Elektropadeves līnija

Lietuva apturēs NordBalt: kas notiks ar elektroenerģijas cenām

86
(atjaunots 11:32 15.08.2018)
Karstais laiks un ūdens līmeņa kritums rezervuāros jau izraisījis elektroenerģijas cenu kāpumu Lietuvā un Latvijā, savukārt gaidāmais NordBalt savienojuma remonts var palielināt patērētāju rēķinus vēl vairāk, prognozē eksperti.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Elektroenerģijas savienojums starp Lietuvu un Zviedriju NordBalt tiks atslēgts 16. augustā remontdarbu veikšanai uz divarpus mēnešiem. Lietuva varēs saņemt elektroenerģiju no Polijas vai iepirkt to no BRELL austrumu kaimiņiem, vēsta l24.lt.

NordBalt savienojums nebūs pieejams tirgum no 16. augusta pusnakts, izmēģinājumi sāksies plkst. 3:00, savukārt plkst. 7:00 savienojums tiks pilnībā atslēgts. Remonts ilgs līdz 28. oktobrim. Paredzēts nomainīt sauszemes kabeļu sakabes. Lietuvas pusē tiks nomainītas 22 sakabes, Zviedrijas pusē — 98 sakabes. Garantijas remontdarbus veiks dāņu kompānija NKT, kura pārņēmusi kabeļu ražošanas biznesu no zviedru ABB, kura saražojusi un ielikusi kabeļus NordBalt savienojumam.

Eksperti atzīmē, ka elektroenerģijas cenu ietekmē dažādi faktori, tostarp, laikapstākļi. Ilgstošo karsto laikapstākļu dēļ Lietuvā un Latvijā elektroenerģijas cenas jau ir palielinājušās. Savienojuma remonts varētu palielināt elektroenerģijas cenu vēl vairāk. Ar vidējo cenu 35 eiro apmērā par megavatstundu augstākajā patēriņa sezonā un ar NordBalt avāriju elektroenerģijas cena varēja biržā sasniegt 200 eiro par megavatstundu.

2017. gadā NordBalt nodrošināja 30% elektroenerģijas importa. Saskaņā ar Litgrid Sistēmu pārvaldes departamenta direktora datiem, kopumā visā NordBalt pastāvēšanas vēsturē tā atslēgusies 31 reizi: 12 reizes sakabju dēļ, savukārt atlikušās reizes — transformatoru vai ārējās ietekmes dēļ (11 bija Nibru un 8 Klaipēdā).

Nestabilā NordBalt savienojuma darbības dēļ enerģētikas nozares eksperti kritizē Lietuvas lēmumu izstāties no BRELL enerģijas loka un principiālu nevēlēšanos perspektīvā iegādāties lētāku elektroenerģiju no šobrīd celtās BelAES.

Lietuva kā divas pārējās Baltijas valstis paziņoja par vēlmi izstāties no BRELL enerģijas loka līdz 2025. gada, lai nodrošinātu sev neatkarību no Krievijas savstarpējās enerģētiskās sistēmas. Jūnijā Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija Briselē parakstīja politisku vienošanos ar Eirokomisiju par elektrotīklu sinhronizācijas projekta uzsākšanu.

Projekta īstenošanai tiks izmantots esošais divu posmu savienojums ar kopējo jaudu 1000 megavatu (MWt) apmērā LitPolLink (AV, maiņstrāva) un tiks ielikta jauna asinhrona elektrolīnija (DC, tiešās strāvas) ar 700 MWt jaudu pa Baltijas jūras dzelmi starp Lietuvu un Poliju.

Krievija plāno 2018. gadā pabeigt visus nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no tās energosistēmas.    

86
Pēc temata
Karstuma dēļ Latvijā un Lietuvā strauji pieaugušas elektroenerģijas cenas
Eksperti: nav iespējams atteikties no OIK pilnībā
Lietuva aplēsusi iespējamos izdevumus, ko radīs izstāšanās no BRELL
Ašeradens: Latvija varētu atteikties no OIK pēc trim gadiem
Tallinā

Poliju vēlas pievienot "Baltijas burbulim"

38
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Polijas ārlietu ministru centīsies pierunāt atvērt robežas Baltijas valstu iedzīvotājiem un izveidot vienotu tūrisma zonu.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Šodien Baltijas valstu ĀM vadītāji pārrunās Tallinā centīsies pierunāt Poliju atvērt robežas, raksta EER.

Baltijas valstu ārlietu ministri atjaunojuši tikšanās klātienē – Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs publicēja Twitter fotogrāfijas no Igaunijas galvaspilsētas, kur notiks savstarpēja robežu atvēršanas apspriede kopā ar Polijas ĀM vadītāju Jaceku Čaputoviču.

​Iepriekš Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis piedāvāja Polijai pievienoties Baltijas valstīm, kuras atvērušas iekšējās robežas, un izveidot vienotu tūrisma zonu.

Šo piedāvājumu atbalsta arī Igaunijā.

"Protams, tā kā Igaunija, Latvija un Lietuva nolēmušas piešķirt bez karantīnas iebraukšanu Polijas iedzīvotājiem, tad, pašsaprotami, būtu pozitīvi, ja Polija atbildētu ar tādu pašu lēmumu," pirms pārrunām sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Tāpat ministrs pauda cerību, ka Somija drīzumā atvērs robežu tūristiem no Igaunijas, jo somu tūristiem Igaunijas robeža ir atvērta.

"Esam ieinteresēti, lai Somija atceļ šos ierobežojumus. Pēc maniem aprēķiniem, šobrīd nav objektīvu iemeslu, kuru dēļ Somija nevarētu pieņemt tādu pašu lēmumu, kādu Igaunija pieņēmusi attiecībā uz Somiju," piebilda Reinsalu.

Pagaidām ES nolemts, ka Šengenas zonas ārējās robežas paliks slēgtas līdz 15. jūnijam, taču šonedēļ Rinkēvičs paziņoja, ka vēl pirms šī datuma liela daļa Eiropas var kļūt par "brīvu ceļošanai".

Pēc Reinsalu domām, 15. jūnijā var notikt masveida Šengenas zonas iekšējo robežu atvēršana.

"Protams, atsevišķas valstis var saglabāt noteiktus izņēmumus, taču zināms solis uz priekšu tiks sperts. Pats grūtākais jautājums – kas būs ar Šengenas ārējām robežām. Mums šeit arī ir skaidra perspektīva, jo aiz mūsu robežas atrodas viens no vīrusa epicentriem izaugsmes fāzē, ja paskatās uz Baltkrieviju vai Krieviju," sacīja Igaunijas ārpolitikas iestādes vadītājs.

38
Tagi:
tūrisms, Baltija
Pēc temata
Arodbiedrības: pēc robežu atvēršanas desmitiem tūkstošu cilvēku var pamest valsti
Bulgārija atvērusi robežu visiem ES pilsoņiem
Tūrisma glābšanai Latvijā ir nepieciešamas oriģinālas idejas
Eksperts: lietuvieši un igauņi nesteidz braukt uz Latviju
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

nedēļas laikā Baltijas valstīs izmainījušās benzīna cenas

18
(atjaunots 10:00 31.05.2020)
Latvijas galvaspilsētā un Igaunijas galvaspilsētā aizritējušajā darba nedēļā benzīna cenas ir palielinājušās, savukārt Viļņā palikušas nemainīgas.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Rīgā DUS Circle K 95. markas benzīns sadārdzinājies par 5,7%, līdz 1,054 eiro litrā, dīzeļdegviela – par 4,3%, līdz 0,964 eiro litrā, raksta Bb.lv.

Viļņā 95. markas benzīna un dīzeļdegvielas cenas palikušas nemainīgas un sastādīja, attiecīgi 0,935 un 0,835 eiro litrā.

Tallinā DUS Circle K 95. markas benzīns sadārdzinājies par 2,6%, līdz 1,179 eiro litrā, dīzeļdegvielas cena nav mainījusies – 0,999 eiro litrā.

Auto gāzes cena Rīgā palikusi nemainīga – 0,465 eiro litrā, Viļņā tā ir pakāpusies par 4,4%, līdz 0,479 eiro, savukārt Tallinā samazinājusies par 1,1%, līdz 0,56 eiro litrā.

18
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Latvijā ceļas degvielas cenas: kā nedēļas laikā ir izmainījušās cenas
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Degviela kļuvusi dārgāka: vai Latvijas iedzīvotāji retāk brauks ar savu auto
Mediķu protesta akcija pie Saeimas, foto no arhīva

Naudas maz, mirst pārāk agri: EK atkal aizrāda Latvijai par trūcīgo veselības aprūpi

0
(atjaunots 08:37 03.06.2020)
Līdzekļu trūkums, kritisks veselības aprūpes personāla trūkums, haoss ar finansējuma modeli un neziņa par slimnīcu nākotni: Eiropas Komisija uzskaitījusi vājās vietas Latvijas veselības aprūpes sistēmā.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Eiropas Komisija atzinīgi novērtējusi Latvijas rīcību Covid-19 epidēmijas laikā, tomēr ekspertu secinājumi par veselības aprūpes sistēmu un īpaši finansējumu medicīnas nozarei nav iepriecinoši, stāsta Neatkarīgā. Nepietiekamais valsts finansējums veselības aprūpei ierobežo piekļuvi kvalitatīvai aprūpei, negatīvi ietekmējot iedzīvotāju veselību, secināts Eiropas Komisijas ziņojumā.

Šī nav pirmā reize, kad Eiropas Komisija kritiski vērtē veselības aprūpi Latvijā: faktiski visos iepriekšējos ziņojumos ir atrodams secinājums par nepietiekamu veselības nozares finansējumu, kas ietekmē veselības pakalpojumu pieejamību.

"Turpinās centieni uzlabot veselības aprūpes sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību, tomēr paredzams, ka publiskais finansējums veselības aprūpei kā daļa no iekšzemes kopprodukta 2020. gadā samazināsies," teikts ziņojumā.

Trūkst naudas

Eiropas Komisija atzīmējusi, ka lielāks finansējums un cilvēkresursu stiprināšana ir īpaši svarīga krīzes pārvarēšanai.

Veselības aprūpes izdevumi Latvijā gan uz vienu iedzīvotāju, gan proporcionāli IKP joprojām ir krietni zemāki nekā vidēji Eiropas Savienībā. Latvijas publiskie izdevumi veselības aprūpei 2017. gadā bija 3,4% no IKP – daudz mazāk par ES vidējo rādītāju – 7,8%. Izdevumi 2018. un 2019. gadā palielinājās, tomēr 2020. gadā tos bija plānots samazināt līdz 3,5% no IKP. Prognozes rāda, ka tuvākajos gados veselības aprūpei veltīto publisko izdevumu zemais līmenis un neveselīgs dzīves veids ir valsts iedzīvotāju sliktās veselības galvenie iemesli.

Vērojama arī ievērojama atšķirība veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā no ienākumu līmeņa viedokļa – nabadzīgie aprūpi nesaņem vai saņem novēloti, savukārt bagātākie saņem atbilstoši vajadzībām.

Latvijā attālināmās mirstības līmenis ( runa ir par mirušajiem, kuri būtu varējuši dzīvot ilgāk, ja laikus saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus vai profilaksi) bija trešais augstākais ES. Te EK atsaucas uz 2017. gada datiem, kuri diemžēl pēdējo divu gadu laikā, visticamāk, nebūs mainījušies.

Kur ir reformas?

Eiropas Komisija konstatējusi neziņu veselības aprūpes finansējuma reformas jautājumā. Vispirms divu grozu sistēma ir atlikta līdz 2021. gadam, bet tagad plānots izstrādāt un ieviest jaunu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kura pamatā būtu valsts obligātā veselības apdrošināšana. Sākotnēji bija plānots iepazīstināt Saeimu ar šo jauno modeli 2020. gada pavasarī, taču tas pagaidām nav noticis.

Pārskatā atzīmēts, ka Latvija veikusi virkni pasākumu veselības aprūpes sistēmas kvalitāte un efektivitātes uzlabošanai un pieejamības palielināšanai. Piemēram, onkoloģijas slimnieku piecu gadu izdzīvošanas rādītāji pēc diagnosticēšanas ir salīdzināmi ar rādītājiem lielākajā daļā ES valstu, secināts ziņojumā. No otras puses, progress dažās jomās, piemēram, augstā mirstības līmeņa samazināšana pēc uzņemšanas slimnīcā akūta miokarda infarkta un insulta ārstēšanai, ir atkarīgs no slimnīcu nozares pārstrukturēšanas pabeigšanas un sadarbības uzlabošanas starp slimnīcām. Šajā jomā reforma nav līdz galam īstenota, un, kā jau vēstīts iepriekš, par neskaidrību, kas notiks ar slimnīcām, bažas paudušas reģionālās un lokālās slimnīcas. Arī šo veselības aprūpes jomu EK vērtē kritiski, norādot, ka gan slimnīcu, gan primārās aprūpes (ģimenes ārstu) pārstrukturēšanas plāni joprojām ir agrīnā posmā.

Mediķi ar pustukšu maciņu

Situāciju ar medicīnas darbiniekiem EK uzskata par ļoti kritisku, jo darbaspēka trūkums kavē piekļuvi veselības aprūpei un apgrūtina veselības aprūpes reformu īstenošanu. Lielas grūtības vērojamas ārpus Rīgas, kur praktizējošo ārstu blīvums ir daudz mazāks, un rezultātā rodas plaisa starp pilsētām un laukiem attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei. Zemais atalgojums kavē jauno ārstu un māsu pieplūdumu medicīnā (valsts finansētajā un it īpaši stacionārajā).

"Attiecībā uz veselības aprūpes personālu īstenotā politika līdz šim nav devusi gaidītos rezultātus," secina Eiropas eksperti

Viņi atsaucas uz Valsts kontroles ziņojumu par cilvēkresursiem veselības aprūpes jomā, uzsver, ka problēmas ir ir konstatētas jau sen, bet kopš 2006. gada nekas nav mainījies. Situāciju neuzlabo arī tas, ko pagājušajā gadā izdarīja valdība, proti, lai gan bija solīts atalgojums mediķiem par 20%, algas palielināja tikai par aptuveni 10%.

Par budžetu domās rīt

Patlaban atbildīgās iestādes ir aizņemtas ar Covid-19 jautājumu, bet budžetu nākamam gadam Veselības ministrija sastādīs saskaņā ar grafiku. Patlaban līdz 8. jūlijam Finanšu ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs pieņem pieteikumus nepieciešamajam finansējumam.

"Līdz ar to plašāk par nākamā gada pieprasījumiem varēsim ziņot jūlija sākumā," Neatkarīgajai pavēstīja Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis atzīmēja, ka ieteikumi stiprināt veselības aprūpes sistēmu sniegti arī citām valstīm, tomēr Latvijā situācija atšķiras – visus agrākos gadus veselības aprūpes sistēmas stāvoklis bija neapskaužams, un pat ekonomikas pieauguma apstākļos tai netika atvēlēti vairāk kā 4% no IKP.

Tiesa, Veselības ministrijas jaunās aplēses rāda, ka šogad nozares finansējums pārsniegs 4% no IKP, tāpat būs arī nākamgad. Tomēr tas skaidrojams ar precizēto IKP prognozi, kas manāmi sarucis koronavīrusa krīzes rezultātā.

0
Tagi:
finansēšana, veselība, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
No 3. jūnija Latvijā atsāk visu medicīnisko pakalpojumu sniegšanu
Pēc Covid-19 mediķi aizbēgs no Latvijas
Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā