Lietuviešu rakstniece Ruta Vanagaite

Lietuviešu rakstniece Ruta Vanagaite uzrakstīja vēstuli "nogalinātajam ebrejam"

84
(atjaunots 09:11 05.10.2018)
Savā Facebook lapā rakstniece atgādināja par ebreju iedzīvotāju slepkavošanas "varoņiem", kuriem Lietuvā joprojām stāv pieminekļi.

RĪGA, 3. oktobris — Sputnik. Lietuviešu rakstniece Ruta Vanagaite, grāmatas autore par lietuviešu lomu Holokaustā, publicējusi vēstuli "nogalinātajām nezināmajam ebrejam", raksta Sputnik Lietuva.

Pērn Vanagaite nonāca skandāla epicentrā: savā grāmatā "Mūsējie" viņa uzrakstīja, tostarp, par to, kā "mežabrāļu" komandieris Ādolfs Ramanausks-Vanags, kuru Lietuvā uzskata par "nacionālo varoni", piedalījās ebreju iznīcināšanā Otrā pasaules kara laikā. Pēc tam izdevniecība Alma littera sāka atsaukt no pārdošanas Vanagaites grāmatas un pārtrauca sadarbību ar viņu, savukārt pašu rakstnieci nosodīja sabiedrība. Taču Eiropas Ebreju kongress uzstājās ar Vanagaites atbalstu.

"Dārgais noslepkavotais nezināmais ebrej, uz citu nogalināto līķiem bedrē gulošais. Es bieži domāju par tevi. Domāju, kad rakstīju grāmatu, domāju tagad, kad Lietuvā tika atzīmēta Holokausta upuru atceres dienu, tika nolasīti upuru vārdi un par tevi aizlūdza pats Romas pāvests," raksta Vanagaite savā Facebook lapā.

Rakstniece citē kāda Nacionālā strādnieku aizsardzības bataljona karavīra intervijā sacīto, kurš piedalījās ebreju iznīcināšanā. Viņš pastāstīja, kā notika nošaušanas, kā tika iznīcinātas veselas ģimenes, un par to, ka pirmām kārtām nogalināja vecākus bērnu acu priekšā. "Mēs neesam kaut kādi zvēri, lai tēva acu priekšā šautu uz bērniem," paskaidroja viņš.

"Tā kā nebija mūsu lietuviešu ebreju slepkavas zvēri. Viņi ir cilvēki. Viņiem tāds bija darbs," ironizē Vanagaite.

Rakstniece pauž sašutumu par Genocīda centra vēsturnieku skaidrojumu, kuri raksta, ka dažus Lietuvas bataljona karavīrus "izdevās iesaistīt ebreju slepkavošanā". Viņu vidū bija arī Jonass Noreika, kuram par godu uz Lietuvas Zinātņu akadēmijas bibliotēkas fasādes atrodas piemiņas plāksne. Šogad Noreika mazmeita, amerikāņu žurnāliste Silvija Fotija, apsūdzēja Lietuvu viņas vectēva kara noziegumu slēpšanā, sankcionējot vairāk nekā desmit tūkstošu Lietuvas ebreju slepkavības.

Piemineklis Juozam Krikštaponim
© CC BY 3.0 / wikipedia / Vilensija / Memorial stone to Juozas Krikštaponis, Ukmergė, Lithuania

Lietuvas Ebreju kopienas dati liecina, ka 1941. gada augustā Noreika, nacionālistiskās "Lietuvas Aktīvistu frontes" organizācijas loceklis, tika iecelts par Šauļu apriņka vecāko un "viņš licis ieslodzīt geto visus šajā reģionā dzīvojošos ebrejus un konfiscēt visus viņu īpašumus… faktiski viņš pavēlēja nodibināt geto, kurā vēlāk tika nošauti tūkstošiem ebreju vīriešu, sieviešu un bērnu".

Lietuvas valdības atkāpšanās "visticamāk, sagādāja Noreikam smagus pārdzīvojumus un noskaņoja pret nacistiem", raksta Lietuvas vēsturnieki. Taču, kā raksta Vanagaite, viņam izdevās pārdzīvot šo nepatīkamo lieto.

"Kārtība bija laba. Vācu. Tādai nav grūti pakļauties, turklāt kā Lietuvas pilsoņu administrācijai bija atļauts pārdalīt ebreju īpašumu: pēc tam, kad daļa atdota vāciešiem, vākt ne tikai savām, bet arī pilsētas, apriņķa vai apgabala iedzīvotāju vajadzībām. Vārdu sakot, varēja rosināt taisnīgu sociālo politiku. Ebreji taču kļuva bagāti, apspiežot lietuviešus, vai tad ne tā? tā rakstīja pats Jonass Noreika savā grāmatā "Pacel galvu, lietuvieti"," uzsver Vanagaite.

Vanagaite atgādina, ka ne tikai Noreika, bet arī "Lietuvas Aktīvistu frontes" līderis Kazis Škirpa uzskatīja, ka republikai "būs labāk, kad tajā nepaliks ebreju", un aktīvi atbalstīja fašistu plānus, kuri bez Lietuvas nacionālistu un kolaboracionistu palīdzības nespētu pastrādāt tādu ļaundarību.

"Kad pēc pusotra gada Jonasa Noreika darba, 1943. gada februārī Lietuvas administrācijai bija likts mobilizēt 30 000 vīriešus SS apakšvienībās — un te lūk jau nē! Lietuva sāka protestēt. Jonass Noreika, drosmīgs vīrs un Lietuvas patriots, kā arī daudzi citi viņa kolēģi, atteicās rīkot mobilizāciju. Un mobilizācija izgāzās, jo bez Lietuvas administrācijas un policijas palīdzības, nacisti neko nevarēja izdarīt: Lietuvā viņiem bija vien daži simti savu cilvēku, savu policistu," raksta viņa.

Vanagaite atgādināja, ka tā dēvētājiem "varoņiem" Lietuvā joprojām stāv pieminekļi: memoriālā plāksne Jonasam Noreikam uz Zinātņu akadēmijas bibliotēkas, piemineklis "partizānam" Juozam Krikštaponim Ukmerģē, Škirpas aleja pie Gedimina kalna Viļņas centrā.

"Tu, nošautais Lietuvas ebrej, vienā bedrē gulošais ar tūkstošiem citu ebreju, pagaidi vēl nedaudz. Vēl nav pienācis laiks mums, lietuviešiem, nojaukt pieminekļus un raut nost memoriālās plāksnes. Vien 75 gadi pagājuši kopš tavas nāves. Pagaidi vēl gadus divdesmit. Cieši turi savos apskāvienos sava bērna kaulus. Jo tev ir paveicies: tu neredzēji, kā viņš mira. Mēs, lietuvieši, neesam zvēri," noslēgumā saka rakstniece.    

84
Pēc temata
Patriotisma monetizācija: Latvijā parādīsies kvass "Mežabrāļu"
Hitlers, Bandera, kaut vai sātans: sabiedrotie, kurus izvēlas Eiropa
Vēsturnieks: Mežabrāļu glorifikāciju īsteno Baltijas politiskās aprindas
Eksperts: "mežabrāļi" nogalinājuši 80% ebreju Baltijas valstīs
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko

Varšava lūgusi atsūtīt uz Baltkrieviju karavīrus no Baltijas

19
(atjaunots 17:56 29.11.2020)
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko atklāja, ka saņēmis nacionālo specdienestu informāciju par Polijas plāniem Baltkrievijā.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Varšava lūgusi NATO organizēt speciālos spēkus Baltijas valstu un Polijas armiju sastāvā, lai izmantotu tos cīņai pret Baltkrievijas valdību, informēja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Piektdien Lukašenko, tiekoties ar Minskas 6. klīniskās slimnīcas kolektīvu, atklāja dažus fragmentus no specdienestu datiem – viņš aprakstīja Rietumu politiķu attieksmi pret notikumiem Baltkrievijā un plānus attiecībā pret valsti. Prezidents precizēja, ka informāciju saņēmis burtiski dienu iepriekš no Valsts drošības komitejas. Lukašenko norādīja, ka pirmās ziņas datētas ar augusta vidu, un citēja Polijas premjerministra Mateuša Moravecka teikto: "Baltkrievijas nākotne Polijai ir principiāla. Baltkrievijas rietumu teritorijas vēsturiski piederējušas Polijai... Varšava spērusi virkni konkrētu soļu, lai palīdzētu revolūcijai Baltkrievijā: finansiālais atbalsts caur poļu un poļu-amerikāņu solidaritātes programmām ar Lukašenko režīma upuriem, ielūgumi baltkrievu studentiem, vienkāršoti robežu šķērsošanas noteikumi, atbalsts neatkarīgajiem medijiem un NKO," vēsta Sputnik Baltkrievija

"Polijas oficiālās amatpersonas aicina NATO izveidot speciālus drošības spēkus Baltijas valstu un Polijas armiju sastāvā. Saskaņā ar ieceri, šo armiju būtu iespējams izmantot cīņai ar varu Baltkrievijā," Lukašenko citēja Moravecka paziņojumu.

Saskaņā ar Baltkrievijas prezidenta rīcībā esošajiem datiem, Polijas premjerministrs atzīmējis, ka "revolūcijas uzvara Baltkrievijā arī ir Polijas nacionālo interešu lokā".

31. augustā, saskaņā ar VDK datiem, Polijā izskanējuši sekojoši vārdi: "Laiks tiešām pārrunām starp režīmu un opozīciju vēl nav pienācis. Lukašenko režīms vēl ir pārāk saliedēts, viņu atbalsta armija un VDK, bet strādnieki vispār neatbalsta nekādu revolūciju. Tagad mums ir jāgaida un jāseko notikumu attīstībai."

Lukašenko pastāstīja, ka Varšava ierosinājusi radīt Baltkrievijā situāciju, lai "tās ekonomika sabrukumu, rublis zaudētu, plaukti veikalos izrādītos tukši".

"Mums ir jāpārliecina Turcija, Grieķija, Azerbaidžāna un Armēnija neeksportēt pārtikas produktus koronavīrusa riska dēļ," Baltkrievijas prezidents nolasīja Polijas plānus.

Baltkrievija
© Sputnik / Виктор Толочко

"Mums ir jārisina divas problēmas. Pirmā: mums jāsagatavojas problēmas militāram risinājumam, jāpalaiž atbilstoši mehānismi, kas nepieciešami šim risinājumam. Otrā: mums jāparāda Krievijai, ka nevēlamies, lai tā Baltkrievijā izmantotu jebkādas bruņotas struktūras," Lukašenko citēja septembrī izskanējušo informāciju.

Lukašenko ieguva balsu vairākumu prezidenta vēlēšanās valstī 9. augustā – viņu atbalstīja 80,1% vēlētāju. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus, valstī sākās protesta akcijas. Tās turpinās vēl joprojām, un tiesībsargājošās iestādes ziņo, ka akcijas radikalizējas.

Minska jau vairākkārt norādījusi, ka protesta akcijas tiek koordinētas no ārzemēm. Lukašenko apsūdzēja Rietumus par tiešu iejaukšanos valsts iekšējās lietās un atzīmēja: nekārtības stimulē ASV, eiropieši tām "piespēlē". Starp valstīm, no kurām tiek koordinētas protesta akcijas, ir Polija, Čehija, Lietuva un Ukraina, norādīja Lukašenko.

19
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, Baltija, bruņotie spēki, Baltkrievija, Polija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
"Paldies, ka atbraucāt!" Tihanovska un Rinkēvičs apsprieda situāciju Baltkrievijā
Baltija apsolījusi pastiprināt sankcijas pret Minsku
Politologs pastāstīja, kas jāgaida pēc Baltkrievijas opozīcijas izgāšanās
Politologs: Lietuva demonstratīvi atņēmusi Baltkrievijai ES naudu
Apgānīts piemineklis Obālē

"Beidzamie draņķi": Rossotrudņičestvo vadītājs izteicies par vandālismu Lietuvā

47
(atjaunots 15:03 28.11.2020)
Jevgēņijs Primakovs pieprasījis reālu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu pēc vandālisma aktiem un informēja par nodomu sazināties ar Lietuvas varasiestādēm.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Krievijas tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītājs Jevgēņijs Primakovs nosauca par "beidzamajiem draņķiem" cilvēkus, kuri nozaimojuši padomju karaspēku brāļu kapus Obāles apdzīvotajā vietā Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva. Savu viedokli viņš pauda publikācijā Facebook.

Trešdien Lietuvas kara vēstures asociācija "Aizmirstie karavīri" paziņoja, ka Rokišķu rajonā fiksēti apgānīti kapi. Kapavietu plāksnes aplietas ar krāsu, uzzīmēts kāškrusts. Informācija par apgānītājiem nav zināma.

Primakovs paziņoja, ka pieprasa reālu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu. Viņš paziņoja, ka nepieciešams atrast nevalstisku organizāciju Lietuvā, kas varētu kopt kapus, jo vietējās varasiestādes pieļauj ņirgāšanos par apbedītajiem.

"Mēs vērsīsimies pie Lietuvas varasiestādēm: vai mūsdienu Lietuvā ir pieļaujama kapu apgānīšana kā tāda, vai padomju karavīru kapiem pieļauts izņēmums un par tiem var ņirgāties?" vaicāja Rossotrudņičestvo vadītājs.

Tāpat Primakovs izsludinājis naudas balvu par informāciju par cilvēkiem, kas apgānījuši kapus.

"Ņemiet vērā – man būs vajadzīgas ne tikai ziņas, bet informācija, ko var pārbaudīt, un pierādījumi, lai nepriecētu blēžus un provokatorus. Aicinu pievienoties šai privātajai iniciatīvai visus interesentus, lai tā nebūtu tikai mana personiskā ideja, lai tā kļūtu par sabiedrisku iniciatīvu," piebilda politiķis.

Sirpja un āmura simbols, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Даничев

Arī iepriekš Lietuvā jau vairākkārt apgānītas padomju karavīru apbedījuma vietas un pieminekļi. Septembrī Krievijas Izmeklēšanas komiteja sāka pārbaudi jautājumā par padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanu brāļu kapos Žežmarē, Kauņas pagastā.

Iepriekš Sputnik Lietuva ziņoja, ka septembra sākumā vandāļi aplējuši ar sarkanu krāsu pieminekli sarkanarmiešiem vietējos kapos un aprakstījuši to ar aizvainojošiem uzrakstiem. Vēlāk piemineklis tika attīrīts.

47
Tagi:
Jevgēņijs Primakovs, brāļu kapi, Lietuva
Pēc temata
"Okupanti" latviski: vandāļi apzaimoja pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem
Tikai muļķi un nožēlojamie tipi iznīcina un apgāna Sarkanās armijas pieminekļus.
Apgānīts piemineklis padomju karavīriem Subātē
Plāksnītes pie padomju pieminekļiem Krievijas vēstniecība Lietuvā uzskata par nekrietnām

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija