Policijas un robežsardzes departamenta birojs Tallinā

Igaunija pūlas aizsargāties no migrantu pieplūduma

39
(atjaunots 15:02 02.07.2018)
Policijas un robežsardzes departamenta speciālisti aprēķinājuši, ka trīs tūkstošu migrantu ierašanās Igaunijā varētu radīt ārkārtas situāciju valstī.

RĪGA, 2. jūlijs — Sputnik. Policijas un robežsardzes departaments veicis risku analīzi un secinājis: trīs tūkstošu migrantu ierašanās Igaunijā varētu radīt ārkārtas situāciju valstī, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz portālu ERR.

Iestāde uzskata, ka ārkārtas situāciju radītu scenārijs, kura ietvaros Igaunijā nelielās grupās ierastos vismaz 3000 ārzemnieku. Ņemot vērā šo analīzi, Igaunijas Iekšlietu ministrija sagatavojusi likumprojektu, kas regulē valsts darbības migrācijas krīzes gadījumā. Tā galvenais mērķis – iekļaut atbilstošos tiesiskajos aktos izņēmumus, kuri ļauj ārkārtas situācijā atteikties no garantijām un pakalpojumiem, kas paredzēti starptautiskās aizsardzības meklētājiem vai ārvalstniekiem, kuri valstī atrodas bez likumīga pamata.

Likumprojekts tiek veidots atbilstoši ES direktīvai, kas ļauj grozīt imigrantu aizturēšanas noteikumus gadījumā, ja nelegālo imigrantu pieplūdums ir pārāk liels.

Piemēram, masveida imigrācijas radītā ārkārtas situācijā atļauts pagarināt ārzemnieka pārbaudes termiņus, aizturēt valstī nelikumīgi ieradušos ārzemniekus ārpus aizturēšanas centriem un atteikties no ģimenes locekļu kopīgas izmitināšanas. Tāpat valsts var ierobežot nelegālajiem imigrantiem sniegto pakalpojumu spektru.

Iepriekš vēstīts, ka Eiropa pārdzīvo nopietnāko migrācijas krīzi kopš Otrā pasaules kara laikiem, ko radījusi virkne bruņotu konfliktu un ekonomiskās problēmas Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīs. 

Starptautiskā migrācijas organizācija (IOM) informē, ka laikā no 2018. gada sākuma līdz 1. jūnijam Eiropā ieradušos migrantu un bēgļu skaits pārsniedzis 32 tūkstošus, bet 2017. gadā šajā periodā ieradušies 70 tūkstoši. Kopumā 2017. gadā pa jūru Eiropā ieradušies 171 tūkst. cilvēku. Lielāko skaitu bēgļu – vairāk nekā 119 tūkst. cilvēku uzņēmusi Itālija. Nesen migrantu plūsma strauji samazinājās: 2016. gadā pāri Vidusjūrai Eiropas valstīs ieradās 363 tūkst. bēgļu. 2015. gadā, saskaņā ar dažādām aplēsēm, Eiropas Savienībā ieradās 1-1,8 miljoni bēgļu un nelegālo migrantu.

ES samitā Briselē
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Iepriekš vēstīts, ka ES samits, kas aizritēja Briselē 28.-29. jūnijā, bija viena no strīdīgākajām Eiropas līderu apspriedēm visā ES vēsturē – valstis bija spiestas meklēt kompromisu Eiropas migrācijas politikas nākotnes jautājumā. Pārrunas par noslēguma dokumentu ilga vairākas stundas.

Galu galā pusēm izdevās atrast kompromisu vairākos jautājumos. Piemēram, samita dalībnieki atbalstīja ieceri veidot "reģionālās platformas" migrantu izsēdināšanai aiz Eiropas robežām, papildu līdzekļu piešķiršanu cīņai ar nelegālo migrāciju, kā arī Lībijas krasta apsardzes pastiprināšanu.

ES dalībvalstis vienojās arī veidot ES teritorijā kontrolējamus migrācijas centrus, kuru celšana kļūs par katras Eiropas valsts brīvprātīgu lietu. Tāpat samita dalībnieki pozitīvi novērtēja kārtējo tranšu Turcijai un apņēmās piešķirt vēl 500 miljonus eiro trasta fondam Āfrikai, lai novērstu nelegālo migrantu tālāko pieplūdumu Eiropā.

39
Pēc temata
Igaunija sola Merkelei uzņemt atpakaļ aizbēgušos migrantus
ES prezidenta postenī Austrija vēlas izmantot armiju Eiropas aizsardzībai no migrantiem
Lietuvā pieaudzis migrantu skaits
Igaunijā piedāvā desmitkārt palielināt darba migrantu uzņemšanu