Igaunijas un Latvijas karogi. Foto no arhīva

Nevar nomierināties: Latvija un Igaunija sapņo par "kompensāciju par okupāciju"

113
(atjaunots 20:21 22.08.2018)
Par godu Latvijas un Igaunijas simtgadei abu valstu tieslietu ministri nolēmuši atkal pieprasīt no Krievijas neparastu "dāvanu" – zaudējumu atlīdzināšanu par "padomju okupāciju"; Latvijas Tieslietu ministrija grasās rosināt šo jautājumu ANO līmenī.

RĪGA, 22. augusts – Sputnik. Par Latvijas un Igaunijas valdību sanāksmes iznākumu Rīgā kļuvusi kārtējā prasība "atlīdzināt padomju okupācijas radītos zaudējumus". Savstarpējs abu valstu tieslietu ministru Dzintara Rasnača un Urmasa Reinsalu paziņojums publicēts Latvijas Tieslietu ministrijas mājaslapā.

"Igaunija un Latvija piemin okupācijas režīmu upurus un novērtē sadarbību vēsturiskā mantojuma saglabāšanā un skaidrošanā," — pastāstīja ministrijā.

Savstarpējā paziņojumā teikts, ka ministri uzsvēra nepieciešamību " risināt jautājumus par padomju okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanu " jautājumu un "iespēju izpētīt iespējas saņemt zaudējumu atlīdzināšanu no Padomju Savienības pēcteces valsts — Krievijas Federācijas".

Sarunā ar igauņu kolēģi Rasnačs atzīmēja, ka šo jautājumu varētu atrisināt ANO līmenī. Iepriekš par šādu iespēju runāja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Kā ziņojumā atzīmēja Rasnačs un Reinsalu, "ir svarīgi sadarboties jautājumā par padomju okupācijas seku interpretāciju, lai padomju okupācijas upuru un mūsu tautu pusē būtu taisnīgums."

Kā iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, 2015. gadā Baltijas valstu tieslietu ministri parakstīja memorandu par darbības koordināciju, kuras mērķis ir izvirzīt prasības Krievijai — PSRS tiesību mantiniecei — par "padomju okupācijas nodarīto zaudējumu" kompensāciju. Zaudējumu summa, kas valstij esot nodarīti padomju gados sasniegusi jau 300 miljardus eiro.

Krievija kā PSRS tiesību mantiniece to kategoriski neatzīst. Krievijas valdība jau vairākkārt norādījusi, ka ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas Ārlietu ministrija ir paskaidrojusi, ka Baltijas valstu iestāšanos PSRS uzskata par atbilstošu tālaika starptautiskajām tiesībām. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs informēja, ka Latvijas prasības par milzīgo kompensāciju padomju pagātnes dēļ izvirza "slimi cilvēki ar neārstējamu psihi."

Ārlietu ministrijas pārstāvji uzsver, ka šajā gadījumā nav iespējams izmantot terminu "okupācija", jo karadarbība PSRS un Baltijas valstu starpā nenotika, un karaspēks tika ievests saskaņā ar vienošanos un šo valstu valdību piekrišanu. Jāpiebilst, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā laikā, kad tās atradās Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu Lielā Tēvijas kara gados) strādāja nacionālās varas iestādes.

Starpvaldību pārrunas Rīgā tika veltītas abu valstu simtgadei.

"Pirmā kopīgā Latvijas un Igaunijas valdību sanāksme notiek Rīgā, atzīmējot abu valstu simtgadi," uzrakstīja Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

113
Pēc temata
Okupācijas zaudējumu aprēķinu komisija pērn izlietojusi 35 000 eiro
Latvija pūlas panākt "okupācijas" atzīšanu ANO Starptautiskajā tiesā
Baltijas valstis izlūdzas Rietumiem okupāciju
"Padomju okupācijas" nodarītie zaudējumi sasnieguši 300 miljardus
Latvija vēlas saņemt 185 miljardus eiro par "padomju okupāciju"
Delfinārijs, foto no arhīva

ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā

11
(atjaunots 16:17 30.06.2020)
Eiropas delfīni iet bojā zvejnieku tīklos, tomēr par zīdītāju likteni Biskajas līcī eiropieši ir noraizējušies, bet par jūras cūku iznīcināšanu Baltijā vienkārši nav informēti.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Eiropas vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs (Lietuva) paudis bažas par delfīnu likteni Baltijas jūrā, vēsta Sputnik Lietuva

Viņš pastāstīja par traģēdiju Biskajas līcī, kur ik gadus zvejnieku tīklos iet bojā tūkstošiem delfīnu. Eiropieši savākuši vairāk nekā četrus miljonus parakstu, lai informētu par problēmu Eiropas Komisiju.

Baltijas jūrā ir sava traģēdija – uz iznīcības sliekšņa nonācis delfīns, ko dēvē par jūras cūku.

"Tikai šī traģēdija Baltijas jūrā nenozīmē tūkstošiem nāvju. Patiesībā to nevar saskaitīt ne simtos, ne desmitos. Šodien Baltijā palikuši tikai 500 šo dzīvnieku," eirokomisārs uzrakstīja Facebook.

Sinkēvičs pastāstīja, ka jāievēro virkne noteikumu, lai glābtu izmirstošos dzīvniekus. Atbilstoši likumi ir pieņemti, tie prasa, lai dalībvalstis kontrolētu lomu un veiktu drošības pasākumus.

"Problēma ir tā, ka līdz šim noteikumi nav pietiekami īstenoti, dažkārt – vienkārši ignorēti," viņš uzsvēra.

Tāpat, pēc viņa domām, jāpieprasa tehniski pasākumi, lai novērstu dzīvnieku bojāeju tīklos: piemēram, jāizmanto iekārtas, kas turēs delfīnus atstatu no tīkliem, kā arī jāievieš sezonas ierobežojumi tīkliem.

Pie tam, politiķis ir pārliecināts, jākontrolē dzīvnieku piezveja.

"Tikai tā mēs uzzināsim problēmas patiesos mērogus un varēsim pienācīgi aizsargāt delfīnus," piebilda Sinkēvičs.

Viņš apsolīja, ka tuvākajā laikā informēs par jaunu darbu Baltijas jūras reģionam.

Visā pasaulē mīt aptuveni 700 tūkstoši cūkdelfīnu. Suga ir plaši pārstāvēta, tomēr Melnās un Baltijas jūras paveidiem, kas ārēji un ģenētiski atšķiras no citiem cūkdelfīniem, draud izmiršana.

Patlaban cūkdelfīnu skaitu negatīvi ietekmē tādi faktori kā netīša piezveja zivju zvejas laikā, jūru piesārņošana un troksnis, ko rada intensīva kuģošana, derīgo izrakteņu meklējumi un zemūdens būvdarbi.

Zīdītāji cieš arī militāro mācību rezultātā, piemēram, pērnruden pirms NATO mācībām "Ziemeļu krasti 2019" kuģošanas drošības dēļ tika nolemts uzspridzināt 42 britu jūras mīnas, kas palikušas kopš Pirmā pasaules kara laikiem Baltijas jūras rietumu daļā. Šis ir viens no trim lielākajiem cūkdelfīnu dzīves areāliem. Pēc sprādzieniem dzīvnieku aizstāvji atrada 18 beigtus delfīnus.

11
Tagi:
delfīni, ES, Baltijas jūra
Pēc temata
NATO mācībās Baltijas jūrā gājuši bojā 20 delfīni
Zinātnieks pastāstījis par jūras dzīvnieku noslēpumaino uzvedību
Tie ir bērni, nevis kažoki: kāpēc atkal steidzami jāglābj roņu mazuļi
NATO iznīcinātāji, foto no arhīva

Trīs dienas virs Latvijas lidos NATO iznīcinātāji

24
(atjaunots 15:31 30.06.2020)
Mācību Ramstein Alloy mērķis – komandēšanas un kontroles iemaņu uzlabošana, NATO valstu karavīru sadarbības celšana, kā arī gaisa patrulēšanas procedūru izspēle.

RĪGA, 30. jūnijs — Sputnik. Vakar Latvijā sākās NATO Gaisa spēku organizētās mācības "Ramstein Alloy". Tās turpināsies līdz 1. jūlijam. Manevros piedalās vairāk nekā 20 iznīcinātāji un palīglidmašīnas, vēsta tvnet.lv, atsaucoties uz Aizsardzības ministrijas datiem.

Mācību mērķis – komandēšanas un kontroles iemaņu uzlabošana, NATO valstu karavīru sadarbības celšana, kā arī gaisa patrulēšanas procedūru izspēle.

Mācībās piedalās piecu NATO dalībvalstu un Somijas karavīri.

Nacionālie bruņotie spēki lūdz Latvijas iedzīvotājus ar sapratni uztvert notiekošās mācības un to radīto īslaicīgo troksni.

Iepriekš Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieks ģenerālpulkvedis Sergejs Rudskojs paziņoja, ka Ziemeļatlantijas alianse, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, palielinājusi spēku militāro mācību pasākumu skaitu ar nepārprotami Krievijai naidīgu novirzienu.

Krievija nosūtīja NATO ierosinājumus militārās spriedzes mazināšanai un incidentu novēršanai, taču tika ignorēta, pastāstīja Rudskojs.

Viņš piebilda, ka Krievija, neskatoties uz NATO reakciju, turpinās centienus mazināt spriedzi Eiropā un šogad nerīkos lielas mācības alianses valstu robežu tuvumā. Ģenerālpulkvedis piezīmēja, ka manevrus mācību "Kaukāzs 2020" ietvaros Krievija organizēs valsts iekšienē.

Viņš uzsvēra, ka Krievija ir gatava koriģēt mācību rajonus līdztiesīgā sadarbībā ar NATO, un vēlreiz aicināja aliansi samazināt konfrontācijas līmeni, atturēties no agresīvām darbībām un spēka demonstrācijas koronavīrusa izplatības fonā.

Tāpat Rudskojs paziņoja, ka Krievija iesaka NATO izmantot transponderus kara aviācijas lidojumos Baltijas jūras reģionā.

24
Tagi:
Baltija, militārās mācības, NATO
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
Jo tuvāk Latvijai, jo labāk: Pabriks gaida ASV spēku pārdislokāciju uz Poliju
Kāpēc Latvijā ieradusies NATO kaujas grupa no Igaunijas
Pentagona pundurmanevri Polijā un NATO mācības Baltijas jūrā – pret ko tās organizētas?
Polijā sākušās mācības, kas varēja kļūt par ASV spēku masveida pārvietošanu uz Eiropu
Covid-19 testi, foto no arhīva

Covid-19 joprojām paliek Latvijā: atklāts jauns inficēšanās gadījums

0
(atjaunots 13:36 02.07.2020)
Visā pandēmijas laikā Latvijā ir atklāti 1122 Covid-19 inficēšanās gadījumi: 988 pacienti izveseļojušies, 30 cilvēki ir miruši.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, Latvijā diennakts laikā ir atklāts viens jauns inficēšanās gadījums. Pēdējo 24 stundu laikā ir veikti 1716 koronavīrusa testi.

Toties Latvijas slimnīcās nav nonācis neviens pacients ar Covid-19. Pašlaik stacionāros atrodas 4 pacienti. Vienam no viņiem ir smaga slimības gaita.

Kopš pandēmijas sākuma Latvijā ir veikti 154 494 koronavīrusa testi. Pozitīvi izrādījušies 1122 cilvēku testi. 988 pacienti ir izveseļojušies, 30 cilvēki nomira. No slimnīcām ir izrakstīts 181 pacients.

Trešdien, 1. jūlijā, Latvijā tika atklāti trīs ar Covid-19 inficēti cilvēki.

Slimību profilakses un kontroles centrs palūdza visus, kas 26. jūnija brauca ar autobusiem maršrutā Valka-Rīga-Valmiera-Valka, sazināties ar epidemiologiem.

Noskaidrojies, ka viens no cilvēkiem, kam 28. jūnijā tika atklāts Covid-19, pārvietojās ar sabiedrisko transportu un varēja inficēt apkārtējos.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
Ārstus atkal piemānīja: piemaksas no valsts viņi tā arī nesaņēma
PVO informē, ka koronavīrusa pandēmijas izplatība pasaulē paātrinās
Pandēmija nav atnākusi viena: kādi pārbaudījumi vēl gaida šogad