Karavīri NATO emblēmas fonā

Sapņi par NATO: analītiķis ieteicis Gruzijai nepieļaut Baltijas kļūdas

67
(atjaunots 09:20 12.08.2018)
Dalība NATO negarantē drošību un aizsardzību – par to spilgti liecina Baltijas valstu liktenis.

RĪGA, 11. augusts — Sputnik. Baltijas valstis nejūtas drošībā, pat būdamas NATO dalībvalstis, un Gruzijai nāktos ņemt vērā šo pieredzi vēlmē kļūt par Ziemeļatlantijas alianses dalībnieci, Sputnik Gruzija norādīja Eirāzijas institūta vadītājs Gulbāts Rchiladze.

Rchiladze atzīmēja, ka dalība NATO negarantē drošību un aizsardzību, un atgādināja: Baltijas valstis iestājās aliansē 2000. gadu sākumā, taču vēl joprojām nejūtas drošībā un lūdz sabiedrotajiem izvietot papildu militāros spēkus savā teritorijā.

"Kā piemēru minēju Baltijas valstis, kuras, kā zinām, jau visai ilgi ir alianses locekles, taču tur histērija par drošību vai neaizsargātību no Krievijas ir pieaugusi. Piemēram, Lietuvas prezidente Grībauskaite pastāvīgi lūdz amerikāņus izvietot Lietuvā pastāvīgo kontingentu. Tur pat bija runa par zemūdenēm, aviāciju un tankiem. Lieta tāda, ka patiesībā viņi Baltijā nejūtas aizsargāti, būdami NATO," – teica eksperts.

Viņš uzskata, ka Gruzijai tās vēlmē pievienoties aliansei vajadzētu ņemt vērā Baltijas valstu pieredzi.

Gruzijas un NATO mijiedarbība sākās 1994. gadā, kad valsts pievienojās programmai "Partnerība miera labad". Pēc "rožu revolūcijas" 2004. gadā Gruzijas un NATO sadarbība aktivizējās. 2008. gadā samitā Bukarestē NATO apstiprināja, ka Gruzija nākotnē varētu kļūt par tās biedru, ja panāks atbilstību tās standartiem. NATO samitā Velsā 2014. gadā tika apstiprināti pasākumi, kuri atbalstītu Gruziju tās vēlmē iestāties aliansē. To ietvaros Gruzijā regulāri notiek kopīgas militārās mācības.

Krievija brīdina par sekām

7. augustā Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs pauda cerību, ja NATO vadībai pietiks atjautības un tā neuzņems Gruziju aliansē.

"Tas var novest pie potenciāla konflikta, neapšaubāmi, jo mūsu acīs Abhāzija un Dienvidosetija ir patstāvīgas valstis, ar kurām mums izveidojušās draudzīgas attiecības, un valstis, kurās atrodas mūsu militārās bāzes, – uzsvēra Krievijas premjers. – Un mēs saprotam: ja cita valsts uzskata tās par savu teritoriju, tas var novest pie ļoti smagām sekām. Tāpēc es ceru, ka NATO vadībai tomēr pietiks saprāta neko nedarīt šajā virzienā."

NATO nav vienotības Gruzijas jautājumā

Krievijas Valsts humanitārās universitātes ārvalstu reģionu un ārpolitikas katedras docents Sergejs Markedonovs norādīja, ka NATO nav vienotības par Gruzijas iespējamo iestāšanos aliansē.

"Gruzija var vispār nekad neiestāties NATO. Tai piešķirts aspiranta statuss, lai arī nekāda aspiranta statusa NATO dokumentos nav. Kas tas ir par aspirantu, kas nekad nesasniegs kandidāta minimumu?" – eksperts vaicāja ziņu aģentūras "Rossija segodņa" organizētā videotilta Maskava-Chinvala-Suhuma "Abhāzija un Dienvidosetija: desmit gadi bez kara" ietvaros.

"Nebūt ne visas NATO valstis ar sajūsmu skatās uz tādu jauno locekli kā Gruzija. Jau pirms 10 gadiem Vācija izteicās skeptiski, Francija izteicās skeptiski, visai piesardzīga bija attieksme no Itālijas, Nīderlandes puses. Tāpēc aliansē mēs nesaskatām lielu vienotību Gruzijas iestāšanās jautājumā," – konstatēja eksperts.

Tbilisi ir svarīgas attiecības ar Maskavu

Rchiladze atzīmēja, ka Gruzijas valdībai vajadzētu nopietni padomāt par diplomātisko attiecību atjaunošanu ar Krieviju. Tbilisi ne vienu reizi vien ir izteikusies, ka tas ir neiespējami līdz brīdim, kamēr Maskava nav atsaukusi Abhāzijas un Dienvidosetijas atzinumu. Tieši pēc šī lēmuma Gruzija pārtrauca diplomātiskās attiecības.

"Es vienmēr esmu teicis, ka tas ir iespējams. Ja Gruzija un Krievija neatrod kopēju valodu pašreizējā posmā jautājumā par Gruzijas teritoriju (Abhāzijas un Dienvidosetijas – red.) statusu, ko Krievija uzskata par neatkarīgām, bet Gruzija – par savām, diplomātisko attiecību atjaunošana ir iespējama, protams, jo vajag iet uz priekšu. Tik un tā mums nākas sazināties. Miljoniem mūsu tautiešu, kuri dzīvo tur (Krievijā – red.), šīs attiecības ir saistošas, tāpēc to ignorēt nevar," – norādīja Rchiladze.

Naktī uz 2008. gada 8. augustu Gruzija ar zalves uguns iekārtām "Grad" apšaudīja Dienvidosetiju, Gruzijas armija uzbruka republikai un sagrāva daļu tās galvaspilsētas – Chinvalas. Aizsargājot Dienvidosetijas iedzīvotājus, kuru starpā daudziem bija KF pilsonība, ieveda republikā karaspēkus un pēc piecas dienas ilgas karadarbības izspieda Gruzijas spēkus no reģiona.

2008. gada 26. augustā Krievija atzina Abhāzijas un Dienvidosetijas suverenitāti. KF valdība ne vienu reizi vien ir norādījusi, ka abu bijušo Gruzijas autonomo reģionu neatkarības atzīšana atspoguļo pašreizējo realitāti un nav pārskatāma.

67
Temats:
NATO austrumu flangā (219)
Pēc temata
"Piecu dienu karš" – Rietumu lielākā kļūda
Paliec sveiks, "genacvale": gruzīnu algotņi pametuši Ukrainas Bruņotos spēkus
Piecu dienu karš 2008. gadā nav devis Gruzijai nekādu mācību
Pārstāvju palātā ASV pieņemta rezolūcija ar aicinājumu piegādāt ieročus Gruzijai
Marts Helme

Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu

9
(atjaunots 13:17 25.10.2020)
Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme intervijā vācu izdevumam Deutsche Welle raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses. Viņa domas neatbilst Baltijas valstu elites viedoklim, kas dēvē Krieviju par "neprognozējamu un agresīvu" valsti. Toties Helme uzskata, ka ar Maskavu itin labi iespējams sadarboties. Kas slēpjas aiz šiem apgalvojumiem un vai ir vērts uzskatīt politiķi par Krievijas potenciālo sabiedroto? Par to portālā RIA Novosti stāsta Konstantins Sevastjanovs.

Politiskās provokācijas meistars

Marts Helme teicami pārzina igauņu politikas īpatnības, tomēr it kā tīšām pakļāvies uzbrukumiem. Piemēram, viņš ir vienīgais Igaunijas valdībā, kurš nebīstas sarunāties ar Krievijas presi. 2019. gada jūlijā viņš vienā no tādām intervijām paziņoja, ka atbalsta Igaunijas un Krievijas attiecību attīstību un neuzskata, ka Maskava apdraudētu Baltiju. Tomēr jāsaprot: Helme ir populists un spēj sniegt savstarpēji neatbilstošus viedokļus – atbilstoši brīža konjunktūrai. Īpaši spilgti tas izpaužas publiskās runās par Krieviju. Pirms sēsties ministra krēslā, viņš par austrumu kaimiņu runāja ārkārtīgi stingri.

Piemēram, 2007. gadā Helme teica: "Mūsdienu Krievija ir augošs monstrs, kādu pasaule vēl nav redzējusi. Šis monstrs izriezīs plecus 2008. gadā pēc prezidenta vēlēšanām, un tad mēs ieraudzīsim, kāds briesmonis izlīdīs pa Kremļa vārtiem."

Toreiz viņš ieteica: "Krievijai, kas pēc būtības ir vāja, ir jāuzspiež jaunas ekonomiskās sacensības, bruņošanās sacensības un ideoloģiskais karš, kas tai nebūs pa spēkam. Tad valsts, kas nonākusi pie demogrāfiskā kolapsa, sabruks."

2018. gadā Helme ieteica pastiprināt krievu kopienas kontroli – pēc viņa domām, daudzi tajā ir gatavi spiegot Maskavas labā, tāpēc vajagot ierobežot krievu pieņemšanu valsts dienestā – visos daudzmaz nozīmīgos posteņos. Viņš apgalvoja, ka Krievija neiebilstu pret iespēju uzraisīt "otru Krimu" Austrumvirā – Igaunijas ziemeļaustrumos, kur pārsvarā dzīvo etniskie krievi. Taču vienā brīdī Helmes uzvedība mainījās. Lieta tāda, ka krievvalodīgie veido vairāk nekā 25% Igaunijas iedzīvotāju, un tas ir gards elektorālais kumosiņš. Savas politiskās organizācijas viņiem nav, un pēc "mazākā ļaunuma" principa viņi tradicionāli balso par centristiem, kuru vadība izvairās no atklātiem aicinājumiem asimilēt "netitulētos". Par šo elektorātu nolēma pacīnīties arī Helme. Viņš mīkstināja izteikumus par potenciālajiem "iekšējiem ienaidniekiem" un 2019. gada jūnijā pēkšņi teica: "Cilvēki Austrumvirā gan nav igauņi, tomēr mūsējie. Taču, runājot par tiem, kas ierodas Igaunijā no Ukrainas – tie nav mūsu cilvēki."

Lamatu shēma

Vēl viens vērā ņemams fakts. Par krievu valodā pieejamās izglītības likvidāciju mazākumtautību skolās valstī īpaši nikni cīnās opozīcijā strādājošā Reformu partija. Reformisti ne vienu reizi vien iesnieguši atbilstošo likumprojektu, taču valdošā koalīcija, arī "ultralabējā" EKRE atteicās nogalināt krievu skolas. Nesen Helme spēra vēl vienu soli, kas deva iemeslu runāt par "slepenām simpātijām pret krieviem". Intervijā Deutsche Welle viņš paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins rūpīgi seko pasaules politikas līdzsvaram.

"Putins šajā shēmā ir aptiekārs, kam jutīgos svaros jāpanāk līdzsvars un uz tā pamata jāveido efektīva ārpolitika," paziņoja Helme.

Pēc viņa domām, Putins ir pragmatisks: "Ja vajag, viņš būs ienaidnieks, ja vajag – draugs." Politiķis piezīmēja, ka, no Krievijas prezidenta viedokļa, "vienkārši nav jēgas aktīvi nodarboties" ar Baltiju, jo tā ir "Eiropas province". Tomēr, viņš piebilda, Putinam ir svarīgi zināt, ka Baltija kā NATO daļa nav bīstama Krievijai".

Pavisam cits jautājums ir par to, vai var viņu uzskatīt par Maskavas potenciālo sabiedroto. Politologs Aleksandrs Nosovičs iesaka nelolot rožainus sapņus: sarunā ar Deutsche Welle Helme neko jaunu nav pateicis. Viņa viedoklis vācu valsts izdevumam ir labi zināms, tomēr tas intervējis "toksisko" politiķi.

"Domājams, kāds nolēmis, ka igauņu ministrs, kurš atzīst Krievijas bažas par NATO karavīru dislokāciju Baltijā un demonstrē nepatiku pret ukraiņiem, ir laba ēsma Maskavai. Sak, Helmem vajadzētu nopietni ieinteresēt Kremli, un tam vajadzētu sākt sadarbību ar EKRE. Rezultātā iznāktu totāla Krievijas ārpolitikas diskreditācija, - uzskata Nosovičs.

– Tā pati Deutche Welle ar milzīgu prieku iebāztu Maskavai degunā draudzību ar Martu Helmi: sak, jūs sūdzaties par diskrimināciju Baltijā un pie tam sadarbojaties ar radikāli šovinistisku partiju, kas slavina Waffen SS igauņu leģionu un pat aicināja neļaut etniskajiem krieviem ieņemt valsts amatus Igaunijā."

