Suns. Foto no arhīva

Lietuvā konduktors izmetis no vilciena suni

40
(atjaunots 21:50 18.06.2018)
Stāsts ātri izplatījās sociālajos tīklos, un brīdī, kad suns nokļuva bezpajumtes dzīvnieku patversmē, viņu jau gaidīja saimniece.

RĪGA, 17. jūnijs — Sputnik. Bezpajumtes dzīvnieku glābšanas organizācija "Vyšnių sodas" ("Ķiršu dārzs") savā lapā Facebook pastāstīja, kā Viļņas piepilsētā konduktors izmetis no vilciena noklīdušu suni, vēsta Sputnik Lietuva.

"Lantvarē cietsirdīgs konduktors ar spēku izgrūda no vilciena suni un pameta likteņa varā bez iespējas atrast savas mājas," – pastāstīja organizācijas darbinieki.

"Ķiršu dārzs" vērsās pie lasītājiem ar lūgumu sniegt jebkādu informāciju, kas varētu noderēt suņa saimnieku meklējumos.

Komentāros cilvēki pauda sašutumu par tamlīdzīgu rīcību, dažiem šāds piemērs pat krietni mazināja vēlmi atgriezties Lietuvā.

"Nākamreiz bērnu izmetīs, jo braucis bez biļetes. Es vairs nesaprotu, kas notiek ar cilvēkiem Lietuvā. Tas suns traucēja, vai?" – bija sašutis Nerijus Gerulskis.

Meitene vārdā Agnė Ven, kura, šķiet, pametusi Lietuvu, komentāros pastāstīja, ka nevēlas atgriezties valstī, kur tā rīkojas.

"Konduktora rīcība nav laba, taču, lasot "cilvēku" komentārus, kļūst bail, — jūs paši kļūstat vēl cietsirdīgāki," – viedokli pauda Jolanta Jolka.

"Nesaprotu, ne karš, ne mēris, bet cilvēki kā zvēri…" – pārdzīvo Rimante Randiene.

Organizācijai "Ķiršu dārzs" par nelaimes gadījumu pastāstīja sieviete, kura savām acīm novēroja, kā haskija šķirnes suns nokļuva uz perona. Viņa izmitināja suni, kurš izskatījās ļoti nobijies, un nekavējoties sāka meklēt palīdzību.

Pusstundu pēc dzīvnieku aizsardzības organizācijas publikācijas sociālajos tīklos ar to sazinājās Lietuvas Dzelzceļa pārstāvis un apstiprināja, ka kompānija nosoda jebkādu sliktu apiešanos ar dzīvnieku. LDz norādīja, ka tamlīdzīga situācija atgadījusies pirmo reizi.

LDz publikācijas komentāros Facebook daži lietotāji atbalstīja konduktora rīcību, skaidrojot, ka nevēlētos braukt vilcienā, kur skraida suns bez saimnieka un uzpurņa.

"Virsraksts "Suns bez saimniekiem vilcienā sakodis vairākus bērnus" visiem noteikti būtu iepaticies," – apgalvoja Ignas Galuškinas, kurš nostājās konduktora pusē.

Haskijs tika nogādāts Viļņā, kur veterināri pārbaudīja dzīvnieka veselības stāvokli un mikročipu, kurā tiek saglabāta informācija par īpašniekiem.

Taču saimniece ar meitu pašas ieradās organizācijā "Ķiršu dārzs" un pastāstīja, ka viņu mīlulis noklīdis ceturtdienas vakarā. Sievietei tika dots padoms kastrēt suni un sākt apmācības, lai turpmāk viņš vairs nemestos prom.

40
Pēc temata
Dzīvnieku mocītājs Daugavpilī pa logu izmetis jaundzimušos kucēnus
Dzīvnieku aizstāvji ķērušies klāt Dziesmu un deju svētku ēdienkartei
Dzīvnieku aizstāvji iestājas pret Lietuvas olām
Suņu īpašniekiem Rīgā par dzīvnieka neuzrādīšanu varēs piemērot sodu līdz 250 eiro
DUS Rīgā, foto no arhīva

nedēļas laikā Baltijas valstīs izmainījušās degvielas cenas

3
(atjaunots 11:07 27.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā degvielas cenas Rīgā un Viļņā nav mainījušās, savukārt Tallinā degvielas cenas pieauga.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, vislētāk – Viļņā, Visdārgākā dīzeļdegviela bijusi Rīgā, vislētākā – Viļņā, raksta Press.lv.

Rīgā DUS Circle K 95. markas benzīna un dīzeļdegvielas cenas palikušas nemainīgas un sastādīja piektdien attiecīgi 1,129 un 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīns un dīzeļdegviela arī saglabāja iepriekšēju cenu līmei – attiecīgi 1,096 un 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena palielinājusies par 3,4% – līdz 1,229 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena paaugstinājusies par 2,2% – līdz 0,949 eiro litrā.

Autogāzes cenas Rīgā un Viļņā šonedēļ nav mainījušās – Rīgā litrs autogāzes maksāja -,535 eiro, Viļņā – 0,503 eiro. Tallinā autogāze kļuva lētāka par 0,7% un sastādīja 0,57 eiro litrā.

3
Tagi:
Baltija, cenas, degviela
Pēc temata
Mainās ik mēnesi: eksperts pastāstīja par degvielas cenu dinamiku Latvijā
Kompānijas Tallink prāmis Romantika, foto no arhīva

"Tallink" īslaicīgi pārtrauc maršruta Rīga-Helsinki apkalpošanu

6
(atjaunots 23:04 26.09.2020)
Ņemot vērā Latvijas valdības pieņemto lēmumu par ceļošanas ierobežojumu ieviešanu un prasību ievērot desmit dienu karantīnu pēc ieceļošanas Latvijā no Somijas, kompānija Tallink Grupp aptur Helsinki-Rīga maršruta darbību.

RĪGA, 27. septembris — Sputnik. Piektdien, 25. septembrī, kompānija Tallink Grupp pieņēma lēmumu apturēt prāmju satiksmi starp Helsinki un Rīgu, raksta Err.ee.

Latvijas valdība piektdien iekļāva Somiju tā saucamajā "dzelteno" valstu sarakstā, jo pēdējās nedēļās inficēšanās līmenis Somijā ir ievērojami pieaudzis.

"No augusta vidus pasažieru skaits Helsinki-Rīga maršrutā samazinās, kaut līdz šim tas bija pietiekami liels, lai mēs varētu turpināt apkalpot maršrutu bez jebkādiem zaudējumiem. Tomēr izsludināto ierobežojumu apstākļos mēs nevaram turpināt maršruta ekspluatāciju, jo jau pēc pavasara pieredzes zinām, ka tiklīdz tiks ieviesti ierobežojumi braucieniem, pasažieru skaits nokritīs strauji un uzreiz. Tāpēc mēs esam situācijā, kad mums nav citas izvēles, kā vien apturēt šī populārā maršruta darbu," komentēja lēmumus Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene.

Atbilstoši atjaunotajam Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra sarakstam, sākot ar sestdienu, pašizolācija Latvijā jāievēro pēc atgriešanās no visām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu, ar kuru Latvijai nav tiešās aviosatiksmes. Pēdējās nedrošo valstu grupā tika iekļautas Somija, Kipra un Lihtenšteina.

6
Tagi:
Somija, Latvija, pasažieru pārvadājumi, Tallink
Pēc temata
Katram igaunim atņems 250 eiro: kā glābs "Tallink"
Reklāma krievu valodā, apkalpošana latviski: vīrietis neapmierināts ar Tallink
Tallink palaidīs prāmi no Helsinkiem uz Rīgu
Kara konflikts Kalnu Karabahā 27.09.2020.

Armēnija izsludina kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju: Latvija aicina uzsākt dialogu

7
(atjaunots 14:25 27.09.2020)
Armēnijas varasiestādes izsludināja kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju. Iepriekš analoģisku paziņojumu izdarīja neatzītās Kalnu Karabahas republikas varasiestādes. Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs aicina Armēniju un Azerbaidžānu uzsākt dialogu.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Svētdien no rīta, 27. septembrī, kļuva zināms par kārtējo konflikta saasināšanos pie saskares līnijas Kalnu Karabahā.

Saskaņā ar Armēnijas premjerministra Nikola Pašiņana paziņojumu, valstī ar valdības lēmumu tiek izsludināts kara stāvoklis un vispārēja mobilizācija, vēsta RIA Novosti.

Tāpat Pašiņans uzrakstīja savā Facebook lapā, ka lēmums stāsies spēkā pēc oficiālās publicēšanas, un aicināja karaspēku personālsastāvu ierasties savos teritoriālajos militārajos komisariātos.

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas varasiestādes jau iepriekš izsludināja kara stāvokli un mobilizāciju.

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri apšāva apdzīvotas vietas Kalnu Karabahas teritorijā, tostarp tās galvaspilsētu Stepanakertu.

Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka uguni atklāja Armēnijas puse, savukārt Azerbaidžānas spēki sāka pretuzbrukuma operāciju. Armēnijas Aizsardzības ministrijā paziņo, ka Karabaha "tika pakļauta gaisa un raķešu triecienuzbrukumiem" no Azerbaidžānas puses.

Turklāt saskaņā ar iestādes datiem, neatzītās Kalnu Karabahas republikas karaspēki iznīcināja divus Azerbaidžānas helikopterus, 14 bezpilota lidaparātus un bruņutehniku. Azerbaidžāna noliedz militārās tehnikas iznīcināšanas faktu.

Armēniju un Azerbaidžānu aicina uzsākt dialogu

Latvijas ĀM reaģēja uz situāciju. ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs savā Twitter aicināja puses atrisināt konfliktu ar politiskā dialoga palīdzību.

"Ļoti uztraucoši notikumi pie saskarsmes līnijas – Kalnu Karabahā, es aicinu Armēniju un Azerbaidžānu deeskalēt un noregulēt pašreizējo situāciju ar politiskā dialoga palīdzību," uzrakstīja ministrs.

​Arī Krievijas ĀM aicināja Kalnu Karabahas konflikta puses nekavējoties pārtraukt uguni.

Tāpat Krievijas ĀM ziņo par situācijas saasinājumu Kalnu Karabahas konflikta zonā. Notiek intensīvas apšaudes un ir dati par zaudējumiem.

"Aicinām puses nekavējoties pārtraukt uguni un ķerties pie pārrunām situācijas stabilizācijas nolūkos," teikts Krievijas ĀM paziņojumā.

Konflikta vēsture

Konflikts Karabahā sākās 1988. gada februārī, kad pārsvarā armēņu apdzīvotais Kalnu Karabaha autonomais apgabals (KKAO) paziņoja par izstāšanos no Azerbaidžānas PSR un pievienošanos Armēnijai. 1991. gada septembrī KKAO centrā – Stepanakertā tika pasludināta Kalnu Karabaha Republika (KKR). 1991. gada 10. decembrī Kalnu Karabahā notika referendums, kurā 99,89% iedzīvotāju izteicās par pilnīgu neatkarību no Azerbaidžānas.

Tam sekojošā militārā konflikta gaitā Azerbaidžānas varasiestādes zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un tam līdzās esošajiem septiņiem rajoniem.

1994. gada 12. maijā spēkā stājās trīspusējā vienošanās par pamieru konflikta zonā un pārtraukta karadarbība, kuras rezultātā abās pusēs dzīvības zaudējuši aptuveni 25-30 tūkstoši cilvēku un aptuveni 1 miljons bija spiesti pamest savas mājas.

Kopš tā laika rit pārrunas par konflikta mierīgu noregulēšanu EDSO Minskas grupas ietvaros, kuras līdzpriekšsēdētāji ir ASV, Krievija un Francija. Azerbaidžāna pieprasa saglabāt savu teritoriālo vienotību, bet Armēnija aizstāv neatzītās republikas intereses, jo KKR nav pārrunu puse.

7
Tagi:
konflikts, Azerbaidžāna, Armēnija