Iznīcinātājs  JAS-39 Gripen Emari lidostā

NATO aviācija atjaunojusi lidojumus Igaunijas debesīs

25
(atjaunots 15:22 27.08.2018)
Kopš 27. augusta Igaunijas iedzīvotāju mieru no jauna iztraucēs NATO iznīcinātāju manevri, kas tika uz laiku pārtraukti pēc incidenta, kura rezultātā iznīcinātāja pilots palaida valsts gaisa telpā kaujas raķeti.

RĪGA, 27. augusts — Sputnik. Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks paziņojis, ka NATO lidmašīnu manevri valsts gaisa telpā nepieciešami valsts drošības apsvērumu dēļ, vēsta Igaunijas AM preses dienests. Viņaprāt, kļūdainais raķetes starts neesot apdraudējis civilo aviācijas satiksmi, informēja Sputnik Igaunija.

Iepriekš vēstīts, ka 7. augustā Spānijas GKS iznīcinātājs nejauši palaida "gaiss-gaiss" klases kaujas raķeti AIM-120 AMRAAM, atrodoties virs Igaunijas dienvidu daļas. Raķetes lidojuma trajektorija, atrašanās vieta un stāvoklis tiks precizēti, bruņotie spēki sāka raķetes meklējumus. Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass nosauca notikušo par "briesmīgu incidentu" un apsprieda situāciju ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu. Viņš lūdza aliansi nopietnāk izturēties pret šo gadījumu un noskaidrot visas incidenta nianses.

Igaunijas Aizsardzības spēki uzskata, ka raķetes domājamā kritiena vieta atrodas mazapdzīvotā vietā — Endla dabas rezervātā Igaunijas centrālajā daļā.

Endla ir viens no pieciem Igaunijas valsts rezervātiem. Kopš 1997. gada tas iekļauts "Ramsari sarakstā" (tas nozīmē, ka šai teritorijai ir starptautiska nozīme), bet no 2004. gada — ornitoloģisko un dabas zonu sarakstā Natura. Rezervāta teritorijā atrodas unikāli avoti un ezeri, ligzdo aptuveni 180 sugu putni, mīt 42 sugu zīdītāji un sastopami aptuveni 450 sugu augi.

Igaunijas Aizsardzības spēki pēc rūpīgas apvidus pārmeklēšanas neatrada ne pašu raķeti, ne tās fragmentus, un 17. augustā paziņoja, ka aktīvi meklējumi tiek pārtraukti.

Karavīriem vēl joprojām nav zināms, kas noticis ar raķeti pēc starta – vai tā uzsprāgusi gaisā vai saduroties ar zemi, vai uzsprāgusi pazemē. Igaunijas GKS komandieris pat pieļāva, ka raķete atrodas zemes dzīlēs un nav uzsprāgusi.

25
Temats:
Nejaušā spāņu raķete (9)
Pēc temata
Karavīri nav atraduši Igaunijā nokritušo raķeti
Eksperts: Igaunijā nokritusī raķete ir bīstama
Igaunijas karavīri meklējumu zonā nav atraduši pazaudēto raķeti
Facebook lietotāji Igaunijā izsmējuši stāstu par spāņu raķeti
Pistole rokās, foto no arhīva

Lietuvas iedzīvotājs nošāva policistu un varēja aizbēgt uz Latviju

4
(atjaunots 09:53 30.05.2020)
Mežā uz Kurzemes un Zemgales reģionu pierobežas teritorijas varētu slēpties bruņots noziedznieks no Lietuvas.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Lietuvas Mažeiķu rajonā, kurš robežojas ar Latviju, vīrietis nošāva policistu un varēja aizbēgt Latvijas robežas virzienā, vēsta Sputnik Lietuva.

Incidents notika piektdien, ap plkst. 10:30 Mažeiķu rajonā. Policisti atnāca uz vīrieša māju, lai pārbaudītu paziņojumu par vardarbību, taču viņš sagaidīja viņus ar šāvieniem. Rezultātā virsnieks Sauļus Žimants tika nošauts, policijas darbiniece tika ievainota kājā.

"Aizdomās turamais (dzimis 1968. gadā), iespējams, noslēpies kaimiņu mežā, viņš var būt bruņots, tādēļ aicinām iedzīvotājus, kas viņu sastaps, netuvoties viņam klāt un pēc iespējas ātrāk paziņot policijai," teikts Lietuvas policijas paziņojumā Facebook.

Lietā ieviests speciāls plāns, uz notikuma vietu tika nosūtītas vairākas policistu vienības no Telšu, Šauļu un Klaipēdas apriņķa, kā arī ATO darbinieki.

Atsaucoties uz Lietuvas kolēģu lūgumu sniegt palīdzību, Latvijas Valsts policija izvietojusi papildspēkus Kurzemes un Zemgales reģionu pierobežas teritorijā, tāpat lietā iesaistīts Valsts robežsardzes helikopters.

Noziedznieks, iespējams, ir bruņots, tādēļ gadījumā, ja jūs pamanāt vīrieti, kurš ir attēlots fotogrāfijā, policija aicina netuvoties viņam klāt, bet gan nekavējoties paziņot par to pa tālruni 110.

Lietuvas policijas ģenerālais komisārs Renāts Požela visas policistu sabiedrības vārdā izteica dziļu līdzjūtību bojāgājušā virsnieka radiniekiem.

"Sauļus, kurš policijā nostrādāja gandrīz 19 gadus, bija viens no valsts labākajiem kinologiem, kurš vairākkārt bija izcīnījis uzvarētāju vietas dažādos policijas kinologu konkursos. Ģimene ir pazaudējusi mīlošu vīru un tēvu," teikts iestādes paziņojumā.

4
Tagi:
Latvija, noziedzība, Lietuva
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus

20
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.

Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.

Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.

"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.

Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.


20
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Pārkvalificēties vai aizbraukt: ko iesākt no darba atlaistajiem dzelzceļniekiem
Krievijas dzelzceļš informē par vilcienu satiksmes pārtraukšanu ar Latviju
Latvijas televīzija, foto no arhīva

Telekanāls LTV7 no 2021. gada pārtrauks raidīt krievu valodā

0
(atjaunots 10:23 30.05.2020)
Šogad Latvijā slēdza Pirmā Baltijas kanāla ziņu platformu krievvalodīgo auditorijai, no 2021. gada slēdz ziņas krievu valodā kanālā LTV7.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. No nākamā gada 1. janvāra telekanālā LTV7 nebūs raidījumu krievu valodā, paziņoja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Pēc viņa sacītā, telekanāla reitingi "varētu būt labāki".

Āboliņš paziņoja, ka nacionālo mazākumtautību saturam sabiedriskajos medijos ir jābūt, un tas tiks pārcelts Internetā, speciālā platformā uz lsm.lv bāzes, savukārt LTV7 kļūs par kanālu latviešu valodā. NEPLP vadītājs, redzot "kanāla žurnālistikas kvalitāti", pauda pārliecību, ka sasniegt nacionālo mazākumtautību auditorijas izdosies tieši šādā multimediju platformā.

Tāpat viņš atzīmēja, ka lēmumu ietekmēja televīzijas skatīšanas ieradumu izmaiņas.

Āboliņa paziņojumu radio Baltkom ēterā komentēja bijusī NEPLP valdes locekle Gunta Līdaka. Pēc viņas sacītā, Āboliņa vārdi kļuva par pārsteigumu pat pašai Latvijas Televīzijas vadībai. Līdaka atzīmēja, ka naudas multimediju platformas projekta īstenošanai satura izveidošanai krievu valodā nav, un paziņojumam ir politiska nokrāsa.

"Šis jau nav pirmais un ne pēdējais mēģinājums izmainīt LTV7 apraides tīklu. Es uzskatu, ka šīs NEPLP paziņojums lielākā mērā ir gribas paušanas, nevis reāla iespēja to izdarīt. Tie ir politiski lozungi, jo, ja paskatās uz Latvijas Televīzijas gatavību to īstenot, nekādu priekšnoteikumu tam nav. Pirmkārt, tas ir ļoti atkarīgs no naudas, otrkārt, pati Latvijas Televīzija ir vieglā apmulsumā saistībā ar to, ka šāds paziņojums parādījies publiskā telpā," sacīja Līdaka.

Pēc viņas sacītā, Āboliņa paziņojums kārtējo reizi izcēla pretrunas: no vienas puses, Latvijā runā par vēlmi slēgt krievu apraidi, no citas puses, – ka krievu ziņas ir jāatstāj.

Līdaka atgādināja, ka jau ir mainījies apraides tīkls Pirmajā Baltijas kanālā. Ja tagad arī LTV7 atteiksies no krievvalodīgā satura, tas vēl vairāk samazinās krievvalodīgās auditorijas iespējas Latvijā saņemt informāciju televīzijā dzimtajā valodā.

Protams, ir arī citas iespējas, un te ir svarīgi, kā attīstīsies krievu apraide sabiedriskās televīzijas Interneta telpā, atzīmēja Līdaka. "Taču budžetā tam nav naudas. Runā, ka it kā tas tiks finansēts no Latvijas Televīzijas iekšējiem resursiem, taču es uzskatu, ka tas nav iespējams," sacīja Līdaka.

Saeimas deputāte no partijas "Saskaņa" Ļubova Švecova, komentējot iniciatīvu, paziņoja, ka viņai ir grūti izskaidrot šādu regulatora rīcību.

"Šogad, galvenokārt specdienestu rīcības dēļ, krievvalodīgajai auditorijai slēdza Pirmā Baltijas kanāla ziņu platformu. No nākamā gada slēdz ziņas krievu valodā kanālā LTV7… Man ir grūti rast loģisku izskaidrojumu šādai rīcībai," uzrakstīja viņa savā Facebook lapā.

0
Tagi:
mediji, krievu valoda, Latvijas Televīzija
Pēc temata
Paiders: LTV pārvērtās ministru kanālā
Nacionālpatrioti sašutuši: krievi sākuši mazāk skatīties latviešu medijus
Telekanāla krievu valodā vietā Latvijā attīstīs interneta medijus
Krievu valoda Latvijā ir populāra, paziņoja LTV programmu direktore
Par krievu valodu Latvijā nāksies maksāt? KF vēstniecība sašutusi par valodas kvotām TV