Transformatoru apakšstacijas un elektropārvades līnija

Igaunija pieļauj Baltijas izstāšanās termiņa pagarināšanu no BRELL

43
(atjaunots 19:17 28.06.2018)
Igaunija uzstāj uz jaunas izmeklēšanas sakarā ar Baltijas elektroapgādes drošības jautājumu, veicot tikai viena savienojuma celtniecību starp Poliju un Lietuvu.

RĪGA, 26. jūnijs — Sputnik. Igaunija, visticamāk, atteiksies no savām prasībām uzbūvēt divus savienojumus starp Lietuvu un Poliju Baltijas izstāšanās ietvaros no BRELL, taču pieprasīs papildus ekspertīzes. Ja pētījums konstatēs viena savienojuma nedrošumu, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas elektrotīklu sinhronizācija ar Centrāleiropas tīkliem līdz 2025. gadam varētu arī nenotikt, vēsta Baltic Course.

Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas valdību vadītāji, kā arī Eirokomisijas pārstāvji plāno parakstīt vienošanos par tīklu sinhronizāciju Eiropas Padomes tikšanās laikā Briselē. Taču joprojām puses nav panākušas kompromisu savienojumu skaita jautājumā, kuri tiks uzbūvēti starp Lietuvu un Poliju.

Igaunija uzskata par saprātīgāko risinājumu drošai elektroapgādei un izmaksu ziņā izveidot otru maiņstrāvas līniju papildus esošajam Lietuvas un Polijas savienojumam Lit-Pol, taču Polija un Lietuva uzskata, ka pietiks arī ar vienu savienojumu. Gaidāms, ka, lai nonāktu līdz politiskas vienošanās parakstīšanai, Igaunija piekāpsies un piekritīs Lietuvas un Polijas lobētajam variantam, taču ar nosacījumu, ka pēc savas drošības un izmaksām viņš būs līdzvērtīgs divu savienojumu variantam.

Izvērtēšanai tiks veikts papildus pētījums. Pētījumam jābūt gatavam līdz vasaras beigām, to apstiprinās septembrī gaidāmajā tikšanās sakarā ar Baltijas elektrības tirgu sinhronizācijas plānu (BEMIP).

Gadījumā, ja alternatīvais variants negarantē rezultātu, kurš būs vienlīdzīgs Igaunijas piedāvātajam variantam, puses turpinās pārrunas, lai atrastu piemērotu variantu, taču tādā gadījumā 2025. gadā paredzētais sinhronizācijas termiņš varētu tikt mainīts.

Lietuva, Latvija un Igaunija pauda vēlmi izstāties no enerģētiskā gredzena BRELL, lai nodrošinātu neatkarību no enerģētiskās sistēmas, kas ir kopīga ar Krieviju. Saskaņā ar Eiropas Komisijas un Baltijas valstu parakstīto memorandu, līdz 2025. gadam visām trijām valstīm vajadzētu sinhronizēties ar Eiropas Savienības energotīkliem.

Transformatoru apakšstacijas un elektropārvades līnija AES teritorijā
© Sputnik / Oksana Dzadana

Lietuva jau aktīvi gatavojas projekta īstenošanai. Februāra sākumā kļuva zināms, ka Lietuvas elektroenerģijas sadales operators Litgrid sāk transformatoru apakšstaciju "Ignalina" un "Utena" rekonstrukcijas projektu Lietuvas un kontinentālās Eiropas elektroenerģijas līniju sinhronizācijai. Par apakšuzņēmējiem izraudzīts Zviedrijas un Šveices koncerns ABB un Lietuvas celtniecības uzņēmums Kauno tiltai. Līgums ar apakšuzņēmējiem 23,9 miljonu eiro apmērā tika parakstīts 10. aprīlī.

Līdz 2021. gadam plānots pārmontēt vienu no lielākajiem transformatoriem no Ignalinas stacijas uz Utenu, kura jauda ir 330 kV, tādējādi paaugstinot elektroenerģijas padevi reģionā. Turklāt tiks atdalīti trīs integrētās līnijas, divas no kurām savienojas ar Latvijas Baltkrievijas EAL. Katru savienojumu varēs vadīt autonomā režīmā.

Krievija grasās pabeigt visus nepieciešamos pasākumus Baltijas valstu iziešanai no kopējās energosistēmas 2018. gada pirmajā pusē.    

43
Pēc temata
Latvija var atteikties no lēmuma izstāties no BRELL
Izstāšanās no BRELL sanaidoja Lietuvu un Igauniju
Eksperts: Baltijas izstāšanās no BRELL draud ar elektroenerģijas cenu divkāršu kāpumu
Nav pieteikumu – nav naudas: Lietuva steidzina kaimiņus atslēgties no BRELL
Konovalovs

Cenšas izprovocēt KF kļūdu: eksperts par Abrams bataljonu Lietuvā

1
(atjaunots 11:31 24.09.2020)
ES un NATO vienā balsī spriež par militārās spriedzes mazināšanu Austrumeiropā, taču ASV un to sabiedroto – Baltijas valstu – izturēšanās liecina par pretējo.

RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Pieņemts lēmums par amerikāņu Lietuvā dislocētā kontingenta uzturēšanās termiņiem, informēja Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis. Sputnik Lietuva vēstīja, ka bataljons no ASV uzturēsies valstī no novembra līdz nākamā gada jūnija vidum. Karoblis apgalvoja, ka šis fakts nekādi neesot saistīts ar notikumiem Baltkrievijā.

Lietuvā dislocēto amerikāņu spēku galvenais uzdevums ir Krievijas provocēšana, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja militārais eksperts, Stratēģiskās konjunktūras centra direktors Ivans Konovalovs.

Viņš norādīja, ka ASV kareivju klātbūtne Eiropā vienmēr būs kaitinošs faktors. Eiropas Savienība un NATO vienā balsī spriež par militārās spriedzes mazināšanu Austrumeiropā, taču ASV un to sabiedroto – Baltijas valstu – izturēšanās liecina par pretējo, norādīja eksperts.

"Kā var samazināt spriedzi, ja burtiski pie Krievijas un Baltkrievijas robežām maršē amerikāņu bataljoni? Tas tiek darīts tīšām, ar provokāciju mērķi, lai tā pati spriedze būtu jūtama, lai Krievija, ko pastāvīgi cenšas izprovocēt, pieļautu kļūdu," uzskata eksperts.

Konovalovs uzsvēra, ka tas ir ASV militārā kontingenta Lietuvā galvenais uzdevums, NATO un ASV kopīgās politikas elements.

"Attieksme pret to fiksēta valsts dokumentos, kas attiecas uz Krievijas Bruņoto spēku izveidi. Rietumu virziena nostiprināšana tagad ir viena no prioritātēm, un tā attiecas uz ASV un to sabiedroto darbībām Eiropā. Tāda ir Krievijas atbilde," piezīmēja Sputnik sarunbiedrs.

Plānots, ka jaunā kontingenta sastāvā Lietuvā ieradīsies vairāk nekā 500 amerikāņu karavīri, tiks pārvietot aptuveni 25 tanki Abrams un aptuveni 30 bruņumašīnas Bradley. Tanku bataljons aizvietos nodaļu, kas kopš septembra sākuma dislocēta netālu no Lietuvas un Baltkrievijas robežas.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko jau augusta vidū norādīja, ka NATO "žvadzina kāpurķēdes" pie Baltkrievijas vārtiem, un pauda bažas par alianses augošo klātbūtni Lietuvā un Polijā. Toreiz NATO apgalvoja, ka karavīri atrodas netālu no Baltkrievijas robežas ar mērķi "novērst konfliktus un saglabāt mieru". Lukašenko deva rīkojumu pastiprināt aizsardzības pasākumus reģionā.

NATO, aizbildinoties ar augošo agresiju, būtiski paplašinājusi spēkus Baltijas reģionā. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu atzīmēja, ka Rietumu stratēģiskais virziens nes lielākos draudus Krievijas drošībai un Maskava ir spiesta veikt adekvātus atbildes pasākumus.

Коновалов назвал цель переброски танкового батальона США в Литву
1
Tagi:
aizsardzība, ASV, Lietuva, Krievija
Pēc temata
Militārais eksperts: NATO dārgi maksās provokācija uz Baltkrievijas robežas
Amerikāņu tanki jau ir Lietuvā, 15 kilometrus no robežas: Baltkrievija sit trauksmes zvanu
Lietuvas prezidents nosauca ASV par "faktoru Krievijas savaldīšanai"
ASV aizvākušas tankus no Lietuvas: eksperts pastāstīja, kas sagaidāms Baltijā
Gitans Nausēda

Lietuvas prezidents atzinis: ebreji gājuši bojā arī "no lietuviešu rokām"

2
(atjaunots 09:22 24.09.2020)
Valsts vadītājs uzsvēra, ka, tikai apzinoties traģēdijas mērogu, apstākļus un atbildību par to, iespējams runāt par nākotni.

RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda godināja Lietuvas ebreju genocīda upuru piemiņu Ponaru memoriālā, informēja Sputnik Lietuva, atsaucoties uz prezidenta pils preses dienestu.

23. septembris ir Lietuvas ebreju genocīda upuru piemiņas diena. Šajā dienā 1943. gadā tika likvidēts Viļņas ebreju geto, pēdējie starp dzīvajiem palikuši tika noslepkavoti vai nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm.

Prezidents nolika vainagu pie Holokausta upuru pieminekļa un uzrunāja auditoriju.

"Šoa – tā ir katastrofa. Taču tā ir ne tikai ebreju tautas katastrofa un traģēdija. Tā ir Lietuvas Šoa. Tā ir visas cilvēces Šoa. Tā ir musu cilvēcības, līdzjūtības un vienaldzības Šoa," Nausēdas teikto citēja preses dienests.

Valsts vadītājs uzsvēra: vienīgā iespēja samierināties ar vēsturi – saprast un atklāt patiesību.

"Mēs noliedzām, mēs dusmojāmies, mēs mēģinājām vienoties ar savu sirdsapziņu, skaitot un salīdzinot to, ko nevar ne saskaitīt, ne salīdzināt – cilvēku ciešanas un dzīvības. Bija grūti atzīt, ka mūsu valsts pilsoņi ir gājuši bojā arī no lietuviešu rokām," teica prezidents.

"Tikai apzinoties traģēdijas mērogus, apstākļus un atbildību par to, var runāt par nākotni," teica Nausēda. Viņš ieteica redzēt nākotni tādu, kurā visas Lietuvā dzīvojošās tautas kopā ceļ spēcīgu un taisnīgu valsti, kurā nav vietas vispārējai vienaldzībai.

Piemiņas ceremonijā piedalījās valdības locekļi, Lietuvas Ebreju kopienas pārstāvji, ārvalstu diplomātisko misiju darbinieki un ārzemju viesi. Tajā klātesošos uzrunāja arī Viļņas geto bijušie ieslodzītie.

Trešdien valdības sēde sākās ar klusuma minūti ebreju genocīda upuru piemiņai. Premjerministrs Sauļus Skvernelis paziņoja, ka jādara viss iespējamais, lai gūtu mācību no šausmīgās traģēdijas, kas aiznesusi gandrīz visas Lietuvas ebreju kopienas dzīvības.

Attieksme pret Holokaustu Lietuvā

Kara laikā nacistu līdzskrējēji Lietuvā piedalījās ebreju kopienas slepkavībās – nogalināti vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku.

Lietuvu bieži kritizē par nacistu līdzskrējēju slavināšanu un vēstures sagrozīšanu – ne tikai ārvalstīs, bet arī pašā valstī.

Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas vadītājs Efraims Zurofs paziņoja, ka vietējās varasiestādes nestāsta cilvēkiem patiesību par savas valsts vēsturi, piemēram, Holokausta jautājumā.

Lietuviešu izcelsmes amerikānis, diplomāts Grants Arturs Gočins, kurš iesniedza prasību tiesā pret nacistu līdzskrējēju Jonasu Noreiku, apgalvo, ka laikā starp Pirmo un Otro pasaules karu Lietuvas sabiedrībā auga antisemītisks noskaņojums. Pēc viņa pārliecības, ebreju genocīds valstī sākās jau pirms nacistu ienākšanas.

2
Tagi:
holokausts, Gitans Nausēda, Lietuva
Pēc temata
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
PSRS latviešu vaina ebreju slepkavībās tika noklusēta: ASV vēsturnieks par Arāja komandu
Latvija par nodokļu maksātāju naudu publicē nacistiskā noziedznieka grāmatu
Latvija ir melnajā sarakstā: ik gadu tiek rosināts ebreju īpašumu restitūcijas jautājums