Karavīri Lietuvā pārbauda pagrabus, kuros vācu okupācijas periodā slēpās ebreji

Amerikāņu žurnāliste kritizē Lietuvu par viņas vectēva nacistu līdzskrējēja - slavēšanu

120
(atjaunots 11:41 19.07.2018)
Amerikāņu žurnāliste, lietuviešu kolaboracionista Jonasa Noreikas mazmeita, noskaidrojusi, ka mūsdienu Lietuvas valdība slēpj neatkarības cīnītāju – nacistu sekotāju – noziegumus.

RĪGA, 18. jūlijs — Sputnik. Amerikāņu žurnāliste Silvija Fotija pastāstīja, ka viņas vectēvs Jonass Noreika, ko viņa uzskatījusi par Lietuvas neatkarības cīnītāju un ko godina šajā Baltijas valstī, patiesībā izrādījies nacistu līdzskrējējs un vainojams ebreju slepkavībās. Viņa pārmeta Lietuvas varasvīriem centienus slēpt šos noziegumus, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz žurnālu Salon.

Fotija pastāstīja, ka pēc mirstošās mātes lūguma iecerējusi sagatavot grāmatu par vectēvu Jonasu Noreiku, kurš, pēc viņas domām, bijis cīnītājs pret padomju varu, nogalināts VDK cietumos. Ģimenē stāstīja, ka viņš esot bijis antikomunistiskās sacelšanās līderis un ne tikai vadījis apriņki valsts ziemeļrietumos nacistu okupācijas gados, bet arī cīnījies pret nacistiem.

2000. gadā Fotija ieradās Lietuvā. Viņu ļoti pārsteidza gods, kādu viņai izrādīja kā Noreikas tuviniecei. Dzimtenē Noreika pazīstams ar pseidonīmu "ģenerālis Vētra". Kopā ar Noreikas biedru žurnāliste un viņas brālis uzstādīja piemiņas plāksni pie Lietuvas Zinātņu akadēmijas bibliotējas fasādes. Žurnāliste atcerējās, ka visi dēvējuši viņas vectēvu par nacionālo varoni un lūguši sarakstīt grāmatu par viņu.

Par to, ka Noreika bijis līdzvainīgs ebreju slepkavībās amerikāniete pirmo reizi uzzināja no Šauļu ģimnāzijas direktora – mācību iestādei bija nolemts piešķirt viņas vectēva vārdu. Pie tam skolas direktors apliecināja, ka lēmumu atbalsta un viss pārējais esot "palicis pagātnē".

Tad žurnāliste sāka izmeklēšanu. Drīz vien viņa noskaidroja, ka par pagasta vecāko Noreiku iecēluši vācu okupanti. Atgriezusies mājās Čikāgā, žurnāliste atrada antisemītisku brošūru "Pacel galvu, lietuvieti!", ko uzrakstījis viņas vectēvs.

"Man rokas sāka drebēt. Es negribēju, lai man būtu tāds vectēvs – šīs brošūras autors," – atzina Fotija savā rakstā izdevumā Salon.

Tikai pēc daudziem gadiem žurnāliste atkal saņēmās un nolēma turpināt izmeklēšanu. 2013. gadā, ieradusies Lietuvā, viņa sāka darbu ar Holokausta speciālistu Simonu Dovidaviču. Izmeklēšanas gaitā noskaidrojās, ka Noreika pats savām rokām sankcionējis vairāk nekā desmit tūkstošu Lietuvas ebreju slepkavības, un pats kopā ar ģimeni ievācies "pēkšņi atbrīvotā", līdz šim ebrejiem piederējušā mājā.

Fotija atklāja, ka Lietuvas valdība slēpj republikas neatkarības cīnītāju – nacistu kolaboracionistu noziegumus. Žurnāliste iepazinās ar Lietuvā dzimušo Grantu Gočinu, kura tuvinieku noslepkavošanā Noreika piedalījās personīgi. Fotija pastāstīja, ka neskatoties uz visām Gočina pūlēm atmaskot lietuviešu kolaboracionistus un mediju atbalstu, viņam nav izdevies panākt Jonasam Noreikam veltītās piemiņas plāksnes novākšanu no Zinātņu akadēmijas bibliotēkas sienas.

"Ņemot vērā Lietuvas valdības milzīgo pretestību, nebūs viegli to pārliecināt atzīt savu lomu Holokaustā. Taču 200 tūkstošu Lietuvas zemē apbedīto ebreju dvēseles liek nokārtot rēķinus," – piebilda žurnāliste.

Lietuvas Ebreju kopienas dati liecina, ka 1941. gada augustā Noreika tika iecelts par Šauļu apriņka vecāko un "viņš licis ieslodzīt geto visus šajā reģionā dzīvojošos ebrejus un konfiscēt visus viņu īpašumus… faktiski viņš pavēlēja nodibināt geto, kurā vēlāk tika nošauti tūkstošiem ebreju vīriešu, sieviešu un bērnu". 1945. gadā Noreika organizēja tā saucamo Lietuvas Nacionālo padomi, kuras mērķis bija neatkarīgas republikas atjaunošana. 1946. gada novembrī viņš tika arestēts. Tiesa piesprieda viņam nāves sodu, kas tika izpildīts 1947. gada 26. februārī Viļņā, Valsts drošības ministrijas ēkā.

Kara laikā nacistu līdzskrējēji Lietuvā piedalījās vietējās ebreju kopienas iznīcināšanā – kopumā gājuši bojā vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku.

120
Pēc temata
Lietuvas premjerministrs: valdība nepārvērtēs lietuviešu lomu Holokaustā
Latviju Eirovīzijā pārstāvēs Herberta Cukura mazmazmeita
SS leģionāru maršs: aizturēts ārzemnieks ar plakātu "Viņi nogalināja ebrejus"
Herberts Cukurs: gļēvulis un bende ar lidotāja uzplečiem
Eksperts: "mežabrāļi" nogalinājuši 80% ebreju Baltijas valstīs
Vecās pasakas: Nacionālā apvienība atkal attaisno Herbertu Cukuru
Zenīta raķešu komplekss S-350 Vitjaz, foto no arhīva

Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu

27
Eksperts izkritizēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas stratēģiju aizsardzības spēju veicināšanai un piedāvāja pievērst uzmanību "lielajiem trūkumiem" PGA.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Intervijā Polske Radio Polijas Austrumu pētījumu centra eksperts Pjotrs Šimanskis izkritizēja Baltijas valstis, kuras, pēc viņa sacītā, rēķinās ar sauszemes karaspēku mobilitātes līmeni, to aizsardzības un ieroču spēku celšanu, raksta Gazeta.ru.

Šimanskis uzskata, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai derētu zināt, ka viņu vājā vieta ir vidēja tāluma pretgaisa aizsardzība, ar kuru arī derētu nodarboties militāro mācību laikā kopā ar NATO.

Neskatoties uz to, ka Maskavā ne reizi vien uzsvēruši, ka negrasās pielietot spēku ne pret vienu no valstīm un sniegs atbildi tikai tieša uzbrukuma gadījumā Krievijas teritorijai, Baltijas valstis un Polija turpina cītīgi izlikties, ka tām ir nepieciešams aizstāvēties no neeksistējošajiem "Krievijas draudiem".

Tiesa, pastāvīgā NATO karaspēku virzīšana pie Krievijas robežām vairāk līdzinās tam, ka jāaizsargājas būtu Krievijai. Un tā aizsargājas, palielinot savas aizsardzības spējas.

Tādēļ nav pārsteidzoši, ka poļu eksperts raizējas par Baltijas valstu PGA.

Nevienam neļaus aizvainot Krieviju

Iepriekš bijušais KF Gaisa desanta karaspēka komandieris, Valsts domes deputāts Vladimirs Šamanovs paziņoja, ka saskaņā ar Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) kārtības rulli, uzbrukums ikvienai no līguma dalībvalstīm ir uzbrukums Krievijai. Un šāds scenārijs arī ir jāizskata. Tādēļ KF gatavojas jebkādu draudu atvairīšanai.

Savukārt tiem, kas grasās nodarīt pāri Krievijai, nāksies kārtot lietas ar Gaisa desanta karaspēku, uzsvēra Šamanovs, atzīmējot, ka patlaban Gaisa desanta karaspēks ir visuniversālākais Krievijas Bruņoto spēku karaspēks. Turklāt, pēc viņa sacītā, desantnieki pārspēj visus pēc ideoloģijas un kaujas iespējām.

PGA sistēma Patriot
© Sputnik / Игорь Зарембо

Tikmēr Polijā notiek ievērojamu ASV Armijas spēku izvietošana, kas, kā iepriekš rakstīja militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko, vairāk atgādina "kontrolšāvienu" Eiropas starptautiskās drošības sistēmai.

ASV un Polija līdz galam saskaņoja "pastiprinātas aizsardzības sadarbības" nosacījumus un 4. augustā paziņoja par 5. ASV armijas korpusa komandēšanas darbības sākšanu Polijas teritorijā. Pēc vienošanās nosacījumiem, Polijā dislocētajiem 4500 amerikāņu karavīriem pievienosies vēl viens tūkstotis. Un tas ir tikai lielo pārmaiņu sākums.

Hroļenko atzīmēja, ka ja pie šāda izkārtojuma  divu pasaules karu dalībnieks – 5. ASV armijas korpuss – negatavojas trešajam, grūti izskaidrot tā pārdislocēšanu no Ziemeļamerikas uz Baltijas reģionu, uz valsti, kura robežojas ar Krieviju.

27
Tagi:
Baltija, PGA
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā ož pēc pulvera
Eksperts paskaidroja, kas Lietuvā maksās par jaunajiem amerikāņu helikopteriem
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Redzamas kā mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem
Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva

Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā

30
(atjaunots 12:08 09.08.2020)
Abas valstis saņem finanses no rietumiem Baltkrievijas "demokratizācijai", tāpēc tām nav izdevīgs vēlēšanu mierīgs iznākums šajā valstī, uzskata politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs apsprieda situāciju Baltkrievijā ar Polijas Ārlietu ministrijas vadītāju Jaceku Čaputoviču.

Mihails Smoļins
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Ministri vienojās arī turpmāk vērīgi sekot stāvoklim kaimiņvalstī, koordinēt savas darbības un uzsvēra, ka koordinācija ES līmenī ir ļoti nozīmīga.

Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs intervijā Sputnik Lietuva pastāstīja, ka Lietuva un Polija ir Rietumu ģeopolitisko interešu izplatītāji attiecībās ar Baltkrieviju.

"Gan Lietuva, gan Polija ir ieinteresētas, lai prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā beigtos ar konfliktu. Tās nav ieinteresētas mierīgā vēlēšanu noslēgumā, jo abas šīs valstis gadu desmitiem ir Rietumu, Eiropas ietekmes izplatītāji Baltkrievijā un visiem spēkiem mudina šo valsti uz ģeopolitisko orientāciju pret Rietumiem. Pārsvarā – ar krāsaino revolūciju metodēm," teica analītiķis.

Pēc Nosoviča domām, Polija un Lietuva pievērsa uzmanību darbam ar Baltkrievijas iedzīvotājiem, nevis ar eliti.

"Tās gadiem ilgi strādāja pie jauna politiskā projekta Baltkrievijas aspektā, finansēja baltkrievu opozīciju, radīja plašsaziņas līdzekļus, mediju ruporus. Visiem šiem projektiem Lietuva un Polija saņem naudu no Rietumiem. Jāsaprot, ka tām nav pietiekamu līdzekļu visas šīs infrastruktūras nodrošināšanai. Tāpēc zināma attiecību uzlabošanās, kas pēdējos gados bija vērojama Baltkrievijas un Rietumu starpā, Baltijas valstīm ir kategoriski neizdevīga, jo tā atņems viņām naudas tranšus, kas ilgus gadus gāja šīm valstīm Baltkrievijas demokratizācijai," atzīmēja analītiķis.

Nosovičs atgādināja, ka pēdējos gados Lietuva pat pretojās Rietumiem Baltkrievijas jautājumā. "Laikā, kad ASV un Eiropas Savienībai attiecības ar Minsku pakāpeniski uzlabojās, Lietuva sāka asus soļus Baltkrievijas AES jautājumā," atgādināja ekonomists.

30
Tagi:
Baltkrievija, Polija, Lietuva
Latvijā ražotie piena produkti, foto no arhīva

Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs

0
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Latvijas valdība plāno izmaiņas Dabas resursu nodokļa piemērošanā pārtikas rūpniecībai; ražotāji būs spiesti iekļaut izmaksu kāpumu savas produkcijas cenā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Pārtikas rūpniecības uzņēmumi, kuri noslēguši sadarbības līgums ar kādu no iepakojumu apsaimniekotājiem, turpmāk netiks atbrīvoti no Dabas resursu nodokļa, vēsta TV3. Šāds piedāvājums iekļauts nodokļu politikas galveno nosacījumu projektā uz 2021.-2025. gadu.

Pārtikas produktu ražotājiem tas kļuvis par ārkārtīgi nepatīkamu pārsteigumu, pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Bija šoka reakcija. Pārtikas nozarē tas pašlaik ir viens no sāpīgākajiem punktiem. Ir hroniskas kaites, bet ir arī jaunas kaites. Un tā bija jaunā problēma, kas pēkšņi parādījās, kad VARAM kopā ar Finanšu ministriju iestrādāja valsts nodokļu pamatnostādnēs. Pēkšņi tur 100% atbrīvojums no Dabas resursu nodokļa ir pazudis un parādījies tikai 65% atbrīvojums," pastāstīja Šure.

Saskaņā ar Pārtikas uzņēmumu federācijas aprēķiniem, dažiem uzņēmumiem kopējās izmaksas maksājumiem iepakojumu pārstrādes firmām un Dabas resursu nodoklis var pieaugt no trim līdz četrām reizēm.

"Tas nozīmē, ka par vienu un to pašu lietu mums jāmaksā divas reizes – gan par (iepakojuma) apsaimniekošanu, gan arī valstij, ka atbrīvojuma vairs nav," paskaidroja Šure.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu sloga izaugsme neizbēgami novedīs pie cenu kāpuma.

"Nākamais solis ir inflācija, jo skaidrs, ka uzņēmums to nevar pavilkt. Tātad viņš pārcels šo slogu uz pārtikas cenām. Un šīs cenas var augt 3 līdz 5% vismaz," atzīmēja nozares pārstāve.

Pēc viņas sacītā, Dabas resursu nodoklis jau tā katru gadu pieaug, radot slogu Latvijas ražotājiem, taču turpmāk nāksies maksāt arī par atkritumu apsaimniekošanu, un daļu Dabas resursu nodokļa valstij.

0
Pēc temata
Pārtikas produktiem Latvijā tērē vairāk nekā vidēji ES
Noskaidrojies, kādas summas Latvijā atvēl pārtikai un alkoholam
Pārtikas produktu cenas: burkāni varbūt kļūs lētāki, taču piens – diezin vai
Latvijā turpina mazināties pārtikas "nacionālpatriotisms"