Grāmata Hipster Hitler

Psihologs: Hitlers hisptera veidā maina izpratni par vēsturi jauniešu vidū

41
(atjaunots 11:25 08.06.2018)
Psihologs Dmitrijs Ļistopads pastāstīja, ka miljoniem cilvēku slepkava Ādolfs Hitlers, atainots komiski un amizanti, var ietekmēt nenobriedušus prātus, un rezultātā jaunieši sāks citādi skatīties uz vēsturiskiem faktiem un personībām.

RĪGA, 8. jūnijs — Sputnik. Psihologs uzskata, ka mūsdienu pasaulē bieži vien tiek sētas šaubas par dažādiem faktiem, pret kuriem viedoklis bija viennozīmīgs, — lai būtu iespējams arī tālāk destabilizēt situāciju, vēsta Sputnik Igaunija

"Šķiet, kāpēc gan neparunāt par Hitleru ar jokiem, kāpēc nepasmieties? Taču pēc tam jau var pasmieties par Staļinu un pielīdzināt abus šos personāžus – noteikti spēki to labprāt vēlētos. Un tad jau var viegli un rotaļīgi, pārvērtēt daudzus viedokļus par vēsturi," – teica Dmitrijs Ļistopads.

Hitlera karikatūras, paskaidroja psihologs, tika zīmētas arī agrāk, piemēram, Otrā pasaules kara gados, taču tā bija satīra, un uzdevums bija citāds. "Tas palīdzēja. Skaidrs: ja mēs kādu ļaunu spēku attēlojam karikatūrā, tas vairs nav tik briesmīgs. Taču jautājums ir par to, kāpēc attēlot? Piemēram, kāpēc cilvēki, kuri attēloja Ādolfu Hitleru hipstera izskatā, nepasmējās par saviem vecākiem – kādi viņi ir stulbeņi, jo nenēsā bārdas, nefotografē ēdamo un nesēž sociālajos tīklos? Nesen tika uzņemta arī satīriska filma par Staļinu. Kāpēc gan nepasmieties par Jūliju Cēzaru vai karali Arturu. Vienmēr taču var atrast citas figūras," – piezīmēja Ļistopads. Pēc viņa domām, tādas grāmatas parādīšanās nav nejaušība, lai arī iespējams nav nekādas speciālas laboratorijas vai direktīvu "no augšas". Taču vērojamas tendences sabiedrībā. Psihologs uzskata, ka pasaulē valda nevis cilvēki, bet idejas. Un laiku pa laikam atrodas kāds, kurš sāk tās īstenot.

"Patlaban pastāv ideja pielīdzināt, vēlāk arī apmainīt vietām, – it kā bija divi ļaundari, kuri vainīgi notikušajā, viņi bija ļaunuma sakne. Liela daļa slāvu ir pārliecināti: labais uzvarēja ļauno, taču tagad bieži uzskata, ka viens ļaunums (nacistiskās Vācijas koalīcija) cīnījusies ar ļaunumu (PSRS), bet uzvarējis esot trešais spēks, kas patlaban dominē," – piebilda Ļistopads. Ja tam noticēt, var konstruēt vēsturi un nākotni – apspriest, kam un uz ko ir tiesības, kam – ne, kurš var diktēt noteikumus pasaulei, kurš – ne.

Mērķauditorija – jaunieši

Daudzus nobriedušus cilvēkus tamlīdzīga grāmata var tikai kaitināt vai pat atstāt vienaldzīgus. "Minēšu piemēru: ja cilvēks neliekuļoti tic Dievam, kaut kādu idiotu mēģinājumi pasmieties par viņu ir veltīgi. Taču šim nolūkam vajadzīgs stiprs gars, stabila psihe, galu galā, arī ticība," – teica Ļistopads. Viņš uzskata, ka galvenā mērķauditorija, kam paredzētas šādas grāmatas, ir jaunieši. Nav taču jēgas dusmot cienījama vecuma cilvēkus, viņi vairs nenosaka nākotni, nav tik aktīvi un bauda savas dzīves augļus. Taču par jauniešiem var pacīnīties.

Iepriekš vēstīts, ka jūnija sākumā Igaunijas lielāko grāmatnīcu plauktos parādījās komikss "Hipsters Hitlers". Tas ir nedaudz mainīts amerikāņu mākslinieku Džeimsa Karra un Arhanas Kumaras oriģināla "Hipster Hitler" izdevums, pārtulkots igauņu valodā. "Jautro" komiksu par Ādolfu Hitleru, kurš atainots kā simpātisks jauns cilvēks "hipsteriskās" brillēs un apģērbā, Igaunijā laidusi klajā izdevniecība Kunst ("Māksla").

Komiksā jautri aprakstīts ne tikai "hipsters" Hitlers, bet arī SS reihsfīrers Heinrihs Himlers, propagandas ministrs Jozefs Gebelss, Luftwaffe komandieris Hermanis Gērings un citi Trešā reiha vadoņi, kuru darbības viennozīmīgi novērtēja starptautiskais tribunāls Nirnbergā.

41
Pēc temata
Filipīnu prezidents nevēlas līdzināties Hitleram
Putins komentēja Klintones vārdus par viņa salīdzināšanu ar Hitleru
128 gadus vecs vīrietis no Argentīnas apgalvo, ka viņš ir Hitlers
Holandietis nejauši nopircis Hitlera akvareli par 75 centiem
Baltkrievijas karogs, foto no arhīva

Baltkrievija ieviesa atbildes sankcijas pret Latviju, Lietuvu un Igauniju

24
(atjaunots 08:10 30.09.2020)
Baltkrievija savā sankciju sarakstā iekļāvusi vairāk nekā trīs simtus trīs Baltijas valstu amatpersonu.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Minska ievieš simetriskus ierobežojošus pasākumus atbildes kārtā uz Baltijas valstu paplašināto sankciju režīmu attiecībā pret Baltkrieviju, paziņoja republikas ĀM pārstāvis Anatolijs Glazs. Pēc viņš sacītā, sarakstos ir iekļauti vairāk nekā 300 cilvēku no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Glazs atzīmēja, ka Baltkrievijas ārpolitika vienmēr bāzējusies uz starptautiskajām tiesībām un citiem skaidriem un loģiskiem principiem – valsts intereses un konkrētas cilvēku intereses, biznesa, tirdzniecības, drošības, infrastruktūras intereses.

"Šāda atvērta un skaidra pozīcija ir saprotama arī mūsu partneriem… Šajā fonā mums, piemēram, ir grūti komentēt mūsu Baltijas kaimiņu neloģiskās emocionālās kustības, kuras mēdz robežoties ar histēriju. Paplašināja sankciju sarakstus… Tātad, no šodienas, kā jau solījām, mēs arī ieviešam spēkā atbildes simetrisko ierobežojošos pasākumus pēc katras no šīm valstīm," paziņoja vakar Glazs.

Pēc viņa sacītā, sarakstā ir iekļauts vairāk nekā 300 ierēdņu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

"No šodienas saraksti paplašināti… Katras valsts sarakstā ietilpst vairāk nekā simts cilvēku," sacīja vakar Baltkrievijas ĀM preses sekretārs.

Glazs precizēja, ka tie ir atbildes pasākumi uz Baltijas valstu analoģisko rīcību – runa ir par vīzu ierobežojumiem ierēdņiem no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas.

Augusta beigās Baltijas valstis ieviesa sankcijas pret 30 Baltkrievijas oficiālajām personām, tai skaitā aizliedza iebraukšanu Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko.

Latvijas ĀM aizritējušajā nedēļā publicēja sarakstu ar 101 Baltkrievijas amatpersonu, kuras uzskata par saistīties ar vardarbību un represijām pret valsts iedzīvotājiem, kuri nepiekrīt prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Iestādē paziņoja, ka saraksts ir izveidots konsultāciju gaitā starp Baltijas valstīm, un iekļuvušajām tajā personām aizliegts iebraukt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Eiropas Savienība paziņoja, ka neuzskata Baltkrievijā notikušās vēlēšanas par brīvām un demokrātiskām, savukārt Lukašenko, kurš 23. septembrī stājās amatā, – par leģitīmu prezidentu.. Briselē ilgi saskaņoja sankciju paketi pret Baltkrieviju, taču tā arī neieviesa nekādus ierobežojumus.

24
Tagi:
sankcijas, Baltkrievija, Baltija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Minska atbildēja uz Rietumu atteikšanos atzīt Lukašenko par leģitīmo prezidentu
Vēsturnieks paskaidroja, kāda ir Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā
Lukašenko atbildēja Makronam par situāciju Baltkrievijā
Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests uzsācis rūpīgu baltkrievu kompāniju pārbaudi
Francijas prezidents Emanuels Makrons

Makrons centīsies iesaistīt Baltijas valstis dialogā ar Krieviju

32
(atjaunots 17:28 29.09.2020)
Francijai runa nav tik daudz par to, lai atteiktos no dialoga ar Kremli, cik par Baltijas valstu aktīvu iesaistīšanu tajā.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizīte uz Lietuvu un Latviju nenozīmē dialoga izbeigšanu ar Krieviju, raksta Le Figaro. Pilnu raksta tulkojumu krievu valodā sniedz portāls InoSMI.

Otrajā savas vizītes Lietuvā dienā Makrons apmeklēs Antakalna kapus un noliks vainagu pie memoriāla bojāgājušajiem pie Viļņas Televīzijas torņa 1991. gada 13. janvārī. Tas ir obligāts punkts, kuru Lietuvas varasiestādes iekļauj katras oficiālās vizītes programmā, taču šoreiz tam tiks veltīta īpaša uzmanība.

"Balstoties uz prezidenta Makrona vārdiem, tas ir vienlaikus apstiprinājums mūsu Eiropas saknēm un mūsu tiesību aizstāvēt mūsu neatkarību atzīšana," saka Lietuvas diplomāts.

​"Aizkustinošs brīdis. Prezidents Emanuels Makrons godina brīvības aizstāvjus, kuri samaksāja ar dzīvību par Lietuvas neatkarību. Paldies, prezidenta kungs," uzrakstīja Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs savā Twitter lapā.

Šai pirmajai Francijas valsts vadītāja vizītei Baltijas valstīs pēc Žaka Širaka 2001. gada jūlijā ir jādara skaidri daži pārpratumi.

Lietuvieši, kuri iestājās Eiropas Savienībā un NATO 2004. gadā, ir uzticīgi aliansei, un viņi neatbalstīja Makronu, kurš iepriekš apsūdzēja NATO "smadzeņu nāvē". Tāpat viņi neatbalstīja viņa plānu par stratēģiskā dialoga atjaunošanu ar Maskavu, kurš tika publicēts bez iepriekšējas konsultācijas ar Centrāleiropas un Austrumeiropas galvaspilsētām.

Francijas prezidents Emanuels Nakrons, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Lietuva uztver savu atrašanos kaimiņos ar Krieviju kā eksistenciālu draudu. Kaļiņingradā, uz robežas ar Lietuvu, Maskava izvietoja zenītraķešu sistēmas S-400 un raķetes "Iskander", kuras spēj nest kodolgalviņas. Turpat atrodas vairāk nekā 10 tūkstoši Krievijas kareivju. Pēdējo gadu laikā Krievija pastiprinājusi savu Rietumu militāro apgabalu un regulāri piedalās savstarpējās mācībās Baltkrievijas teritorijā.

"Pēc Maskavas domām, runa pirmām kārtām ir par Krievijas militārās struktūras nostiprināšanu stratēģiskā rajonā, kuru tā uzskata par īpaši trauslu savu attiecību ar NATO pasliktināšanās kontekstā. Taču, ņemot vērā vēstures faktus, demogrāfisko stāvokli un 2014. gada Ukrainas krīzi, mēs saprotam, ka Baltijas valstis saskata tajā draudus," saka Izabelle Fakona, speciāliste KF lietās, Stratēģisko pētījumu fonda direktora vietniece.

Tiesa, Lietuvā nomierinājās pēc tam, kad Makrona un Krievijas prezidenta Vladimira Putina telefonsarunas detaļas saistībā ar Alekseja Navaļnija saindēšanu tika atklātas franču izdevumam Le Monde – to Viļņā uztvēra kā Parīzes aizkaitinājuma pazīmi.

"Šī Francijas prezidenta vizīte Baltkrievijas krīzes laikos sūta interesantu signālu Krievijai un Baltijas valstīm," uzskata Tara Varma, Eiropas Savienības Starptautisko attiecību padomes Parīzes biroja direktore. "Makronam šī ir lieliska iespēja izlabot slikto iespaidu, kuru viņš ir atstājis ar dažiem viņa izteicieniem. Viņam nāksies precizēt, ko ietver stratēģiskā autonomija, kuru viņš rosina, un atkārtot, ka Eiropas aizsardzības mērķis nav aizstāt NATO."

Pirms došanās uz Latviju Makrons apmeklēs arī Francijas militārpersonas, kuras ir izvietotas Lietuvas Ruklas pilsētā NATO bataljona sastāvā. Pēdējo trīs gadu laikā Francija vei savu ieguldījumu "Pastiprinātā klātbūtnē", kuru NATO izveidojusi Polijā un Baltijas valstīs, un piedalās pastiprinātā gaisa telpas novērošanā.

Elizejas pilī uzsver, ka Makrona brauciens uz Baltijas valstīm "sniegs iespēju uzklausīt mūsu partnerus, sevišķi viņu pozīcijas attiecībā uz Krieviju, un apspriest ar viņiem, kā vislabāk virzīties uz priekšu, gan viņu pašu interesēs, gan Eiropas interesēs".

Citiem vārdiem sakot, runa nav tik daudz par to, lai atteiktos no dialoga ar Kremli, pa ja tas pagaidām nav ļoti efektīvs, cik par aktīvāku Baltijas valstu iesaistīšanu tajā. Un šo ieceri varētu nekavējoties īstenot uz Baltkrievijas zemes.

Pagājušajā ceturtdienā Svetlana Tihanovska Le Figaro intervijā aicināja Makronu "uzsākt dialogu un spēlēt starpnieka lomu" pārrunās ar Baltkrievijas režīmu. Acīmredzot, šis lūgums tika sadzirdēts. "Skaidrs, ka Lukašenko ir jāaiziet," paziņoja Francijas prezidents Le Journal du Dimanche intervijā. Šodien viņš tikās ar Tihanovsku Lietuvā.

32
Tagi:
Krievija, Baltija, Makrons
Pēc temata
Pirmo reizi divdesmit gadu laikā Latvijā viesosies Francijas prezidents
Mediji: Putins devis mājienu par "Latvijas pēdām" incidentā ar Navaļniju
Baidens

ASV specdienesti: ja Baidenam atkal misēsies, vainīgs Putins

0
(atjaunots 18:18 30.09.2020)
Jau kļūst interesanti, kad īsti dažādo pret Krieviju vērsto sazvērestības teoriju autoriem vairs nebūs ko teikt par Kremļa saiknēm ar vienu vai otru skandālu.

Mēs jau esam izpētījuši izteicienus highly likely ("ar augstu varbūtības pakāpi" – Skripaļu lietā), almost certainly ("gandrīz noteikti" sakarā ar apsūdzībām "vakcīnas nozagšanā"). Tagad jāpierod pie kārtējā vārda – probably ("droši vien").

Šoreiz, pateicoties The Washington Post, mēs uzzinājām, ka Vladimirs Putins pats personīgi "probably, vada" slepeno ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena diskreditēšanas operāciju.

Argumenti par labu paradoksālajam secinājumam ir iespaidīgi: izrādās, pie tāda slēdziena nonākuši kaut kādi analītiķi uz "atvērto, atslepenoto un klasificēto izlūkošanas avotu" bāzes.

Pārskata sākumā esot teikts: "Mēs uzskatām, ka prezidents Vladimirs Putins un lielākā daļa augstākā līmeņa Krievijas ierēdņu ir informēti un, droši vien (tas pats probably – aut. piez.), vada Krievijas ietekmes operācijas, kuru mērķis ir diskreditēt bijušo ASV viceprezidentu, atbalstīt ASV prezidentu un kurināt domstarpības sabiedrībā pirms novembra vēlēšanām ASV."

Tad lūk, kurš diskreditē bijušo viceprezidentu! Beidzot ir skaidrs, kas raksta Baidenam viņa runas ar smieklīgajiem misēkļiem, kuru dēļ rodas šaubas par viņa veselības stāvokli. Visticamāk, tas bija Putins, kurš viņam pirms dažām dienām palika priekšā tekstu par to, ka vēl pirms viņa runas beigām no koronavīrusa mirs 200 miljoni cilvēku – neviens cits taču nespētu vēl labāk diskreditēt Baidenu.

Daudzi amerikāņu mediji pievērsa uzmanību līdzīgai Iekšējās drošības ministrijas atskaitei, kas it kā paredzēta "iekšējai lietošanai" (un uzreiz nonāca visos informācijas portālos) ar virsrakstu "Krievija, laikam (šoreiz vienkārši likely, bez highly – aut. piez.), diskreditē Amerikas kandidātu veselību, lai ietekmētu 2020. gada vēlēšanas". Pievērsiet uzmanību vārdam "kandidāti", kurš tiek lietots daudzskaitlī. Tagad salīdzināsim ar sensācijai veltītiem rakstiem daudzos amerikāņu medijos – tie klāsta, ka runa ir par "Krievijas uzbrukumu Baidena mentālajai veselībai". Jā, pašā biļetenā pieminēti arī Irānas un Ķīnas amatpersonu uzbrukumi Donalda Trampa psihiskajai veselībai, taču tas, kā jau noprotat, Amerikas demokrātisko medijus absolūti neuztrauc. Dēvēt esošo ASV prezidentu par šizofrēniķi – tā nebūt nav iejaukšanās. Taču par Baidenu gan tā nedrīkst runāt.

Turklāt, izskatās, viltīgais Krievijas, Ķīnas un Irānas plāns jau darbojas. Nesenā aptauja noteicošajos 2020. gada vēlēšanu kampaņas štatos liecina: 51% štatu balsstiesīgo iedzīvotāju uzskata Trampu par "mentāli nederīgu" prezidenta darbam, savukārt 52% tāpat izsakās par Baidenu. Tātad liels skaits vēlētāju ASV apšauba abu ASV prezidenta kandidātu prāta stāvokli, – tas, jādomā, ir "Krievijas dezinformācijas" rezultāts. Savukārt pašiem Trampam un Baidenam ar viņu ekscentrisko uzvedību un, maigi sakot, neviennozīmīgajiem izteicieniem ar to nav nekāda sakara? Kā parasti, pie visa vainīgi ir krievi. Probably.

Lūk arī ar baisi slepeno CIP ziņojumu no WP ir līdzīgs stāsts. Pēc Putina pieminēšanas pirmajās rindās, kurš it kā pats vada ASV prezidenta kandidāta diskreditēšanas kampaņu, tālāk runa ir tikai un vienīgi par Ukrainas parlamentārieši Andreja Derkača darbībām, kurš ir pazīstams ar to, ka regulāri publisko Petro Porošenko un Džo Baidena pārrunu audio fragmentus. Taču par viņa "sakariem ar Putinu" nesaka itin neko.

Kad amerikāņu mediji sāk runāt par "Derkača lentēm", viņiem ir tikai divi argumenti, ja to atļauts šādi nosaukt: a) deviņdesmito gadu sākumā viņš pabeidza VDK Augstskolu Maskavā, tātad, pats par sevi saprotams, ir "Kremļa aģents"; b) viņa sniegtie ieraksti ir "pielaboti". Un viss – tāpēc demokrātiskie mediji atsakās pat apspriest šo "lenšu" saturu un aizbāž ausis, tiklīdz kāds par tām ieminas. Nonācis tiktāl, ka Twitter vienā acumirklī bloķēja lietotāja profilu, kura tvītu par "Derkača lentēm" citēja Tramps. Un nekādas cenzūras nav! Skaidrs taču: "Kremļa aģents" izplata "dezinformāciju" pēc Kremļa pasūtījuma. Līdz ar to pārbaudīt datus ir aizliegts.

Šajā kontekstā atmiņā ataust Ukrainas drošības dienesta vadītāja Valentīna Naļivajčenko preses konference 2014. gadā, uzreiz pēc Malaizijas Boeing katastrofas Donbasā. Nākamajā dienā viņa prezentētos "ierakstus" citēja gandrīz visas vadošās avīzes pasaulē! Un paskatieties: neviens toreiz neatcerējās, ka Naļivajčenko ir Maskavas VDK Izlūkošanas institūta absolvents, nevienu Rietumos neuztrauca fakts, ka audioieraksti ne tikai bija pielaboti, tie bija atklāti viltoti. Vienkārši tobrīd melīgā versija par to, ka MH17 notriekuši kaut kādi "kazaki no Černuhinas", pilnībā apmierināja rietumu žurnālistus. Toties "Derkača ieraksti" viņiem nekādi nepatīk – tie neiekļaujas priekšvēlēšanu kampaņas uzdevumos. Tātad jebkura informācija par tām ir cenzējama.

Pie tam neviens neapšauba: Porošenko un Baidena balsis ierakstos ir autentiskas. Bet apspriest tos vai citēt – tas gan ir nāves grēks. Aptuveni līdzīga ir ASV mediju attieksme pret Senāta komiteju neseno ziņojumu ar daiļrunīgo nosaukumu "Hanters Baidens, "Burisma" un korupcija". Ziņojums ir apjomīgs un satur pārsteidzošas Amerikas ierēdņu atzīšanās par to, ka ASV augstākā vadība, ieskaitot gan viceprezidentu Džo Baidenu, gan valsts sekretāru Džonu Keriju, vairākkārt tika brīdināta par korupcijas shēmām Ukrainas gāzes kompānijā "Burisma" un par problēmām ASV, kuras būs saistītas ar Hantera Baidena, viceprezidenta dēla, darbu šajā firmā.

Grūti pat iedomāties, kā avīzes sistu krustā Trampu, ja noskaidrotos, ka viņš zinājis par savu bērnu korumpētajām darbībām un aizvēris acis uz tām, būtībā atbalstot viņus. Taču Senāta ziņojumu mediji ignorēja vai arī vienkārši nodēvēja par "Krievijas dezinformācijas kampaņu". Tātad var pieņemt, ka arī ASV senatori ir "Kremļa aģenti" – ziņojumā taču atrodami nenoliedzami fakti un ierēdņu liecības, kuri paši ziņoja par "Burisma" korupciju un par Baidena, juniora, darbu kompānijā.

Demokrāti ātri sagatavoja savu "pretziņojumu", kurā centās apgāzt vai, drīzāk, aizmiglot oponentu argumentus. Protams, galvenais demokrātu secinājums – Senāta izmeklēšana izspēlē "Krievijas uzbrukumu vēlēšanām 2020". Tātad atkal ir vainīgi krievi.

Acīmredzot, tā bija Krievija, kas iecēla Baidenu, junioru, korumpētajā firmā Ukrainā, un pēc tam diktēja Baidenam, senioram, kā atlaist Ukrainas ģenerālprokuroru, kurš uzdrīkstējās izmeklēt "Burisma" korupcijas lietu. Tātad varam gaidīt jaunas sankcijas par amerikāņu "Kremļa aģentu" darbībām Senātā un Baltajā namā. Jo Krievijas vaina taču atkal ir pierādīta, lai arī ar kārtējo probably.

0
Tagi:
Vladimirs Putins, Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Donalda Trampa karš un miers
Putins var palīdzēt Trampam tikt pārvēlētam
ASV superierocis pavērsts pret pašu pilsoņiem. Kas no tā iznācis?