Militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis Viktors Ļitovkins

Militārais eksperts: NATO iznīcinātāji Igaunijā var nest kodolbumbas

45
(atjaunots 19:00 04.09.2018)
Eiropā atrodas aptuveni divi simti ASV piederošo brīvā kritiena kodolbumbu B61, ko var izmantot Ziemeļatlantijas alianses lidmašīnas, uzskata militārais eksperts Viktors Ļitovkins.

RĪGA, 4. septembris – Sputnik. NATO iznīcinātāji atkal atsāks lidojumus Igaunijas gaisa telpā pēc incidenta – Spānijas Gaisa kara spēku iznīcinātāja pilota nejaušās kaujas raķetes palaišanas, vēsta Sputnik Lietuva.

Vācijas Gaisa kara spēku piloti veiks treniņlidojumus nelielā augstumā un attālu no apdzīvotajām vietām. Plānots, ka treniņi notiks darba nedēļas laikā. Intervijā Sputnik Lietuva militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis Viktors Ļitovkins pastāstīja, ka lidmašīnas, kas pilda NATO misiju Igaunijas debesīs, var nest kodolbumbas.

"Gadās, ka lidmašīna ir bojāta, bruņojuma sistēma ir bojāta vai cilvēks pieļāvis kadu kļūdu. Nelielā augstumā lidmašīnu grūtāk atrasts ar radiolokatora līdzekļiem. Jāsaprot galvenais: lidmašīnas, kas tiek izmantotas šajā bāzē, — Eurofighter, Tornado vai F-16 – spēj nest kodolbumbas," – atzīmēja Ļitovkins.

Viņš paskaidroja, ka situācija kļūst vēl sarežģītāka, jo Eiropas teritorijā atrodas divi simti amerikāņu kodolbumbu.

"Lai arī šīm valstīm nav kodolieroču, taču tās prot izmantot kodolieročus, un Eiropā atrodas aptuveni 200 brīvā kritiena bumbas B61 – amerikāņu kodolbumbas, ko šie piloti, šīs lidmašīnas var izmantot. Tādā situācijā joks – spāņu lidmašīnas zaudētā raķete "gaiss-gaiss" – var izrādīties ļoti nopietns: kā zināt, attālumu no Tallinas līdz Sanktpēterburgai tādā virsskaņas iznīcinātājā iespējams pārvarēt 10-15 minūšu laikā," – piezīmēja militārais eksperts.

7. augustā Igaunijas dienvidu daļā iznīcinātājs Eurofighter Typhoon nejauši palaida "gaiss-gaiss" tipa raķeti AMRAAM. Domājams, tā nolidojusi aptuveni 80 kilometrus un nokritusi purvainā mežā Endla rezervāta rajonā.

Spānijas Aizsardzības ministrija sākusi incidenta izmeklēšanu. Spāņu piloti tika atstādināti no lidojumiem Baltijas valstu gaisa telpā. Arī Maskava ir norūpējusies par incidentu, jo raķete varēja nokļūt Krievijas gaisa telpā. Krievijas ĀM atzīmēja, ka incidents ar NATO lidmašīnu kārtējo reizi apliecina, kādu apdraudējumu Baltijai nes alianses darbības reģionā.

Vietu, kur nokritusi raķete, Igaunijas karavīriem atrast nav izdevies, tāpat kā konstatēt raķetes fragmentus. Meklējumu operācija tika pārtraukta 17. augustā. Igaunijas GKS komandieris pulkvedis Rijvo Valge informēja, ka kareivjiem nav izdevies noskaidrot, kas noticis ar raķeti. Valge pieļāva, ka tā, iespējams, uzsprāgusi gaisā vai pat pazemē.

45
Pēc temata
NATO aviācija atjaunojusi lidojumus Igaunijas debesīs
"Uz robežas mākoņi staigā." NATO pilotus Baltijā iemācīs pareizi lidot
NATO kaujas raķete Igaunijā varēja notriekt airBaltic lidmašīnu
Eksperts: Igaunijā nokritusī raķete ir bīstama
NATO aviācija atjaunoja treniņus Igaunijā
Vladimirs Šapovalovs

Vārda brīvība Latvijā: politologs konstatēja patvaļīgu pārkāpumu

34
(atjaunots 08:47 27.02.2021)
Visu aizvadīto gadu Krievijas mediju un krievvalodīgo žurnālistu tiesību pārkāpumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ritēja nepārtraukti.

RĪGA, 27. februāris – Sputnik. Baltijas valstis tradicionāli demonstrē lielu skaitu Krievijas pilsoņu un tautiešu tiesību pārkāpumu, teikts Maskavas Cilvēktiesību biroja pārskatā, kas tika sagatavots tīmekļa konferences ietvaros starptautiskajā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa".

Visu 2020. gadu Latvija, Lietuva un Igaunija demonstrēja plašāko Krievijas pilsoņu un krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpumu spektru, informēja Maskavas Pedagoģijas valsts universitātes Vēstures un politikas institūta direktora vietnieks. Krievijas Politiskās zinātnes asociācijas valdes loceklis Vladimirs Šapovalovs.

"Tā ir etniskā un valodas diskriminācija un visi iespējamie žurnālistu tiesību pārkāpumi – liels skaits dažādu noziegumu. Aizvadītais gads šajā ziņā izrādījās bagāts – no janvāra līdz decembrim plauka un ziedēja patvaļīgi vārda un informācijas brīvības, Krievijas žurnālistu tiesību pārkāpumi," konstatēja Šapovalovs.

Politologs atgādināja agrāko gadu notikumus. Piemēram, janvārī varasiestāžu spiediena dēļ tika pārtraukts Sputnik darbs Igaunijā. Februārī Latvijā un Igaunijā notika sinhronas kratīšanas mediju holdingā BMA. Martā, holdings bija spiests faktiski pārtraukt savu darbību.

"Jūnijā Latvijas Saeima pastiprināja spiedienu pret raidījumiem krievu valodā, tāpēc rudenī lielākie Latvijas kanāli faktiski svītroja krievu valodu no savas aprades. Vasarā Latvija aizliedza septiņu grupas RT telekanālu apraidi, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ivars Āboliņš aicināja Eiropas Savienības valstis sekot Latvijas piemēram. Uz viņa vārdiem nekavējoties atsaucās Lietuva, aizliedzot piecus RT kanālus," atzīmēja Šapovalovs.

Marija Butina
© Sputnik / Виталий Белоусов

Eksperts uzsvēra, ka decembrī Latvija pēc telekanālu slēgšanas pārgāja pie krievvalodīgo žurnālistu aizturēšanām – pret septiņiem cilvēkiem sākta kriminālvajāšana.

Iepriekš Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, uzstājoties ANO Cilvēktiesību padomes sēdē, konstatēja: krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminēšana Baltijā un Ukrainā rada aizvien lielākas Krievijas bažas. Valsts valodas aizsardzību nevar pavadīt represijas pret mazākumtautībām, Lavrovs uzsvēra.

Maskavas Cilvēktiesību birojs ierosināja atbalstīt centienus veidot starptautisko tiesībsargājošo organizāciju, kuras mērķis būs aizsargāt Krievijas pilsoņus un tautiešus ārvalstīs, piemēram, Baltijas valstīs un Ukrainā.

Шаповалов: Латвия разнузданно нарушает свободу слова
34
Tagi:
žurnālistu vajāšana, krievvalodīgie, mediji
Pēc temata
Sputnik Igaunija bijušie žurnālisti nodibinājuši neatkarīgu izdevumu
Savējos nepametam: Marijas Butinas projektam ir lapa tīmeklī
"ES neder tiesneša lomā": EP deputāte atgādina cilvēktiesību pārkāpumus Latvijā
Latvija liegusi Krievijas žurnālistam Vladimiram Solovjovam ieceļot valstī
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, foto no arhīva

Putins apsveica Kaljulaidu

129
(atjaunots 07:26 24.02.2021)
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida saņēma apsveikumu no Krievijas līdera Vladimira Putina. Kas tas ir par apsveikumu?

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Igaunija 24. februārī svin Neatkarības dienu. Pirms 102 gadiem Tallinā tika publicēts manifests, kas pasludināja, ka nodibināta neatkarīga, demokrātiska Igaunijas Republika.

Par godu šim datumam citu valstu līderi sūta apsveikumus Igaunijas prezidentei Kersti Kaljulaidai. Krievija ir viena no valstīm, kas apsveica Igauniju neatkarības dienā, vēsta Rus.err.ee.

Rakstveida apsveikumu no Krievijas prezidenta Vladimira Putina Valsts kancelejā saņēmuši 18. februārī. Zināms arī tā saturs.

"Godājamā prezidentes kundze, apsveicu Jūs valsts nacionālajos svētkos - Neatkarības dienā. Novēlu jums un visiem Igaunijas iedzīvotājiem laimi, labklājību un panākumus," teikts apsveikumā.

Tāpat tiek noradīts, ka Igauniju jau paspēja apsveikt Romas pāvests Francisks, Beļģijas karalis Filips, Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs, Burkina Faso prezidents Roks Marks Kristiāns Kaborē, Korejas Republikas prezidents Muns Džeins, Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens, Ēģiptes prezidents Abduls Fatahs al-Sisi, Dienvidāfrikas Republikas prezidents Sirils Ramafoss, Tunisijas Republikas prezidents Sīrils Ramaposa, Tunisijas prezidents Kaiss Saids, Gabonas līderis Alī Bongo Ondimba, Horvātijas prezidents Zorans Milanovičs un Sanmarīno valdība.

129
Tagi:
Vladimirs Putins, Kersti Kaljulaida
Pēc temata
Igauņu ministre norājusi ES diplomātijas vadītāju par vizīti Maskavā
Nelieniet mūsu lietās: Krievija paziņojusi par triju valstu diplomātu izsūtīšanu
Eksperts paskaidroja, kāpēc Baltijas "tīģerēni" uzbrūk Borelam Krievijas dēļ
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Alus veikals, foto no arhīva

Latvijā no 1. marta augs cigarešu un vodkas cenas

0
(atjaunots 15:29 28.02.2021)
Valsts ieņēmumu dienests aicina alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu apgrozījumā iesaistītos tirgotājus veikt inventarizāciju no 1. marta.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. No 1. marta Latvijā augs alkoholisko dzērienu cenas, ņemot vērā akcīzes likmju pieaugumu, atgādināja Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā vietnē.

No 1. marta akcīze alum sastādīs vismaz 15,20 eiro par 100 litriem (tagad – 14,40 eiro), vīnam akcīze pieaugs no 106 līdz 111 eiro par 100 litriem, pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem – no 1642 līdz 1724 par 100 litriem absolūtā alkohola (100% spirta).

VID novērtēja akcīzes likmju pieauguma iespējamo ietekmi uz alkoholisko dzērienu cenām mazumtirdzniecībā, - ieskaitot akcīzi un pievienotās vērtības nodokli (PVN), tā sastādīs 0,01 eiro alum (5%, 0,5 litra), vīnam (0,75 litra) – 0,05 eiro, bet degvīnam (40%, 0,5 litra) – 0,2 eiro.

Akcīzes nodokļa likmes pieaugums cigaretēm liks augt cenai par cigarešu paciņu par 0,12 eiro (paciņa maksā 3,50-3,60) vai 0,13 eiro (ja cigaretes maksā 3,30). Akcīzes nodokļa likme cigāriem un cigarillām pieaugs no 95,20 līdz 104,70 eiro (par 1000 gab.), tāpēc paciņa (10 gab.) tādu tabakas izstrādājumu tagad maksās par 0,11 eiro vairāk.

Akcīzes likmes tabakas izstrādājumiem pieaugs arī nākamajos divos gados.

0
Tagi:
akcīzes nodoklis, Latvija
Pēc temata
Latvijas alus darītāji raizējas par "akcīzes kara" iespējamību ar Lietuvu
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Finanšu ministrija pakāpeniski palielinās alkohola akcīzi
Neatkarīgā deputāte apsūdz politiķus tabakas lobēšanā