Igaunijas armijas karavīrs

Vašingtona novērtēs: Igaunija piešķirs rekordlielu summu aizsardzībai

43
(atjaunots 18:21 22.09.2018)
Igaunijas izdevumi aizsardzībai nespēs kardināli mainīt situāciju no valsts armijas spēka aspekta, taču ASV valdība to novērtēs. Pie tāda slēdziena nonācis Stratēģiskās konjunktūras centra direktors Ivans Konovalovs.

RĪGA, 20. septembris — Sputnik. Igaunijas Ministru kabineta locekļi panākuši principiālu vienošanos par valsts budžetu 2019. gadam, informēja Sputnik Igaunija, atsaucoties uz IR MK preses dienestu.

Nākamā gada budžeta kopējais apjoms pārsniedz 11 miljardus eiro, no kuriem aptuveni 590 miljoni paredzēti aizsardzības vajadzībām. Šādi militārie izdevumi sasniedz rekordu Igaunijas vēsturē. Valsts premjerministrs Jiri Ratass aplēsa, ka tas ir "vairāk nekā 2,1% mūsu IKP".

Kopumā, vērtējot finansiālo stāvokli valstī, Ratass to nodēvēja par "ļoti labu". Viņš uzsvēra, ka 2019. gada budžets sastādīts ar nominālu proficītu un strukturāli sabalansēts.

Igaunijas valsts budžeta projektu plānots apstiprināt valdības sēdē nākamnedēļ, pēc tam dokuments tiks iesniegts parlamentā. "Tautas kalpu" debates par nākamā gada budžetu turpināsies līdz decembrim, pēc tam parlamentam jāapstiprina atbilstošais likums.

Vašingtona igauņu kaismi novērtēs

Šādu viedokli, komentējot Tallinas plānotos militāros izdevumus, Sputnik pauda Stratēģiskās konjunktūras centra direktors Ivans Konovalovs.

OTRK Iskander
© Sputnik / Михаил Воскресенский

"Jebkurā gadījumā šie tēriņi nevar kardināli mainīt igauņu mazās, pundurarmijas situāciju. Nopietnus kaujas uzdevumus tā nespēs risināt sava nelielā skaita un ne īpaši teicamā ekipējuma dēļ. Tāpēc Baltijas valstis, tostarp arī Igaunija pieprasa no ASV un NATO pastiprināt militāro klātbūtni Baltijas teritorijā," – pastāstīja eksperts.

Turklāt Konovalovs atgādināja, ka ārvalstu spēku dislokācija ienes republiku budžetā "ļoti labu naudu".

43
Temats:
NATO austrumu flangā (219)
Pēc temata
ASV senatori pastāstīja Latvijai par savu atbalstu NATO
Baltijā deg zeme zem NATO kareivju kājām
NATO mācībās Igaunijā atrastas desmitiem mīnu
NATO sabojājusi gaisu Igaunijā. Lāči no austrumiem tagad vairs neparādīsies
Jauniešu organizācijas pikets par LGBT pārstāvju tiesībām

Valdošā koalīcija Igaunijā var izjukt LGBT dēļ

29
(atjaunots 12:51 19.10.2020)
Igaunijas prezidente un premjerministrs negatīvi izvērtēja iekšlietu ministra Marta Helmes naidīgo attieksmi pret LGBT pārstāvjiem.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Igaunijas valdošo partiju – Centriskās partijas un Konservatīvās tautas partijas (EKRE) – savienībā kārtējo reizi radusies plaisa, vēsta Postimees.

Iemeslu konfliktam devusi valsts iekšlietu ministra Marta Helmes (EKRE) intervija portālam Deutsche Welle, pareizāk sakot, intervijas fragments, kurā ministrs pārmeta LGBT pārstāvjiem "homopropagandu" un ieteica viņiem "bēgt uz Zviedriju".

Atgādināsim, ka EKRE partija iesaka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanu laikā organizēt referendumu par grozījumiem Igaunijas Konstitūcijā, kas definētu laulību kā vīrieša un sievietes savienību. Igaunija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā viendzimuma partnerattiecības ir juridiski aizsargātas.

EKRE dibinātājs Marts Helme jau iepriekš ir piesaistījis uzmanību ar daudznozīmīgiem izteikumiem, arī starptautiskā līmenī. Piemēram, nesen viņš pauda sašutumu par to, ka Somijas premjerministre Sanna Marina jaunībā strādājusi par kasieri lielveikalā, un nosauca viņu par virtuveni, kura vada valsti.

Prezidente Kersti Kaljulaida, pazīstama ar savu atbalstu LGBT, paziņoja, ka Helme savu uzskatu dēļ nav piemērots iekšlietu ministra postenim, un informēja par to premjerministru Jiri Ratasu.

Ratass jau vairākkārt bijis spiests nogludināt asos Helmes (un viņa dēla Martina Helmes, valsts finanšu ministra vārdus), kopš Centriskā partija, "Tēvzeme" un EKRE izveidoja valdošo koalīciju. Šoreiz premjerministrs asi kritizēja iekšlietu ministru savā lappusē sociālajos tīklos un atgādināja, ka Centriskā partija, kas radījusi koalīciju ar EKRE, vienojusies pavisam par citām vērtībām nekā naidīga attieksme pret gejiem.

"Igaunijas Republika nevērtē nevienu Igaunijas iedzīvotāju pēc viņa seksuālās orientācijas. Viņa uzskati nekādā gadījumā nevar ietekmēt attieksmi pret viņu no valsts un valdības puses," uzsvēra premjers.

Neapmierināti bija arī citi Centriskās partijas pārstāvji, piemēram, partijas vicepriekšsēdētājs Jānuss Karilaids aicināja Helmi demisionēt, eirodeputāte Jana Toma savā lapā sociālajos tīklos atgādināja, ka "partijai ir gandrīz 15 000 locekļu, un, protams, viņi nevēlas pastāvīgi dzirdēt kā no pārpilnības raga birstošās Helmes muļķības", un secināja, ka viņš pats nevēlas strādāt koalīcijā.

Tiesa, šodien EKRE priekšsēdētājs Martins Helme preses konferencē pastāstīja žurnālistiem, ka viņa tēvs neplāno demisionēt.

"Ja premjerministrs vai Rīgikogu nolems mūs atstādināt, bez Marta šīs koalīcijas nebūs," viņš paziņoja.

29
Tagi:
LGBT, koalīcija, Igaunija
Pēc temata
Eiropas pēdās: Igaunijas augstskolas ievieš LGBT mācību
Igaunijas varasiestādes apsūdz naudas tērēšanā gejiem, nevis slimnīcām
Igaunijas pilsētas deputātus piespiež sponsorēt geju festivālu
 Svetlana Tihanovska, foto no arhīva

Baltija apsolījusi pastiprināt sankcijas pret Minsku

16
(atjaunots 22:36 18.10.2020)
Aizvadītās nedēļas nogalē Svetlana Tihanovska tikusies ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ārlietu ministriem un apspriedusi vairākus jautājumus.

RĪGA, 19. oktobris – Sputnik. Baltkrievijas prezidenta bijusī kandidāte Svetlana Tihanovska pateicās Baltijas valstu ārlietu ministriem par sankcijām, ko tās vērsušas pret Minsku, un paziņoja, ka republikas apņēmušās pastiprināt ierobežojumus, vēsta Sputnik Lietuva.

"Ministri atbalstīja tālāko spiedienu pret režīmu Baltkrievijā un atzīmēja, ka sankcijas no viņu puses pastiprināsies. Svetlana pateicās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pārstāvjiem par to, ka to valstis jau ieviesušas savu paplašināto sankciju sarakstu," vēstīja viņas preses dienests Telegram-kanālā.

Tikšanās gaitā tika apspriests jautājums par Minskā ieplānotā hokeja čempionāta pārnešanu vai boikotēšanu un protests pret represijām pret sportistiem.

Lietuvas Ārlietu ministrijas preses dienests informēja, ka piektdien Viļņā valsts ārlietu ministrs Lins Linkēvičs tikās ar Kanādas ĀM vadītāju Fransuā Filipu Šampaņu. Notika arī Baltijas valstu un Kanādas ārlietu ministru tikšanās, kuri pēc tam nāca klajā ar kopīgu paziņojumu.

"Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Kanādas ārlietu ministri savā paziņojumā uzsvēra nepieciešamību atbalstīt Baltkrievijas  opozīcijas pūles pārtraukt vardarbību pret demonstrantiem un organizēt jaunas demokrātiskas vēlēšanas. Tāpat ministri apsprieda attiecības ar Krieviju, transatlantisko sadarbību un citus aktuālus starptautiskos jautājumus un vienojās organizēt ikgadējas tikšanās četru pušu formātā," paziņoja preses dienests.

Situācija Baltkrievijā

Opozīcijas protesta akcijas sākās visā Baltkrievijā 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās sesto reizi uzvarējis Aleksandrs Lukašenko – CVK ziņoja, ka viņš saņēmis 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka uzvaru guvusi Svetlana Tihanovska.

Pēdējā laikā protesta akcijas pārsvarā notiek brīvdienās, plašākie pasākumi – svētdienās.

Pēc vēlēšanām opozīcija organizēja koordinācijas padomi varas tranzītam republikā. Opozīcija uzskata Tihanovsku par ievēlēto līderi, pieprasa organizēt valstī jaunas vēlēšanas un pārrunas ar varas pārstāvjiem.

Sakarā ar KP izveidi Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu atbilstoši kriminālkodeksa pantu par varas sagrābšanas mēģinājumiem. Patlaban seši no septiņiem KP prezidija locekļiem ir arestēti vai atrodas ārzemēs. Tihanovska ir aizbraukusi uz Lietuvu. Sieviete izsludināta starptautiskā meklēšanā Krievijā, tomēr krimināllieta pret viņu KF nav ierosināta – meklēšanā viņa izsludināta saskaņā ar savstarpējas palīdzības līgumiem, ko noslēgusi Krievija un Baltkrievija.

16
Tagi:
sankcijas, Baltija, Lins Linkēvičs, Svetlana Tihanovska, Lietuva, Baltkrievija
Pēc temata
Rinkēvičs pauž sašutumu: Krievija izsludinājusi meklēšanā Tihanovsku
Ceļā uz Briseli: Tihanovska tikās ar Rinkēviču lidostā
Es neesmu prezidente: Tihanovska atzinusi, ka Baltkrievijai ir nepieciešams līderis
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti
KF vēstniecība Vašingtonā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība komentēja apsūdzības pret sešiem KF pilsoņiem ASV

0
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Krievijas vēstniecība Vašingtonā noraida ASV apsūdzības Krievijas pilsoņiem par destabilizējošu un hakeru darbību visā pasaulē, sarunā ar RIA Novosti paziņoja diplomātiskās misijas pārstāvis.

Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai. Cita starpā viņi apsūdzēti par vīrusa NotPetya izplatību 2017. gadā. Apgalvots, ka šīs personas esot Galvenās izlūkošanas pārvaldes darbinieki, kuri cita starpā esot organizējuši kiberuzbrukumus Olimpiādei Dienvidkorejā. Gandrīz vienlaikus Lielbritānijā izskanēja apgalvojumi, ka Krievijas izlūkdienesti esot plānojuši arī kiberuzbrukumu Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā pirms tās tika atliktas.

"Absolūti skaidrs, ka šādām ziņām nav nekā kopēja ar realitāti, to mērķis ir vienkārši saasināt rusofobo noskaņojumu amerikāņu sabiedrībā, "raganu medību" izvēršanos un spiegu māniju. Tāda jau vairākus gadus ir Vašingtonas politiskās dzīves īpatnība. ASV vadība konsekventi grauj agrāk pragmatiskās Krievijas un ASV attiecības un mākslīgi uzspiež iedzīvotājiem toksisku iespaidu par Krieviju un visu, kas ar to saistīts," komentēja vēstniecības pārstāvis. 

Aģentūras sarunbiedrs uzsvēra, ka Krievijai nav un nav arī bijuši nodomi nodarboties ar "destabilizējošām operācijām" visā pasaulē.

"Tas neatbilst mūsu ārpolitikai, nacionālajām interesēm, kā arī mūsu izpratnei par, to, kā veidojas valstu attiecības. Krievija ciena citu valstu suverenitāti un neiejaucas to darīšanās," viņš piezīmēja.

Informācijas avots Ārlietu ministrijā informēja, ka ASV un Lielbritānijas apsūdzības par Krievijas hakeru saiknēm ar dažādiem uzbrukumiem, arī Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā, ir nepamatotas un vērstas pret iekšējo auditoriju.

0
Tagi:
Krievijas vēstniecība, kiberuzbrukums, ASV