Viesmīle kafejnīcā. Foto no arhīva

Alkoholiķus glauda pa galvu, bet strādnieku nav: problēmas Baltijas valstīs ir līdzīgas

28
(atjaunots 09:20 12.08.2018)
Pakalpojumu sektors Igaunijā saskāries ar darbinieku trūkumu – vecākā paaudze aiziet, bet jaunieši grib strādāt maz, toties saņemt daudz, pat ar zemu kvalifikācijas līmeni.

RĪGA, 11. augusts — Sputnik. Krass darbspēka trūkums ir jūtams ne vien Latvijā, bet arī Igaunijā. Lai arī vidējās algas valstī ir lielākas, arī tur daudzi nevēlas strādāt – kadru trūkums jūtams kafejnīcās un viesnīcās, vēsta Delfi. Materiālu pārpublicējis portāls "InoSMI".

Žurnālisti aprunājās ar vairāku uzņēmumu īpašniekiem, pārsvarā – pakalpojumu nozarē, un noskaidroja, cik aktuāla ir darbinieku trūkuma problēma Igaunijā.

Piemēram, bāra īpašniece Alatskivi pagastā Aige Taska pastāstīja, ka tik slikta situācija nav bijusi nekad iepriekš. Darbinieku trūkums liek viņai pārdomāt iespējas: slēgt bāru vai samazināt darba stundas.

"Šovasar darbā ieradās sezonas strādnieki. Viņiem bija jāpaliek līdz vasaras beigām, taču vienā jaukā dienā viņi paziņoja, ka pirmdien vairs neieradīsies.

Sabiedriskās ēdināšanas iestādes uzturēšana ir kā darbs pie konveijera: ja viens aiziet, citiem ir grūtāk. Klienti taču vēlas savu pasūtījumu saņemt ātri. Šajā sezonā ir īpaši grūti. Nezinu, kā būs tālāk," – teica Taska.

Arī kafejnīcai Laulasmā klājas grūti. Tās īpašniece Kristīna Altmae pastāstīja, ka drīz būs spiesta to slēgt, lai arī ekonomisku grūtību nav. Ir problēma ar darbiniekiem – nav iespējams atrast pavāru, konditoru un oficiantus. Atlmae stāstīja, ka iemeslu vidū ir attālums no Tallinas, turklāt mūsdienu jauniešu attieksme pret darbu ir pavisam citāda. Viņa skaidroja, ka grafiku sastādīšana kļūst par īstu pārbaudījumu – visiem pastāvīgi vajag apmeklēt dažādus festivālus un dzimšanas dienas. "Viņiem ir citādi darba paradumi," – atzīmēja kafejnīcas īpašniece.

Anne Parmasa, kurai pieder kafejnīca Valgā, pastāstīja, ka strādāt gribētāji ir, taču viņu kvalifikācijas līmenis ir ļoti zems, neviens negrib strādāt daudz un patstāvīgi, taču visi grib saņemt daudz.

"Tā ir sabiedrības problēma. Mēs visiem glaudām galvas. Katram alkoholiķim dodam invaliditāti. Viņi ir slimi. Šķiet, tā tagad Igaunijā ir tāda mode. Cik ātri es vai jūs nokļūsiet pie ārsta? Toties alkoholiķis saņems visas tomogrāfijas un izmeklējumus, jo ir invalīds," – sprieda Parmasa.

Viņai piekrīt arī Marts Otss, viesnīcas īpašnieks Rakverē. Pēc viņa domām, kopš Igaunijas neatkarības atjaunošanas cilvēku attieksme pret darbu ir pasliktinājusies. Pēc viņa domām, īpaši slikta ir situācija profesionāli tehnisko skolu absolventu aspektā.

Jēnedas muižai paveicies mazliet labāk – šeit jau sen strādā saliedēta komanda. "Taču kas notiks, kad viņi sāks iet pensijā?" – vaicāja izpilddirektors Enno Musts. Jaunieši, kuri pievienojas kolektīvam, uz ilgu laiku nepaliek, jo pārsteigti konstatē, ka darbs ir grūts un jāveic no rīta līdz vakaram, turklāt gadās spriedzes pilni brīži.

Iepriekš vēstīts, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētā aptauja liecina, ka gandrīz 70% uzņēmēju saskārušies ar darbaspēka trūkumu. Lielākais darbinieku trūkums vērojams celtniecībā, pakalpojumu sfērā, tirdzniecībā un medicīnā.

28
Pēc temata
Ko latvieši ir gatavi darīt karjeras dēļ
Karavela: Krievija "apēstu" miljoniem šprotu bundžu, taču nav, kam tos ražot
Demogrāfs aprēķinājis, cik iedzīvotāji paliks Latvijā līdz 2030. gadam
Latvijas darba devēji nav gatavi maksāt darbiniekiem 1400 eiro mēnesī