Lietuviešu rakstniece Ruta Vanagaite

Lietuviešu rakstniece Ruta Vanagaite uzrakstīja vēstuli "nogalinātajam ebrejam"

83
(atjaunots 09:11 05.10.2018)
Savā Facebook lapā rakstniece atgādināja par ebreju iedzīvotāju slepkavošanas "varoņiem", kuriem Lietuvā joprojām stāv pieminekļi.

RĪGA, 3. oktobris — Sputnik. Lietuviešu rakstniece Ruta Vanagaite, grāmatas autore par lietuviešu lomu Holokaustā, publicējusi vēstuli "nogalinātajām nezināmajam ebrejam", raksta Sputnik Lietuva.

Pērn Vanagaite nonāca skandāla epicentrā: savā grāmatā "Mūsējie" viņa uzrakstīja, tostarp, par to, kā "mežabrāļu" komandieris Ādolfs Ramanausks-Vanags, kuru Lietuvā uzskata par "nacionālo varoni", piedalījās ebreju iznīcināšanā Otrā pasaules kara laikā. Pēc tam izdevniecība Alma littera sāka atsaukt no pārdošanas Vanagaites grāmatas un pārtrauca sadarbību ar viņu, savukārt pašu rakstnieci nosodīja sabiedrība. Taču Eiropas Ebreju kongress uzstājās ar Vanagaites atbalstu.

"Dārgais noslepkavotais nezināmais ebrej, uz citu nogalināto līķiem bedrē gulošais. Es bieži domāju par tevi. Domāju, kad rakstīju grāmatu, domāju tagad, kad Lietuvā tika atzīmēta Holokausta upuru atceres dienu, tika nolasīti upuru vārdi un par tevi aizlūdza pats Romas pāvests," raksta Vanagaite savā Facebook lapā.

Rakstniece citē kāda Nacionālā strādnieku aizsardzības bataljona karavīra intervijā sacīto, kurš piedalījās ebreju iznīcināšanā. Viņš pastāstīja, kā notika nošaušanas, kā tika iznīcinātas veselas ģimenes, un par to, ka pirmām kārtām nogalināja vecākus bērnu acu priekšā. "Mēs neesam kaut kādi zvēri, lai tēva acu priekšā šautu uz bērniem," paskaidroja viņš.

"Tā kā nebija mūsu lietuviešu ebreju slepkavas zvēri. Viņi ir cilvēki. Viņiem tāds bija darbs," ironizē Vanagaite.

Rakstniece pauž sašutumu par Genocīda centra vēsturnieku skaidrojumu, kuri raksta, ka dažus Lietuvas bataljona karavīrus "izdevās iesaistīt ebreju slepkavošanā". Viņu vidū bija arī Jonass Noreika, kuram par godu uz Lietuvas Zinātņu akadēmijas bibliotēkas fasādes atrodas piemiņas plāksne. Šogad Noreika mazmeita, amerikāņu žurnāliste Silvija Fotija, apsūdzēja Lietuvu viņas vectēva kara noziegumu slēpšanā, sankcionējot vairāk nekā desmit tūkstošu Lietuvas ebreju slepkavības.

Piemineklis Juozam Krikštaponim
© CC BY 3.0 / wikipedia / Vilensija / Memorial stone to Juozas Krikštaponis, Ukmergė, Lithuania

Lietuvas Ebreju kopienas dati liecina, ka 1941. gada augustā Noreika, nacionālistiskās "Lietuvas Aktīvistu frontes" organizācijas loceklis, tika iecelts par Šauļu apriņka vecāko un "viņš licis ieslodzīt geto visus šajā reģionā dzīvojošos ebrejus un konfiscēt visus viņu īpašumus… faktiski viņš pavēlēja nodibināt geto, kurā vēlāk tika nošauti tūkstošiem ebreju vīriešu, sieviešu un bērnu".

Lietuvas valdības atkāpšanās "visticamāk, sagādāja Noreikam smagus pārdzīvojumus un noskaņoja pret nacistiem", raksta Lietuvas vēsturnieki. Taču, kā raksta Vanagaite, viņam izdevās pārdzīvot šo nepatīkamo lieto.

