Karavīri Lietuvā pārbauda pagrabus, kuros vācu okupācijas periodā slēpās ebreji

Amerikāņu žurnāliste kritizē Lietuvu par viņas vectēva nacistu līdzskrējēja - slavēšanu

120
(atjaunots 11:41 19.07.2018)
Amerikāņu žurnāliste, lietuviešu kolaboracionista Jonasa Noreikas mazmeita, noskaidrojusi, ka mūsdienu Lietuvas valdība slēpj neatkarības cīnītāju – nacistu sekotāju – noziegumus.

RĪGA, 18. jūlijs — Sputnik. Amerikāņu žurnāliste Silvija Fotija pastāstīja, ka viņas vectēvs Jonass Noreika, ko viņa uzskatījusi par Lietuvas neatkarības cīnītāju un ko godina šajā Baltijas valstī, patiesībā izrādījies nacistu līdzskrējējs un vainojams ebreju slepkavībās. Viņa pārmeta Lietuvas varasvīriem centienus slēpt šos noziegumus, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz žurnālu Salon.

Fotija pastāstīja, ka pēc mirstošās mātes lūguma iecerējusi sagatavot grāmatu par vectēvu Jonasu Noreiku, kurš, pēc viņas domām, bijis cīnītājs pret padomju varu, nogalināts VDK cietumos. Ģimenē stāstīja, ka viņš esot bijis antikomunistiskās sacelšanās līderis un ne tikai vadījis apriņki valsts ziemeļrietumos nacistu okupācijas gados, bet arī cīnījies pret nacistiem.

2000. gadā Fotija ieradās Lietuvā. Viņu ļoti pārsteidza gods, kādu viņai izrādīja kā Noreikas tuviniecei. Dzimtenē Noreika pazīstams ar pseidonīmu "ģenerālis Vētra". Kopā ar Noreikas biedru žurnāliste un viņas brālis uzstādīja piemiņas plāksni pie Lietuvas Zinātņu akadēmijas bibliotējas fasādes. Žurnāliste atcerējās, ka visi dēvējuši viņas vectēvu par nacionālo varoni un lūguši sarakstīt grāmatu par viņu.

Par to, ka Noreika bijis līdzvainīgs ebreju slepkavībās amerikāniete pirmo reizi uzzināja no Šauļu ģimnāzijas direktora – mācību iestādei bija nolemts piešķirt viņas vectēva vārdu. Pie tam skolas direktors apliecināja, ka lēmumu atbalsta un viss pārējais esot "palicis pagātnē".

Tad žurnāliste sāka izmeklēšanu. Drīz vien viņa noskaidroja, ka par pagasta vecāko Noreiku iecēluši vācu okupanti. Atgriezusies mājās Čikāgā, žurnāliste atrada antisemītisku brošūru "Pacel galvu, lietuvieti!", ko uzrakstījis viņas vectēvs.

"Man rokas sāka drebēt. Es negribēju, lai man būtu tāds vectēvs – šīs brošūras autors," – atzina Fotija savā rakstā izdevumā Salon.

Tikai pēc daudziem gadiem žurnāliste atkal saņēmās un nolēma turpināt izmeklēšanu. 2013. gadā, ieradusies Lietuvā, viņa sāka darbu ar Holokausta speciālistu Simonu Dovidaviču. Izmeklēšanas gaitā noskaidrojās, ka Noreika pats savām rokām sankcionējis vairāk nekā desmit tūkstošu Lietuvas ebreju slepkavības, un pats kopā ar ģimeni ievācies "pēkšņi atbrīvotā", līdz šim ebrejiem piederējušā mājā.

Fotija atklāja, ka Lietuvas valdība slēpj republikas neatkarības cīnītāju – nacistu kolaboracionistu noziegumus. Žurnāliste iepazinās ar Lietuvā dzimušo Grantu Gočinu, kura tuvinieku noslepkavošanā Noreika piedalījās personīgi. Fotija pastāstīja, ka neskatoties uz visām Gočina pūlēm atmaskot lietuviešu kolaboracionistus un mediju atbalstu, viņam nav izdevies panākt Jonasam Noreikam veltītās piemiņas plāksnes novākšanu no Zinātņu akadēmijas bibliotēkas sienas.

