Lietuvas dzelzceļš. Foto no arhīva

Latvija pieprasījusi no Lietuvas dzelzceļa 57 miljonus eiro par demontēto atzarojumu

29
(atjaunots 19:00 04.09.2018)
Lietuvas transporta ministrs uzskata, ka situāciju ap dzelzceļa iecirkni Reņģē Latvija izmanto "politiskām spēlēm" parlamenta vēlēšanu priekšvakarā.

RĪGA, 4. septembris – Sputnik. Latvijas valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" pieprasījis no Lietuvas dzelzceļa (Lietuvos geležinkelius, Lietuvas Dzelzceļš) kompensāciju 57 miljonu eiro apmērā par dzelzceļa iecirkni Reņģē, kas tika demontēts pirms desmit gadiem, informēja Lietuvas Transporta un satiksmes ministrijas preses dienests. Transporta ministrs Rokass Masūlis atzīmēja, ka Latvija pieprasījusi kompensāciju tieši tagad, saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām, vēsta Sputnik Lietuva.

"Šo Latvijas soli vērtējam kā politisku spēļu izpausmi sakarā ar oktobrī gaidāmajām vēlēšanām. Skumji, ka Rīga nav sagaidījusi lietas noslēgumu Eiropas Komisijā. Lietuva jau ir sākusi pārbūvēt atzarojumu Reņģē, tiek darīts viss iespējamais, lai atrisinātu ieilgušo konfliktu," – paziņoja Masūlis.

"Lietuvas Dzelzceļa" ģenerāldirektors Mants Bartuška paziņoja, ka kompānija saskaņojusi ar Eiropas Komisiju dzelzceļa iecirkņa demontāžas plānu un cer pabeigt darbus līdz nākamā gada beigām. Turklāt viņš atzīmēja, ka nav nekāda pamata Latvijas it kā nesaņemtās peļņas aprēķinam, jo pārvadājamo kravu apjoms kopš dzelzceļa iecirkņa likvidācijas nav mainījies.

Transporta ministrija uzsvēra, ka patlaban esošie dzelzceļa sakari ar Latviju netiek pilnā mērā izmantoti, daži ceļi atrodas dīkstāvē jau 15 gadus. Pie tam Latvija, pēc Lietuvas TSM domām, varētu pārvadāt naftas produktus no Lietuvas arī pa citiem maršrutiem, taču ne reizi nav izmantojusi tādu iespēju.

Atzarojums Reņģē tika izjaukts 2008. gadā. Pērn Eiropas Komisija piesprieda sodu Lietuvas Dzelzceļam 27,87 miljonu eiro apmērā, ko uzņēmums nomaksāja šī gada janvārī. Pie tam pērnā gada decembrī Lietuvas Dzelzceļš pārsūdzēja EK lēmumu Eiropas Savienības Tiesā Luksemburgā.

29
Pēc temata
Lācis vēl mežā, bet cāļus jau skaita. Kā dzelzceļa dēļ Baltijas valstis sakašķējās
Dzelzceļa posmā Mažeiķi – Reņģe ielikta simboliskā pirmā sliede
Lietuvas dzelzceļi apdraud Rail Baltica
"Pārtraukt satiksmi ar Krieviju" – tā traucē "sazāģēt" dzelzceļu
Apakšstacija. Foto no arhīva

Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL

18
(atjaunots 09:10 27.05.2020)
Baltijas valstu energotīklu sinhronizācijā ar kontinentālās Eiropas tīkliem darbu otrais posms izmaksās 1,2 miljardus eiro.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Baltijas valstu energotīklu sinhronizācijas darbā ar kontinentālo Eiropu tuvojas slieksnis, pēc kura atgriešanās nebūs iespējama, informēja Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns. Otrdien, 26.maijā Baltijas valstu un Polijas energopadeves uzņēmumi iesniedza pieteikumu Eiropas Komisijai par projekta otrā posma finansēšanu par summu 1,2 miljarda eiro apmērā, vēsta LRT.

"Mēs esam ļoti tuvu sinhronizācijas projekta realizācijai. Šie divi soļi šodien pietuvina mūs sinhronizācijas projekta neatgriešanās posmam. (..) Tas, kas pirms trim gadiem bija ideja, šajā laikā pārvērsts par konkrētiem projektiem," apliecināja Vaičūns.

Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas elektroenerģijas padeves sistēmu operatori iesnieguši Eiropas infrastruktūras fondā kopīgu pieteikumu par elektropadeves līniju sistēmu sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem projekta finansēšanu. Otrā posma kopējās izmaksas sasniedz aptuveni 1,22 miljardus eiro. No tiem Polija saņems gandrīz 536 milj. eiro, Igaunija – apmēram 111 miljonus, Latvija – 100 miljonus. Gaidāms, ka maksimālais atbalsts sasniegs 75% kopējās vērtības.

"Pieteikums iesniegts sinhronizācijas projekta realizācijai. Summas ziņā tas ir rekordliels ne vien Baltijas valstīm, bet arī, iespējams, visā Eiropas Savienībā. Svarīgi, ka pieteikumam pievienojusies arī Polija," atklāja Vaičūns.

Līdzekļi paredzēti jūras kabeļa Harmony Link izvilkšanai, elektropadeves līniju nostiprināšanai visās valstīs, deviņu sinhronu kompensatoru uzstādīšanai (pa trim Latvijā, Lietuvā un Igaunijā).

Ministrs pastāstīja, ka EK lēmums par finansējumu gaidāms septembrī vai oktobrī, bet vienošanos par finansējumu plānots parakstīt 2021.gada pirmajā ceturksnī. 

Līdz šim Baltijas valstis strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēm, tā saucamajā BRELL lokā un ir atkarīgas no Krievijas elektroenerģijas tīkla. Līdz 2025.gadam Latvija, Lietuva un Igaunija plāno iziet no loka BRELL.

Krievija veic nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no valsts energosistēmas. Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās drošības laban uzbūvētas Majakovskas un Talahovksas TES ar 156 MW jaudu, kā arī Pregoļskas gāzes TES ar 456 MW jaudu.

Šogad plānots noslēgt Primorskas ogļu TES būvdarbus. Tās jauda būs 198 MW. Šī stacija strādās "aukstās rezerves" režīmā.

18
Tagi:
BRELL, Baltija
Pēc temata
Tagad var iztikt bez Lietuvas: Kaļiņingrada ir enerģētiski neatkarīga
Spēkā stājies Baltijas un Eiropas elektrotīklu sinhronizācijas līgums
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības
Ivans Konovalovs

Militārais eksperts: pat Baltijas valstis sāk saprast, ka ASV tās ir vienaldzīgas

54
(atjaunots 17:37 26.05.2020)
Vašingtonai ir vienalga, kāda ir to sabiedroto Eiropā attieksme par pašreizējo stāvokli pēc Savienoto Valstu informācijas par nodomu izstāties no Atvērto debesu līguma, uzskata eksperts.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Atvērto debesu līgums ir ļoti nozīmīgs mazo valstu, piemēram, Igaunijas acīs, paziņoja valsts aizsardzības ministrs Jiri Luiks, vēsta portāls ERR.ee.

Viņš pauda nožēlu par to, ka pēc ASV izstāšanās no līguma vienošanās var pārtrūkt pilnībā. Pēc Luika domām, dokuments ir unikāls, pat starp bruņojuma kontroles līgumiem.

Aizvadītajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps informēja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un paliks ārpus tā, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Pie tam viņš pieļāva jaunas vienošanās izstrādi.

Intervijā radio Sputnik militārais eksperts, Stratēģiskās konjunktūras centra direktors Ivans Konovalovs paziņoja, ka ASV neinteresē sabiedroto viedoklis par pašreizējo situāciju, tomēr pat Baltijas valstis aptver, ka to intereses tiek ignorētas.

"Šis līgums taču vispirms ir svarīgs pašiem eiropiešiem. ASV nosprauž uzdevumu tā: ja viņi izstājas no līguma, viņu sabiedrotajiem Eiropā tomēr būs jāpilda Vašingtonas uzdevumi saskaņā ar līgumu. Tātad, kā cer Vašingtona, eiropieši lidos Krievijas gaisa telpā un ziņos par savākto informāciju. Taču tādā gadījumā tā ir totāla nicība pret šo valstu suverenitāti. Pat Baltijas valstis, kas gatavas uz visu, lai saņemtu vēl kādu Vašingtonas smaidu un atzinību, pat Polija, piemēram, to saprot. Skaidrs, ka tā ir nicība pret Eiropas valstīm, kas iestājušās NATO un parakstījušas Atvērto debesu līgumu," teica eksperts.

Atvērto debesu līgumu pieņēma 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) valstis 1992.gadā Helsinkos. Patlaban līgumā piedalās 34 valstis.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēt EDSO dalībvalstu gaisa telpā ar mērķi saņemt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un militārajām darbībām.

Līguma mērķis ir veicināt valstu savstarpējās uzticības nostiprināšanos, pilnveidojot militārās darbības kontroles mehānismus, kā arī bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu ievērošanu.

54
Pēc temata
Militārais eksperts par ASV "aizdomām": reiz viņi jau izgāzās
Mediji: ASV izstājas no Atvērto debesu līguma un nostāda Baltiju neizdevīgā stāvoklī
Krievijā komentējuši izstāšanos no Atvērto debesu līguma
NATO valstis aicina ASV neizstāties no Atvērto debesu līguma
Dolāri. Foto no arhīva

Pasaules banka: "Koronavīruss nogalinājis globalizāciju"

0
(atjaunots 11:46 27.05.2020)
Pasaules informācijas laukā plosās asiņaina cīņa starp divām pārnacionālām ideoloģiskajām tendencēm: vienā frontes pusē - fanātiskie globalizācijas piekritēji dažādās valstīs, otrā – visi, kas uzskata deglobalizāciju par neizbēgamu un cer gūt no tās maksimālu labumu.

Pie tam redzams paradoss: pat dažas starptautiskās struktūras, tagadējā globālās pasaules modeļa līdzautores, kuru vidū ir arī Pasaules banka, konstatē: globalizācija jau izdveš pēdējo elpas vilcienu, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Piemēram, Pasaules bankas galcenā ekonomiste Karmena Rainhārta intervijā lietišķās informācijas aģentūrai  Bloomberg pastāstīja: "Bez melodrāmas: Covid-19 ir pēdējā nagla globalizācijas zārka vākā. (..) 2008.-2009. gadu krīze smagi skāra globalizāciju, tāpat kā Brexit, kā ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, tomēr Covid paceļ (deglobalizāciju – red.) jaunā līmenī."

Berlīne
© Sputnik / Ekaterina Chesnokova

Cīņā, kas izvēršas gan mediju lapās, gan ekspertu aprindās, gan planētas "smadzeņu centru" konferenču kuluāros, ir augsta likme: katras pasaules valsts valdībai, sākot ar lielākajiem ģeopolitiskajiem spēlētājiem un beidzot ar mikrovalstiņām, ir jāizlemj, kādai nākotnei gatavoties un kādu nākotni (iespēju robežās) censties tuvināt. Acīs krīt globālistu un antiglobālistu retorikas kolosālās atšķirības. Globalizācijas piekritēji (vienalga, vai viņi atbalsta to līdzšinējā vai kaut kādā "postvīrusa" formātā) pārsvarā operē ar loģiku un baiļpilnām ainām. Viņi cenšas iebiedēt politiķus un vienkāršos iedzīvotājus ar nākotni, kurā valdīs augstas cenas, nebūs brīvības un vienkārši būs bail dzīvot "reģionālajos blokos" sadalītā pasaulē.

Tipisks piemērs tam, kā pūlas iebiedēt, šausmināt un novest līdz histērijai politiķus un parastos iedzīvotājus, kuri pārdomā, vai nebūtu labāk padzīvot  pasaulē bez "globalizācijas amerikāņu stilā", lasāms "Pasaules ekonomikas foruma" (WEF) – Davosas foruma organizētās globālās NKO un smadzeņu centra analītiķu pārskatā: "Importa bloķēšana var radīt inflāciju, ierobežot patērētāju izvēli, palēnināt inovāciju tempus un novest tiktāl, ka citi (citas valstis – red.) atbildēs ar saviem ierobežojumiem importa jomā. Ideju bloķēšana var apspiest radošo potenciālu un kaitēt kļūdu labojumam valsts pārvaldē.

Savukārt cilvēku bloķēšana pie robežām var atņemt sabiedrībai talantīgus un vajadzīgus darbiniekus, kā arī vienlaikus likt ciest tiem, kuri spiest bēgt no politiskas vai reliģiskas vajāšānas, kara, bandītisma vai bada. (..)

Ir labāka iespēja reaģēt uz globalizācijas izaicinājumiem un draudiem. Efektīvi kolektīvie soļi var stāties pretī slimību un klimata pārmaiņu riskam, kiberuzbrukumiem, kodolieroču izplatībai un terorismam. Neviena atsevišķa valsts nevar sevi pasargāt; unilaterālisms nav nopietna pieeja valsts politikā," raksta Davosas analītiķi, aizkaitināti tādēļ, ka epidēmija ir saasinājusi globālās pasaules sairšanas procesu, kas (neskatoties uz visiem apgalvojumiem) darbojās saskaņā ar globalizācijas shēmu, kas izdomāta ASV, nes labumu ASV un maksimāli kaitē tiem, kuri nepatīk ASV.

Tātad amerikāņu unilaterālisms, tas ir, maksimāla ģeopolitiskā egocentrisma, kā arī ekonomiskās un militārās vardarbības pielietojums pret valstīm, kas nevēlas visādi pakļāuties Valsts departamentam, ir mūsdienu globālās konfigurācijas daļa.

Pie tam jāatzīmē, ka Davosas analītiķi nemelo – lieta tāda, ka deglobalizācija izmaksās visai dārgi tiešā inflācijas aspektā. Tomēr pārsvarā augstu cenu par to maksās valstis, kam nāksies no jauna iemācīt savam darbaspēkam (viņi pretosies!) tādas iemaņas, kā darbs pie frēzes vai medicīnas maskas šūšana. Toties runas par to, ka valstis, kas bloķē ārvalstu idejas un nelegālo migrāciju, cietīs īpaši stipri, pieder pie amerikāņu tipiskās propagandas.

Labas idejas tiks pārņemtas, jo tās ir efektīvas, šiem nolūkiem nav vajadzīgas amerikāņu NKO, kas visiem spēkiem lien iekšpolitikā, un par kvalificētiem un likumpaklausīgiem ārvalstniekiem, gataviem strādāt un maksāt nodokļus, priecāsies lielākā daļa pasaules valstu.

Davosas "šausmenīte" nelīdzēs, ja ar to mēģinās ietekmēt vēletājus Eiropā, Ķīnā vai Krievijā. Tomēr tās popularizācija turpināsies – šķiet, naudas dažādu valstu elektrorāta un politiskās vadības biedēšanai ar "dārgo un sāpīgo deglobalizāciju" ir pilnīgi pietiekami.

Tiesa, arī globālistu rindās skan balsis, kas cenšas mierināt visus, kas pārdzīvo par globalizācijas galu. Žurnāls Time stāsta lasītājiem, ka viss būs labi jebkurā gadījumā, un neviena valsts no globalizācijas neatkratīsies: "Globalizācija tik un tā saglabājas. Vilciens ir aizgājis jau pirms 30 gadiem, kad sabruka Padomju Savienība, kad brīvais darba un kapitāla tirgus kļuva par normu, kad finanšu tirgi kļuva nozīmīgāki nekā preču un pakalpojumu tirdzniecība. Šīs tendences nevar pavērst atpakaļgaitā, tāpat kā rūpniecības revolūciju vai datora parādīšanos."

Jo ilgāk ļautiņi okeāna viņā krastā ticēs šai realitātes versijai, jo labāk. Finanšu tirgi, lai cik svarīgi tie būtu, ir tikai piebūve (protams, nozīmīga) pie reālās ekonomikas: pie strādnieku cilvēkstundām, pie elektroenerģijas gigavatiem, tonnām tērauda, naftas bareliem, labības tonnām, fabriku līnijām un AES reaktoriem.

0
Tagi:
globalizācija, ekonomiskā krīze, koronavīruss
Pēc temata
"Kaut kas jauns un šausmīgs": ekonomisti pastāstīja par nākotni pēc pandēmijas
Koronavīruss liks Eiropai samaksāt par politisko suverenitāti
"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze
Kādus apsveikumus pasaule izdzirdēja Jaunā gada svētkos: gaidāma smaga šķiršanās