Karavīri NATO emblēmas fonā

Sapņi par NATO: analītiķis ieteicis Gruzijai nepieļaut Baltijas kļūdas

67
(atjaunots 09:20 12.08.2018)
Dalība NATO negarantē drošību un aizsardzību – par to spilgti liecina Baltijas valstu liktenis.

RĪGA, 11. augusts — Sputnik. Baltijas valstis nejūtas drošībā, pat būdamas NATO dalībvalstis, un Gruzijai nāktos ņemt vērā šo pieredzi vēlmē kļūt par Ziemeļatlantijas alianses dalībnieci, Sputnik Gruzija norādīja Eirāzijas institūta vadītājs Gulbāts Rchiladze.

Rchiladze atzīmēja, ka dalība NATO negarantē drošību un aizsardzību, un atgādināja: Baltijas valstis iestājās aliansē 2000. gadu sākumā, taču vēl joprojām nejūtas drošībā un lūdz sabiedrotajiem izvietot papildu militāros spēkus savā teritorijā.

"Kā piemēru minēju Baltijas valstis, kuras, kā zinām, jau visai ilgi ir alianses locekles, taču tur histērija par drošību vai neaizsargātību no Krievijas ir pieaugusi. Piemēram, Lietuvas prezidente Grībauskaite pastāvīgi lūdz amerikāņus izvietot Lietuvā pastāvīgo kontingentu. Tur pat bija runa par zemūdenēm, aviāciju un tankiem. Lieta tāda, ka patiesībā viņi Baltijā nejūtas aizsargāti, būdami NATO," – teica eksperts.

Viņš uzskata, ka Gruzijai tās vēlmē pievienoties aliansei vajadzētu ņemt vērā Baltijas valstu pieredzi.

Gruzijas un NATO mijiedarbība sākās 1994. gadā, kad valsts pievienojās programmai "Partnerība miera labad". Pēc "rožu revolūcijas" 2004. gadā Gruzijas un NATO sadarbība aktivizējās. 2008. gadā samitā Bukarestē NATO apstiprināja, ka Gruzija nākotnē varētu kļūt par tās biedru, ja panāks atbilstību tās standartiem. NATO samitā Velsā 2014. gadā tika apstiprināti pasākumi, kuri atbalstītu Gruziju tās vēlmē iestāties aliansē. To ietvaros Gruzijā regulāri notiek kopīgas militārās mācības.

Krievija brīdina par sekām

7. augustā Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs pauda cerību, ja NATO vadībai pietiks atjautības un tā neuzņems Gruziju aliansē.

"Tas var novest pie potenciāla konflikta, neapšaubāmi, jo mūsu acīs Abhāzija un Dienvidosetija ir patstāvīgas valstis, ar kurām mums izveidojušās draudzīgas attiecības, un valstis, kurās atrodas mūsu militārās bāzes, – uzsvēra Krievijas premjers. – Un mēs saprotam: ja cita valsts uzskata tās par savu teritoriju, tas var novest pie ļoti smagām sekām. Tāpēc es ceru, ka NATO vadībai tomēr pietiks saprāta neko nedarīt šajā virzienā."

NATO nav vienotības Gruzijas jautājumā

Krievijas Valsts humanitārās universitātes ārvalstu reģionu un ārpolitikas katedras docents Sergejs Markedonovs norādīja, ka NATO nav vienotības par Gruzijas iespējamo iestāšanos aliansē.

"Gruzija var vispār nekad neiestāties NATO. Tai piešķirts aspiranta statuss, lai arī nekāda aspiranta statusa NATO dokumentos nav. Kas tas ir par aspirantu, kas nekad nesasniegs kandidāta minimumu?" – eksperts vaicāja ziņu aģentūras "Rossija segodņa" organizētā videotilta Maskava-Chinvala-Suhuma "Abhāzija un Dienvidosetija: desmit gadi bez kara" ietvaros.