"Ņemot vērā Lietuvas valdības milzīgo pretestību, nebūs viegli to pārliecināt atzīt savu lomu Holokaustā. Taču 200 tūkstošu Lietuvas zemē apbedīto ebreju dvēseles liek nokārtot rēķinus," – piebilda žurnāliste.

Lietuvas Ebreju kopienas dati liecina, ka 1941. gada augustā Noreika tika iecelts par Šauļu apriņka vecāko un "viņš licis ieslodzīt geto visus šajā reģionā dzīvojošos ebrejus un konfiscēt visus viņu īpašumus… faktiski viņš pavēlēja nodibināt geto, kurā vēlāk tika nošauti tūkstošiem ebreju vīriešu, sieviešu un bērnu". 1945. gadā Noreika organizēja tā saucamo Lietuvas Nacionālo padomi, kuras mērķis bija neatkarīgas republikas atjaunošana. 1946. gada novembrī viņš tika arestēts. Tiesa piesprieda viņam nāves sodu, kas tika izpildīts 1947. gada 26. februārī Viļņā, Valsts drošības ministrijas ēkā.

Kara laikā nacistu līdzskrējēji Lietuvā piedalījās vietējās ebreju kopienas iznīcināšanā – kopumā gājuši bojā vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku.

120
Pēc temata
Lietuvas premjerministrs: valdība nepārvērtēs lietuviešu lomu Holokaustā
Latviju Eirovīzijā pārstāvēs Herberta Cukura mazmazmeita
SS leģionāru maršs: aizturēts ārzemnieks ar plakātu "Viņi nogalināja ebrejus"
Herberts Cukurs: gļēvulis un bende ar lidotāja uzplečiem
Eksperts: "mežabrāļi" nogalinājuši 80% ebreju Baltijas valstīs
Vecās pasakas: Nacionālā apvienība atkal attaisno Herbertu Cukuru
Kaņepju produkcija, foto no arhīva

Divi spaiņi kaņepju tējas: narkotiku legalizāciju Lietuvā nav iespējams apturēt

27
(atjaunots 08:27 24.11.2020)
Tuvākajā laikā jaunais Lietuvas Seima sasaukums izskatīs jautājumu par brīvu kaņepju šķiedru, tostarp kanabidiolu saturošu, pārdošanu.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Drīz jaunais Lietuvas Seima vairākums pieņems lēmumu par brīvas kaņepju šķiedras pārdošanas atļaušanu, vēsta Sputnik Lietuva.

Parlamenta Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Mikols Majausks paziņoja Facebook, ka Eiropas tiesa tikko ir izskaidrojusi, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nevar aizliegt kaņepju šķiedru/kanabidiola (CBD) pārdošanu, ja tās tiek likumīgi ražotas Eiropas Savienībā.

"Un lai arī lēmums paliek pušu ziņā, tām nāksies balstīties uz konkrētiem pierādījumiem, ka CBD ir narkotiskā viela. Ņemot vērā to, ka Pasaules Veselības organizācija neuzskata CBD par narkotisko vielu, pierādīt pretējo būs ļoti grūti," paziņoja Majausks.

Taču, pēc viņa sacītā, jautājums par psihoaktīvo vielu THC* (tetrahidrokanabinols), kuras pēdas tiek atklātas šķiedru augos un kanabisa produktos, paliek neatrisināts.

"THC atrodas arī tējā no šķiedrainām kaņepēm, taču pat izdzerot divus spaiņus, nesajutīsi nekādu reibinošu efektu," paziņoja Majausks.

Pēc deputāta sacītā, Lietuvas Seimam būs jāpieņem lēmums šajā jautājumā tuvākajā laikā. Majausks pauda pārliecību, ka jaunais vairākums "izlems pareizi".

Pēc deputāta domām, pēc kaņepju šķiedru un CBD pārdošanas atļaušanas onkoloģijas slimnieki, cilvēki ar neiroloģiskām slimībām, epileptiķi spēs brīvi iegādāties dabīgus preparātus, kuri palīdz atvieglot simptomus.

Turklāt, viņaprāt, ārsti varēs nebaidīties publiski apspriest ārstēšanas veidus un spēs konsultēt savus pacientus šajā sakarā.

