Lietuviešu rakstniece Ruta Vanagaite

Lietuviešu rakstniece Ruta Vanagaite uzrakstīja vēstuli "nogalinātajam ebrejam"

85
(atjaunots 09:11 05.10.2018)
Savā Facebook lapā rakstniece atgādināja par ebreju iedzīvotāju slepkavošanas "varoņiem", kuriem Lietuvā joprojām stāv pieminekļi.

RĪGA, 3. oktobris — Sputnik. Lietuviešu rakstniece Ruta Vanagaite, grāmatas autore par lietuviešu lomu Holokaustā, publicējusi vēstuli "nogalinātajām nezināmajam ebrejam", raksta Sputnik Lietuva.

Pērn Vanagaite nonāca skandāla epicentrā: savā grāmatā "Mūsējie" viņa uzrakstīja, tostarp, par to, kā "mežabrāļu" komandieris Ādolfs Ramanausks-Vanags, kuru Lietuvā uzskata par "nacionālo varoni", piedalījās ebreju iznīcināšanā Otrā pasaules kara laikā. Pēc tam izdevniecība Alma littera sāka atsaukt no pārdošanas Vanagaites grāmatas un pārtrauca sadarbību ar viņu, savukārt pašu rakstnieci nosodīja sabiedrība. Taču Eiropas Ebreju kongress uzstājās ar Vanagaites atbalstu.

"Dārgais noslepkavotais nezināmais ebrej, uz citu nogalināto līķiem bedrē gulošais. Es bieži domāju par tevi. Domāju, kad rakstīju grāmatu, domāju tagad, kad Lietuvā tika atzīmēta Holokausta upuru atceres dienu, tika nolasīti upuru vārdi un par tevi aizlūdza pats Romas pāvests," raksta Vanagaite savā Facebook lapā.

Rakstniece citē kāda Nacionālā strādnieku aizsardzības bataljona karavīra intervijā sacīto, kurš piedalījās ebreju iznīcināšanā. Viņš pastāstīja, kā notika nošaušanas, kā tika iznīcinātas veselas ģimenes, un par to, ka pirmām kārtām nogalināja vecākus bērnu acu priekšā. "Mēs neesam kaut kādi zvēri, lai tēva acu priekšā šautu uz bērniem," paskaidroja viņš.

"Tā kā nebija mūsu lietuviešu ebreju slepkavas zvēri. Viņi ir cilvēki. Viņiem tāds bija darbs," ironizē Vanagaite.

Rakstniece pauž sašutumu par Genocīda centra vēsturnieku skaidrojumu, kuri raksta, ka dažus Lietuvas bataljona karavīrus "izdevās iesaistīt ebreju slepkavošanā". Viņu vidū bija arī Jonass Noreika, kuram par godu uz Lietuvas Zinātņu akadēmijas bibliotēkas fasādes atrodas piemiņas plāksne. Šogad Noreika mazmeita, amerikāņu žurnāliste Silvija Fotija, apsūdzēja Lietuvu viņas vectēva kara noziegumu slēpšanā, sankcionējot vairāk nekā desmit tūkstošu Lietuvas ebreju slepkavības.

Piemineklis Juozam Krikštaponim
© CC BY 3.0 / wikipedia / Vilensija / Memorial stone to Juozas Krikštaponis, Ukmergė, Lithuania

Lietuvas Ebreju kopienas dati liecina, ka 1941. gada augustā Noreika, nacionālistiskās "Lietuvas Aktīvistu frontes" organizācijas loceklis, tika iecelts par Šauļu apriņka vecāko un "viņš licis ieslodzīt geto visus šajā reģionā dzīvojošos ebrejus un konfiscēt visus viņu īpašumus… faktiski viņš pavēlēja nodibināt geto, kurā vēlāk tika nošauti tūkstošiem ebreju vīriešu, sieviešu un bērnu".

Lietuvas valdības atkāpšanās "visticamāk, sagādāja Noreikam smagus pārdzīvojumus un noskaņoja pret nacistiem", raksta Lietuvas vēsturnieki. Taču, kā raksta Vanagaite, viņam izdevās pārdzīvot šo nepatīkamo lieto.

"Kārtība bija laba. Vācu. Tādai nav grūti pakļauties, turklāt kā Lietuvas pilsoņu administrācijai bija atļauts pārdalīt ebreju īpašumu: pēc tam, kad daļa atdota vāciešiem, vākt ne tikai savām, bet arī pilsētas, apriņķa vai apgabala iedzīvotāju vajadzībām. Vārdu sakot, varēja rosināt taisnīgu sociālo politiku. Ebreji taču kļuva bagāti, apspiežot lietuviešus, vai tad ne tā? tā rakstīja pats Jonass Noreika savā grāmatā "Pacel galvu, lietuvieti"," uzsver Vanagaite.

Vanagaite atgādina, ka ne tikai Noreika, bet arī "Lietuvas Aktīvistu frontes" līderis Kazis Škirpa uzskatīja, ka republikai "būs labāk, kad tajā nepaliks ebreju", un aktīvi atbalstīja fašistu plānus, kuri bez Lietuvas nacionālistu un kolaboracionistu palīdzības nespētu pastrādāt tādu ļaundarību.

"Kad pēc pusotra gada Jonasa Noreika darba, 1943. gada februārī Lietuvas administrācijai bija likts mobilizēt 30 000 vīriešus SS apakšvienībās — un te lūk jau nē! Lietuva sāka protestēt. Jonass Noreika, drosmīgs vīrs un Lietuvas patriots, kā arī daudzi citi viņa kolēģi, atteicās rīkot mobilizāciju. Un mobilizācija izgāzās, jo bez Lietuvas administrācijas un policijas palīdzības, nacisti neko nevarēja izdarīt: Lietuvā viņiem bija vien daži simti savu cilvēku, savu policistu," raksta viņa.

Vanagaite atgādināja, ka tā dēvētājiem "varoņiem" Lietuvā joprojām stāv pieminekļi: memoriālā plāksne Jonasam Noreikam uz Zinātņu akadēmijas bibliotēkas, piemineklis "partizānam" Juozam Krikštaponim Ukmerģē, Škirpas aleja pie Gedimina kalna Viļņas centrā.

"Tu, nošautais Lietuvas ebrej, vienā bedrē gulošais ar tūkstošiem citu ebreju, pagaidi vēl nedaudz. Vēl nav pienācis laiks mums, lietuviešiem, nojaukt pieminekļus un raut nost memoriālās plāksnes. Vien 75 gadi pagājuši kopš tavas nāves. Pagaidi vēl gadus divdesmit. Cieši turi savos apskāvienos sava bērna kaulus. Jo tev ir paveicies: tu neredzēji, kā viņš mira. Mēs, lietuvieši, neesam zvēri," noslēgumā saka rakstniece.    

85
Pēc temata
Patriotisma monetizācija: Latvijā parādīsies kvass "Mežabrāļu"
Hitlers, Bandera, kaut vai sātans: sabiedrotie, kurus izvēlas Eiropa
Vēsturnieks: Mežabrāļu glorifikāciju īsteno Baltijas politiskās aprindas
Eksperts: "mežabrāļi" nogalinājuši 80% ebreju Baltijas valstīs
Traktors, foto no arhīva

Igauņu zemkopjus lūdz ierakt laukā baltas apakšbikses

32
(atjaunots 00:34 11.04.2021)
Apakšveļa jāierok aptuveni 50 centimetru dziļumā un jāatzīmē vieta. Pēc diviem mēnešiem tā atkal jāizrok un jāpaskatās, par ko tā pārvērtusies.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. Igaunijas zemkopjiem iesaka ierakt laukā kokvilnas apakšbikses augsnes stāvokļa pārbaudes kampaņas ietvaros, raksta ERR.

"Kampaņas mērķis – pārbaudīt augsnes stāvokli ar vienkāršu un aizraujošu paņēmienu, - paskaidroja kampaņas iniciators Pijbe Vahers. – Izsniedzām zemkopjiem 100% kokvilnas apakšbikses, kas jāierok zemē un jāatstāj uz 8-10 nedēļām. Pēc tam tās atkal piesardzīgi jāizrok un jāpaskatās, cik lielā mērā tās sadalījušās."

Tas nav igauņu know-how – Kanādas Augsnes saglabāšanas padome ik gadus aprīļa trešajā nedēļā aicina zemkopjus ierakt zemē baltas kokvilnas apakšbikses un pastāstīt par to sociālajos tīklos ar tēmturi #SoilYourUndies (nosmērē savas apakšbikses). Veļa jāierok aptuveni 50 centimetru dziļumā un jāatzīmē vietu, kur tā ierakta. Divus mēnešus vēlāk tā atkal jāatrok un jāpārbauda tās stāvoklis. Jo sliktāks tas ir, jo labāka ir augsne jūsu laukā.

"Zemkopjus aicina izmantot organiskos mēslojumus (mēslus un kompostu), ar kuru palīdzību iespējams uzlabot organisko vielu saturu augsnē. Arī siderātus – jo vairāk biomasas aug augsnē, jo vairāk ir zaļās un sakņu masas, no kā rodas augsnes organiskā viela," piebilda Pijbe Vahers.

Savukārt britu augsnes konsultants Saimons Boutons atgādina – vienā tējkarotē zemes ir vairāk mikrobu nekā cilvēku uz planētas.
"Pārtikas drošības labad, kā arī zemkopju interesēs ir rūpēties par zemi, censties to uzlabot un nodot nākamajām paaudzēm labākā stāvoklī, nekā tas ir pašlaik," teica Boutons.

32
Tagi:
lauksaimniecība, Igaunija

Pamēģiniet dzīvot bez BRELL: Baltkrievija atslēdza no padeves Lietuvu

131
(atjaunots 17:15 09.04.2021)
Baltkrievijas enerģētiķi devuši iespēju Baltijas valstīm izjust, kadas sekas nesīs 2025. gadā ieplānotā atslēgšanās no enerģētiskā loka, kas savienot Igauniju, Latviju un Lietuvu ar Krieviju un Baltkrieviju.

RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Baltkrievijas Enerģētikas ministrija veica energosistēmas izmēģinājumus, kas saistīti ar Baltijas valstu ieplānoto atslēgšanu no kopējā tīkla BRELL, vēsta Sputnik Meedia.

Elektrība no Baltkrievijas netika saņemta aptuveni diennakti

Enerģētiķi informēja, ka testēšanas gaitā uz diennakti bija atslēgtas četras elektropadeves līnijas ar 330 kW jaudu starp Baltkrieviju un Lietuvu. Tiek novērots energosistēmas darbs, pēc tam līnijas tiks ieslēgtas. Atzīmēts, ka darbā ievērotas visas drošības tehnikas prasības.

Augstspieduma līnijas, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мальгавко

"Izmēģinājumi notiek ar mērķi pārbaudīt Baltkrievijas energosistēmas darbību, ņemot vērā Baltijas valstu energosistēmu plānoto atslēgšanos no BRELL enerģētiskā loka, kas apvieno Baltkrieviju, Krieviju, Igauniju, Latviju un Lietuvu," paskaidroja EM pārstāvji.

Resors atzīmēja, ka līdzīgi izmēģinājumi, kuru gaitā notiks darbs ar BRELL valstu sistēmas operatoriem saskaņotās programmas ietvaros, ieplānoti 11. aprīlī.

2019. gada vasarā Igaunija, Latvija, Lietuva un ES parakstīja vienošanos par nacionālo enerģētikas sistēmu atslēgšanos no BRELL enerģētiskā loka un sinhronizāciju ar Eiropas sistēmām.

Atslēgšanās no BRELL mazinās izvēles iespējas

Iepriekš vēstīts, ka Baltijas valstu energosistēmu atslēgšanās no Krievijas un Baltkrievijas var nopietni skart elektroenerģijas patērētājus Baltijā.

Krievijas Enerģētikas un finanšu institūta eksperts Sergejs Kondratjevs konstatēja, ka elektrības imports no Krievijas un Baltkrievijas patlaban trim Baltijas valstīm ir savdabīgs apdrošināšanās mehānisms, ko tās zaudēs, atslēdzoties no BRELL.

"Cenas šajā tirgū ne tikai ir stabili zemākas nekā Ziemeļeiropas tirgū, bet arī mainās visai vāji, ir prognozējamas. Baltija zaudē iespēju izvēlēties piegādātāju ar zemāko elektroenerģijas cenu, zaudē saprotamu un prognozējamu cenu," precizēja Kondratjevs.

Eksperts brīdina: Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Somijas piemērs, kur cenu lēcienus iedzīvotāji uztver mierīgi, nevar būt piemērots Baltijai lielās algu līmeņa un ekonomikas attīstības starpības dēļ.

Pazīstamais publicists un politologs Armens Gasparjans pieļāva, ka Baltijas valstis var nonākt situācijā, kādā izrādījies Teksasas štats ASV. Runa ir par enerģētisko kolapsu, kas skāra reģionu anomālā sala dēļ.