"Nebūt ne visas NATO valstis ar sajūsmu skatās uz tādu jauno locekli kā Gruzija. Jau pirms 10 gadiem Vācija izteicās skeptiski, Francija izteicās skeptiski, visai piesardzīga bija attieksme no Itālijas, Nīderlandes puses. Tāpēc aliansē mēs nesaskatām lielu vienotību Gruzijas iestāšanās jautājumā," – konstatēja eksperts.

Tbilisi ir svarīgas attiecības ar Maskavu

Rchiladze atzīmēja, ka Gruzijas valdībai vajadzētu nopietni padomāt par diplomātisko attiecību atjaunošanu ar Krieviju. Tbilisi ne vienu reizi vien ir izteikusies, ka tas ir neiespējami līdz brīdim, kamēr Maskava nav atsaukusi Abhāzijas un Dienvidosetijas atzinumu. Tieši pēc šī lēmuma Gruzija pārtrauca diplomātiskās attiecības.

"Es vienmēr esmu teicis, ka tas ir iespējams. Ja Gruzija un Krievija neatrod kopēju valodu pašreizējā posmā jautājumā par Gruzijas teritoriju (Abhāzijas un Dienvidosetijas – red.) statusu, ko Krievija uzskata par neatkarīgām, bet Gruzija – par savām, diplomātisko attiecību atjaunošana ir iespējama, protams, jo vajag iet uz priekšu. Tik un tā mums nākas sazināties. Miljoniem mūsu tautiešu, kuri dzīvo tur (Krievijā – red.), šīs attiecības ir saistošas, tāpēc to ignorēt nevar," – norādīja Rchiladze.

Naktī uz 2008. gada 8. augustu Gruzija ar zalves uguns iekārtām "Grad" apšaudīja Dienvidosetiju, Gruzijas armija uzbruka republikai un sagrāva daļu tās galvaspilsētas – Chinvalas. Aizsargājot Dienvidosetijas iedzīvotājus, kuru starpā daudziem bija KF pilsonība, ieveda republikā karaspēkus un pēc piecas dienas ilgas karadarbības izspieda Gruzijas spēkus no reģiona.

2008. gada 26. augustā Krievija atzina Abhāzijas un Dienvidosetijas suverenitāti. KF valdība ne vienu reizi vien ir norādījusi, ka abu bijušo Gruzijas autonomo reģionu neatkarības atzīšana atspoguļo pašreizējo realitāti un nav pārskatāma.

67
Temats:
NATO austrumu flangā (207)
Pēc temata
"Piecu dienu karš" – Rietumu lielākā kļūda
Paliec sveiks, "genacvale": gruzīnu algotņi pametuši Ukrainas Bruņotos spēkus
Piecu dienu karš 2008. gadā nav devis Gruzijai nekādu mācību
Pārstāvju palātā ASV pieņemta rezolūcija ar aicinājumu piegādāt ieročus Gruzijai
 Javelin

ASV nodeva Lietuvai raķetes Javelin 31 miljona dolāru vērtībā

17
(atjaunots 07:53 07.08.2020)
Raķetes Javelin no ASV nodotas Lietuvas Bruņotajiem spēkiem. Iepriekš līdzīgu bruņojumu saņēma Igaunija.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. ASV nodeva Lietuvai papildu raķetes, kas paredzētas prettanku sistēmai Javelin par kopsummu vairāk nekā 31 miljonu dolāru vērtībā, informēja Lietuvas BS savā vietnē.

Aizsardzības ministrija informēja, ka tuvāko desmit gadu laikā Lietuva plāno iegādāties ASV raķetes par 104 miljoniem dolāru. Līgums par 13 miljoniem tika parakstīts 2019. gada nogalē. Ar minētajām sistēmām tiks papildus ekipētas Lietuvas Sauszemes spēku vienības.

"ASV ir stratēģiskais partneris un galvenais sabiedrotais, kas rūpējas par Baltijas reģiona drošību. ASV prettanku sistēma Javelin jūtami stiprina Lietuvas BS cīņas spējas un aizsardzības spējas ilgtermiņa perspektīvā," teica viceminitrs Eimutis Misūns.

ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists piebilda, ka prettanku sistēmas Javelin papildu raķetes "neapšaubāmi pastiprinās Lietuvas mijiedarbību ar ASV bruņotajiem spēkiem".

Iepriekš līdzīgas raķetes saņēma Igaunija. 92 prettanku raķetes Javelin, ko ASV nodeva Aizsardzības spēkiem ar mērķi celt aizsardzības spējas, nonāca Igaunijā jūlija beigās. Piegādi apmaksāja ASV.

Javelin ir tā saucamā sistēma "izšauj un izmet no prāta", kas ļauj operatoram pēc raķetes palaišanas doties patvērumā vai nomainīt pozīciju – rezultātā operatora un visa kompleksa dzīvotspēja pieaug. Pēc starta raķete automātiski pavēršas pret izvēlēto mērķi, un strēlniekam pēc tās palaišanas nevajag kontrolēt lidojumu tēmēklī līdz trāpījuma brīdim, tāpēc sistēmas operatora drošība cīņā pieaug.

Kopš 90. gadu vidus sistēmas Javelin izmanto ASV un virkne citu valstu: Lietuva, Gruzija, Čehija, Īrija, Norvēģija, Lielbritānija un Francija. Javelin ir arī Austrālijai, Jaunzēlandei, Indonēzijai, Taivānai un vairākām Tuvo Austrumu valstīm – Izraēlai, Saūda Arābijai, Jordānijai, Omānai, AAE, Katarai un Bahreinai.

17
Tagi:
militārā tehnika, Lietuva, ASV
Pēc temata
Javelin pietrūkst: Igaunija vēlas lielāku skaitu prettanku kompleksu
Baltijas sērfings: 2018. gada militārais iznākums
ASV plāno palielināt militāro atbalstu Eiropai: cik saņems Baltijas valstis
Bez munīcijas, toties ar salmiem: Ukrainas armijā atrasti interesanti Javelin
Igaunija

Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī

38
(atjaunots 07:58 05.08.2020)
Pašlaik inficēšanās līmenis Igaunija ir vienāds ar 2,6, lai gan vien pirms mēneša tas turējās 1,0 līmenī.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Igaunijā sākās otrais koronavīrusa vilnis, par to paziņoja Igaunijas Veselības departamenta preses sekretāre Eike Kingseppa, raksta postimees.ee.

"Pēc Veselības departamenta vērtējumu jau var runāt par to, ka Igaunijā sācies otrais Covid-19 saslimstības vilnis," sacīja viņa.

Tāpat tiek ziņots, ka no 6. augusta Igaunijā grasās pastiprināt Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus. Iepriekš Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņoja, ka pirms mēneša inficēšanās līmenis bijis 1,0, bet dotajā brīdī tas sastāda jau 2,6.

Tomēr ne visi piekrīt tam, ka tas jau ir uzskatāms par otro vilni. Pēc zinātniskās padomes vadītājas, Tartu Universitātes mikrobioloģijas profesores Irjas Lutsares domām, pašlaik Igaunija joprojām atrodas pirmā viļņa fāzē, vīruss nekur nebija aizgājis, joprojām ir augsta inficēšanās varbūtība.

Saskaņā ar 4. augusta datiem, Igaunijā visā pandēmijas laikā ir reģistrēts 2091 Covid-19 gadījums, miruši 63 cilvēki, izveseļojās 1937.

Vakar Sputnik Latvija ziņoja, ka diennakts laikā valstī tika reģistrēti trīs jauni Covid-19 gadījumi.

Saskaņā ar SPKC datiem, divi inficētie ieradās no valsts, kur Covid-19 izplatības rādītājs sastāda vairāk nekā 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, vēl viens – kontaktēja ar inficēto.

Kopumā epidēmijas izplatības laikā valstī ir veikti 203 868 Covid-19 izmeklējumi, no tiem 1249 izrādījās pozitīvi, 1070 cilvēki izveseļojās, 32 nomira.

38
Tagi:
koronavīruss, Baltija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Vācu zinātnieki atklājuši neparastu faktu par Covid-19 inficēšanās iespēju
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

0
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

0
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem