Kukurūza. Foto no arhīva

Kukurūza, spināti un pupas: listeriozes uzliesmojumu Eiropā radījuši saldēti dārzeņi

93
(atjaunots 11:52 04.08.2018)
Veselībai bīstamas baktērijas atrastas saldētā kukurūzā, spinātos, zaļajās pupiņās, ko Eiropas veikaliem vismaz divus gadus piegādājis uzņēmums no Ungārijas.

RĪGA, 4. augusts — Sputnik. Saskaņā ar Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra (ECDC) datiem, pēdējo triju gadu laikā Eiropā fiksēti 47 listeriozes gadījumi. Slimība novedusi pie letāla iznākuma deviņos gadījumos Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Austrijā un Lielbritānijā.

Veselībai bīstamas baktērijas atrastas saldētā kukurūzā, spinātos, zaļajās pupiņās, ko Eiropas veikaliem vismaz divus gadus piegādājis uzņēmums no Ungārijas. Saskaņā ar ierēdņu rīkojumu šajā valstī jūlijā veikalos izņemti visi šī uzņēmuma ražotie saldētie dārzeņi. Bez tam tiek veikta visu fabrikas iekārtu demontāža un dezinfekcija.

Arī Igaunijā vairāki uzņēmumi nolēmuši neriskēt un atsaukuši daļu savas produkcijas no vietējiem veikaliem, ņemot vērā iespējamo saindēšanos. Šādu lēmumu pieņēmušas firmas Maahärra un Härmavili.

Aukstumnoturīgas baktērijas

Ārste Aleksandra Rautio pastāstīja Sputnik Igaunija, ka listerioze ir infekcijas slimība, ko rada baktērijas (Listeria monocytogenes). Viņa uzsvēra, ka iespējams inficēties neatkarīgi no gadalaika, taču vasarā saslimšana novērojama biežāk.

"Cilvēka organismā baktērija nokļūst ar inficētiem dzīvnieku vai augu valsts izcelsmes pārtikas produktiem. Atšķirībā no daudzām citām baktērijām listērijas ir noturīgas pret apkārtējās vides apstākļiem un spēj vairoties ledusskapī," – brīdināja doktore Rautio.

Ārste norādīja, ka infekcija var uzturēties termiski nepietiekami apstrādātā gaļā, nepasterizētā pienā vai no tā ražotā sierā, kā arī svaigos dārzeņos un augļos.

Riska grupā ir grūtnieces un cienījama vecuma cilvēki

Īpašs saslimšanas risks draud cilvēkiem ar imūndeficītu (novājinātu imūnsistēmu), grūtnieces, cienījama vecuma cilvēki, cilvēki pēc donoru orgānu pārstādīšanas vai ar hroniskām slimībām. Aleksandras Rautio dati liecina, ka pirms diviem gadiem Igaunijā saslimuši deviņi cilvēki, pērn – četri, bet šogad – jau astoņi.

"Gandrīz ik gadus Igaunijā listeriozes rezultātā mirst viens vai divi cilvēki, un visbiežāk ar to saslimst cilvēki vecumā no 50 gadiem," – pastāstīja Aleksandra Rautio.

Ārste atzīmēja, ka listerioze sākas kā zarnu infekcija, tai raksturīga nelaba dūša, vemšana, sāpes vēderā, caureja un paaugstināta temperatūra (38-39 grādi). Trešajā vai ceturtajā dienā infekcija var pāriet centrālajā nervu sistēmā – sākas meningīts un/vai encefalīts, kas var novest pie neārstējamām sekām un nāves.

Grūtniecēm infekcija pakļauj riskam embrija attīstību, iespējamas priekšlaicīgas dzemdības un nedzīva embrija dzemdēšana. Ja bērns piedzims dzīvs, viņam novērojama virkne iekšējo orgānu bojājumu, tāpēc viņš nav dzīvotspējīgs. Pat gadījumā, ja embrijs netiks inficēts caur placentu, bērns var inficēties dzemdību laikā vai pēc tām.

Rūpīgi mazgāt rokas un atteikties no jēlas gaļas

Cilvēkiem riska grupā ārste iesaka atteikties no termiski neapstrādātas gaļas, nepasterizēta piena un tā produktu, kūpinātu zivju, svaigu nemazgātu augļu un dārzeņu lietošanas uzturā.

Aleksandra Rautio atgādināja, ka visi saldētie dārzeņi ir jāapstrādā termiski, pēc svaigu produktu sagriešanas un pagatavošanas rūpīgi jāmazgā rokas, naži un virsma, uz kuras produkti apstrādāti. Svarīgi ir nekontaktēties ar slimiem mājdzīvniekiem.

Ja tomēr cilvēks inficējies ar listeriozi, jāvēršas pie ārsta, kurš noteiks ārstēšanas kursu, piezīmēja ārste.

93
Pēc temata
Ar leikēmiju slims dārznieks uzskata, ka par slimību vainojama "Monsanto"
Ēdiet dārzeņus, dzeriet kafiju un staigājiet kājām: dzīve Latvijā kļuvusi dārgāka
Dārzeņi Latvijā ir dārgākie Baltijā – PVN samazināšana nav līdzējusi

Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma

9
(atjaunots 18:14 25.05.2020)
No vienas Baltijas republikas otrā var nokļūt caur četriem robežpunktiem. Pašlaik Baltijas valstu iedzīvotāji var ceļot starp valstīm.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Tūristu plūsma starp Latviju un Lietuvu pagājušajā nedēļā krietni palielinājusies, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Lietuvas Iekšlietu ministriju.

Pagājušajā nedēļā vidējais ieceļotāju skaits bija 4,4 tūkstoši, savukārt izbraucošo skaits – ap 6,5 tūkstošiem, tādēļ kopējā plūsma sastādīja gandrīz 9,9 tūkstošus abos virzienos.

Agrāk visintensīvākā kustība bija pie robežpunkta "Grenctāle – Saloči", šobrīd tā pārsvarā notiek robežpunktā "Meitene - Kalvji".

Lietuvas iekšlietu ministre Rita Tamašuniene atzīmēja, ka, acīmredzot, ceturtā robežpunkta atvēršana uz Latvijas un Lietuvas robežas ir bijusi nepieciešama.

Vidējais iebraucošo un izbraucošo skaits uz visām robežām (tai skaitā pārvadātāju) kopš 15. maija vidēji ir ap 19 tūkstošiem darbadienās un ap 20 tūkstošiem brīvdienās.

Kopš 18. maija uz Latvijas un Lietuvas robežas ir atvērti četri robežas šķērsošanas punkti: "Grenctāle - Saloči", "Rucava - Būtiņģe", "Medumi – Smeline" un "Meitene – Kalvji". Kopš 4. maija Lietuvas pilsoņi drīkst izbraukt no valsts caur visiem atvērtajiem caurlaides punktiem, kopā tie ir 11.

No 21. maija Polija atļāvusi tranzītu caur savu valsti, atļauja izplatās uz Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices pilsoņiem. Caurbraukšana ir iespējama bez pieturām, savukārt tranzīts caur Polijas teritoriju aizņemt 12 stundas.

No 11. maija Polijas pilsoņiem ir atļauts iebraukt Lietuvā lietišķos, darba un mācību nolūkos. Arī Lietuvas pilsoņi drīkst iebraukt Polijā, un abu valstu pilsoņi netika pakļauti 14 dienu pašizolācijas noteikumiem.

Lietuvā ir spēkā karantīnas režīms. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, tas ir pagarināts līdz 31. maijam, taču republikas varasiestādes neizslēdz tā pagarināšanas iespēju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 5,5 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 347 tūkstoši ir miruši, izveseļojušies vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku.

9
Tagi:
tūristi, Baltija
Pēc temata
Iztērēti vairāk nekā 800 milj. eiro: tūristi devuši nopietnu artavu Latvijas ekonomikā
Aptauja: iedzīvotāji netic, ka spēs atrast jaunu darbu Latvijā pēc atlaišanas
Glābēji palīdzējuši norvēģiem sazināties ar kalnos cietušu tūristu

Aptauja: lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju sirgst ar sezonālām alerģijām

8
(atjaunots 10:39 25.05.2020)
Visvienkāršākais veids kā pasargāt sevi no alerģijas simptomiem ir izvairīties no specifiska alergēna, šādu metodi izmanto vairāk nekā 30% Baltijas valstu iedzīvotāju.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Sešdesmit pieciem procentiem Baltijas valstu iedzīvotāju ir vērojami alerģijas simptomi, tai skaitā aizlikts deguns, šķaudīšana un klepus, kas pavasarim pienākot pastiprinās, liecina kompānijas Philips veiktās aptaujas dati, raksta Mixnews.lv.

Pavasarī 61% aptaujāto sāk tecēt deguns, 54% sākas pārmērīga šķaudīšana. 17% saasinās alerģijas klepus veidā, savukārt 9% kļūst grūti elpot, 7% cieš no spiešanas krūtīs.

Taču lielākā daļa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju cīnās ar alerģijas simptomiem, izmantojot speciālas zāles, kas ir pieejamas aptiekās. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, tabletes pret alerģiju, deguna smidzinātājus un acu pilienus visbiežāk izmanto Igaunijas iedzīvotāji. Taču tikai 5% Baltijas iedzīvotāju cīņai ar alerģiju izmanto attiecīgi jaunu metodi – imūnterapiju, kuras laikā pacienta organisms tiek pieradināts nereaģēt uz alergēnu. Pēc alergoloģes Inetas Grīsles sacītā, šāda terapija neder visiem pēc kārtas.

Pēc viņas teiktā, efektīvs veids kā pasargāt sevi alerģijas gadījumā uz ziedputekšņiem ir nēsāt saulesbrilles un cepures acu un sejas aizsardzībai. Tāpat ārste neiesaka cilvēkiem ar stipru alerģiju uz ziedputekšņiem atrasties uz ielas, it sevišķi saulainās un vējainās dienās, jo šādi laikapstākļi veicina lielāku ziedputekšņu skaita klātbūtni gaisā.

Saskaņā ar aptaujas datiem, tikai 10% Baltijas valstu iedzīvotāju pavasarī sevis pasargāšanai no alerģijas simptomiem nēsā saulesbrilles vai cepuri, savukārt aptuveni 20% Baltijas valstu iedzīvotāju vispār necīnās ar alerģijas simptomiem.

Tāpat aptauja liecina, ka 29% Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju alerģijas simptomu mazināšanai izmanto gaisa tīrīšanu ar speciāla aprīkojuma palīdzību.

8
Tagi:
alerģija, Baltija
Pēc temata
Latviete par sēņu vākšanu Īrijā: mitrums, alerģija un verga stāvoklis
Aptauja: vairums latviešu ceļo bez apdrošināšanas polises
Medūza: Latvijas piekrasti okupē jūras iemītnieki
Saeimas eka

Pie Saeimas notiks piketi pret novadu reformas attālināto izskatīšanu

0
(atjaunots 09:51 26.05.2020)
Reformas attālināta izskatīšana un pikets ar sociālās distances ievērošanu – pandēmija joprojām ietekmē Latvijas politiku.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Šodien Saeima sāks attālinātā režīmā izskatīt galīgajā lasījumā likumprojektu par administratīvi teritoriālo reformu, vēsta Mixnews.lv.

Pie tam plānots izmanto "e-Saeimas" sistēmu, ko opozīcijas deputāti iepriekš novērtēja visai negatīvi.

Patlaban Saeimas sēdes notiek daļēji attālinātā režīmā – deputātu frakcijas izvietojas dažādās Saeimas ēkās un zālēs. Tādā režīmā darbs nav pietiekami efektīvs: balsu skaitīšana aizņem ilgu laiku, gadās dažādas tehniskas kļūmes. Pēc būtības, platforma "e-Saeima" pieļauj pilnvērtīgu parlamenta darbu virtuālajā vidē.

Tomēr radusies virkne jautājumu gan sistēmas iepirkuma, gan tās ekspluatācijas aspektā. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV) bija neizpratnē par to, kāpēc e-Saeimas izstrāde uzticēta uzņēmumam bez atbilstošās pieredzes, turklāt neatkarīgie deputāti pauda šaubas par elektroniskās balsošanas drošību.

Tagad Saeimai nāksies ar elektroniskās platformas starpniecību lemt par likumprojektu, ko daļa opozīcijas novērtēja ļoti negatīvi. Tāpēc Latvijas Zaļās partijas pārstāvji šodien no pl.14:00 līdz 15:00 organizēs divus piketus pie Saeimas ēkas, lai paustu neapmierinātību par likuma izskatīšanas laiku un metodi.

Rīgas dome iesniegti pieteikumi viena piketa un vienas sapulces rīkošanai šajā laikā ar dalībnieku skaitu līdz 50 cilvēkiem. Organizatori sola protesta akciju laikā ievērot divu metru distanci un citus ierobežojumus.

Vienos vārtos, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

LZP pārstāve Līga Bulmeistere atklāja, ka partija kategoriski iebilst pret attālināta formāta un "nepārbaudītas elektroniskās sistēmas" izmantošanu tik svarīģā jautājumā.

LZP valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars nosauca par amorālu likumprojekta izskatīšanu ārkārtējās situācijas režīmā, jo reformas pretiniekiem nav iespēju paust savu neapmierinātību. Politiķis uzskata: ja nebūtu ierobežojumu, kuri ļauj pulcēties līdz 25 cilvēkiem, pie Saeimas sapulcētos vismaz 2500 cilvēki.

Jāpiebilst, ka pirms ĀS režīma ieviešanas visā Latvijā notika "traktoru protesti" pret reformu. Pēc tam valdība daļēji piekāpās.

0
Tagi:
Latvijas Zaļā partija, saeima, Rīga, Latvija
Pēc temata
"Vai mēs gribam haosā valsti iedzīt": opozīcija nedod mieru nedz Pūcem, nedz viņa reformai
Diskusijas ir liekas: kāpēc Pūce nevēlas atlikt novadu reformu
Mierīgie iedzīvotāji un buldozeri: kā zemnieki protestēja pret novadu reformu