131
Tagi:
BRELL, elektroenerģija, Baltkrievija, Baltija
Pēc temata
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Latvija iztērēs 405 miljonus eiro, lai sagatavotos atslēgšanai no BRELL
Principa lieta. Cik Baltijai izmaksās "neatkarība" no Krievijas
Raķete Vostok pie Valsts Kosmonautikas vēstures muzeja, foto no arhīva

Kosmonautikas diena: trīs kosmonauti no Latvijas PSR, kuri paviesojušies orbītā

0
(atjaunots 17:53 12.04.2021)
Pirmais cilvēka lidojums uz kosmosu notika pirms sešdesmit gadiem - 1961. gada 12. aprīlī. Pirmais kosmonauts bija leģendārais Jurijs Gagarins - Smoļenskas apgabala iedzīvotājs. Bet šajā rakstā mēs gribam pastāstīt par slaveniem kosmonautiem, kas dzimuši Latvijas PSR.

RĪGA, 12. aprīlis - Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Būtu gana grūti nosaukt Latviju par kosmisko dižvalsti, tomēr arī tā devusi savu artavu pirmā cilvēka lidojumā uz kosmosu.

Padomju raķešbūves tēvs Frīdrihs Canders dzimis Rīgā, tāpat kā Mstislavs Keldišs, viens no padomju kosmiskās programmas ideologiem. Latvijas PSR dzimuši arī trīs kosmonauti – Anatolijs Solovjevs, Aleksandrs Kaleri un Oļegs Artemjevs. Visi trīs tagad dzīvo Krievijā.

Anatolijs Solovjevs

Anatolijs Solovjevs uzaudzis attālā Rīgas rajonā un pat nevarēja iedomāties, ka par viņa varoņdarbu runās pat Holivudas zvaigznes.

"Par kosmonautiku es nedomāju. Būdams skolnieks, es ļoti daudz lasīju. Bolderājā bija vairākas bibliotēkas, un pierakstījos visās. Sākumā bija pasakas, tad piedzīvojumu grāmatas, un tā biju nonācis līdz klasiķiem, bet vecākajās klasēs sapratu, ka man ļoti interesē grāmatas par aviāciju," atceras Solovjevs.

Tā viņš iestājās Čerņigovas aviācijas skolā un kļuva par militāro pilotu, bet ielūgumu iestāties kosmonautu vienībā viņš saņēma Usurijskā, kad dienēja Tālajos Austrumos.

Nākamos 12 gadus viņš gaidīja lidojumu, lai gan pats par šo laiku runā nedaudz citādāk: "Es vienkārši strādāju. Ir liels skaits dažādu aviācijas un kosmisko sistēmu. Tās visas jāizmēģina uz Zemes: aprīkojums, ekipējums. Tikai tas dod tiesības uz dzīvi, tur orbītā."

Космонавт Анатолий Соловьев
© Sputnik / Пушкарев
Kosmonauts Anatolijs Solovjovs

Viņa pirmais lidojums notika 1988. gada jūnijā, pēc tam Solovjevam tika piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums.

Viņš devās kosmosā piecu ekspedīciju sastāvā, no pēdējās atgriezās 1998. gada februārī. Kopumā orbītā pavadīja 651 diennakti. Pie tam kosmonauts 16 reizes izgājis atklātā kosmosā un pavadījis tur 78 stundas 48 minūtes – tas ir pasaules rekords.

"Vārds "rekords", manuprāt, te neder. Nu jā, vairāk nekā visi pārējie, jā, tas ir sasniegums. Bet es nekad ne ar vienu neesmu sacenties," Solovjevs pieticīgi piebilst.

Aktiera Džordža Klūnija personāža vārdus no 2013. gada mākslas filmas "Gravitācija" par to, ka viņš cenšas pārvarēt Solovjeva rekordu no kopējā ārpus kuģa pavadītā laika viedokļa, pats kosmonauts uztver skeptiski, uzskatot, ka mūsdienu režisori "ņirgājas par veselo saprātu".

"Agrāk fantasti centās būt pēc iespējas tuvāk fizikas likumiem, bet "Gravitācijā" viss ir otrādi," konstatēja slavenais kosmonauts.

Aleksandrs Kaleri

Vēl būdams Jūrmalas skolas jaunāko klašu skolnieks, Aleksandrs Kaleri nolēma kļūt par kosmonautu. Atturēja tikai fakts, ka vajadzēja būt militārpersonai. Tomēr drīz vien ar "Sojuzi" sāka lidot civilie kosmonauti, un inženieri arī varēja nokļūt kosmosā.