Eksperts ir pārliecināts: ņemot vērā risku reputācijai, Maskavai nav vērts saistīties ar ekstravaganto un nekonsekvento politiķi. Lai kādus reveransus Helme klanītu uz Krievijas pusi, viņa triks nav grūti atminams.

9
Tagi:
Marts Helme, Vladimirs Putins, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Ar ko un par ko domā igauņu politiķi. Finanšu ministrija pamanījusi krīzi valstī
Igaunijas IeM vadītājs atbildēja zemniekiem: mēs nevaram iemainīt valsti pret zemenēm
Nacionālais apdraudējums. Kas Baltijā nepriecājas par ukraiņiem
Igaunijas iekšlietu ministrs labprāt nojauktu padomju memoriālu
Patria 6х6

Neizdevīgi: Igaunija nevēlas izstrādāt bruņutransportieri kopā ar Latviju un Somiju

22
(atjaunots 11:30 24.10.2020)
Pēckara laika kravas mašīnas Volvo Viking vai Scania ar brezenta jumtu nav īpaši piemēroti armijas vajadzībām, tādēļ Latvija nolēma izstrādāt jaunu bruņutransportieri sadarbībā ar Somiju; savukārt igauņi nolēma, ka šis projekts ir dārgs un neizdevīgs.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Ideja radīt Somijas uzņēmumā Patria Lans Oy bruņutransportieri Baltijas valstu vajadzībām paliek tikai Latvijas un Somijas iecere. Igaunija izstājās no projekta tā dārdzības un nepietiekamo priekšrocību dēļ, vēsta Neatkarīgā.

Lietuviešiem "Vilkas", igauņiem "Pasi"

No trim Baltijas valstīm Latvijai bruņumašīnas ir vajadzīgas visvairāk, jo mācībās un kaujas misijās nākas braukt ar vecām grabažām, kuras tai savulaik pa lēto pārdeva vai pat atdeva sabiedrotie no dažādām valstīm. Pēckara laika Volvo Viking, visurgājēji Unimog vai Scania kravas mašīnas ar brezenta jumtu nav īpaši piemēroti, lai nogādātu karavīrus frontes līnijā – un lai principā kādu kaut kur nogādātu kara apstākļos.

Daļēji šo problēmu atrisina vieglo tanku CVRT iepirkums, taču karavīriem ir jābrauc ne tikai pa purviem vai smilšainiem laukiem, tādēļ viņiem ir nepieciešamas arī mašīnas ar riepām.

Kaimiņiem situācija ar bruņu transportu ir krietni labāka, tādēļ viņi arī necīnījās par sadarbību ar somiem. Lietuviešus šis projekts vispār neinteresē – viņi deva priekšroku vācu bruņumašīnām Boxer ar Izraēlas ražojuma torņiem un lietuviskoto nosaukumu Vilkas ("Vilks"). Līdz nākamā gada beigām, ja koronavīruss neizjauks plānus, lietuviešiem bruņojumā kopumā būs 88 "vilki".

Бронемашина немецкого производства Boxer на вооружении армии Литвы
Vācijas ražojuma bruņumašīna Boxer Lietuvas armijas bruņojumā

Savukārt Igaunijas armijai ir vairāk nekā simts sešu riepu somu transportieru Patria Pasi. Tās nav sliktas mašīnas, taču ir novecojušas un ir ievērojami nolietotas militārajās misijās: daudzām smago ieroču pārvadāšanas dēļ ir bojāts priekšējais tilts. Tādēļ igauņiem jauno somu bruņumašīnu piegādes kļūtu par loģisku soli.

Бронетранспортер Patria Pasi
Bruņutransportieris Patria Pasi

Taču turpinājuma nodoma protokoliem, kas tika parakstīti šogad, nebūs. Igaunijas Sabiedriskā televīzijas un radio korporācija (Eesti Rahvusringhääling) paziņoja, ka Igaunijas bruņotie spēki nespēja vienoties ar Somijas pusi par trim galvenajām sadarbības pozīcijām: bruņutransportiera platformas izstrādes cenu, mašīnas galīgo cenu un Igaunijas uzņēmumu dalību ražošanā.

Tādēļ vismaz šajā posmā igauņi ar latviešiem un somiem šajā virzienā nesadarbosies.