"Mēs esam viens no lielākajiem šķiedrainu kaņepju ražotājiem ES. Ja mēs pieņemsim pareizu lēmumu, mēs spēsim ne vien eksportēt izejvielas, bet arī ražot CBD produkciju un veidot 300 miljonus eiro pievienotās vērtības gadā un darbavietas Lietuvā," atzīmēja Majausks.

Iepriekš Majausks vairākkārt piedāvāja atcelt kriminālatbildību par narkotiku glabāšanu nelielos daudzumos bez izplatīšanas mērķa, apgalvojot, ka produkti no kanabisa pirmām kārtām ir terapeitiski preparāti. Savas nostājas pastiprināšanai viņš bija atnesis arī kaņepju tēju un kaņepju eļļu uz Lietuvas Seimu.

Iepriekš Lietuvas Veselības ministrija publicēja alkohola un citu psihoaktīvo vielu patēriņa Eiropas skolās pētījumu (ESPAD/Eiropas skolu pētījums), saskaņā ar kura datiem, Baltijas republikā 5,6% pusaudžu ir lietojuši jaunās psihoaktīvās vielas: 4,3% – sintētiskos kanabinoīdus, 0,9% - sintētiskos katinonus. Kopumā 19% aptaujāto skolēnu vismaz reizi dzīvē ir pamēģinājuši narkotikas.

* vairākās valstīs aizliegtā viela

27
Tagi:
Seims, Lietuva, narkotikas
Pēc temata
Livonijas ordeņa pils dārzā nejauši iesēja narkotiskās kaņepes
Lauksaimnieks neizpratnē: kaņepju tēju drīkst dzert, bet nedrīkst pārdot
Latvijas pensionārei par policijas izrautajām kaņepēm piedāvā 27 eiro
Lietuvas valdība atbalstīja kaņepju produktu legalizēšanu
Lietuvos geležinkeliai vilciens, foto no arhīva

ES samazinājusi "Lietuvos geležinkeliai" piespriesto sodu par izjauktajām sliedēm Reņģē

25
(atjaunots 13:46 20.11.2020)
ES tiesa noraidījusi "Lietuvos geležinkeliai" prasību, kurā kompānija prasīja anulēt Eiropas Komisijas lēmumu par sodu 27,873 milj. eiro apmērā, tomēr naudas soda summu samazinājusi.

RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Lietuvas dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai", kas 2008. gadā izjauca 19 kilometrus garu sliežu posmu atzarojumā no naftas pārstrādes rūpnīcas "Orlen Lietuva" Mažeiķos līdz Reņģei Latvijā, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli kravas pārvadājumu tirgū Lietuvā, apstiprināja Eiropas Savienības tiesa Luksemburgā. Tomēr tieneši samazināja kompānijai piespriesto naudas sodu, stāsta 15min.lt.

ES tiesa 18. novembrī noraidījusi "Lietuvos geležinkeliai" prasību, kurā kompānija prasīja anulēt Eiropas Komisijas lēmumu par sodu 27,873 milj. eiro apmērā, tomēr naudas soda summu samazinājusi līdz 20,069 milj. eiro.

"Lēmums samazinās negatīvo ietekmi uz kompāniju, ko radījis tālaika vadības lēmums 2008. gadā izjaukt šo svarīgo atzarojumu," lēmumu komentēja kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" ģenerāldirektors Mants Bartuška.

"Tāpat ir ļoti svarīgi, ka ar šīs problēmas risinājumu izdevies atjaunot labas attiecības ar mūsu partneriem," viņš piebilda.

Dzelzceļa atjaunotā posma starp Lietuvu un Latviju svinīgā atklāšana notika 2020. gada 15. februārī. Dzelzceļa iecirkņa atjaunošana izmaksāja 9,4 miljonus eiro, darbus veica igauņu uzņēmums "Vitras-S". Iecirknī atjaunotas sliedes, izremontētas citas dzelzceļa būves – piecas pārbrauktuves, pieci tilti, seši caurlaides punkti, iztīrīti novadgrāvji, atjaunota satiksmes kontroles sistēma.

