Degvīns. Foto no arhīva

"Latvijā dzer visi": Krievijas žurnāliste par alkohola reibumu Baltijā

140
(atjaunots 19:56 14.08.2018)
Alkatīgi dzer, vemj, guļ, kur pagadās: alkohols kļuvis par to spēku, kas Baltijā apvienojis latviešus, igauņus, lietuviešus un krievus

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Krievijas žurnāliste no Sanktpēterburgas Anastasija Mironova savas Facebook lapā publicētajā rakstā "Kā šeit dzer" padalījās savos novērojumos par Baltijas valstu iedzīvotāju mīlestību pret alkoholu. Igaunijā traki dzer, Latvijā dzer visi, Lietuvā dzer graujoši, atzīmēja Mironova.

Kā šeit dzer

Visās šajās valstīs alkatīgi dzer. Somijā ir daudz večiņu-alkoholiķu. Viņas ir tīrīgas, labi paēdušas, ar mazām pudelītēm. Daudzi somi, tostarp, večiņas, dzer tieši pie alkohola veikala izejas.

Igaunijā traki dzer lielākoties krievi. Vemj, mētājas uz ceļa. Igauņi arī daudz dzer, taču ne līdz sejas zaudēšanai: mīl sēdēt kompānijās, dzer alu, alkoholiskos kokteiļus. Mēreni, bet bieži. Kā poļi. Alkohols Igaunijā ir pietiekami dārgs, laikam kādi 11-12 eiro par degvīna pudeli. Ne mazāk.

Latvijā dzer visi. Katrā savā atbraukšanas reizē, pat tranzītā, katrā Latvijas pilsētā un miestiņā es redzu uz ielas guļošus dzērājus. Šodien mēs vienu latviešu večuku, rūdītu dzērāju, aizvedām līdz mājām, viņš pēkšņi mums par to 5 eiro samaksāja – līdz mājai bija 200 metri, taču pats nebūtu aizgājis. Viņam sava privātmāja. Saka: "Mani vienīgi suns gaida, vairs neviena nav."

Gan krievi, gan latvieši

Latvijā dzer krievi, latvieši. Atšķirībā no Igaunijas, šeit lielākoties dzer vecie ļaudis: jaunieši brauc prom peļņas meklējumos, Latvijas pilsētas, izņemot Rīgu, ir tukšas, tur palikuši tikai vecie ļaudis, grūtnieces un mātes ar mazuļiem, bieži sievietes vecumā ap 50 gadiem auklē mazbērnus, kamēr meitas strādā ārzemēs. Bērni atbrauc paviesoties ar angļu, vācu numurzīmēm.

Lietuvā dzer graujoši. Visi: lietuvieši, poļi, krievi. Tautības nav skaidras, asa valodas jautājuma nav, visi runā lietuviski, lietuvieši diezgan labi prot krievu, poļu valodu. Lietuvā visur mētājas dzērāji. Šajā valstī vienmēr esmu bijusi tikai tranzītā un katrā savā ierašanās reizē redzēju nāvīgi piedzērušos: pēdējā reizē Viļņā es pavadīju pusstundu, tās laikā paguvu aiziet uz lielveikalu, taču vienalga redzēju vairākus piedzērušos, kuri mētājas, sēdēja un gulēja uz ielas.

Baltijas atpūta

Šodien centāmies atcerēties, kad mēs mūsu ciematā vai Pēterburgā redzējām ceļmalā guļošos dzērājus – neizdevās. Pat Tjumeņā kopš 2010. gadiem es neesmu viņus sastapusi. Savukārt Latvijas mikropilsētā Ainaži, kur mēs devāmies uz veikalu, mēs šodien redzējām divus. Latvija ir sakopta, kārtīga, te visiem ir nopļauti mauriņi, piegriezti dzīvžogi. Un, liekas, visi dzer.

Katrā veikalā ir milzīga alkohola nodaļa. Pirms gada saimniecības veikalā pirkām bļodu – tagad tur atrodas veikals Alko. Atkārtošos, pilsēta, pēc mūsu mērogiem, ir mazāka par ciemu. Tāds ciematiņš. Lētākā no atrastajām degvīna pudelēm – vairāk nekā deviņi eiro. Latvijā dzert ir dārgi. Taču Igaunijā vēl dārgāk – alkohola nodaļās ir daudz igauņu un pat somu.

Šobrīd esam Igaunijas kempingā. Šeit ir tikai igauņi un ārzemnieki. Krievu, kā arī latviešu, nav. Igauņi atbrauc kompānijās. Cik esmu novērojusi, iedzer visi – neredzu atpūtu bez alkohola.

Iepriekš Mironova savā rakstā "Latvija: tīri, skaisti, nabadzīgi un pavisam maz cilvēku" rakstīja par to, ka Latvijas pilsētu ielas stāv tukšas, un Rīgā visbiežāk redz bērnus un pensionārus. Tāpat viņa atzīmēja, ka Latvijā praktiski nerunā krieviski, taču krievi valstī ir. Vēl kādā rakstā žurnāliste salīdzināja Latviju ar Pleskavas apgabalu un atzīmēja, ka Latvijas krievi pastāvīgi runā par ēdienu. "Nabadzība it kā virmo gaisā," uzrakstīja žurnāliste.

140
Pēc temata
Latvijā pieaudzis alkohola ražošanas apjoms
Zinātnieki nosaukuši pieļaujamo alkohola devu
Austrālijas zinātnieki atklājuši, kā var glābties no alkohola atkarības
Latvija daļēji pārņēmusi savā ziņā alkohola tirdzniecību Igaunijā
Uz Poliju pēc pārtikas brauc skumjie lietuvieši, savukārt uz Latviju pēc alkohola – jautrie
COVID-19

Dārgāk nekā Valdnieku pils: cik Lietuvai izmaksās vakcīna pret Covid-19

11
(atjaunots 17:18 23.09.2020)
Covid-19 vakcīnas iepirkums Viļņai var izmaksāt 100 miljonus eiro – dārgāk nekā Lietuvas Lielkņazu pils galvaspilsētā.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Veriga apgalvo, ka Covid-19 vakcīna valstij var izmaksāt 100 miljonus eiro, bet premjerministrs Sauļus Skvernelis uzskata, ka vakcīna var izmaksāt vēl vairāk, ziņoja Sputnik Lietuva.

Iepriekš Veriga poētiski paziņoja, ka vakcīna var izmaksāt "dārgāk nekā Valdnieku pils". Runa ir par Lietuvas Lielkņazu pili galvaspilsētā. 80. gadu beigās izrakumos atrastās pils atjaunošana bija neatkarīgās Lietuvas vērienīgākais restaurācijas projekts. Tā ir trešā valsts teritorijā pilnībā atjaunotā Lietuvas Lielkņazistes laiku pils.

Eiropas komisija parakstījusi provizorisku vienošanos par vakcīnas iepirkumu ar Lielbritānijas un Zviedrijas farmaceitisko kompāniju AstraZeneca, kas plāno sākt ražošanu viena no pirmajām. Valstij paredzēto vakcīnas devu skaits būs atkarīgs no iedzīvotāju skaita. ES valstis varēja izlemt, vai saglabāt līgumu par vakcīnas iepirkumu vai izstāties no tā. Lietuva, tāpat kā Latvija, nolēma to saglabāt.

Sauļus Skvernelis konstatēja, ka Lietuva nevar atļauties nepirkt vakcīnu, neskatoties uz tās augsto cenu, jo atteikšanās no vakcinācijas var izmaksāt valstij daudz vairāk. Viņš pauda izbrīnu par to, ka Nacionālās aizsardzības padome šo jautājumu nerisina.

Patlaban Lietuvā reģistrēti vairāk nekā 3,8 tūkstoši Covid-19 gadījumu. 87 slimnieki gājuši bojā.

11
Tagi:
vakcīna, pandēmija, koronavīruss, Lietuva
Pēc temata
Krievijas koronavīrusa vakcīnas kritiķiem būs jāmeklē baļķis pašiem savā acī
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

Baltijas valstīs kritušās degvielas cenas

13
(atjaunots 19:28 19.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā Rīgā, Viļņā un Tallinā samazinājušas degvielas cenas, autogāzes cenas bijušas stabilas.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, tālāk seko Rīga, savukārt vislētāk benzīns maksāja Viļņā. Savukārt visaugstākā dīzeļdegvielas cena bijusi Rīgā, bet viszemākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgas Circle K degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns nedēļas laikā kļuvis lētāks par 0,4%, līdz 1,129 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 1,5% un sastādīja 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīna cena samazinājās par 0,9% un sastādīja 1,096 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 2,1% un sastādīja 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena samazinājās par 5,6% un sastādīja 1,189 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena kritusies par veseliem 7%, nokrītot līdz 0,929 eiro litrā.

Autogāzes cenas šonedēļ Rīgā, Viļņā un Tallinā bijušas stabilas. Rīgā litrs autogāzes maksāja 0,535 eiro, bet Viļņā – 0,503 eiro. Savukārt Tallinā autogāze kļuvis par 0,7% lētāka, pazeminoties līdz 0,566 eiro litrā.

13
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Kā naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas degvielas tirgu
Artis Pabriks

"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām

0
(atjaunots 18:33 23.09.2020)
Latvijas aizsardzības ministrs pēkšņi norūpējies par valsts finanšu sektora problēmu un pieprasīja pārtraukt spiedienu, ko jūt banku iebiedētie klienti.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Sarežģītais stāvoklis Latvijas finanšu sektorā, kas radies banku sistēmas "kapitālremonta" rezultātā, šķiet, satraucis ne tikai nozares speciālistus, bet arī varas pārstāvjus.

Piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks asi kritizēja banku nesamērīgās prasības.

"Ir pēdējais laiks visiem atzīt, ka prasības banku klientiem ir pārmērīgas un nesaprātīgas. Ieviestas, aizsedzoties ar drošības jautājumiem," Pabriks ar sašutumu klāstīja savā lapā Twitter.

​Tomēr sociālo tīklu lietotāji Pabrika aizbildniecisko žestu novērtēja atšķirīgi – daži atbalstīja politiķa sašutumu cits ironiski atzīmēja, ka bez nopietniem valdības lēmumiem tie ir tikai tukši vārdi.

"Starp citu, šo prasību tiešās sekas ir lielas sabiedrības daļas iedzīšana ātro kredītu lamatās un ātro kredītu nozares uzplaukums kā tāds. Jo, kad pēkšņi banka nekreditē vairs pat gludekļa iegādi – ko gan cilvēkam iesākt?" bija sašutis pazīstamais reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

​Viens no komentētājiem atgādināja, ka kredītu trūkuma dēļ reģionos nav iespējams izdzīvot.

"Tieši tā! Bankas reģionos nefinansē ne mājokļa rekonstrukcijas, ne jaunas būvniecības, tikai iegādi, vēl pie tam banka, kuru mēs visi Latvija kopīgi pēdējo izglābām! Kā reģionos dzīvot? Viens ceļš – uz Rīgu... ļoti skumji..." konstatēja Edgars Kaļva.

​"Neticu, ka jūs pats pēkšņi tā izdomājāt, izklausās pēc partijas sponsoru lūguma," politiķi par spēlēm aizdomās tur Misters Futbols.

​"Un kas ir vainīgs? MK un Saeima! Skatoties budžetu, sapratāt, ka nauda garām iet, jo LV iedzīvotāji kontus atvēra LT un EE? Regulējumu vajadzēja, bet kā parasti Latvijā notiek - pārspīlēja ar īstenošanu," ironizēja rilekta.

​"Un banku lobijs , kas ierobežo skaidru naudu, tikpat nesamērīgs un nelikumīgs," autoru atbalstīja lasītājs ar lietotājvārdu "Patiesība ir tur ārā".

​Komentētāji droši kritizēja politiķi par bezdarbību.

"Teica Artis, pamostoties rapšu laukā, kas bija viņa partijas biedru a/parts..." atgādināja Juris Lipsnis.

​"Kapteinis Acīmredzamais no miesas un asinīm," sarkastiski konstatēja cits komentētājs.

​"Es to atzinu pirms gada. Visi atzīs, un? Dzīvos ar atziņu? It kā jau tāpēc ir Saeima un valdība, lai ar atziņām kaut ko arī iesāktu," neapmierināts atzīmēja Kaspars.

​"Vai kāds vēl atceras "pelēko sarakstu" un Krišjāņa Kariņa satraukumu par LV iekļaušanu tajā?" ar izsmieklu apjautājās Arvis Villa.

​"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā ko paši sadaram, mazohistiski šaujot sev visās iespējamās vietās," uz pārmetumu attrauca aizsardzības ministrs.

​Atgādināsim, ka Latvijā pilnā sparā rit finanšu sektora "kapitālremonts" ar mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas sākās 2018. gadā, kad komisijas Moneyval eksperti publicēja ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā un norādīja: ja valsts nelabosies, tā nokļūs "pelēkajā sarakstā", kas ļoti negatīvi ietekmēs tās ekonomiku.

Represiju giljotīna sāka darbu pilnā sparā, taču kontrolējošās struktūras pieprasa aizvien jaunus upurus. Ārvalstnieki jau ir aizgājuši, tāpēc bez darba palikušie finanšu uzraugi sāka bloķēt vietējo uzņēmēju un vienkāršu iedzīvotāju kontus.

0
Tagi:
Artis Pabriks, bankas, Latvija
Pēc temata
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu
Atlaižu nebūs: bankas nav gatavas atbalstīt uzņēmējus no Baltkrievijas
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu