Karavīri NATO emblēmas fonā

Sapņi par NATO: analītiķis ieteicis Gruzijai nepieļaut Baltijas kļūdas

51
(atjaunots 09:20 12.08.2018)
Dalība NATO negarantē drošību un aizsardzību – par to spilgti liecina Baltijas valstu liktenis.

RĪGA, 11. augusts — Sputnik. Baltijas valstis nejūtas drošībā, pat būdamas NATO dalībvalstis, un Gruzijai nāktos ņemt vērā šo pieredzi vēlmē kļūt par Ziemeļatlantijas alianses dalībnieci, Sputnik Gruzija norādīja Eirāzijas institūta vadītājs Gulbāts Rchiladze.

Rchiladze atzīmēja, ka dalība NATO negarantē drošību un aizsardzību, un atgādināja: Baltijas valstis iestājās aliansē 2000. gadu sākumā, taču vēl joprojām nejūtas drošībā un lūdz sabiedrotajiem izvietot papildu militāros spēkus savā teritorijā.

"Kā piemēru minēju Baltijas valstis, kuras, kā zinām, jau visai ilgi ir alianses locekles, taču tur histērija par drošību vai neaizsargātību no Krievijas ir pieaugusi. Piemēram, Lietuvas prezidente Grībauskaite pastāvīgi lūdz amerikāņus izvietot Lietuvā pastāvīgo kontingentu. Tur pat bija runa par zemūdenēm, aviāciju un tankiem. Lieta tāda, ka patiesībā viņi Baltijā nejūtas aizsargāti, būdami NATO," – teica eksperts.

Viņš uzskata, ka Gruzijai tās vēlmē pievienoties aliansei vajadzētu ņemt vērā Baltijas valstu pieredzi.

Gruzijas un NATO mijiedarbība sākās 1994. gadā, kad valsts pievienojās programmai "Partnerība miera labad". Pēc "rožu revolūcijas" 2004. gadā Gruzijas un NATO sadarbība aktivizējās. 2008. gadā samitā Bukarestē NATO apstiprināja, ka Gruzija nākotnē varētu kļūt par tās biedru, ja panāks atbilstību tās standartiem. NATO samitā Velsā 2014. gadā tika apstiprināti pasākumi, kuri atbalstītu Gruziju tās vēlmē iestāties aliansē. To ietvaros Gruzijā regulāri notiek kopīgas militārās mācības.

Krievija brīdina par sekām

7. augustā Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs pauda cerību, ja NATO vadībai pietiks atjautības un tā neuzņems Gruziju aliansē.

"Tas var novest pie potenciāla konflikta, neapšaubāmi, jo mūsu acīs Abhāzija un Dienvidosetija ir patstāvīgas valstis, ar kurām mums izveidojušās draudzīgas attiecības, un valstis, kurās atrodas mūsu militārās bāzes, – uzsvēra Krievijas premjers. – Un mēs saprotam: ja cita valsts uzskata tās par savu teritoriju, tas var novest pie ļoti smagām sekām. Tāpēc es ceru, ka NATO vadībai tomēr pietiks saprāta neko nedarīt šajā virzienā."

NATO nav vienotības Gruzijas jautājumā

Krievijas Valsts humanitārās universitātes ārvalstu reģionu un ārpolitikas katedras docents Sergejs Markedonovs norādīja, ka NATO nav vienotības par Gruzijas iespējamo iestāšanos aliansē.

"Gruzija var vispār nekad neiestāties NATO. Tai piešķirts aspiranta statuss, lai arī nekāda aspiranta statusa NATO dokumentos nav. Kas tas ir par aspirantu, kas nekad nesasniegs kandidāta minimumu?" – eksperts vaicāja ziņu aģentūras "Rossija segodņa" organizētā videotilta Maskava-Chinvala-Suhuma "Abhāzija un Dienvidosetija: desmit gadi bez kara" ietvaros.

"Nebūt ne visas NATO valstis ar sajūsmu skatās uz tādu jauno locekli kā Gruzija. Jau pirms 10 gadiem Vācija izteicās skeptiski, Francija izteicās skeptiski, visai piesardzīga bija attieksme no Itālijas, Nīderlandes puses. Tāpēc aliansē mēs nesaskatām lielu vienotību Gruzijas iestāšanās jautājumā," – konstatēja eksperts.

Tbilisi ir svarīgas attiecības ar Maskavu

Rchiladze atzīmēja, ka Gruzijas valdībai vajadzētu nopietni padomāt par diplomātisko attiecību atjaunošanu ar Krieviju. Tbilisi ne vienu reizi vien ir izteikusies, ka tas ir neiespējami līdz brīdim, kamēr Maskava nav atsaukusi Abhāzijas un Dienvidosetijas atzinumu. Tieši pēc šī lēmuma Gruzija pārtrauca diplomātiskās attiecības.

"Es vienmēr esmu teicis, ka tas ir iespējams. Ja Gruzija un Krievija neatrod kopēju valodu pašreizējā posmā jautājumā par Gruzijas teritoriju (Abhāzijas un Dienvidosetijas – red.) statusu, ko Krievija uzskata par neatkarīgām, bet Gruzija – par savām, diplomātisko attiecību atjaunošana ir iespējama, protams, jo vajag iet uz priekšu. Tik un tā mums nākas sazināties. Miljoniem mūsu tautiešu, kuri dzīvo tur (Krievijā – red.), šīs attiecības ir saistošas, tāpēc to ignorēt nevar," – norādīja Rchiladze.

Naktī uz 2008. gada 8. augustu Gruzija ar zalves uguns iekārtām "Grad" apšaudīja Dienvidosetiju, Gruzijas armija uzbruka republikai un sagrāva daļu tās galvaspilsētas – Chinvalas. Aizsargājot Dienvidosetijas iedzīvotājus, kuru starpā daudziem bija KF pilsonība, ieveda republikā karaspēkus un pēc piecas dienas ilgas karadarbības izspieda Gruzijas spēkus no reģiona.

2008. gada 26. augustā Krievija atzina Abhāzijas un Dienvidosetijas suverenitāti. KF valdība ne vienu reizi vien ir norādījusi, ka abu bijušo Gruzijas autonomo reģionu neatkarības atzīšana atspoguļo pašreizējo realitāti un nav pārskatāma.

51
Pēc temata
"Piecu dienu karš" – Rietumu lielākā kļūda
Paliec sveiks, "genacvale": gruzīnu algotņi pametuši Ukrainas Bruņotos spēkus
Piecu dienu karš 2008. gadā nav devis Gruzijai nekādu mācību
Pārstāvju palātā ASV pieņemta rezolūcija ar aicinājumu piegādāt ieročus Gruzijai