Elektropadeves līnija

Lietuva apturēs NordBalt: kas notiks ar elektroenerģijas cenām

87
(atjaunots 11:32 15.08.2018)
Karstais laiks un ūdens līmeņa kritums rezervuāros jau izraisījis elektroenerģijas cenu kāpumu Lietuvā un Latvijā, savukārt gaidāmais NordBalt savienojuma remonts var palielināt patērētāju rēķinus vēl vairāk, prognozē eksperti.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Elektroenerģijas savienojums starp Lietuvu un Zviedriju NordBalt tiks atslēgts 16. augustā remontdarbu veikšanai uz divarpus mēnešiem. Lietuva varēs saņemt elektroenerģiju no Polijas vai iepirkt to no BRELL austrumu kaimiņiem, vēsta l24.lt.

NordBalt savienojums nebūs pieejams tirgum no 16. augusta pusnakts, izmēģinājumi sāksies plkst. 3:00, savukārt plkst. 7:00 savienojums tiks pilnībā atslēgts. Remonts ilgs līdz 28. oktobrim. Paredzēts nomainīt sauszemes kabeļu sakabes. Lietuvas pusē tiks nomainītas 22 sakabes, Zviedrijas pusē — 98 sakabes. Garantijas remontdarbus veiks dāņu kompānija NKT, kura pārņēmusi kabeļu ražošanas biznesu no zviedru ABB, kura saražojusi un ielikusi kabeļus NordBalt savienojumam.

Eksperti atzīmē, ka elektroenerģijas cenu ietekmē dažādi faktori, tostarp, laikapstākļi. Ilgstošo karsto laikapstākļu dēļ Lietuvā un Latvijā elektroenerģijas cenas jau ir palielinājušās. Savienojuma remonts varētu palielināt elektroenerģijas cenu vēl vairāk. Ar vidējo cenu 35 eiro apmērā par megavatstundu augstākajā patēriņa sezonā un ar NordBalt avāriju elektroenerģijas cena varēja biržā sasniegt 200 eiro par megavatstundu.

2017. gadā NordBalt nodrošināja 30% elektroenerģijas importa. Saskaņā ar Litgrid Sistēmu pārvaldes departamenta direktora datiem, kopumā visā NordBalt pastāvēšanas vēsturē tā atslēgusies 31 reizi: 12 reizes sakabju dēļ, savukārt atlikušās reizes — transformatoru vai ārējās ietekmes dēļ (11 bija Nibru un 8 Klaipēdā).

Nestabilā NordBalt savienojuma darbības dēļ enerģētikas nozares eksperti kritizē Lietuvas lēmumu izstāties no BRELL enerģijas loka un principiālu nevēlēšanos perspektīvā iegādāties lētāku elektroenerģiju no šobrīd celtās BelAES.

Lietuva kā divas pārējās Baltijas valstis paziņoja par vēlmi izstāties no BRELL enerģijas loka līdz 2025. gada, lai nodrošinātu sev neatkarību no Krievijas savstarpējās enerģētiskās sistēmas. Jūnijā Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija Briselē parakstīja politisku vienošanos ar Eirokomisiju par elektrotīklu sinhronizācijas projekta uzsākšanu.

Projekta īstenošanai tiks izmantots esošais divu posmu savienojums ar kopējo jaudu 1000 megavatu (MWt) apmērā LitPolLink (AV, maiņstrāva) un tiks ielikta jauna asinhrona elektrolīnija (DC, tiešās strāvas) ar 700 MWt jaudu pa Baltijas jūras dzelmi starp Lietuvu un Poliju.

Krievija plāno 2018. gadā pabeigt visus nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no tās energosistēmas.    

87
Pēc temata
Karstuma dēļ Latvijā un Lietuvā strauji pieaugušas elektroenerģijas cenas
Eksperti: nav iespējams atteikties no OIK pilnībā
Lietuva aplēsusi iespējamos izdevumus, ko radīs izstāšanās no BRELL
Ašeradens: Latvija varētu atteikties no OIK pēc trim gadiem
Igaunija

Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī

18
(atjaunots 07:58 05.08.2020)
Pašlaik inficēšanās līmenis Igaunija ir vienāds ar 2,6, lai gan vien pirms mēneša tas turējās 1,0 līmenī.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Igaunijā sākās otrais koronavīrusa vilnis, par to paziņoja Igaunijas Veselības departamenta preses sekretāre Eike Kingseppa, raksta postimees.ee.

"Pēc Veselības departamenta vērtējumu jau var runāt par to, ka Igaunijā sācies otrais Covid-19 saslimstības vilnis," sacīja viņa.

Tāpat tiek ziņots, ka no 6. augusta Igaunijā grasās pastiprināt Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus. Iepriekš Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņoja, ka pirms mēneša inficēšanās līmenis bijis 1,0, bet dotajā brīdī tas sastāda jau 2,6.

Tomēr ne visi piekrīt tam, ka tas jau ir uzskatāms par otro vilni. Pēc zinātniskās padomes vadītājas, Tartu Universitātes mikrobioloģijas profesores Irjas Lutsares domām, pašlaik Igaunija joprojām atrodas pirmā viļņa fāzē, vīruss nekur nebija aizgājis, joprojām ir augsta inficēšanās varbūtība.

Saskaņā ar 4. augusta datiem, Igaunijā visā pandēmijas laikā ir reģistrēts 2091 Covid-19 gadījums, miruši 63 cilvēki, izveseļojās 1937.

Vakar Sputnik Latvija ziņoja, ka diennakts laikā valstī tika reģistrēti trīs jauni Covid-19 gadījumi.

Saskaņā ar SPKC datiem, divi inficētie ieradās no valsts, kur Covid-19 izplatības rādītājs sastāda vairāk nekā 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, vēl viens – kontaktēja ar inficēto.

Kopumā epidēmijas izplatības laikā valstī ir veikti 203 868 Covid-19 izmeklējumi, no tiem 1249 izrādījās pozitīvi, 1070 cilvēki izveseļojās, 32 nomira.

18
Tagi:
koronavīruss, Baltija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Vācu zinātnieki atklājuši neparastu faktu par Covid-19 inficēšanās iespēju
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu
Klaipēdas jūras osta

"Plūsma samazinājusies". Baltijas valstis zaudēja Krievijas tranzītu

37
(atjaunots 17:32 04.08.2020)
Tagad Baltijas valstīm paveras jauns laikmets: jāpastāv apstākļos, kad Eiropas un Krievijas intereses gandrīz neskar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Eiropas Savienība atteicās finansēt Latvijas ostu modernizāciju. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzina: iepriekšējā "ostu uzplaukuma" nebūs. Situācija ir sarežģīta, Krievijas tranzīts arvien vairāk aiziet uz savām ostām. Situāciju ietekmē arī ekonomikas lejupslīde pandēmijas dēļ. Kādēļ Baltijas valstu ienākumi samazinās, RIA Novosti raksta Antons Ļisicins.

Ekonomikas darba "zirgs"

"ES nostāja ir ļoti skaidra: ostām ir šie (modernizācijas – red. piez.) darbi ir jāfinansē no saviem ieņēmumiem," pastāstīja Linkaits Latvijas žurnālistiem un apstiprināja: infrastruktūra Liepājā un Ventspilī nav vislabākajā stāvoklī.

Naudas jautājums ir īpaši aktuāls, jo kravu plūsma Latvijas ostās 2020. gada pirmajā pusgadā samazinājusies par trešdaļu, bet tranzīts – uz pusi.

Situācija nav jauna. Jau 2019. gadā Džeimstaunas fonds konstatēja: apjomi krīt. Rīgā kravu apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos samazinājās par 8,7%, Liepājā – par 5,1%, Tallinā – par 8,3%. Tā paša gada pirmajā pusē Krievijas tranzīts caur Igaunijas, Latvijas un Lietuvas jūras ostām samazinājās par 12,4%.

Toties kravu plūsma palielinājās Krievijas ostās Somu līcī. Primorskā – par 16,7%, Ustjlugā – par 7,3%, Visockā – par 5,3%. Un Maskava turpināja samazināt pārvadājumus caru Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ostām.

Turklāt par to tika brīdināts. Tā, 2019. gadā Latvijas Saeimas deputāts un bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja: "Tranzīts ilgu laiku bijis viens no Latvijas ekonomikas galvenajiem darba "zirgiem". Gandrīz katra desmitā darba vieta, trešdaļa no visa pakalpojumu eksporta, utt."

Viņš atgādināja, ka no 2011. gada republikas loģistikā investēja gandrīz pusmiljardu eiro, naudu iedeva Eiropa. Rīgas mērķis bija dubultot iekraušanas apjomus līdz 2020. gadam. "Diemžēl, kravas apgrozījums ne tikai nav dubultojies, bet pat nedaudz samazinājies," teica Dombrovskis.

Latvija, pēc viņa teiktā, pazaudēs ne vien peļņu, bet arī desmitiem tūkstošu darbavietu un budžeta ienākumus. "Tas arī nozīmē, ka dzelzceļa infrastruktūru būs jāuztur vai nu pasažieriem, vai nu nodokļu maksātājiem. Vai arī to vajadzēs vienkārši izjaukt - esmu pārliecināts, ka lietuvieši to izdarīs bez maksas, lai garantēti un uz visiem laikiem atbrīvotos no konkurenta," paziņoja parlamentārietis kolēģiem.

Viņaprāt, problēmas būtība ir tajā, ka esošā Latvijas valdība "vēlas gan no Krievijas tranzīta pelnīt, gan uzvesties, teiksim tā, pavisam ne tā, ka uzvedas labs kaimiņš".

Aktīvas darbības imitācija

Dombrovskis kā ūdenī skatījās: pirmajā ceturksnī dzelzceļa kravu plūsma Latvijā samazinājās salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2019. gadā par 48,7%.

""Latvijas Dzelzceļa" vadošajās struktūrās tiek iecelti cilvēki, kuri ar vieglu roku atsakās no ES 380 miljoniem eiro dzelzceļa elektrifikācijai, tādējādi uz visiem laikiem tranzīta nozari atdodot lietuviešiem un Klaipēdas ostai," pauda neizpratni publicists Bens Latkovskis.

Tiesa, Klaipēdas osta kaimiņu Lietuvā jau pirms pandēmijas fiksēja kravu plūsmas kritumu gandrīz par 17%.

Tendences bija tik acīmredzamas, ka februārī Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs paziņoja par tirdzniecības pārstāvniecību darbības apturēšanu Viļņā, Rīgā un Tallinā. Viņš paskaidroja: Maskavā vēlas, "lai nebūtu aktīvas darbības imitācijas". "Mēs taču saprotam, kā šobrīd tur veidojas gan ekonomika, gan mūsu tirdzniecības un ekonomiskās attiecības," piebilda Manturovs.

Igaunijā dzelzceļnieki arī atzīmēja pārvadājumu kritumu. "Tranzītkravas – 3,5 miljoni tonnu – kritums ap 12%. Pasažieru plūsma samazinājusies par 25%," ziņoja republikas operatora "Eesti Raudtee" valdes priekšsēdētājs Eriks Laidvē, atskaitoties par gada pirmajiem pieciem mēnešiem.

Dārgi, bet efektīvi

Politologs Aleksandrs Nosovičs redz tajā neizbēgamu atmaksas stundu par politiskās uzvedības modeļi, kuru izvēlējās Viļņa, Rīga un Tallina. "Vajadzēja izvēlēties starp ekonomiku, kas ir orientēta uz Austrumiem, un satuvināšanos ar Rietumiem uz pret Krieviju vērstas pamatnes," atzīmē viņš.

"Ja rūpniecība un zvejas flote neatkarīgajās valstīs gāja bojā gandrīz nekavējoties, tad loģistika, kā ļoti konservatīva nozare, saglabājās. Tranzīta virzieni tiek veidoti desmitgadēm ilgi, savukārt no Krievijas caur Baltijas ostām tas gājis gadsimtiem ilgi. Un pat pretestība ar Maskavu nenopostīja šos ceļus uzreiz, tik liela bija inerce," skaidro Nosovičs.

Pēc PSRS sabrukuma Krievija saskārās ar to, ka tranzītvalstis izmantoja infrastruktūru, kura tām tika no padomju laikiem, kā politiskā spiediena instrumentu. Tas skar gan Ukrainas gāzes transporta sistēmu, gan Baltijas valstu jūras ostas.

"Monopols ļāva gan rosināt pret Krieviju vērstu politiku, gan šantažēt ar preču plūsmas apturēšanu," turpina Nosovičs. "Tādēļ Maskava attiecās pret transporta infrastruktūras būvniecības Ziemeļrietumu federālajā apriņķī kā pret stratēģiskās drošības jautājumu. Dārgs, bet efektīvs process."

Centieni glābt savu seju ar paziņojumiem, ka Krievijas tranzītu nomainīs Ķīnas tranzīts, izrādījās neveiksmīgi tīri politisku iemeslu dēļ, piebilst eksperts. "Vašingtona kā reizi nostādīja savu satelītu atbalstu atkarībā no atteikšanās sadarboties ar ĶTR. Tādēļ par pārvadājumiem no Ķīnas būtu bijis lietderīgi runāt, varbūt, vakar, bet ne šodien," rezumē Nosovičs.

Nacionālās stratēģijas institūta Starptautisko programmu direktors Jurijs Solozobovs atgādina: "Baltijas logam uz Eiropu" bija milzīga nozīme Krievijas tirdzniecībai. "Latvija, Lietuva un Igaunija tiek izmantotas gan eksportam, konkurējot ar Krievijas ostām, gan kā ofšori – naudas atmazgāšanai," stāsta eksperts.

Solozobovs novilka paralēles ar XX gadsimta 20.-30. gadiem: toreiz Padomju valsts veica tirdzniecību ar kapitālistisko pasauli caur valstīm-limitrofiem. "Mūsu eksports atbalstīja kaimiņu ekonomiku, kuri nebija mūsu sabiedrotie," saka viņš. Tas pats modelis atjaunojās arī pēc PSRS sabrukuma. Taču šoreiz neatkarīgo republiku biznesu vadīja nevis komisāri, bet gan Krievijas biznesmeņi. Baltijā labprāt pievēra acis uz atsevišķiem finanšu disciplīnas pārkāpumiem. Tas veicināja tranzīta pievilcību caur Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Taču situācija mainījās, 2018. gadā premjers Jiri Ratass pieprasīja Ukrainas varasiestādēm izslēgt Igauniju no ofšoru zonas saraksta. ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls apsūdzēja Latvijā strādājušo ABLV banku līdzekļu atmazgāšanā. Bankā to nosauca par apmelošanu, taču no tās vienalga izveda milzīgus līdzekļus.

"Eiropas Savienība grasās cīnīties ar nodokļu ostām, ja runa, protam, nav par tik cienījamām teritorijām, kā Luksemburga vai Monako," piebilst Solozobovs. Viņaprāt, Baltijas tranzīts lielā mērā darbojās pateicoties "atsevišķu krievu skopumam un nepatriotiskumam". "Paldies ir jāpasaka gan mūsu valdībai, gan Eiropas Savienībai, kura nolēma ieviest kārtību jaunajās demokrātijās. Brisele iemācīja visiem mīlēt dzimteni," noslēgumā saka Solozobovs.

Tagad Baltijas valstīm paveras jauns laikmets: jāpastāv apstākļos, kad Eiropas un Krievijas intereses gandrīz neskar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas.

37
Tagi:
tranzīts, Baltops
Pēc temata
Matīss: Rīgas osta pieprasījusi baltkrieviem tādu cenu, ka tagad audzē teritorijā nezāles
Sadarbība ar KF glābj tranzītu: Latvijai izbrauks cauri kilometru garš vilciens no Ķīnas
Gada laikā Latvija zaudējusi pusi kravu: Krievija deva padomu, kā glābt tranzītu
Sergejs Rekeda: tranzīta sarukums caur Latvijas ostām nav saistīts ar koronavīrusu
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits

Sešas stundas rindā: Latvijas satiksmes ministrs veica eksperimentu slimnīcā

0
(atjaunots 11:10 05.08.2020)
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits pavadīja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas uzņemšanas nodaļā veselas sešas stundas – darba organizāciju novērtēja ar nulli, taču ārstus paslavēja.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Par sociālo eksperimentu savu vizīti uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas uzņemšanas nodaļu nosauca satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Pēc "traumas" apmeklēšanas viņš izdarījis dažus interesantus secinājumus, kurus publicēja Twitter vietnē, kas izraisīja lielu atsauksmju vilni sabiedrībā.

​"Šodien piedalos sociālā eksperimentā: cik stundas jāgaida uz uzņemšanu traumās. Pagājušas pirmās piecas stundas, cilvēks līdz ārstam vēl nav nonācis," uzrakstīja Tālis Linkaits.

Pēc kāda laika satiksmes ministrs pievienoja eksperimenta gala rezultātus un savus iespaidus par pieredzēto.

"Traumu uzņemšanas telpas glaunas, par ES fondu naudu celtas, tikai krēslu trūkst, topošie pacienti stundas uz kājām. Daži, uzzinājuši, ka jāgaida vismaz 6 stundas, nolamājas un dodas prom," dalās ieraudzītajā ministrs.

​"Rezultāts: no durvīm līdz durvīm 6 stundās; med.personāls - ātrs, pieklājīgs, profesionāls (cik varu spriest); darba/plūsmas organizācija - nulle; telpas jaunas, bet jau par šauru, par gaidītājiem nav padomāts," rezumēja savu vizīti "traumā" satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Neskatoties uz to, ka par savu eksperimentu ministrs paziņoja jau 3. augustā, komentāri zem viņa tvīta turpina parādīties joprojām – Latvijas iedzīvotāji aktīvi dalās savā pieredzē un domās par vietējo medicīnu.

Tā, amerikāņu endokrinologs Uģis Gruntmanis, kurš pēc 20 gadu dzīves ASV atgriezās dzimtenē, Latvijā, un tagad atkal brauc prom uz ASV, jo viņam šeit nav atradusies viņa ambīcijām tīkama vieta, ir pārliecināts, ka problēma nav mediķos, bet gan sistēmā.

​"Mediķi te netiek vainoti, lai šo sakārtotu ir vajadzīgi sistēmiski risinājumi, informācija par to, ka atkarībā no tā, kurā triāža grupā esi, tad gaidīšanas periodi ir tādi, sistēmai, kur kolēģi var izsaukt no mājas dežūras, ja gaidīšana pārsniedz x stundas…" izdarīja visiem acīmredzamu secinājumu Uģis Gruntmanis.

Citi komentētāji sniedza praktiskus padomu, kādās Latvijas vietās medicīniskā palīdzība ir pieejamāka.

​"Šādās situācijās iesaku braukt uz Cēsīm. Draugam bija stikla lauska trāpijusi rokā, 1. janvārī, nekādas rindas, laipna attieksme 30 minūtēs salāpīja. Tāpat saskarsme ar BKUS vienmēr bijusi diezgan laba, īpaši no jaunajiem rezidentiem. Diemžēl dažviet ir slikti ar personālu," uzrakstīja Kārlis.

Daži sociālo tīklu lietotāji nevarēja palaist garām iespēju un atgādināja satiksmes ministram par viņa darbības jomu.

​"Katru dienu piedalos sociālā eksperimentā: braucu ar auto pa dziļām bedrēm un gadiem ilgi gaidu kamēr ceļš būs salabots. Mans auto līdz labam ceļam vēl nav nonācis. Ja Jūs gaidāt 5 stundas, nozīme, ka Jūs neesat neatliekami/steidzami ārstējams pacients," sarkastiski atzīmēja Dainis Tomsons.

Taču vairums sociālo tīklu lietotāju stāstīja par to, cik ilgi viņiem ir nācies gaidīt medicīnisko palīdzību – kāds rakstīja, ka pieņēma pusstundas laikā, bet kāds sūdzējās, ka saņēmis to vien pēc 12 stundām.

​"Traumu institūts ir kaut kas tiešām traģisks. Es tur nenovēlu nonākt pat ienaidniekam. Tās ir šausmas. Par to sadistismu varētu pat šausmu grāmatu sarakstīt," paziņoja lietotājs ar segvārdu Ziemas Ezis.

​"Pirms pusgada Stradiņos mana 87 gadus vecā vecmamma uzņemšanā ar mokošām sāpēm mugurā uz kušetes, caurvējā, bez ēšanas un dzeršanas (nemaz nerunājot par zālēm) tika noturēta ~12h. Tas ir nevis sociāls eksperiments, bet ņirgāšanās par cilvēkiem," aprakstīja savu stāstu Zane.

​"Man pāris gadus atpakaļ ar fleksi pārgrieztu kāju bija kāda stunda jāpagaida uzņemot un vēl kādas 30 min kamēr pēc apskates sašuva traumās. Likās ļoti, ļoti adekvāti, jo pa priekšu ņēma tiešām cilvēkus ar krietni smagākām lietām, man viss stabili bija. Varbūt paveicās," uzrakstīja Arvis Skrējāns.

​"Mana draudzene, kuras vairs nav mūsu vidū, Stradiņos gaidīja 8 stundas, pēc tam viņai paziņoja, ka neesot vajadzīgā speciālista un aizsūtīja mājās. Žēl, viņa nepaspēja iesniegt prasību tiesā!" atstāja komentāru lietotājs ar segvārdu Vilcienstūrmanis.

Atgādināja satiksmes ministram arī viņa politisko piederību (Jaunā konservatīvā partija), kā arī to, kā valdības koalīcija nobalsoja medicīnas darbinieku algu jautājumā.

​"Turpmāk vispār ar likumu ir jānosaka, ka deputāti, ministri un viņu radinieki izmanto tikai valsts medicīnas iestādes. P.S. Kā par mediķu algām nobalsoja Jūsu partija? Ak jā, par budžetu, kurā uzspļauj veselības aprūpes finansēšanas likumam, balsojāt arī pats," atgādina ministram Andis Feldmanis.

​"Vai pats ministrs atceras, ka ar savu balsi MK atbalstīja budžetu, kas neievēroja likumā noteikto atalgojuma palielinājumu mediķiem? Acīmredzot, nē. Savādāk būtu kauns "piedalīties" šādos eksperimentos," atzīmēja ekonomists un Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa").

Atgādināsim, ka pērnā gada beigās Saeimas kārtējā sēdē vairākums deputātu no valdošās parlamentārās koalīcijas nobalsoja pret lēmuma izskatīšanu likt valdībai atrast solīto papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei 120 miljonu eiro apmērā.

0
Tagi:
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, Tālis Linkaits
Pēc temata
Jaunie ārsti nebrauc uz Krāslavu pat par naudu
Latvijas Veselības ministrija iztērēs 180 tūkstošus eiro bērnu izpētei
Veselības ministrija: slimnīcas Latvijā joprojām strādā ar zaudējumiem