"Kārtība bija laba. Vācu. Tādai nav grūti pakļauties, turklāt kā Lietuvas pilsoņu administrācijai bija atļauts pārdalīt ebreju īpašumu: pēc tam, kad daļa atdota vāciešiem, vākt ne tikai savām, bet arī pilsētas, apriņķa vai apgabala iedzīvotāju vajadzībām. Vārdu sakot, varēja rosināt taisnīgu sociālo politiku. Ebreji taču kļuva bagāti, apspiežot lietuviešus, vai tad ne tā? tā rakstīja pats Jonass Noreika savā grāmatā "Pacel galvu, lietuvieti"," uzsver Vanagaite.

Vanagaite atgādina, ka ne tikai Noreika, bet arī "Lietuvas Aktīvistu frontes" līderis Kazis Škirpa uzskatīja, ka republikai "būs labāk, kad tajā nepaliks ebreju", un aktīvi atbalstīja fašistu plānus, kuri bez Lietuvas nacionālistu un kolaboracionistu palīdzības nespētu pastrādāt tādu ļaundarību.

"Kad pēc pusotra gada Jonasa Noreika darba, 1943. gada februārī Lietuvas administrācijai bija likts mobilizēt 30 000 vīriešus SS apakšvienībās — un te lūk jau nē! Lietuva sāka protestēt. Jonass Noreika, drosmīgs vīrs un Lietuvas patriots, kā arī daudzi citi viņa kolēģi, atteicās rīkot mobilizāciju. Un mobilizācija izgāzās, jo bez Lietuvas administrācijas un policijas palīdzības, nacisti neko nevarēja izdarīt: Lietuvā viņiem bija vien daži simti savu cilvēku, savu policistu," raksta viņa.

Vanagaite atgādināja, ka tā dēvētājiem "varoņiem" Lietuvā joprojām stāv pieminekļi: memoriālā plāksne Jonasam Noreikam uz Zinātņu akadēmijas bibliotēkas, piemineklis "partizānam" Juozam Krikštaponim Ukmerģē, Škirpas aleja pie Gedimina kalna Viļņas centrā.

"Tu, nošautais Lietuvas ebrej, vienā bedrē gulošais ar tūkstošiem citu ebreju, pagaidi vēl nedaudz. Vēl nav pienācis laiks mums, lietuviešiem, nojaukt pieminekļus un raut nost memoriālās plāksnes. Vien 75 gadi pagājuši kopš tavas nāves. Pagaidi vēl gadus divdesmit. Cieši turi savos apskāvienos sava bērna kaulus. Jo tev ir paveicies: tu neredzēji, kā viņš mira. Mēs, lietuvieši, neesam zvēri," noslēgumā saka rakstniece.    

83
Pēc temata
Patriotisma monetizācija: Latvijā parādīsies kvass "Mežabrāļu"
Hitlers, Bandera, kaut vai sātans: sabiedrotie, kurus izvēlas Eiropa
Vēsturnieks: Mežabrāļu glorifikāciju īsteno Baltijas politiskās aprindas
Eksperts: "mežabrāļi" nogalinājuši 80% ebreju Baltijas valstīs
Eiro un kalkulators, foto no arhīva

Ekonomists: no skaistām prognozēm vien situācija Baltijā neuzlabosies

5
(atjaunots 12:58 09.07.2020)
Baltijas valstu ekonomiskais stāvoklis turpina būt nevis vienkārši sarežģīts, būtībā, tās nonākušas bezizejā; turklāt neviens nepiedāvā krīzes pārvarēšanas mehānismus, mierinot iedzīvotājus ar gaišām prognozēm.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Eiropas Komisija uzlabojusi ekonomisko prognozi Lietuvai 2020. gadam, vēsta Sputnik Lietuva. Saskaņā ar jauno ekspertu vērtējumu, republikas IKP samazināsies mazāk, nekā iepriekš gaidīts, - par 7,1%, nevis par 7,9%.

Nepilnā pandēmijas krīzes izraisīto seku novērtējuma dēļ šādas prognozes ir visnotaļ nosacītas, atzīmēja ekonomists, Globalizācijas un sociālo kustību institūta Ekonomisko pētījumu centa vadītājs Vasīlijs Koltašovs.

"Pagaidām nav zināms, cik stipri attīstīsies krīze Eiropas Savienībā un eiro zonā, bet tas radīs tiešu ietekmi uz visu Baltijas valstu ekonomiku. Šobrīd nevar precīzi prognozēt, vai IKP kritums būs 7,1% vai 7,9%. Skaisti aprēķināt var vienmēr, šim nolūkam arī pastāv matemātiskās metodes. Taču lieta ir tajā, ka reālais ekonomiskais stāvoklis neuzlabosies," paskaidroja Koltašovs Sputnik Latvija.

Pēc eksperta sacītā, Baltijas valstu stāvoklis nav vienkārši sarežģīts, bet gan, būtībā, tās nonākušas bezizejā.

"Baltijas valstu ekonomiskās attīstības stratēģija ir atdūrusies pret objektīvām robežām, un krīzes pārvarēšanas ceļi nav skaidri. IKP kritīsies nedaudz mazāk vai nedaudz vairāk, bet kas būs tālāk? Kāds attīstības mehānisms tiks pielietots?" spriež Koltašovs.

Vasilijs Koltašovs
© Sputnik / Александр Кривошеев

Viņš konstatēja, ka neviens nekādus mehānismus nepiedāvā un nestāsta par tiem. "Vienkārši cenšas nomierināt cilvēkus ar paziņojumiem, ka IKP kritums nebūs tiks dramatisks," piebilda eksperts.

Pandēmijas fonā Eiropas Savienības valstis ieviesušas vērienīgus aizliegumus sociālajā un ekonomiskajā jomā, tai skaitā restorānu, veikalu, skaistumkopšanas salonu, sporta klubu aizliegšanu un masveida pasākumu atcelšanu, kā arī pārvietošanās un tūrisma ierobežojumus. Šo pasākumu dēļ ievērojami cietusi Baltijas valstu ekonomika. Lielus zaudējumus piedzīvo viesnīcas un tūrisms, sabiedriskās ēdināšanas nozare un pārvadājumi.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm, eiro zonas IKP 2020. gadā kritīsies vairāk nekā par 7% atšķirībā no pērnā gada kāpuma par 1,5%. Taču ES valstis joprojām nespēj vienoties par Eiropas antikrīzes fonda parametriem, kura līdzekļi ir paredzēti pandēmijas seku likvidācijai Eiropā.

5
Tagi:
ekonomiskā krīze, Baltija
Pēc temata
SVF: Baltijas valstu vidū Latvijas ekonomika cietīs visvairāk
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Ekonomists: Baltijas valdībām ir jāatbalsta reālais bizness, bankas savu nopelnīs
Amerikāņu daudzmērķu helikopters Sikorsky UH-60 Black Hawk, foto no arhīva

Eksperts paskaidroja, kas Lietuvā maksās par jaunajiem amerikāņu helikopteriem

27
(atjaunots 15:45 08.07.2020)
Tādas tehnikas – jaunu kara helikopteru Black Hawk iegāde iecirtīs pamatīgu robu Lietuvas budžetā.

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. ASV Valsts departaments apstiprinājis sešu helikopteru UH-60M Black Hawk un atbilstošā ekipējuma pārdošanu Lietuvai. Darījuma aptuvenā summa sastāda 380 miljonus dolāru (335,9 milj. eiro), vēsta Sputnik Lietuva.

Valsts departaments apliecināja, ka ASV militārās tehnikas iegāde nemainīs pamata militāro līdzsvaru reģionā.

Tādas militārās tehnikas iegāde Lietuvai izmaksās visai dārgi, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis Viktors Ļitovkins.

"Tāds Lietuvas budžetam dārgs darījums iespējams, piesaistot kredītu, ko piešķirs tās pašas ASV. Šo parādu nāksies nomaksāt Baltijas valsts iedzīvotāju nākamai paaudzei," atzīmēja Ļitovkins.

Viņš piezīmēja, ka ASV pieliek visas pūles, lai to sabiedrotie iegādātos tikai amerikāņu militāro tehniku.

"Amerikāņi pieprasa, lai NATO valstis aizsardzībai tērētu vismaz 2% IKP – uz šī rēķina ASV militārās rūpniecības kompleksam būtu jābūt nodrošinātam ar pasūtījumiem," uzsvēra eksperts.

Vašingtona atklāja, ka 2020. gadā piešķirs Baltijas valstīm 175 miljonus dolāru militārās sadarbības veicināšanai. Turklāt pirmo reizi Pentagona budžetā atsevišķā pantā norādīti līdzekļi Baltijas PGA attīstības atbalstam 50 miljonu dolāru apmērā.

Maskava uzskata, ka tādi ASV soļi ir nedraudzīgi, un norāda, ka to mērķis ir amerikāņu militārās klātbūtnes paplašināšana pie Krievijas robežām. Baltijas valstis vairākkārt klāstījušas par Krievijas it kā augošo agresiju, neskatoties uz Kremļa stingro neuzbrukšanas pozīciju. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību, ka NATO vadībai tas ir zināms, taču alianse ar izdomātu ieganstu joprojām paplašina pie KF robežām dislocētos spēkus.

27
Tagi:
ASV, helikopters, Lietuva
Pēc temata
EP konsultants: Latvija vienkārši izšķērdēs 175 miljonus eiro Black Hawk iegādei
Cik daudz iedzīvotāji tērē armijai? Militārās celtniecības apvāršņi Latvijā 2020.gadā
"Bez atļaujas neizmantot": Audriņos būs NATO bāze un kara lidmašīnas
Militārais eksperts paskaidrojis ASV Valsts departamenta jaunās militārās programmas mērķi
Telekanāla RT birojs Maskavā, foto no arhīva

Eksperts: RT var vērsties tiesā aizlieguma Latvijā un Lietuvā dēļ

0
(atjaunots 13:12 09.07.2020)
RT vadības lēmums aizstāvēt savas tiesības tiesā būs absolūti likumsakarīgs un pamatots, paziņoja Krievijas Žurnālistu savienības viceprezidents Timurs Šafirs.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lietuvas Radio un televīzijas komisija, sekojot Latvijas piemēram, vakar aizliedza vairāku RT telekanālu brīvu retranslāciju un izplatību Internetā. Par ieganstu aizliegumam Lietuvā nosauca to pašu, ko Latvijā – RT it kā atrodas mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektora Dmitrija Kiseļova kontrolē, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas.

Krievijas Žurnālistu savienības (KŽS) vērtējums Baltijas demaršam attiecībā pret RT nav mainījies, atzīmēja KŽS viceprezidents, Starptautiskās Žurnālistu federācijas izpildkomitejas loceklis Timurs Šafirs.

"Latvijas un Lietuvas varasiestāžu rīcība nekādā veidā neatbilst žurnālistikas un vārda brīvības aizsardzības principiem, kuri tiek deklarēti Eiropā. Pamatojumi šādam lēmumam – ka RT it kā kontrolē Dmitrijs Kiseļovs – izraisa neizpratni: acīmredzot, cilvēki jauc RT un mediju grupu "Rossija segodņa". Taču tas pat nav svarīgi, jebkurā gadījumā šāda rīcība nepakļaujas nekādam loģiskam izskaidrojumam, tas ir tieša spiediena un tiešas cenzūras akts," paziņoja Šafirs Sputnik Latvija.

Pēc viņa sacītā, būs absolūti likumsakarīgi, ja RT vadība nolems aizstāvēt savas tiesības tiesā.

"Veikt kaut kādus līdzvērtīgus atbildes pasākumus šeit ir neefektīvi, un Lietuvas mediji arī neraida tādā apjomā Krievijā. Nekādu līdzvērtīgu pasākumu nevar būt, šajā gadījumā tajos nav nepieciešamības. Ir pārkāptas žurnālistu un telekanāla intereses un tiesības, tās ir jāaizstāv likumdošanas lauciņā," paskaidroja Šafirs.

Viņš atzīmēja, ka RT lēmums vērsties tiesā būs absolūti normāla prakse, turklāt tāpēc, ka paziņojumos par retranslācijas aizliegumu bija nevīžīgi aicinājumi Eiropas valstīm rīkoties tādā pašā veidā.

 RT un starptautiskās ziņu aģentūras Rossija segodņa galvenā redaktore Margarita Simoņana, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Трефилов

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņoja par septiņu RT telekanālu retranslācijas aizliegumu Latvijā sakarā ar to, ka grupa it kā atrodas Dmitrija Kiseļova "faktiskā kontrolē", pret kuru Eiropas Savienībā ir ieviestas sankcijas. Rīga aicināja citas Eiropas valstis sekot tās piemēram. Par nolūku veikt analoģiskus pasākumus pirmdien, 6. jūlijā, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Baltijas valstu varasiestādes regulāri liek šķēršļus Krievijas un krievvalodīgo mediju darbam. KF ĀM jau atzīmēja, ka Krievijas mediju apspiešanas gadījumi Baltijā uzskatāmi demonstrē, ko praksē nozīmē demagoģiskie paziņojumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem.

0
Tagi:
vārda brīvība, tiesa, aizliegums, Lietuva, Latvija, RT
Pēc temata
Zaharova pasniedza Rīgai juridiskās pratības mācību pēc aizlieguma translēt RT
Igaunija var aizliegt RT kanālu translāciju pēc Latvijas piemēra
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā