Rosatom

Lietuvas Seimā reģistrēts projekts pret "Rosatom"

27
(atjaunots 16:48 26.09.2018)
Konservatīvās partijas pārstāvis Laurins Kasčūns iesniedzis parlamentā likumprojektu, kas paredz stratēģiskajos objektos izmantoto apakšuzņēmēju pārbaudi no nacionālās drošības viedokļa. Riska zonā nokļuvusi kompānija NUKEM, ko vada Krievijas koncerns.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Seimas deputāts no partijas "Tēvijas savienība — Lietuvas Kristīgie demokrāti" (TS-LKD) Laurins Kasčūns reģistrējis likumprojektu, kas liek šķēršļus "Rosatom" darbībai republikā, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Seimas kancelejas preses dienestu.

Kasčūna likumprojekts paredz stratēģiskajos objektos strādājošo apakšuzņēmēju pārbaudi no nacionālās drošības viedokļa.

"Mums jāveic papildu pasākumi, kas neļaus nacionālās drošības interesēn neatbilstošām ārvalstu kompānijām, novērsīs to tālāku dalību enerģētiskajos projektos. "Rosatom" un tā vadītā kompānija NUKEM kā ģenerālais apakšuzņēmējs, kas īsteno svarīgus projektus Ignalinas atomelektrostacijas izvešanā no ekspluatācijas, vienlaikus iesaistīta citos darbības veidos: "Rosatom" intereses Lietuvā un reģionā neatbilst Lietuvas stratēģiskajām interesēm, kas iekļautas Nacionālajā enerģētiskajā stratēģijā," — apgalvoja politiķis.

Kasčūns uzskata, ka "Rosatom" plānojot pārņem savā ziņā Lietuvas enerģētisko sistēmu un mainīt valsts ģeopolitisko kursu, un tas apdraudot nacionālo drošību.

Politiķis atgādināja, ka līdzīga procedūra Lietuvā jau ieviesta attiecībā pret lielajiem investoriem — arī viņu uzticamība tiek pārbaudīta, kā bet stratēģiskajiem uzņēmumiem, pat, ja tie ir privātie, savi darījumi ir jāsaskaņo.

Lietuvas valdība ir ļoti neapmierināta ar to, ka "Rosatom" piedalās BelAES būvdarbos Astravjecā, par kuru Viļņas un Minskas starpā valda domstarpības, kā arī Baltijas AES būvdarbos, kas ļaus pilnībā nodrošināt Kaļiņingradas apgabalu ar lētu enerģiju un eksportēt to par konkurētspējīgām cenām.

Taču eksperti uzskata, ka Krievijas koncernu Lietuvas politiķi izmanto, lai slēptu lielus korupcijas skandālus, kuros iesaistīti augsti valsts vadītāji.

BelAES tiek būvēta Grodņas apgabalā 50 km attālumā no Viļņas. To veidos divi energobloki. Pirmo plānots iedarbināt 2019. gadā, otro — 2020. gadā.

Baltkrievija uzskata, ka Lietuva cenšas politizēt atomelektrostacijas būvdarbu jautājumu un radīt šķēršļus Minskai lētas un izdevīgas enerģijas eksportam uz Eiropas valstīm. Minska vairākkārt uzsvērusi, ka AES ir droša, izgājusi stresa testus un atbild visiem standartiem.

Ignalinas AES slēgšana

Ignalinas AES izvešanu no ekspluatācijas aptumšojuši korupcijas skandāli. Pēdējo gadu laikā IAES nomainījušies vairāki direktori, starp tiem pret vienu ierosināta lieta par stacijas īpašuma nelikumīgu izpārdošanu. Stacijas slēgšanai nepieciešami aptuveni 3 miljardi eiro, un lielāko daļu izdevumu uzņēmusies segt Eiropas Savienība.

Baltijas atomstacijas būvdarbi
© Sputnik / Игорь Зарембо

Vācu kompānija Nukem Technologies, kas pieder "Rosatom" struktūrām, izstrādā izmantotās kodoldegvielas starpposma  glabātavu un Ignalinas AES radioaktīvo atkritumu izņemšanas, apstrādes un uzglabāšanas kompleksu.

Ignalinas AES, kuras reaktori līdzinās Černobiļas AES iekārtām, slēgta 2009. gadā. AES slēgšana bija viens no priekšnoteikumiem Lietuvai, lai tā tiktu uzņemta ES. Vēlāk sākās AES demontāžas darbi, ko plānots noslēgt 2038. gadā.    

27
Pēc temata
Baltkrievija un "Rosatom" parakstījuši plašu sadarbības programmu darbā pie BelAES
Bīstamie sakari: Lietuvas Seimā meklē "Krievijas vīrusu"
Baltijas enerģija: kā iekost Kremļa elkonī
Lietuvas eksprezidents: Krievija būvē "atombumbu" netālu no Viļņas
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

Baltijas valstīs kritušās degvielas cenas

13
(atjaunots 19:28 19.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā Rīgā, Viļņā un Tallinā samazinājušas degvielas cenas, autogāzes cenas bijušas stabilas.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, tālāk seko Rīga, savukārt vislētāk benzīns maksāja Viļņā. Savukārt visaugstākā dīzeļdegvielas cena bijusi Rīgā, bet viszemākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgas Circle K degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns nedēļas laikā kļuvis lētāks par 0,4%, līdz 1,129 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 1,5% un sastādīja 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīna cena samazinājās par 0,9% un sastādīja 1,096 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 2,1% un sastādīja 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena samazinājās par 5,6% un sastādīja 1,189 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena kritusies par veseliem 7%, nokrītot līdz 0,929 eiro litrā.

Autogāzes cenas šonedēļ Rīgā, Viļņā un Tallinā bijušas stabilas. Rīgā litrs autogāzes maksāja 0,535 eiro, bet Viļņā – 0,503 eiro. Savukārt Tallinā autogāze kļuvis par 0,7% lētāka, pazeminoties līdz 0,566 eiro litrā.

13
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Kā naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas degvielas tirgu
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%

35
(atjaunots 17:05 19.09.2020)
Elektroenerģijas iepirkšanas cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā augustā strauji pacēlusies: par iemeslu tiek saukta elektroenerģijas plūsmas ierobežošana.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" datiem, augustā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Baltijas valstīs palielinājās par 40%, vēsta Mixnews.lv.

Tiek atzīmēts, ka elektroenerģijas biržas Nord Pool cenas zonā Lietuvā augustā elektroenerģija sadārdzinājās līdz 43,32 eiro par megavatstundu, Latvijā cena pieaugusi līdz 43,41 eiro, Igaunijā – līdz 40,90 eiro par megavatstundu.

Ziemeļeiropai nepaveicies vēl vairāk. Tur augustā cenas palielinājušās gandrīz divas reizes, salīdzinājumā ar jūliju.

Taču, salīdzinājumā ar jūliju, patēriņš Baltijas valstīs augustā pieaudzis gandrīz par 3,7% – līdz 2096 gigavatiem. Savukārt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas daudzums augustā, salīdzinājumā ar jūliju, pieaudzis par 31% – līdz 1336 gigavatiem. Kopumā trīs valstis ģenerēja 64% patērētās elektroenerģijas.

Pēc neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" direktora Martina Giga sacītā, lieta ir tajā, ka augustā SE4 savienojumu jaudas ierobežošanas dēļ tika fiksēta pazemināta plūsma no Somijas un Zviedrijas.

Savukārt elektroenerģijas plūsmas no Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala augustā bija jaudīgākas, bet vienalga bija zemākas, nekā 2019. gada augustā.

Atgādināsim, ka aprīlī tika ziņots, par elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināšanos par 15%.

Tika atzīmēts, ka laika posmā no 2020. gada 6. līdz 12. aprīlim Nord Pool biržas elektroenerģija Lietuvas cenas zonā kritās līdz 18,18 eiro par megavatstundu, kas ir par 15% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Savukārt Latvijā cenas kritums sastādīja 17%, līdz ar ko izlīdzinājās cenas Lietuvā un Latvijā. Igaunijā cena par megavatstundu noslīdēja līdz 17,81 eiro par megavatstundu (-19%).

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas iedzīvotāji maksā vislielāko ekoloģisko nodokli ES.

Visbiežāk ekoloģiskie nodokļi iekļauj enerģētikas nodokļus (77%), transportu (191%), vides piesārņošanu un resursus (3,3%).

35
Tagi:
cenas, Baltija, elektroenerģija
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Covid-19

Pēc divu dienu Covid-19 uzliesmojuma Latvijā atklāts tikai viens jauns gadījums

0
(atjaunots 13:30 21.09.2020)
Kopš pandēmijas sākuma Latvijā ir veikti 296 395 Covid-19 testi, inficējušies 1526 cilvēki; pašlaik izveseļojušies 1248 cilvēki un 36 nomira.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī ir veikti 1153 koronavīrusa testi, reģistrēts viens jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Saskaņā ar SPKC datiem, jaunatklātais inficētais ir cita ar Covid-19 inficētā kontaktpersona.

Vakar Latvijā tika ziņots par 10 jauniem Covid-19 gadījumiem, savukārt sestdien, 19. septembrī, – par 17.

Kopumā Latvijā epidēmijas laikā ir veikti 296 395 Covid-19 izmeklējumi – 1526 cilvēkiem diagnoze apstiprinājusies, no kuriem 1248 izveseļojās, bet 36 nomira.

Pēdējo 24 stundu laikā neviens cilvēks ar Covid-19 netika stacionēts. Kopumā slimnīcās ārstējas 12 pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Epidēmijas laikā no stacionāriem pēc ārstēšanās saistība ar Covid-19 izrakstīti 214 pacienti.

Iepriekš Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atzīmēja, ka situācija ar Covid-19 saslimstību pasaulē un Eiropā kļūst arvien sliktāka. Pēc viņa teiktā, saslimstību var vērtēt pēc vairākiem rādītājiem, piemēram, pēc pozitīvo analīžu rezultātu daļas. Ja pozitīvi ir vairāk par 3% veikto analīžu, tas ir kritisks rādītājs, kurš liecina par nekontrolējamu slimības izplatību. Latvijā šis rādītājs sastāda 0,3%, savukārt desmit ES valstīs jau pārsniedz 3%.

Covid-19 saslimstība stipri pieaug arī Latvijas kaimiņvalstīs. Pēc Perevoščikova sacītā, labā ziņa ir tas, ka Lietuvā lielākā daļa Covid-19 gadījumu tiek apsekota un pozitīvo analīžu rezultātu daļa tur ir mazāka par 1%.

Pēc epidemiologa sacītā, liels saslimušo skaits nav tik bīstams, ja ir atklāts inficēšanās avots, tad uzliesmojumu iespējams ierobežot. Sliktāk ir tad, kad neizdodas noteikt inficēšanās ķēdi.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē atklāts vairāk nekā 31,2 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 965 tūkstoši cilvēku nomira, bet izveseļojās vairāk nekā 22,8 miljoni.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti