešāku sadarbību ar NATO partneriem – Ukrainu un Gruziju – ar mērķi nodrošināt drošību Melnās jūras reģionā, vēsta Sputnik Lietuva. Krievija "turpina paplašināt militāro spēku Krimā un aizvien aktīvāk izvērš spēkus Melnās jūras reģionā. NATO uz to atbild, paplašinot savu klātbūtni uz sauszemes, jūrā un gaisā," videokonferencē paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Ja Baltijas valstis nebīdītu uz priekšu Krievijas tēmu, tās diezin vai izpelnītos Rietumu uzmanību, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas Tautu draudzības universitātes Stratēģisko pētījumu un prognožu institūta direktora vietnieks, politoloģijas zinātņu kandidāts Pāvels Feldmans.
"It kā jau šķiet: kur ir Baltijas valstis, kur – Melnā jūra. No pirmā acu uzmetiena, reģionus absolūti nesaista drošības jautājumi, taču Latvija, Lietuva un Igaunija pašlaik cenšas būt NATO galvenie apakšuzņēmēji jautājumos par attiecību saasināšanu ar Krieviju... Pastāvīga spriedzes audzēšana – tā viņiem ir izdzīvošanas ķīla ekonomiskās depresijas apstākļos," paskaidroja Feldmans.
Eksperts norādīja, ka pašmāju ekonomikas negatīvās attīstības apstākļos – iedzīvotāji slīgst nabadzībā, rūpniecība sabrūk – Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nekas cits neatliks, kā vien piesaistīt lielo partneru uzmanību Rietumos jautājumos par stāšanos pretī iedomātiem Krievijas draudiem Baltijas reģionā un Eiropas dienvidos, lai arī patiesībā Krievija nevienu neapdraud.
"Ja Baltijas republikas nebūtu pozicionējušas sevi kā Rietumu priekšpostenis "bīstamās" un "šausmīgās" Krievijas priekšā, Rietumi par tām vispār neinteresētos. Tām nav, ko piedāvāt ne Rietumeiropai, ne ASV, bet tagad tās kļūst ļoti vajadzīgas un lietderīgas, daži viņas atceras un novirza investīcijas," atzīmēja Feldmans.
Pēdējos gados no Baltijas valstu puses regulāri skan apgalvojumi par Krievijas augošajiem draudiem. Ar šo ieganstu alianse būtiski paplašinājusi savu klātbūtni pie Krievijas rietumu robežām, lai arī tās vadībai labi zināms: Maskava nelolo nekādus uzbrukuma plānus.
Iepriekš Stoltenbergs pazinoja, ka Melnās jūras reģionam ir stratēģiska nozīme NATO acīs, tāpēc aliansei ir svarīgi nākotnē nostiprināt savas pozīcijas reģionā KF augošās klātbūtnes dēļ. Krievijas Valsts dome savukārt atbildēja, ka NATO pie Melnās jūras krastiem "uzvedas kā agresīvs provokators", un Maskava sper soļus tikai atbildei uz tamlīdzīgu alianses politiku.
Невидимки: Фельдман объяснил, почему Балтии в НАТО не выжить без РФ
Tagi:
Parūpējieties par produktu krājumiem: lietuviešus gatavo avārijai BelAES
(atjaunots 17:29 04.12.2020)
Lietuvas Iekšlietu ministrija nākusi klajā ar instrukciju par to, kā rīkoties Baltkrievijas AES avārijas apstākļos.RĪGA, 4. decembris – Sputnik. Lietuvas Iekšlietu ministrija publicējusi savā lapā Facebook instrukciju valsts pilsoņiem par to, kā rīkoties Baltkrievijas AES avārijas apstākļos, vēsta RIA Novosti.
"Saņemot informāciju par iespējamu avāriju BelAES, katra iedzīvotāja rīcībā jābūt pārtikas un ūdens krājumam vismaz 72 stundām, līdz jūs saņemsiet speciālo dienestu palīdzību," rekomendācijas paziņoja valsts Iekšlietu ministrijas preses dienesta vadītājs Mindaugs Bajarūns nacionālās televīzijas programmā.
Starp produktiem, kuru sarakstu Facebook publicēja IeM, iekļauti gaļas un dārzeņu konservi, putraimi, eļļa, cukurs, garšvielas, sāls, medus, tēka, kā arī 12 litri minerālūdens. Sniegti norādījumi, kur un kā glabāt produktus. Evakuācijas gadījumam resors ieteica parūpēties par atbilstošu somu.
Lietuvas valdība jau pirms BelAES ekspluatācijas sākuma iepirka 4 miljonus joda tablešu. Ar tām apgādās iedzīvotājus 100 km rādiusā no BelAES. Jods tabletēs tiek izmantots kodolavāriju apstākļos, lai aizsargātu organismu no radiācijas ietekmes. Bija plānots, ka tabletes izdosies izdalīt līdz 17. novembrim, tomēr vien 40% iedzīvotāju atsaukušies uz aicinājumu nodrošināt preparāta krājumus.
Lietuva sāka kritizēt Baltkrievijas topošo atomelektrostaciju jau pirms tās būvdarbiem un tagad cenšas aizliegt Baltkrievijas elektroenerģijas importu ES.
Novembra sākumā Astravjecā, Baltkrievijā notika BelAES ekspluatācijas sākuma oficiālā ceremonija. Tai bija izraudzīts Krievijā izstrādātais AES projekts ar 3+ paaudzes reaktoriem VVER-1200, kas atbilst augstākajām starptautiskajām drošības prasībām. Stacijas pirmā bloka ekspluatācija pilnā mērā sāksies 2021. gada pirmajā ceturksnī, otrs bloks tiks ieslēgts 2022. gadā.
"Patiesi idioti vai arī viņiem par to maksā?" Gobzems kritizē valdību un iedzīvotājus
(atjaunots 16:01 05.12.2020)
Saeimas deputāts Aldis Gobzems nosaucis valdības lēmumus par "debīliem", tos, kuri tiem seko – par līdzskrējējiem, un prognozējis, ka viss beigsies ar masu nemieriem.RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Masu nemieri Latvijā – lūk, pie kā var novest valdības "debīlie" lēmumi, uzskata Saeimas deputāts Aldis Gobzems. Iepriekš viņš paziņoja, ka viņu nevajagot glābt no Covid-19, ja viņš saslims, kā arī aicināja atcelt masku obligāto valkāšānu. Šajā kontekstā viņu atzina par vainīgu deputāta ētikas pārkāpumos, un politiķis pat saņēma sodu – rakstisku aizrādījumu.
Oktobrī Gobzems organizēja Rīgā protesta akciju, kurā piedalīties aicināja visus, kas neapmierināti ar varu Latvijā. Savukārt tagad viņš saplosījis lupatlēveros valdības lēmumus par ierobežojumiem ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību un paziņojis, ka masu nemieri vairs nav aiz kalniem. Vienlaikus politiķis apšaubīja savu kolēģu spējas. Savas pārdomas par minētajiem jautājumiem Gobzems publicējis mikroblogā Twitter.
"Es patiesi nevaru saprast, vai tie varas līdzskrējēji ir patiesi idioti un neko neredz un nesaprot vai arī viņiem par to maksā. Nu kā var neredzēt, ka tuvojas masu nemieri. Kā var neredzēt, ka tiek pieņemti debīli lēmumi? Kā var neredzēt, ka valsti vada nulles?" deputāts pieminēja vairākus jautājumus, kas viņam neliek mieru.
Es patiesi nevaru saprast, vai tie varas līdzskrējēji ir patiesi idioti un neko neredz un nesaprot vai arī viņiem par to maksā. Nu kā var neredzēt, ka tuvojas masu nemieri. Kā var neredzēt, ka tiek pieņemti debīli lēmumi? Kā var neredzēt, ka valsti vada nulles?
— Aldis Gobzems (@AldisGobzems) December 4, 2020
Iepriekš sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss bija publicēta petīcija "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" par obligātā masku režīma atcelšanu jaunāko klašu skolēniem. Vienas dienas laikā tā saņēma vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu. Petīcijas iesniegšanai Saeimā pietiek ar 10 tūkstošiem. Tagad to skaits pārsniedzis 25 tūkstošus.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Savukārt izdevuma "Neatkarīgā rīta avīze" analītiķis, ģeogrāfijas zinātņu doktors, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Juris Paiders asi kritizēja jaunos ierobežojumus. Viņš bija īpaši sašutis par saimniecības preču veikalu slēgšanu brīvdienās.
Virkne pretenziju izskanēja arī par citiem ierobežojumiem, kuru mērķis ir apturēt koronavīrusa izplatību – tos valdība ieviesusi no 3. decembra. Cita starpā pieņemtas stingrākas sanitārās prasības veikalu, skolu, slimnīcu un kultūras iestāžu darbam, aizsargmaskas tagad jāvalkā jebkurās telpās, izņemot mājokli.