Dzelzceļa iecirknis starp Mažeiķu pilsētu Lietuvā un Reņģi Latvijā tika demontēts 2008. gadā, - to veica Lietuva, aizbildinoties ar remontu, kas netika pabeigts pat desmit gadus vēlāk. Izjauktais iecirknis negatīvi ietekmēja Latvijas tranzīta iespējas un palīdzēja Klaipēdas ostai palielināt kravas apgrozījumu, jo šeit veda īsākais ceļš no Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu un Latvijas un Igaunijas ostām.

2011. gadā poļu kompānija "Orlen", kas kontrolē Mažeiķu rūpnīcas kravu apgrozījumu un piegādā degvielu Latvijā, iesniedza sūdzību Eiropas Komisijai, apsūdzot "Lietuvos geležinkeliai" par negodīgu konkurenci. 2013. gada martā Eiropas Komisija sāka oficiālu izmeklēšanu. Tās rezultātā Lietuvas uzņēmumam tika piespiests sods 27,87 miljonu eiro apmērā, kā arī uzlikta saistība atjaunot sliežu ceļu.

25
Tagi:
ES, Lietuva
Pēc temata
Latvija iesniedz notu Lietuvai ar prasību atjaunot sliežu ceļu līdz Reņģei
Brisele noteikusi soda naudu Lietuvai par sliežu demontāžu uz Latviju
Djego Maradona

Mūžībā aizgājis Djego Maradona

0
(atjaunots 19:31 25.11.2020)
Novembra sākumā slavenais futbolists pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs.

RĪGA, 25. novembris — Sputnik. 60 gadu vecumā miris par vienu no futbola vēsturē dižākajiem spēlētājiem uzskatītais argentīnietis Djego Maradona, vēsta RIA Novosti.

30. oktobrī Maradona tika hospitalizēts medicīniskās izmeklēšanas laikā. Vēlāk kļuva zināms, ka viņš pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs. 12. novembrī viņš izrakstīts no slimnīcas.

Djego Armando Maradona dzimis 1960. gada 30. oktobrī Buenosairesas priekšpilsētā. Trīs gadu vecumā, saņēmis dāvanā futbola bumbu, viņš sāka aizrautīgi spēlēt. 10 gadu vecumā nokļuva bērnu komandā – futbola kluba "Argentinos Juniors" jauniešu sekcijā. Kluba pamatsastāvā zēns debitēja nepilnu 16 gadu vecumā. 1977. gadā sāka spēlēt nacionālās izlases sastāvā.

1981. gadā Maradonu par 3,6 miljoniem dolāru lielu pārejas naudu Maradona sāka spēlēt komandā "Boca Juniors". 1982. gadā pēc pasaules čempionāta viņš noslēdza pirmo ārvalstu kontraktu ar "Barcelona" (Spānija). Transfera summa – 8 miljoni dolāru. Tobrīd viņš kļuva par dārgāko sportistu futbola vēsturē. Šajā klubā viņš nospēlēja 73 mačus, iesita 45 vārtus, izcīnīja Spānijas kausu un Spāņu līgas kausu.

1984. gadā Maradona pārcēlās uz Itālijas klubu "Napoli". Šajā komandā viņš spēlēja līdz 1991. gadam – labākos savas karjeras gadus.

1991. gadā futbolists tika diskvalificēts uz 15 mēnešiem – dopinga kontrole konstatēja viņa asinīs kokaīna pēdas.

1994. gadā Maradona kļuva par treneri un sāka vadīt komandu "Mandiyú" no Korjentesas.

Divus mēnešus pēc darba sākuma, pēc konflikta ar vienu no kluba īpašniekiem Maradona atkāpās no posteņa un sāka darbu ar "Racing Club" (1995. gadā), tomēr būtiski panākumi izpalika.

Pēdējos sporta karjeras gadus līdz 1997. gadam viņš pavadīja klubā "Boca Juniors", nospēlēja 29 mačus, iesita 7 vārdus. Pēdējā mačā 1997. gada 25. oktobrī Djego melndzeltejanā "Boca" krekliņā pēdējo reizi izgāja laukumā pret komandu "River Plate". 30. oktobrī, savā 37. dzimšanas dienā, Maradona paziņoja, ka pieliek punktu karjerai.

Pēc sportista karjeras Maradona bija sporta komentētājs un kā eksperts piedalījas sporta programmās.

0