Igaunijā nokritusī NATO raķete radījusi ugunsgrēku dabas rezervātā
(atjaunots 17:24 09.08.2018)
Svelmes dēļ Igaunijas iedzīvotāji lūgti nededzināt ugunskurus un neapmeklēt kūdras purvus, taču ugunsgrēks tomēr izcēlies – rezervātā nokritušās NATO raķetes dēļ.RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Endla rezervātā Igaunijā, kur nokritusi nejauši palaistā NATO kaujas raķete, izcēlies ugunsgrēks, vēsta Postimees.
"Meklējumu zonā ir ugunsgrēks, pašlaik strādā pie tā dzēšanas. Kad ugunsgrēks būs likvidēts, eksperti varēs sākt lietisko pierādījumu meklējumus, lai identificētu raķetes piezemēšanās vietu," — informēja Aizsardzības spēku preses sekretārs Aivo Vahemets.
7. augustā Spānijas GKS iznīcinātājs nejauši palaida "gaiss-gaiss" klases kaujas raķeti AIM-120 AMRAAM, atrodoties virs Igaunijas dienvidu daļas. Raķetes lidojuma trajektorija, atrašanās vieta un stāvoklis tiek precizēti, bruņotie spēki turpina meklēt raķeti. Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass apspriedis situāciju ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un lūdzis aliansi nopietnāk izturēties pret šo gadījumu un noskaidrot visas incidenta nianses.
Igaunijas Aizsardzības spēki uzskata, ka raķetes domājamā kritiena vieta atrodas mazapdzīvotā vietā — Endla dabas rezervātā Igaunijas centrālajā daļā.
Endla ir viens no pieciem Igaunijas valsts rezervātiem. Kopš 1997. gada tas iekļauts "Ramsari sarakstā" (tas nozīmē, ka šai teritorijai ir starptautiska nozīme), bet no 2004. gada — ornitoloģisko un dabas zonu sarakstā Natura. Rezervāta teritorijā atrodas unikāli avoti un ezeri, ligzdo aptuveni 180 sugu putni, mīt 42 sugu zīdītāji un sastopami aptuveni 450 sugu augi.
Pa lielāko purvu rezervātā — Mēnikjarvi izbūvēts koka segums pastaigām. Kūdras slāņa biezums purvos vietām sasniedz 8 metrus.
No jūlija beigām Igaunijā izsludināts paaugstinātas ugunsbīstamības periods: mežu teritorijā aizliegts izmantot atklātu uguni, motorizētos transporta līdzekļus atļauts novietot tikai šim nolūkam speciāli paredzētās vietās, izvairoties no braucieniem pa ugunsbīstamām vietām, piemēram, kūdras purviem.
Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%
(atjaunots 17:05 19.09.2020)
Elektroenerģijas iepirkšanas cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā augustā strauji pacēlusies: par iemeslu tiek saukta elektroenerģijas plūsmas ierobežošana.RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" datiem, augustā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Baltijas valstīs palielinājās par 40%, vēsta Mixnews.lv.
©
Foto : Vk / РУП "Белорусская АЭС"
Tiek atzīmēts, ka elektroenerģijas biržas Nord Pool cenas zonā Lietuvā augustā elektroenerģija sadārdzinājās līdz 43,32 eiro par megavatstundu, Latvijā cena pieaugusi līdz 43,41 eiro, Igaunijā – līdz 40,90 eiro par megavatstundu.
Ziemeļeiropai nepaveicies vēl vairāk. Tur augustā cenas palielinājušās gandrīz divas reizes, salīdzinājumā ar jūliju.
Taču, salīdzinājumā ar jūliju, patēriņš Baltijas valstīs augustā pieaudzis gandrīz par 3,7% – līdz 2096 gigavatiem. Savukārt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas daudzums augustā, salīdzinājumā ar jūliju, pieaudzis par 31% – līdz 1336 gigavatiem. Kopumā trīs valstis ģenerēja 64% patērētās elektroenerģijas.
Pēc neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" direktora Martina Giga sacītā, lieta ir tajā, ka augustā SE4 savienojumu jaudas ierobežošanas dēļ tika fiksēta pazemināta plūsma no Somijas un Zviedrijas.
Savukārt elektroenerģijas plūsmas no Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala augustā bija jaudīgākas, bet vienalga bija zemākas, nekā 2019. gada augustā.
Atgādināsim, ka aprīlī tika ziņots, par elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināšanos par 15%.
Tika atzīmēts, ka laika posmā no 2020. gada 6. līdz 12. aprīlim Nord Pool biržas elektroenerģija Lietuvas cenas zonā kritās līdz 18,18 eiro par megavatstundu, kas ir par 15% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Savukārt Latvijā cenas kritums sastādīja 17%, līdz ar ko izlīdzinājās cenas Lietuvā un Latvijā. Igaunijā cena par megavatstundu noslīdēja līdz 17,81 eiro par megavatstundu (-19%).
Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas iedzīvotāji maksā vislielāko ekoloģisko nodokli ES.
Visbiežāk ekoloģiskie nodokļi iekļauj enerģētikas nodokļus (77%), transportu (191%), vides piesārņošanu un resursus (3,3%).
Igaunijas prezidente vāca izsmēķus Pērnavas ielās
(atjaunots 13:49 19.09.2020)
Kampaņas "Jūra sākas šeit" dalībnieki vāc izsmēķus ielās, lai piesaistītu izmanību Baltijas jūras piesārņojuma problēmai.RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Prezidente Kersti Kaljulaida piedalījās kampaņā "Jūra sākas šeit" Pērnavā, vēsta Postimees.
Igaunijā 25. augustā startējušās sociālās kampaņas "Jūra sākas šeit" mērķis ir uzlabot Baltijas jūras stāvokli, samazinot sīko atkritumu līmeni, kuri nonāk ūdenstilpē caur lietusūdens kanalizāciju. Akcijai pievienojās 15 Igaunijas pilsētas.
Kampaņas fokusā ir cigarešu izsmēķi, galvenais Baltijas jūras mikroplastmasas piesārņojuma avots. Ik gadu Igaunijā lietusūdens kanalizācijā nokļūst aptuveni miljards cigarešu filtru, kas tiek nomesti uz ielas. Pēc tam tie nonāk jūrā: lietusūdens kanalizācijā nav uzkrāšanas filtra, turklāt izsmēķi ātri samirkst un sadalās sīkās daļās, kas neaizkavējas rezervuārā.
Cigaretes izsmēķis izjūk 12 tūkstošos mikroplastmasas šķiedru, kas pēcāk pārtikas ķēdē nonāk cilvēka uzturā. Tāpat cigarešu filtri satur indīgas ķimikālijas, kuras saindē jūru.
Kampaņas laikā dažādās Igaunijas daļās kanalizācijas lūkas tiks marķētas ar tekstu "Jūra sākas šeit". Turklāt kampaņas dalībnieki vāc izsmēķus uz ielām, lai piesaistītu uzmanību tam, cik to ir daudz.
Tam ķērās klāt arī Igaunijas prezidente – 15 minūšu laikā viņa vāca izsmēķus Pērnavas ielās, un rezultāts viņu neiepriecināja.
"Tas, cik daudz izsmēķu var savākt uz ielas 15 minūšu laikā – un, starp citu, sākumā likās, ka ielas ir absolūti tīras – tas ir vienkārši riebīgi! Veicām mazu pienesumu planētas tīrības uzlabošanā. Cigarešu izsmēķi kļuvuši par vienu no nopietnākajām pasaules problēmām. Tie saindē jūras iemītniekus un beigu beigās mikroplastmasas kārtā atkal nonāk uz mūsu galda. Jūra sākas šeit!" uzrakstīja Kaljulaida savā Facebook lapā.
Tagi:
Eirovīzijas organizatori nosaukuši četrus konkursa norises scenārijus
(atjaunots 18:40 19.09.2020)
Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Starptautiskā dziesmu konkursa "Eirovīzija" rīkotāji sagatavojuši četrus iespējamos tā norises variantus Roterdamā 2021. gadā, tiek ziņots konkursa oficiālajā mājaslapā.
Konkursam "Eirovīzija" bija jānotiek no šī gada 12. līdz 16. maijam Roterdamā, taču sarežģītās epidemioloģiskās situācijas visā pasaulē dēļ pasākums tika atcelts. Rīkotāji nolēma pilnvērtīga šova vietā sarīkot mūzikas šovu, kurā nebija sacensību sastāvdaļas un kurš kļuva par sava veida dziesmu godināšanu, kurām bija jāpārstāv savas valstis konkursā. Konkursa fināls ir ieplānots 2021. gada 22. maijā.
Organizatori izstrādājuši četrus iespējamos konkursa norises scenārijus. Pirmais no tiem paredz ierasto formātu ar delegācijām un skatuves māksliniekiem no visām dalībvalstīm. Taču šī scenārija īstenošana ir atkarīga no iespējamās vakcīnas pret koronavīrusu parādīšanās, testēšanas un no epidemioloģiskās situācijas pasaulē kopumā.
Otrais variants paredz šova rīkošanu ar ierobežotām iespējām un sociālās distancēšanās ievērošanu. Šī scenārija īstenošanas gadījumā katras dalībvalsts komandu pārstāvēs ierobežots cilvēku skaits delegācijas un preses sastāvā. "Tā kā šajā scenārijā auditorijai būs mazāk vietas, jāizveido jauna skatītāju sēdvietu shēma. Ja tas notiks, tiks veikta izloze, lai izlemtu, kurš spēs apmeklēt katru šovu. Jebkuram, kas zaudēs izlozē, protams, tiks atgriezta pilna biļetes iegādes summa," teikts paziņojumā.
Trešais variants - "Eirovīzija" ar braucienu ierobežojumiem. Tā, organizatori paredz variantu, ka dažas valstis nevarēs ierasties Roterdamā, tādēļ to dalībnieki uzstāsies no savām valstīm. Skatuves mākslinieki, kuri spēs piedalīties konkursā klātienē, uzstāsies dzīvajā ēterā.
Ceturtajā variantā organizatori izskata Eirovīzijas rīkošanu izolācijā – dalībnieki uzstāsies no savām valstīm.
Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.