Rosatom

Lietuvas Seimā reģistrēts projekts pret "Rosatom"

26
(atjaunots 16:48 26.09.2018)
Konservatīvās partijas pārstāvis Laurins Kasčūns iesniedzis parlamentā likumprojektu, kas paredz stratēģiskajos objektos izmantoto apakšuzņēmēju pārbaudi no nacionālās drošības viedokļa. Riska zonā nokļuvusi kompānija NUKEM, ko vada Krievijas koncerns.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Seimas deputāts no partijas "Tēvijas savienība — Lietuvas Kristīgie demokrāti" (TS-LKD) Laurins Kasčūns reģistrējis likumprojektu, kas liek šķēršļus "Rosatom" darbībai republikā, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Seimas kancelejas preses dienestu.

Kasčūna likumprojekts paredz stratēģiskajos objektos strādājošo apakšuzņēmēju pārbaudi no nacionālās drošības viedokļa.

"Mums jāveic papildu pasākumi, kas neļaus nacionālās drošības interesēn neatbilstošām ārvalstu kompānijām, novērsīs to tālāku dalību enerģētiskajos projektos. "Rosatom" un tā vadītā kompānija NUKEM kā ģenerālais apakšuzņēmējs, kas īsteno svarīgus projektus Ignalinas atomelektrostacijas izvešanā no ekspluatācijas, vienlaikus iesaistīta citos darbības veidos: "Rosatom" intereses Lietuvā un reģionā neatbilst Lietuvas stratēģiskajām interesēm, kas iekļautas Nacionālajā enerģētiskajā stratēģijā," — apgalvoja politiķis.

Kasčūns uzskata, ka "Rosatom" plānojot pārņem savā ziņā Lietuvas enerģētisko sistēmu un mainīt valsts ģeopolitisko kursu, un tas apdraudot nacionālo drošību.

Politiķis atgādināja, ka līdzīga procedūra Lietuvā jau ieviesta attiecībā pret lielajiem investoriem — arī viņu uzticamība tiek pārbaudīta, kā bet stratēģiskajiem uzņēmumiem, pat, ja tie ir privātie, savi darījumi ir jāsaskaņo.

Lietuvas valdība ir ļoti neapmierināta ar to, ka "Rosatom" piedalās BelAES būvdarbos Astravjecā, par kuru Viļņas un Minskas starpā valda domstarpības, kā arī Baltijas AES būvdarbos, kas ļaus pilnībā nodrošināt Kaļiņingradas apgabalu ar lētu enerģiju un eksportēt to par konkurētspējīgām cenām.

Taču eksperti uzskata, ka Krievijas koncernu Lietuvas politiķi izmanto, lai slēptu lielus korupcijas skandālus, kuros iesaistīti augsti valsts vadītāji.

BelAES tiek būvēta Grodņas apgabalā 50 km attālumā no Viļņas. To veidos divi energobloki. Pirmo plānots iedarbināt 2019. gadā, otro — 2020. gadā.

Baltkrievija uzskata, ka Lietuva cenšas politizēt atomelektrostacijas būvdarbu jautājumu un radīt šķēršļus Minskai lētas un izdevīgas enerģijas eksportam uz Eiropas valstīm. Minska vairākkārt uzsvērusi, ka AES ir droša, izgājusi stresa testus un atbild visiem standartiem.

Ignalinas AES slēgšana

Ignalinas AES izvešanu no ekspluatācijas aptumšojuši korupcijas skandāli. Pēdējo gadu laikā IAES nomainījušies vairāki direktori, starp tiem pret vienu ierosināta lieta par stacijas īpašuma nelikumīgu izpārdošanu. Stacijas slēgšanai nepieciešami aptuveni 3 miljardi eiro, un lielāko daļu izdevumu uzņēmusies segt Eiropas Savienība.

Baltijas atomstacijas būvdarbi
© Sputnik / Игорь Зарембо

Vācu kompānija Nukem Technologies, kas pieder "Rosatom" struktūrām, izstrādā izmantotās kodoldegvielas starpposma  glabātavu un Ignalinas AES radioaktīvo atkritumu izņemšanas, apstrādes un uzglabāšanas kompleksu.

Ignalinas AES, kuras reaktori līdzinās Černobiļas AES iekārtām, slēgta 2009. gadā. AES slēgšana bija viens no priekšnoteikumiem Lietuvai, lai tā tiktu uzņemta ES. Vēlāk sākās AES demontāžas darbi, ko plānots noslēgt 2038. gadā.    

26
Pēc temata
Baltkrievija un "Rosatom" parakstījuši plašu sadarbības programmu darbā pie BelAES
Bīstamie sakari: Lietuvas Seimā meklē "Krievijas vīrusu"
Baltijas enerģija: kā iekost Kremļa elkonī
Lietuvas eksprezidents: Krievija būvē "atombumbu" netālu no Viļņas
Tallinas lidosta, foto no arhīva

Pēc trīs mēnešiem Igaunijas nepilsonis tomēr atgriezās mājās

17
(atjaunots 11:24 10.07.2020)
Krievvalodīgā Igaunijas nepilsoņa piedzīvojumi Filipīnās ir noslēgušies – pēc simts dienām Manilas lidostā viņš nokavēja lidmašīnu Amsterdamā, taču beigu beigās nosēdās Tallinā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pateicoties mediju iesaistīšanai, Manilas lidostā iestrēgušais Igaunijas nepilsonis Romāns Trofimovs tomēr atlidoja uz Tallinu, vēsta Postimees.

Trofimovs atlidoja uz Filipīnu galvaspilsētu Manilu 20. martā un vairāk nekā 100 dienas nevarēja nedz iziet no lidostas ēkas, nedz aizlidot uz dzimteni, jo lidojumi tika apturēti, savukārt aviokompānija AirAsia atņēma viņam nepilsoņa pasi, apsolot atgriezt to pēc atgriešanās Igaunijā.

Sākumā Igaunijas ĀM piedāvāja viņam nopirkt biļeti uz repatriācijas reisu, taču nosauktās summas Trofimovam nebija. Un tikai pēc tam, kad lidostā dzīvojošā cilvēka stāsts izplatījās ārvalstu medijos, Trofimovam palīdzēja atgriezties dzimtenē.

Tiesa, arī te neiztika bez piedzīvojumiem – pārsēšanās laikā Amsterdamā viņš nokavēja lidmašīnu uz Tallinu. Beigu beigās viņam tomēr izdevās atgriezties mājās.

Lidostā viņu jau gaidīja žurnālisti. Trofimovs pateica, ka pēc atgriešanās mājās pirmā lieta, ko viņš vēlas izdarīt, ir satikt māti. Pirms aizbraukšanas uz Filipīnām viņš strādāja attālināti par programmētāju, taču zaudēja šo darbu.

Viņš pastāstīja, ka nepilsoņa "pelēkā pase" radījusi viņam problēmas katrā valstī, kurā viņš ieradās. Taču uz jautājumu, vai pēc šī stāsta viņš neapsver domu iegūt Igaunijas pilsonību, viņš atteicās atbildēt.

17
Tagi:
Igaunija, Filipīnas
Pēc temata
Igaunijas nepilsonis trīs mēnešus dzīvo Manilas lidostā
Kailgliemezis, foto no arhīva

šausmu filmā: Tallinai uzbrūk milzīgi kailgliemeži

29
(atjaunots 14:40 09.07.2020)
Igaunijā ar bīstamo invāzijas dārza kaitēkļu – Spānijas kailgliemežu – iznīdēšanu nāksies nodarboties pašiem valsts iedzīvotājiem.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Pēc pirmajām lietavām Tallinas iedzīvotājiem nācās atvairīt milzīgo Spānijas kailgliemežu uzbrukumu, vēsta Postimees.

Vietējā iedzīvotāja Helija salīdzina kailgliemežus ar citplanētiešiiem, bet to uzbrukumu – ar šausmu filmu.

"Kailgliemeži ir milzīgi – līdz 18 centimetriem! Tie uzglūn kā lavīna no augstās zāles pāri dzelzceļam," pastāstīja viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Gabi Sarkadi (@sarkadigabi)

Viņai nemitīgi nākas cīnīties ar tiem.

"Mēs ar vīru vācam tos, kā suņi-mīnu meklētāji," sūrojas Helija. "Sākām plkst. 6:00, vācām stundu. Nākošo reidu sarīkojām plkst. 8:00 un pēc dažām stundām atkal no jauna. Vīrs nopirka prožektoru, kura gaismā mēs ķērām kailgliemežus līdz pustrijiem naktī. Vairāk mums nepietika spēka!"

Cīnoties ar riebuma izjūtu, Helija aizpildīja ar šiem kailgliemežiem trīs trīslitru burkas ar etiķi – viņasprāt, tas ir humānākais to iznīdēšanas veids. Derēs arī karsts ūdens, savukārt no aizsarglīdzekļa Ferramol nav nekādas jēgas. Lai kailgliemeži turas pa gabalu no viņas dārza, Helija naktīs slēdza iekšā robotu-zāles pļāvēju.

"Aiz žoga mēs tīrījām zemi, jo tur bija olas. Uzklājām tur polietilēnu, lai kaitēkļiem būtu neērti pārvietoties," stāsta viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Marco Montanari (@marco_prx)

Pēc viņas sacītā ar kailgliemežiem ir pilni visi dārzi gar dzelzceļu, līdz pat dzelzceļu stacijai "Mūga" 10 kilometru attālumā. Šie kaitēkļi noēd visus dārza augus, taču tā nav vienīgā nelaime.

"Izņemot augus, šī pretīgā radība noēd suņu un kaķu ekskrementus. Kad es domāju, ka kailgliemezis paguvis parāpot pa zemenēm, es nespēju paņemt mutē ogas!" sūdzas Helija.

Vietējās varasiestādes noskaidro, kādiem tieši dārziem uzbrūk kailgliemeži, un lūdz palīdzību Vides ministrijai. Rajona vecākais Tīniss Lijnats vērsās pie Eesti Raudtee (Igaunijas dzelzceļu uzņēmums) ar jautājumu, vai ir iespējams nopļaut augsto zāli pie dzelzceļa, taču noskaidrojās, ka zāli pļauj augustā, lai iznīcinātu Sosnovska latvāni.

Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Eiropas 100 bīstamāko invāzijas dārza kaitēkļu veidu sarakstā. Pēc Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja galvenā speciālistes Eike Tammekendas sacītā, tie ir pietiekami izplatīti Igaunijā.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Emma Munch-Petersen (@msviti87)

"Izplatība sākās dārzkopības biznesā, jo šo kailgliemežu olas ļoti līdzinās minerālmēslojuma granulām: vienu reizi izbēri tās savā dārzā, un tālāk viss notiks ļoti strauji," paskaidroja viņa.

Invāzijas sugai jābūt iznīcinātai, taču ar to nāksies nodarboties pašiem dārzu un mazdārziņu īpašniekiem.

"Valsts nevar tos iznīcināt, jo lielākoties ir runa par nakts sugu, kas mīt privātos dārzos. Uz katra zemes īpašnieka gulstas pienākums nodarboties ar to," sacīja Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja vadītāja Marju Erita.

Sabiedrība vai vietējā pašvaldība var sastādīt kailgliemežu iznīdēšanas plānu un iesniegt attiecīgu projektu Vides investīciju centrā, lai saņemtu finanšu palīdzību.

Spānijas kailgliemeži ir izplatīti arī Latvijā. Nesen Latvijas Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns, kurš ir arī Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors, bija spiests uzstādīt kailgliemežiem speciālus alus slazdus, lai izglābtu no draudiem dārza kolekciju.

29
Tagi:
Igaunija
Pēc temata
Salaspils botāniskajam dārzam uzbrūk Spānijas kailgliemeži
Zinātnieki ceļ trauksmi: Latvijai uzbrūk Spānijas kailgliemezis

Šogad studiju uzsākšanai Latvijā ieradīsies apmēram 100 ārzemju studentu

0
(atjaunots 11:53 12.07.2020)
Ārzemju studentiem ir piešķirtas 95 studiju stipendijas un 24 stipendijas dalībai augstskolu pētnieciskajās programmās.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. 2020./2021. akadēmiskajā gadā gandrīz 100 ārzemju studentiem piešķīra stipendiju mācībām Latvijas augstskolās, raksta Press.lv ar atsauci uz Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA).

Šogad VIAA saņēma 348 iesniegumus stipendijas saņemšanai no 33 valstu pārstāvjiem. Stipendijas tika piešķirtas studentiem no 27 valstīm.

Vislielāko stipendiātu skaitu – 44 studentus un vienu pētnieku – pieņems Rīgas Stradiņa universitāte, 14 studentus un 11 pētniekus pieņems Latvijas Universitāte, 21 studentu un trīs pētniekus – Rīgas Tehniskā universitāte.

Visvairāk stipendiātu pārstāv Ukrainu – 16. Tāpat stipendijas piešķirtas 11 Uzbekistānas pārstāvjiem, 10 Somijas pārstāvjiem, no Vācijas, Itālijas un Izraēlas būs pa deviņiem stipendiātiem, no Azerbaidžānas – astoņi.

Iepriekš Rīgas varasiestādes sakarā ar krīzi pasaulē solīja palīdzēt ārzemju studentiem, izmaksājot pabalstu 128 eiro apmērā. Taču palīdzību grasījās sniegt tikai tiem studentiem, kuri pierādīs, ka atrodas grūtā dzīves situācijā.

0
Tagi:
studenti, apmācība, augstākā izglītība
Pēc temata
Pieprasīti visā pasaulē: kādu profesiju apgūt, lai noderētu dzīvē
Rīgas varasiestādes sola palīdzēt ārzemju studentiem pārdzīvot krīzi
"Darbu Rīgā zaudējuši, vecāki naudu nesūta": ārvalstu studenti ir izmisumā
Augstākā izglītība krievu valodā: kurš paziņos spriedumu?