Kaleri iestājās Maskavas Fizikas un Tehnikas institūtā, pēc tam turpat studēja aspirantūrā, ko absolvēja specialitātē "Šķidrumu, gāzes un plazmas mehānika".

Pielaidi zinātniski ražošanas apvienības "Enerģija" kosmonautu vienības speciālajiem treniņiem viņš ieguva 1982. gada decembrī. Savā pirmajā lidojumā viņš devās 1992. gada martā.

Александр Калери космонавт-бортинженер международного экипажа перед началом полета космического корабля Союз ТМ-14.
© Sputnik / Владимир Родионов
Kosmonauts Aleksandrs Kaleri

Kosmonauts atceras, ka ar laiku tiek zaudēta sajūta, ka tu vairs neesi uz Zemes. Viņam šķita, ka viņš aizbraucis ilgtermiņa komandējumā.

Kosmosā viņš dzīvoja kā uz zemes: pamošanās plkst. 6.00 no rīta pēc Griničas laika, pēc tam – rīta rosme, brokastis, higiēnas procedūras. Oficiālā darba diena stacijā - sešarpus stundas, pārējais - personiskais laiks. To tērēja ēdienam, sportam, grāmatām un filmu skatīšanai.

Kopumā viņš veica piecus lidojumus ar kopējo garumu 769 diennaktis. Kaleri piecas reizes devās uz atklātu kosmosu, kur nostrādāja 25 stundas 46 minūtes.

Gadījās kosmosā arī neparastas situācijas, par vienu epizodi ziņoja pat vadošie mediji. Presi satrieca viņa ziņojums par dīvainām skaņām stacijā. Situācija patiesībā bija triviāla: jebkurā sarežģītā mašīnā kaut kas var brakšķēt vai čirkstēt.

Oļegs Artemjevs

Krievijas kosmonauts Oļegs Artemjevs dzimis Rīgā. Viņš kļuva par 118. PSRS/Krievijas kosmonautu un 534. pasaules kosmonautu. Veica divus kosmiskos lidojumus uz Starptautisko kosmisko staciju: pirmo ar transporta pilotējamo kuģī "Sojuz TMA-12M" 2014. gada martā – septembrī, otro ar TPK "Sojuz MS-08" 2018. gada martā – oktobrī.

Viņa liktenis ir saistīts ne vien ar Latviju, bet arī ar kaimiņvalstīm. Tallinā viņš pabeidza tehnikumu specialitātē "Rūpniecisko uzņēmumu un ierīču elektroiekārta", bet Viļņā izgāja obligāto karadienestu padomju armijas rindās, pēc tam atgriezās Igaunijā un strādāja par rūpniecības iekārtu elektromontieri V. I. Ļeņina Valsts vagonbūves rūpnīcā "Dvigateļ".

Космонавт Роскосмоса Олег Артемьев
© Sputnik / Евгения Новоженина
Kosmonauts Oļegs Artemjevs

Pēc Savienības sabrukuma viņš pārvācās uz Krieviju un iestājās Maskavas Baumana valsts tehniskajā universitātē specialitātē "Zemo temperatūru fizika un fizika", bet gadu pēc absolvēšanas, 1999. gadā, sāka strādāt raķešu un kosmisko korporācijā "Enerģija" par klāja dokumentācijas izstrādātāju, vēlāk viņu ieskaitīja kosmonautu vienībā.

Artemjeva lidojumu kopējais ilgums ir 365 diennaktis, viņš trīs reizes izgājis atklātā kosmosā, kur pavadīja 20 stundas 20 minūtes.

2019. gadā Artemjevs tika ievēlēts par Maskavas pilsētas domes deputātu, taču viņš joprojām sapņo par kosmosu. 2021. gada janvārī Oļegu Artemjevu iekļāva TPK "Sojuz MS-18" dublējošajā ekipāžā. Varbūt viņš būs pirmais deputāts, kurš atstās savu ērto krēslu kosmosa kuģa dēļ.

0
Tagi:
Latvija, kosmoss
Pēc temata
Vajadzīgi inženieri: Latvijā pastāstīja, kādas ir EKA prasības kosmonautiem
Noslēpumainā zaļā blāzma: Krievijas kosmonauts no SKS klāja nobildējis unikālus kadrus
Krievijas kosmonauts apsveicis Latviju no orbītas