Īpaši arī negribējās

Pēc Aizsardzības pētījumu centra Bruņutehnikas nodaļas vadītāja Ivara Jansona sacītā, igauņiem jaunu bruņumašīnu nepieciešamība nav tik aktuāla. Vecais transports vēl strādā, savukārt tirgū ir pieejamas arī citas bruņutransportieru markas, kuras atbilst Igaunijas armijas vajadzībām un finanšu iespējām.

Jāsaka, ka igauņi no sākta gala piedalījās šajā iecerē ar nedivdomīgu piesardzību, parakstot vēstuli par nolūku, savukārt pēcāk tehnisko vienošanos ar dažu mēnešu kavējumu.

Beigās līgums par 6x6 bruņumašīnu sistēmas pētījumu un izstrādi parakstīja Latvija, Somija un Patria. Igauņi – nē.

Финский бронетранспортёр Patria 6х6
© Photo Patria
Somu bruņutransportieris Patria 6x6

Tas, ka igauņi izstājās no projekta dārdzības un neatbilstības dēļ, nedaudz izbrīna, jo sākumā sadarbībai kā reiz bija jāatrisina šīs problēmas. Vismaz par to tika teikts publiskā paziņojumā:

"Tehniskās vienošanās mērķis ir radīt rentablus risinājumus visu trīs valstu sauszemes spēku spēju prasībām, lai nodrošinātu ne tikai izdevīgāku iepirkuma piedāvājumu, bet arī partnervalstu bruņutehnikas savstarpējo savietojamību un to piegādes drošību, tai skaitā vietējās transportlīdzekļu uzturēšanas un remonta kapacitātes izveidi, kā arī iespējamu vietējās industrijas kapacitātes stiprināšanu, vēlāk iesaistoties transportlīdzekļu ražošanā un piegādes ķēdes attīstīšanā."

Virza Somijas ražojumu

Vērts atgādināt, ka šopavasar izskanēja publiski pārmetumi no vācu uzņēmuma Unimog pārstāvjiem Latvijas Aizsardzības ministrijai, ka tā visaugstākajā līmenī lobē Somijas piegādātāju intereses.

Pretenzijas skāra 2017. gada taktisko kaujas transportlīdzekļu 4x4 iepirkumu, kurš tika apturēts 2019. gadā pēc tam, ka Iepirkumu uzraudzības birojs konstatēja pārkāpumus. Izrādījās, ka Somijas ražojuma Sisu GTP mašīna, kura tika atzīta par uzvarētāju, tika testēta atšķirīgi no citiem pretendentiem.

Lai gan no profesionāļu viedokļa mašīna bija teicama, konkursu apturēja, savukārt jauns konkurss netika izsludināts. Tā vietā sadarbību ar somiem sāka attīstīt ar savstarpēja 6x6 bruņumašīnas radīšanas projekta starpniecību uz Somijas Patria bāzes.

Aizsardzības ministrija cer, ka pirmos eksemplārus varēs notestēt jau šī gada beigās. Pēc tam tiks pieņemts lēmums par šo mašīnu piegādi lielākos apmēros.

Солдат ВС Швеции возле Patria XA-360 AMV
© AFP 2019 / JONATHAN NACKSTRAND
Zviedrijas BS karavīrs pie Patria XA-360 AMV
22
Tagi:
Baltija, ieroči
Pēc temata
Nosaukts labākais tanks trešajam pasaules karam
Krievijas "Cirkon" padarījis bezjēdzīgu ASV globālā trieciena koncepciju
"Viņi ir tik stipri, kā vēl nekad": NATO novērtēja Krievijas armijas spēku
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Jaunie cilvēki ar koferiem. Foto no arhīva

Spriedums Latvijai un tās nodokļu maksātājiem. Ko stāstīja latviešu mediji

0
(atjaunots 11:24 25.10.2020)
Kas cits apmaksās Rail Baltica tukšos ātrvilcienus, ja ne latviešu nodokļu maksātājs? Rodas iespaids, ka gaidāmās Rail Baltica ātrvilcieni Latvijas iedzīvotājiem ir kā stikla krelles iedzimtajiem.

Nesen AS "RB Rail" Sistēmu un ekspluatācijas departamenta vadītājs Žans Marks Bedmārs sniedza interviju. Portāls Puaro raksta, ka labākajā gadījumā to var uzskatīt par meliem, bet sliktākajā gadījumā – par idiotismu.

Lielas pilsētas, tukši vilcieni...

Žans Marks Bedmārs izteicās: "Sagaidāmais pasažieru vilcienu grafiks – viens ātrvilciens stundā katrā virzienā. Paredzēti arī reģionālie vilcieni, kas trasi izmantos tādā pašā intensitātē, reizi stundā, un kursēs ar ātrumu 200 km/h."

Pieņemsim, vilciens kursēs dienas intervālā – 10 stundas diennaktī. Tādā diapazonā vilcieni kursē Centrāleiropā, un ir pamatoti domāt, ka Žana kungs savā intervijā aizmirsa pieminēt tieši šo skaitli.

Tagad iedomāsimies, kā starptautisks vilciens izskatās uz ātrgaitas dzelzceļa līnijas attīstītajā Eiropā. Piemēram, Polijā tie ir Siemens EuroSprinter (ES 64) klases vilcieni ar sešiem vagoniem, katrs ar 60 sēdvietām vienā vagonā vai 360 pasažieri visā vilcienā. Vācijā ir vilcieni ar 8 un 10 vagoniem, tomēr autors uzskata, ka tik milzīgi vilcieni pa Baltijas sliedēm nebrauks bieži.

Tagad iedomāsimies, cik daudz pasažieru dienā jāpārvadā ar RB vilcieniem, kas izbrauc no Rīgas, piemēram, uz Viļņu, lai Bedmara tēze par  nebūtu nepamatota. Viens vilciens stundā – 10 vilcieni dienā ar 360 pasažieru katrā – 3600 pasažieru dienā. 365 dienas gadā. 1 314 000 pasažieru gadā, un tas ir tikai uz Viļņu.

Salīdzinājumam – viena starptautiskā autobusa Rīga – Viļņa ietilpība ir aptuveni 60 pasažieri. Lai pārvadātu 3600 pasažierus ar autobusiem, mums vajadzēs 60 autobusus. Ja mēs izmantosim to pašu braukšanas diapazonu – 10 stundas dienā, tad, lai dienā pārvadātu 3600 pasažierus, autobusam no Rīgas uz Viļņu jāizbrauc ik pēc 10 minūtēm. Tomēr patiesībā tagad katru dienu no Rīgas uz Viļņu atiet tikai 5 autobusi – ne vairāk kā 300 pasažieru.

Pat, ja mēs iedomājamies, ka visi 300 ikdienas autobusu pasažieri pārsēdīsies uz RB vilcieniem, tad vilcienos joprojām paliks brīvas 3300 vietas. Nav pilnīgi skaidrs, kā Bedmāra kungs plāno aizpildīt šīs 3300 vietas. Atliek vien cerēt, ka viņš negrasās par nodokļu maksātāju naudu katru stundu no Rīgas sūtīt gandrīz pilnīgi tukšus vilcienus?

Melis vai idiots?

Nu labi, pieļāva autors, iespējams, vēl aptuveni 300 pasažieri dienā virzienā Rīga – Viļņa uz RB vilcieniem pārsēdīsies no lidmašīnām. Varbūt vēl kādi 300 pasažieri uz RB vilcieniem pārsēdīsies  no  automašīnām.

Taču, pat iedomājoties, ka 1000 cilvēki ik dienas gribēs no autobusiem, automašīnām un lidmašīnām pārsēsties vilcienos, tik un tā 2600 vietas paliks tukšas. Tie ir 43 tukši vagoni vai 7 tukši vilcieni. Katru dienu. Kā Bedmars plāno aizpildīt šo vakuumu?

Autors atzinās, ka papūlējies pārbaudīt, cik reizes dienā kursē vilciens Varšava – Berlīne. Tas kursē tikai piecas reizes dienā. Un tas ir vilciens, kas savieno valsti, kur dzīvo 37 miljoni cilvēku, ar otru valsti, kur dzīvo 83 miljoni

Toties vilciens, kas savienos valstis, kuru iedzīvotāju skaits ir mazāks par sešiem miljoniem, kursēs desmit reizes dienā?

No visa iepriekšminētā autors izdarīja bēdīgu secinājumu – Bedmars ir melis vai idiots. Bet, lai kā arī būtu, jau šodien ir acīmredzams, ka Rail Baltica noteikti ir vēl viena pretendente uz nākamā Latvijas "veiksmes stāsta" statusu.

0
Tagi:
Rail Baltica, Latvija
Pēc temata
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi