Demontēts dzelzceļš. Foto no arhīva

Naža dūriens mugurā: Lietuva apvainojusies uz Latviju par rēķinu 82 milj. eiro apmērā

37
(atjaunots 19:36 06.09.2018)
Lietuva uzskata, ka Latvijas prasība izmaksāt kompensāciju par sliežu ceļu, kas izjaukts pirms 10 gadiem, saistīta ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.

RĪGA, 5. septembris — Sputnik. Lietuvas satiksmes un transporta ministrs Roks Masjulis nosaucis par "naža dūrienu mugurā" Latvijas dzelzceļnieku prasību izmaksāt kompensāciju vairāk nekā 82 miljonu eiro apmērā par izjaukto sliežu ceļu posmā Mažeiķi-Reņģe, vēsta rus.tvnet.lv.

3. septembrī "Lietuvos gelezinkeliai" (Lietuvas dzelzceļš) informēja, ka saņēmusi no "Latvijas dzelzceļa" (LDz) prasību samaksāt kompensāciju par nesaņemto peļņu laika periodā, kad atzarojums netika izmantots. Dienu vēlāk kļuva zināms, ka LDz meitasuzņēmums "Ldz Cargo" arī pieprasa kompensāciju 25,4 miljonu eiro apmērā.

"Tā ir ļoti agresīva stila demonstrācija, es pat teiktu, ka to var dēvēt par naža dūrienu mugurā. Bieži pirms summas paziņošanas notiek pārrunas, diskusijas, tiek atspoguļota pozīcija, uzklausīta otra puse. Šeit situācija neatgādina konsekventu darbu, manās acīs tas ir politisks izmisums," – paziņoja Lietuvas satiksmes un transporta ministrs Roks Masjulis.

Viņš piebilda, ka Latvijas uzņēmumu prasības uzskata par nedraudzīgu žestu.

"Nākamā mēneša sākumā Latvijā notiks Saeimas vēlēšanas. Uzskatu, ka pašlaik ir jāpagaida un pēc vēlēšanām jārunā ar tiem, kas var izlemt šos jautājumus," – norādīja Masjulis.

Dzelzceļa iecirkni starp Mažeiķu pilsētu Lietuvā un Reņģi Latvijā Lietuva demontēja 2008. gadā, aizbildinoties ar remontu, kas nav noslēdzies pat desmit gadus vēlāk. 20 kilometrus garais dzelzceļa iecirknis iedragāja Latvijas tranzītu un ļāva Klaipēdas ostai palielināt kravu apgrozījumu, jo tas ir īsākais ceļš no Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas uz ostām Latvijā un Igaunijā.

2011. gadā Polijas uzņēmums Orlen, kas kontrolē Mažeiļu rūpnīcas kravas plūsmas un piegādā degvielu Latvijai, iesniedza sūdzību EK, apsūdzot "Lietuvos gelezinkeliai" (Lietuvas dzelzceļu) negodīgā konkurencē. 2013. gada martā EK sāka oficiālo izmeklēšanu, kuras rezultātā Lietuvas uzņēmumam tika piespriests sods 27,87 miljonu eiro apmērā, turklāt tika uzlikta saistība atjaunot ceļus.

Augusta vidū iecirknī tika novietota pirmā "simboliskā sliede", kas apliecināja – atzarojums tiks atjaunots.

37
Pēc temata
Dzelzceļa posmā Mažeiķi – Reņģe ielikta simboliskā pirmā sliede
Latvija nelaiž Lietuvu Daugavpilī Reņģes dēļ
Latvija iesniedz notu Lietuvai ar prasību atjaunot sliežu ceļu līdz Reņģei

ES veselības un pārtikas drošības komisāre uzslavējusi Baltijas valstis

1
(atjaunots 17:17 27.05.2020)
ES veselības un pārtikas drošības komisāre Stella Kirjakida aicināja ES valstu veselības ministrus izplatīt informāciju un mācīties no Baltijas valstīm.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Jautājumā par Eiropas iekšējo robežu atvēršanu ES nevar paļauties uz tā saucamajām imunitātes pasēm, norādīja ES veselības un pārtikas drošības komisāre Stella Kirjakida, tiekoties ar ES veselības ministriem, vēsta Politico.

"Mūsu pilsoņi ir pelnījuši atpūtu, svaiga gaisa malku, iespēju ceļot, apciemot ģimeni un draugus. Mums jābūt pārliecinātiem par to, ka viņi to var droši darīt," konstatēja Kirjakida.

Tomēr viņa uzsvēra, ka "imunitātes pases" nav uzticamas. To vietā jāievieš preventīvi pasākumi, tādi kā sociālā distance un testu skaita palielināšana, kā arī jāpārliecinās, vai veselības aprūpes sistēmas ES, it īpaši tūristu acīs pievilcīgās valstīs, darbojas labi.

Pēc viņas vārdiem, kontaktu fiksēšanas paņēmieni, ieskaitot mobilās lietotnes, arī ir nozīmīgi, tomēr tiem nāktos strādāt mijiedarbībā, lai cilvēki saņemtu brīdinājumu neatkarīgi no tā, kādu lietotni izmanto.

Viņa uzsvēra, ka pārvietošanās ierobežojumu mīkstināšanai jānotiek, koordinējot reģionos ar līdzīgu epidemioloģisko situāciju, kā arī atzinīgi novērtēja tā saucamo Baltijas "burbuli" – robežu atvēršanu starp trijām Baltijas valstīm.

"Es aicinu jūs sekot situācijai un ziņot kaimiņvalstīm par visām epidemioloģiskās situācijas izmaiņām," viņa teica.

Iepriekš Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Shins aicināja nesekot Baltijas valstu piemēram un neradīt pašiem savas "mini Šengenas", jo tas, pēc viņa domām, ved pie diskriminācijas un vienotā tirgus vājināšanas.

Tāpat Kirjakida lūdza visus veselības ministrus savlaicīgi sniegt datus Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC). Līdz šim to visas valsts nav darījušas, tāpēc ECDC maija sākumā neizdevās izstrādāt Covid-19 izplatības interaktīvo karti Eiropas Komsijas vajadzībām.

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs neiesaka Latvijai atjaunot aviosatiksmi, bet iedzīvotājiem – apmeklēt ES valstis, kurās Covid-19 saslimstības rādītājs 14 dienu laikā pārsniedz 25 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. To vidū ir Zviedrija, Lielbritānija, Beļģija, Īrija, Portugāle un Malta.

1
Tagi:
koronavīruss, Baltija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ka tik atpakaļ neslēdz: kā viesmīlības industrijā uztvēra robežu atvēršanu
Politologs izskaidroja Briseles neapmierinātību ar robežu atklāšanu Baltijā
Latvija atver robežu ES un dažu citu valstu iedzīvotājiem
Latvija nebaidās no otrā Covid-19 viļņa
Apakšstacija. Foto no arhīva

Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL

22
(atjaunots 09:10 27.05.2020)
Baltijas valstu energotīklu sinhronizācijā ar kontinentālās Eiropas tīkliem darbu otrais posms izmaksās 1,2 miljardus eiro.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Baltijas valstu energotīklu sinhronizācijas darbā ar kontinentālo Eiropu tuvojas slieksnis, pēc kura atgriešanās nebūs iespējama, informēja Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns. Otrdien, 26.maijā Baltijas valstu un Polijas energopadeves uzņēmumi iesniedza pieteikumu Eiropas Komisijai par projekta otrā posma finansēšanu par summu 1,2 miljarda eiro apmērā, vēsta LRT.

"Mēs esam ļoti tuvu sinhronizācijas projekta realizācijai. Šie divi soļi šodien pietuvina mūs sinhronizācijas projekta neatgriešanās posmam. (..) Tas, kas pirms trim gadiem bija ideja, šajā laikā pārvērsts par konkrētiem projektiem," apliecināja Vaičūns.

Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas elektroenerģijas padeves sistēmu operatori iesnieguši Eiropas infrastruktūras fondā kopīgu pieteikumu par elektropadeves līniju sistēmu sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem projekta finansēšanu. Otrā posma kopējās izmaksas sasniedz aptuveni 1,22 miljardus eiro. No tiem Polija saņems gandrīz 536 milj. eiro, Igaunija – apmēram 111 miljonus, Latvija – 100 miljonus. Gaidāms, ka maksimālais atbalsts sasniegs 75% kopējās vērtības.

"Pieteikums iesniegts sinhronizācijas projekta realizācijai. Summas ziņā tas ir rekordliels ne vien Baltijas valstīm, bet arī, iespējams, visā Eiropas Savienībā. Svarīgi, ka pieteikumam pievienojusies arī Polija," atklāja Vaičūns.

Līdzekļi paredzēti jūras kabeļa Harmony Link izvilkšanai, elektropadeves līniju nostiprināšanai visās valstīs, deviņu sinhronu kompensatoru uzstādīšanai (pa trim Latvijā, Lietuvā un Igaunijā).

Ministrs pastāstīja, ka EK lēmums par finansējumu gaidāms septembrī vai oktobrī, bet vienošanos par finansējumu plānots parakstīt 2021.gada pirmajā ceturksnī. 

Līdz šim Baltijas valstis strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēm, tā saucamajā BRELL lokā un ir atkarīgas no Krievijas elektroenerģijas tīkla. Līdz 2025.gadam Latvija, Lietuva un Igaunija plāno iziet no loka BRELL.

Krievija veic nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no valsts energosistēmas. Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās drošības laban uzbūvētas Majakovskas un Talahovksas TES ar 156 MW jaudu, kā arī Pregoļskas gāzes TES ar 456 MW jaudu.

Šogad plānots noslēgt Primorskas ogļu TES būvdarbus. Tās jauda būs 198 MW. Šī stacija strādās "aukstās rezerves" režīmā.

22
Tagi:
BRELL, Baltija
Pēc temata
Tagad var iztikt bez Lietuvas: Kaļiņingrada ir enerģētiski neatkarīga
Spēkā stājies Baltijas un Eiropas elektrotīklu sinhronizācijas līgums
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības