Gandrīz pussimts objektu Igaunijā apdraud apkārtējo vidi
(atjaunots 13:29 21.10.2018)
Igaunijas teritorijā ir 49 objekti, kas var lielā mērā apdraudēt apkārtējo vidi.RĪGA, 21. oktobris — Sputnik. Ekoloģiski bīstamo objektu likvidācija ilgs aptuveni desmit gadus, nepieciešamie darbi jau tiek veikti, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz portālu ERR.
Patlaban Vides ministrijas reģistrā ir 247 objekti, kuru vidū 83 saņēmuši valsts nozīmes objekta statusu, tātad tie ir ekoloģiski bīstami, paskaidroja VM projektu vadītājs Raimo Jakso.
"No 83 objektiem 34 jau ir pilnībā likvidēti, sešos darbs nav sākts, bet pārējos darbs izpildīts daļēji. Darbu apjoms patiešām ir ļoti liels, tā veikšanai būs vajadzīgi aptuveni desmit gadi," – paskaidroja Jakso.
Starp šiem objektiem ir arī asfalta rūpnīca "Mādevahe" Sāremā, kas darbojās no 1959. līdz 1993. gadam. Pateicoties tai, uzbūvēti vairāk nekā 500 kilometri ceļu. Apkārtējo vidi apdraud bitums, kas iekļuvis augsnē no nehermetizētajām tvertnēm. Piesārņojuma likvidēšanai būs nepieciešami 2,6 milj. eiro.
Liels objekts atrodas arī Austrumviru apriņķī. Runa ir par slānekļa rūpniecības atstāto piesārņojumu Purtsas upē, Kohtlas upē un tā saucamajā fenolu purvā 14 hektāru platībā.
1930. Jakso paskaidroja, ka Purtsas upes baseins piesārņots 1930.-1980.gg., kad šeit darbojās Kohtla-Jerves un Kivīli slānekļa rūpnīcas.
Darbu gaitā, ko plānots noslēgt līdz 2022. gadam, no virsmas tiks aizvākti tūkstošiem tonnu piesārņotās augsnes un dūņu – tas būs lielākais projekts Igaunijā atlikušā piesārņojuma likvidācijas jomā.
Purtses upes baseina un fenola purva attīrīšanas projekta pirmā posma izmaksas sasniedz 21 miljonu eiro, finansējums 85% apjomā tiks piešķirts no Eiropas Solidaritātes fonda.
Politologs: Lietuva pierādījusi, ka gatava visam, lai tikai ieriebtu Krievijai
(atjaunots 17:04 15.01.2021)
Rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav. RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis sarunā ar Baltkrievijas opozīcijas parstāvi Svetlanu Tihanovsku apliecināja, ka Viļņa uzskata – būtu svarīgi pārdēvēt Baltkrieviju. Lietuvas valdība ir gatava izskatīt jautājumu par valsts pārdēvēšanu, tiklīdz no Baltkrievijas puses tiks saņemts atbilstošs pieprasījums.
Lietuvas politiskā elite pierāda, ka ir gatava uz jebkādām sīkām nelietībām pret Krieviju, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja politologs Vadims Truhačovs.
"Lietuva vienmēr ir gatava uz visu, lai pastrādātu mazu riebeklību Krievijai. Tāpēc tā ir gatava gan Baltkrieviju pārdēvēt par prieku baltkrievu opozicionāriem, gan izdarīt jebko citu, lai tikai ieriebtu Krievijai," teica Truhačovs.
Eksperts atzīmēja: rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav.
"Bieži vien Lietuvas politiķi piemirst paši savu valsti, piemēram, to, ka no tās aizbraukusi ceturtā daļa darbspējīgo iedzīvotāju, un nodarbojas tikai ar sīkām nelietībām pret Krieviju," uzsvēra Truhačovs.
Viņš piezīmēja, ka Tihanovskai, kura uzturas Lietuvā kopš Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu dienas, faktiski nav, ar ko nodarboties.
"Tihanovska vāji orientējas jautājumos ārpus virtuves, un lielajā politikā viņa pilnīgs profāns. Viņa nodarbojas ar to, ka pārraida tālāk to, ko viņai iečukst austī," norādīja Sputnik sarunbiedrs.
Tihanovska bija Baltkrievijas pašreizējā prezidenta Aleksandra Lukašenko sāncense valsts vadītāja vēlēšanās. Saskaņā ar republikas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Lukašenko uzvarēja vēlēšanās ar 80,1% balsu. Opozīcija klāstīja, ka uzvarējusi Tihanovska, un nodibināja koordinācijas padomi varas nodošanai. Šī iemesla dēļ Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu par aicinājumiem sagrābt varu, virkne opozicionāru aizturēti, citi pametuši Baltkrieviju.
Lietuva līdz ar Igauniju un Latviju ieviesa sankcijas pret Baltkrievijas vadību un apliecināja: tā ir gatava uzņemt baltkrievus, kuri pierādīs, ka cietuši varasiestāžu darbību rezultātā. Savukārt Minska norādīja, ka Baltkrievijas opozīcijas protestu akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva ir pārkāpusi visas pieklājības robežas, iejaucoties Baltkrievijas iekšējās lietās.
Трухачев: Литва дала понять, что готова на все, лишь бы насолить РФ
Lietuva oficiāli pārdēvējusi Gruziju
(atjaunots 11:53 12.01.2021)
Lietuviešu valodas valsts komisija pieņēmusi oficiālu lēmumu par Gruzijas un gruzīnu tautas pārstāvju nosaukuma maiņu.RĪGA, 12. janvāris — Sputnik. Lietuviešu valodas valsts komisija (VLKK) oficiāli mainījusi Gruzijas valsts nosaukumu pret Sakartvelo (Sakartvelas), vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz valsts iestādes preses dienestu.
Atbilstošo lēmumu apstiprinājis VLKK priekšsēdētājs Audris Antanaitis.
2018. gadā valodas komisija pieņēma lēmumu par Gruzijas un tās iedzīvotāju alternatīvu nosaukumu – Sakartvelo un sakartveli. Lai arī valsts oficiālais nosaukums līdz 2021. gadam joprojām bija "Gruzija", bet dokumentos bija pieļaujami arī "autentiskie" varianti.
Sakartvelo ir Gruzijas pašnosaukums. Daudzās valodās valsts apzīmēšanai tiek izmantots latīņu vārds "Georgia".
Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.
"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru
"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.
Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.
"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.
Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.
"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.
Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.
Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.
"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.